“ABLV Bank” likvidēs, valsts garantēto atlīdzību saņems ap 22 750 “ABLV Bank” klientu; nepieciešami 470 miljoni eiro. Aicinās Saeimu veikt FKTK auditu. “ABLV Bank” liktenis ir vienaldzīgs 50,1% Latvijas iedzīvotāju

Neatceļ “ABLV Bank” noteiktos maksājumu ierobežojumus; iestājusies noguldījumu nepieejamība

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neatceļ pagājušajā nedēļas nogalē “ABLV Bank” noteiktos maksājumu ierobežojumus, kas liedza bankai veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā, liecina FKTK paziņojums.
FKTK pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“Šāda ir lietu kārtība Eiropas Banku savienības Vienotā Uzraudzības mehānisma ietvaros. Bankai neizdevās īstenot noteiktajā termiņā Eiropas Centrālās bankas dotos uzdevumus, lai tiktu atcelti 18.februārī piemērotie maksājumu ierobežojumi. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK kā nacionālais uzraugs rīkojas atbilstoši situācijai, jo mums ir jānodrošina, ka “ABLV Bank” klienti var saņemt tiem pienākošos garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Mūsu nākamie lēmumi būs saistīti ar atlīdzību izmaksu organizēšanu, un mēs par tiem informēsim tuvākajā laikā,” skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Šāds lēmums nodrošinot FKTK darbības mērķa – veicināt noguldītāju interešu aizsardzību – sasniegšanu, jo, tādējādi atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam būs iespējams sākt garantēto atlīdzību izmaksu. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK papildus lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā. Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas.
FKTK uzsver, ka nolūkā aizsargāt “ABLV Bank” noguldītāju likumīgās intereses un novērst tiem iespējamo zaudējumu rašanos FKTK ir aizliegusi “ABLV Bank”kredīta operācijas, proti, ienākošos maksājumus klientu-noguldītāju kontos šā lēmuma pieņemšanas dienā. Minētais ierobežojums attiecināms arī uz maksājumiem starp ABLV Bank” klientu kontiem.
Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram “ABLV Bank” klientam.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiek izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas meitasbankās. “ABLV Bank” meitasbanka “ABLV Bank Luxembourg” klientiem garantēto atlīdzību izmaksās Luksemburgas depozītu garantiju fonds.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
ECB naktī uz sestdienu izplatītā paziņojumā norāda, ka ECB piektdien secinājusi, ka “ABLV Bank” nonākusi finanšu grūtībās. Lēmums sekojis, pasliktinoties bankas likviditātes situācijai. ECB secinājusi, ka bankas rīcībā nav pietiekami līdzekļi, lai spētu segt noguldījumu izmaksas.
Plašāka informācija par FKTK pieņemto lēmumu tiks sniegta sestdien, plkst.10.30. Mediju brīfingā FKTK telpās Rīgā, Kungu ielā 1 piedalīsies FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš un komisijas Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
Savukārt ap plkst.12 savu viedokli par situāciju plāno sniegt Finanšu ministrijas vadība, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidroja, ka noteiktie maksājumu ierobežojumi nav sods, bet gan palīdzības roka bankai. Tas esot oficiāls veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai (ECB) bankas likviditātes rādītājus.
Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.
Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis ceturtdien paziņoja, ka bankai ir izdevies pārdot aptuveni trešdaļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves. Triju dienu laikā banka esot arī saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 1000 klientiem.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Bernis piebilda, ka arī “ABLV Bank” kredītportfelis, kas joprojām ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0F382C51-42D3-4946-B64F-C8313F6E2E18/

ECB: “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

Rīga, 24.febr., LETA. “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).
Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka “ABLV Bank” “sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums”, ECB norāda: “Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.”
“ABLV Bank” atrodas ECB tiešā uzraudzībā.
“LNT Ziņas sešos” vēsta, ka “ABLV Bank” nespēja noteiktajā laikā uzrādīt prasīto vienu miljardu eiro. ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā “ABLV Bank” bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. “Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču “ABLV Bank” spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4834245F-C44E-4F21-8391-182A3B49214E/

Finanšu ministre šodien informēs par situāciju Latvijas finanšu sektorā

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien plkst.12 Finanšu ministrijā (FM) preses brīfingā informēs par situāciju Latvijas finanšu sektorā, aģentūru LETA informēja FM.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien plkst.10.30 sniegs informāciju plašsaziņas līdzekļiem saistībā ar lēmumu neatcelt “ABLV Bank” noteiktos maksājumu ierobežojumus.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B0D8C802-73B0-4C29-B198-3F97C27B182E/

Putniņš: Turpmākais “ABLV Bank” liktenis ir atkarīgs no ECB

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” liktenis ir atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākajiem lēmumiem, šodien preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Viņš uzsvēra, ka “ABLV Bank” darbību uzrauga ECB, tāpēc bankas liktenis būs atkarīgs no ECB lēmumiem.
Pēc Putniņa teiktā, ECB ir tā, kas lems – “ABLV Bank” ir dzīvotspējīga vai nav, vai atņemt bankai licenci.
FKTK vēl neesot saņēmusi ECB lēmumu par to, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. Līdz ar to Putniņš nevarēja komentēt ECB šodien publiskoto paziņojumu. “FKTK rīcībā nav šāda ECB lēmuma,” uzsvēra Putniņš.
Kā ziņots, ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Jau ziņots, ka FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED009-909C-8DAE-C025-02F8B7055587/

FKTK: Latvijā nav banku krīzes

Rīga, 24.febr., LETA. Latvijā nav banku krīzes, šodien preses konferencē par situāciju AS “ABLV Bank” uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
“Latvijā nav banku krīzes, bet šī situācija ir saistīta ar vienu banku. Tā ir krīze vienā bankā,” pauda Putniņš.
Vērtējot kopējo situāciju ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, FKTK vadītājs informēja, ka situācija ir stabila.
“Kopējie noguldījumi Latvijas bankās turas 20 miljardu eiro līmenī. Tas ir nemainīgs apjoms, kas liek izdarīt secinājumu, ka bankas situāciju kontrolē un lielu izmaiņu nav,” norādīja Putniņš.
Pēc viņa teiktā, FKTK pievērš uzmanību tām bankām, kuras apkalpo nerezidentu noguldījumus, arī AS “Norvik banka”, bet nekādas nerezidentu noguldījumu “svārstības” viņš nesaskata.
FKTK vadītājs atzinīgi izteicās par “ABLV Bank” vadību, kura visu šo laiