De Facto
VIDEO: Regulatora prasības Guseļņikovs uzzinājis no Rimšēviča ķīniešu restorānā
Bez KNAB izmeklēšanu par Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča rīcību veic arī Valsts policija. Izmeklēšana par izspiešanu organizētā grupā un netīrās naudas atmazgāšanu sākta pēc «Norvik bankas» īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma. Šai bankai ir sarežģīta attiecību vēsture ar banku uzraugu – bankai izteikti vairāki brīdinājumi, piemērots sods tā sauktajā Ziemļkorejas lietā, bijušas problēmas ar finanšu pārskatiem. Pēc tā visa bankas īpašnieks Guseļņikovs iesūdzējis valsti starptautiskā tiesā. Intervijā Latvijas televīzijai viņš apgalvo, ka bankai likti šķēršļi ari tādēļ, ka viņš neesot piekritis «sadarboties» ar Lavijas bankas prezidentu Rimšēviču, ko Guseļņikovs sapratis kā naudas maksāšanu viņam. Rimšēvičs apsūdzības noliedz, un pagaidām nav skaidrs, vai Guseļņikovs var pierādīt visu, ko saka. Turpina Matīss Arnicāns.
…Info avots un video: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.02.2018-regulatora-prasibas-guselnikovs-uzzinajis-no-rimsevica-kiniesu-r.id123151/
Guseļņikovs: “Norvik bankas” prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā
Rīga, 25.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka “Norvik banka” un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja “Norvik bankas” lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.
Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičš eso izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.
Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītāju SIA “Winergy” tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.
“Norvik bankas” īpašnieks norādīja, ka Latvijas valdībai piedāvāti vismaz divi iespējamie risinājumi strīda atrisināšanai, kam nebūtu nepieciešama valsts nauda. Abi esot noraidīti.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka viens no “Norvik bankas” priekšlikumiem starptautiskās arbitrāžas izbeigšanai pret Latviju ir vēja parka “Winergy” pārdošana valstij. Guseļņikovs raidījumam pauda, ka “ļoti labs mūsu procesa risinājums” būtu, ja valsts vai kāds tās uzņēmums, piemēram, “Latvenergo” atpirktu vēja parku.
“Bet mēs iesniegsim vēl piedāvājumu drīzumā. Mēs esam pārliecināti par savu prasību, taču mūsu mērķis ir draudzīgs risinājums. Tādēļ darīsim visu, lai izvairītos no starptautiskas tiesvedības,” aģentūrai LETA klāsta Guseļņikovs.
“Tā ir sarežģīta lieta. Banka, kurai bija negatīvs kapitāls, nezin kāpēc izsniedza desmitus miljonus sazin kur un tika vienkārši izlaupīta regulatora bezdarbībā. Vienīgais aktīvs – vēja parks – tika novests līdz maksātnespējai ar fiktīviem kreditoriem un [Māra] Sprūda administratoriem. Daļu aktīvu piesavinājās Andra Linuža uzņēmums “Enercom plus”. Pēc krāpnieku iecerēm no tādiem zaudējumiem un viņu augstā “jumta” varas elitē bankai nevajadzēja atgūties. Bet tad uzradāmies mēs,” savu pozīciju skaidro Guseļņikovs.
Pēc viņa teiktā, divu gadu laikā dažādos veidos izdevies atgriezt aktīvus un uzlabot situāciju. Pēc ierosinātās krimināllietas lielākā daļa krāpnieku nonākusi tiesas priekšā. “Divi no galvenajiem personāžiem Sprūds un Linužs gan nav viņu vidū,” secina Guseļņikovs.
Viņš uzsver, ka patlaban vēja parks strādājot un ģenerējot tik lielu naudas apriti, ar ko būtu pietiekami, lai atdotu bankai visu kredīta summu. Turklāt šo plūsmu garantējusi valsts, jo tā iekļauta īpašajā kvotā.
“Bet palikusi vēl viena problēma – kredīts ir par lielu esošajam bankas kapitālam. Nevienam kredītam nevajadzētu būt lielākām par 25% no kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums, bet tāda situācija izveidojās jau pirms mums,” situāciju apraksta baņķieris.
Lai to novērstu, vēja parku esot jāpārdod. Bankai esot virkne pircēju, bet viņi visi prasot izslēgt “Winergy” no krimināllietas, jo patlaban tieši šī juridiskā persona ir apsūdzēto sarakstā un “formāli valsts var piemērot lielus sodu vai daļēji konfiscēt”.
“Šādu risku pircēji nevēlas uzņemties, bet mēs nevaram pārliecināt prokuratūru izslēgt juridisko personu no apsūdzēto saraksta. Apmaiņā pret to mūs lūdz atteikties no materiālajiem zaudējumiem lietā. Bet ja lieta paliks bez materiālajiem zaudējumiem, tad kādu spriedumu Latvijas tiesa var piemērot krāpniekiem? Izveidojusies pata situācija – mēs nevēlamies sagādāt dāvanas krāpniekiem, bet FKTK prasa steidzami tikt vaļā no vēja parka un nevēlas gaidīt kriminālprocesa beigas, lai arī kredīts tiek dzēsts atbilstoši grafikam,” savu viedokli izklāstīja Gusļņikovs.
Tādejādi banka esot iesprostota starp divu valsts iestāžu prasībām. Lai to risinātu, tiekot meklēta taisnība ārpus Latvijas robežām.
Kā ziņots, “Winergy” un “Norvik banka” noslēdza aizdevuma līgumus. Pēcāk starp “Norvik banku” un “Winergy” izvērtās konflikts un sākās tiesvedības. Taču “Winergy” un “Norvik banka” vienojās par visu strīdu izbeigšanu.
LTV raidījums “De facto” šogad janvārī vēstīja, ka igauņiem piederošā kompānija “Winergy” un ar to saistītas firmas no “Norvik bankas” bija saņēmušas kredītus – apmēram 50 miljonu eiro apmērā – vēja parka celtniecībai. Strīds izcēlās, kad banka sāka pārmest, ka naudu viņiem negrib atdot, bet “Winergy” apsūdzēja banku vēja elektrostacijas atņemšanā. Puses vēlāk noslēdza mierizlīgumu. 2016.gadā par “Winergy” vienīgo īpašnieku kļuva AS “Norvik banka” piederošā AS “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”, taču par krāpšanu kredītu izsniegšanā tika ierosināta izmeklēšana.
Kā vēstīja raidījums, banku neapmierināja tas, ka banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – vēja parku uzskatīja par problemātisku aktīvu un tādēļ piemēroja bankai augstākus kapitāla pietiekamības standartus.
“Norvik banka” un tās īpašnieki vērsušies pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā. “Norvik banka” un tās lielākā akcionāra Guseļņikova ģimene uzskata, ka Latvija pārkāpusi ar Lielbritāniju 1994.gadā noslēgto vienošanos par investīciju aizsardzību.
Prokuratūra šogad nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no “Norvik Banka” apsūdzētas savulaik ar vēja parku attīstītāju “Winergy” saistītas personas. Lietā apsūdzēti trīs Igaunijas pilsoņi – Andruss Petersons, Alari Piperals un Henri Treude -, kā arī četri Latvijas pilsoņi – Jurijs Šapurovs, Aldis Upenieks, Jānis Vanks un Ilze Bērziņa.
Visi septiņi apsūdzēti par naudas līdzekļu izkrāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā un organizētā grupā, bet pieciem no viņiem apsūdzības celtas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Daļa no izkrāptajiem līdzekļiem bija izsniegti kā aizdevumi uzņēmumiem, kas tajā brīdī jau atradās faktiskās maksātnespējas stāvoklī un atradās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīto personu kontrolē.
Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu, preses konferencē paziņoja, ka “Norvik banka” un tās īpašnieki prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro.
“Latvijas valsts patlaban zināmā mērā veic “lāča pakalpojumu”, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti šie te [iespējamās kukuļdošanas] procesi, un ļaus [“Norvik bankai”] atsaukties, demonstrējot, ka Latvijas valstī notiek visādas lietas,” sacīja Rimšēvičs, paužot viedokli, ka tas ļaušot Guseļņikovam palielināt iespējas uzvarēt prāvā Latviju.
Pirms tam Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/FFB2568B-9DAC-46F3-A8D9-068636F11267/
Guseļņikovs: Pārmetumi par korupcijas gadījumiem finanšu nozarē ir esošās situācijas spogulis
Rīga, 24.febr., LETA. Pārmetumi par korupcijas gadījumiem finanšu nozarē ir esošās situācijas spogulis, nevis provokācija, – tā ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās rakstiskā atbildē aģentūrai LETA pauda “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs, komentējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli, ka “Norvik banka” vadības aktivitātes medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti.
“Vai tā ir provokācija, ja jums nepatīk savs attēls spogulī?” jautā Guseļņikovs.
Viņš arī par smieklīgiem dēvē apgalvojumus par koordinētu vēršanos pret Latvijas finanšu sistēmu.
Kā ziņots, Kučinskis un Reizniece-Ozola “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.
Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu, gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Guseļņikov uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja, taču viņa sabiedrisko attiecību pārstāvji piedāvāja sagatavot atbildes rakstiski. Uz lielu daļu aģentūras LETA jautājumu Guseļņikovs atbildēja izvairīgi vai neatbildēja vispār.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/30B13E47-585F-42E8-B6F4-BA9052B87A85/
Guseļņikovs noliedz, ka “Norvik banku” iegādājis par aizņemtu naudu
Rīga, 25.febr., LETA. “Norvik bankas” lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs noliedz, ka banku būtu pircis par aizņemtiem līdzekļiem, kā to otrdien apgalvoja aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
“Tie, protams, ir dīvaini un patiesībai neatbilstoši apvainojumi,” ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās rakstiskā atbildēs aģentūrai LETA apgalvoja Guseļņikovs.
Viņš izvairījās atbildēt, kur un kā ieguvis kapitālu, par ko iegādāta banka. Guseļņikovs neatbildēja uz virkni jautājumu, tostarp, vai mēģina banku pārdot.
Kā ziņots, Guseļņikovs vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) ar prasību piedzīt no Latvijas miljoniem eiro. Rimšēvičs otrdien žurnālistiem sacīja, ka Guseļņikova darbība Latvijā ir labi izplānota afēra.
“Cilvēki, kuri ir pieredzējuši šādas tiesvedības, saka, ka šī ir labi izplānota afēra jau kopš 2013.gada,” teica Rimšēvičs.
Viņš apgalvoja, ka Guseļņikovs nav “Norvik bankas” patiesais īpašnieks, jo naudu bankas iegādei ir aizņēmies.
“Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu, iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu [Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK)], sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus, vienvārdsakot, sākt dzīvi no nulles ar ļoti skaistām un labām iecerēm. Tajā pašā mirklī aizmuguriski 2014.gada laikā kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” teica Rimšēvičs, piebilstot, tas, kā šāda situācija varēja notikt, un kāpēc tas tika palaists garām, ir cits stāsts.
Rimšēvičs arī stāstīja, ka Guseļņikovs mēģinājis tikties ar viņu, lai lūgtu palīdzību situācijas risināšanai. “Viņš mēģina aplinkus, slepus tikties ar mani, lai izstāstītu, cik viņam ir grūti šajā valstī strādāt, ka neviens viņu nemīl, ka visi esot korumpēti, ka visi viņa aktīvi saistībā ar “Winergy” ir arestēti, lai es viņam palīdzu. Viņš lūdz mani, lai es zvanu ģenerālprokuroram, viņš lūdz, lai es zvanu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam. Man esot liela ietekme, es to varot izdarīt,” klāstīja Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka nav atsaucies lūgumam, taču nav arī par to informējis tiesībsargājošās iestādes.
Tāpat Rimšēvičs informēja, ka Guseļņikovs lūdzis viņa palīdzību “Norvik bankas” pārdošanā. “Viņš nāk pie manis, lai es viņam palīdzu pārdot šo banku. [..] Es protams viņam pasaku, ka es nepārdodu Latvijā komercbankas. Un tad viņš saka: “Nu tad man nekas cits neatliks, kā droši vien tiesāties ar Latvijas valsti, jo jūs visi šeit esat man ilgi un ļoti traucējuši attīstīt manu biznesu, kā rezultātā man ir radušies zaudējumi”,” teica Latvijas Bankas prezidents.
Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. “Norvik bankas” akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Guseļņikovs.
Guseļņikovs uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja, taču viņa sabiedrisko attiecību pārstāvji piedāvāja sagatavot atbildes rakstiski.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/8B9539C5-3952-4661-9E5D-62FFF1DB4A64/
VIDEO: “Norvika” Guseļņikovs ar Rimšēviču lietas kārtojis ķīniešu restorānā
Pagājušā gada februārī banku uzraugs “Norvik bankai” noteica stingrākas prasības. Par to, kāds būs uzrauga lēmums, bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs bijis informēts iepriekš – dienu pirms tam ķīniešu restorānā viņam to pateicis Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš publiski atkārto, ka banku regulēšanā viņš nejaucas.
Pagājušā gada februārī banku uzraugs “Norvik bankai” noteica stingrākas prasības. Par to, kāds būs uzrauga lēmums, bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs bijis informēts iepriekš – dienu pirms tam ķīniešu restorānā viņam to pateicis Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš publiski atkārto, ka banku regulēšanā viņš nejaucas.
Intervijā LTV raidījumam “de facto” Guseļņikovs apgalvo, ka stingrākas prasības bankai izvirzītas, jo Rimšēvičs vēlējies nodemonstrēt savu ietekmi uz banku uzraugu pēc tam, kad Guseļņikovs vairākkārt atteicies maksāt Rimšēvičam kukuļus.
Rimšēvičs šīs apsūdzības noliedz, un pagaidām nav skaidrs, vai Guseļņikovs var pierādīt visu, ko stāsta. Taču kā piemēru viņš “de facto” rāda telefonā saņemtas ziņas, ko esot sūtījis starpnieks Renārs Kokins, Rimševiča drauga dēls un “Jūrmalgeitas” lietā aizvien bēguļojošā Germana Miluša znots. “de facto” žurnālistam vēlāk zvanot uz šo numuru, telefons bija izslēgts.
Īsziņās nosaukti kapitāla pietiekamības rādītāji, kādi bankai būs jāievēro. “Viņi gribēja parādīt savu varu, savu ietekmi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir Rimšēviča ietekmē un ka tas, kāpēc Rimšēvičs prasa no manis finanšu līdzekļus, FKTK tiks izdarīts,” stāsta Guseļņikovs. Viņš saka, ka stingrākas prasības viņam draudēja, jo viņš nepiekrita “sadarboties”, proti, maksāt kukuļus.
Dienu vēlāk notikusi tikšanās ķīniešu restorānā “Šangrila” Brīvības gatvē. Tajā piedalījušies Guseļņikovs, Kokins un Rimšēvičs, kurš esot pieminējis tās pašas īsziņā aprakstītās prasības, kas bankai tikšot izvirzītas. Dienu vēlāk teiktais piepildījies – FKTK oficiāli nosauca paaugstinātas prasības.”Tā skaitļi sakrist vienkārši nevar,” saka Guseļņikovs un atceras, ka pie FKTK mašīnā viņu sagaidījis Kokins un teicis: “Redzi, situāciju mēs kontrolējam un gaidām no tevis tālākos soļus.”
Gan Rimšēvičs pats, gan FKTK vadītājs Pēters Putniņš noliedz, ka Rimšēvičs būtu ietekmējis FKTK darbu. “Iestādes ir neatkarīgas un Latvijas bankas prezidenta ietekme nav īstenota nekādā īpašā veidā,” saka Putniņš.
Latvijas bankas prezidents Rimšēvičs aizņemtības dēļ neatrada laiku intervijai ar “de facto”. Tādēļ nav zināma viņa versija par sarunām ar Guseļņikovu drauga savrupmājā un ķīniešu restorānā. Taču LTV raidījumā “1:1” Rimšēvičs par apsūdzībām kukuļu izspiešanā atbildēja, ka “tie visi ir meli”.
Sākumā Rimšēvičs arī teica, ka viņam ar Guseļņikovu nav bijušas neformālas tikšanās, bet jau pāris minūtes vēlāk atzina, ka, piemēram, tikušies vakariņās. “Mēs neko nenorunājām, bet viņam bija svarīgi neformāli iepazīties,” saka Rimšēvičs.
Pēc tam, kad Guseļņikovs decembra vidū iesniedza pret Latviju prasību starptautiskā šķīrējtiesā, pieminot kukuļa izspiešanu no augstas amatpersonas puses, Rimšēvičs pieteicās vizītē pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera. Rimšēvičs gribējis pateikt, ka ar vārdā nenosaukto amatpersonu varētu būt domāts viņš, bet, ka rakstītais nav patiesība.
Guseļņikovs uzrakstījis iesniegumu arī Valsts policijai. Tā sākusi izmeklēšanu par izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšanu. Rimšēvičs lietas ietvaros arī nopratināts. Tas noticis pagājušajā nedēļā, kad viņš bija aizturēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas ietvaros.
Ja Guseļņikova teiktais par kukuļu izspiešanu vairāku gadu garumā atbilst patiesībai, tad nav saprotams, kāpēc viņš tik novēloti vērsās tiesībsargājošās iestādēs.
…Info avots: http://jauns.lv/raksts/zinas/271518-norvika-guselnikovs-ar-rimsevicu-lietas-kartojis-kiniesu-restorana un video: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.02.2018-regulatora-prasibas-guselnikovs-uzzinajis-no-rimsevica-kiniesu-r.id123151/
Guseļņikovs vairākkārt bijis Ģenerālprokuratūrā, bet nav pieminējis kukuļu pieprasīšanu
Rīga, 26.febr., LETA. “Norvik bankas” lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs vairākkārt bijis Ģenerālprokuratūrā, taču nekad nav pieminējis, ka no viņa pieprasītu kukuļus.
Guseļņikovs gan viens, gan kopā ar bankas amatpersonām un advokātiem vairākkārt ir bijis Ģenerālprokuratūrā un pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera jautājumos par tā saucamās “Winergy” krimināllietas virzību, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. LETA jau vēstīja, ka nesen prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no AS “Norvik Banka” apsūdzētas savulaik ar vēja parku attīstītāju “Winergy” saistītas personas.
Guseļņikovam toreiz norādīts, ka par viņam interesējušajiem jautājumiem saistībā ar “Winergy” jāiesniedz rakstveida iesniegums, kurš nododams procesa virzītājam izlemšanai, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Guseļņikovs gan šādās vizītēs nekad prokuroriem un Kalnmeieram netika pieminējis, ka no viņa tiktu pieprasīti kukuļi, norādīja Eiduka.
Jau ziņots, ka Guseļņikovs publiski apgalvojis, ka patlaban korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Policija atbildējusi, ka sākusi resorisko pārbaudi, līdz pagājušā nedēļā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pēc tam, kad Guseļņikovs pagājušā gada decembra vidū iesniedza pret Latviju prasību starptautiskā šķīrējtiesā, pieminot kukuļa izspiešanu no augstas amatpersonas puses, Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs pieteicies vizītē pie ģenerālprokurora. Rimšēvičs gribējis pateikt, ka ar vārdā nenosaukto amatpersonu varētu būt domāts viņš, bet, ka rakstītais nav patiesība.
Tikmēr Rimšēvičs nesen tika aizturēts un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvots citā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Žurnāls “Ir” vēstīja, ka šajā policijas izmeklētajā lietā figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no “Trasta komercbankas” (TKB) pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C269DD6D-9F86-411C-86EE-35CB0C195265/
Jaunās FKTK prasības Guseļņikovs uzzinājis no Rimšēviča ķīniešu restorānā, vēsta LTV “de facto”.
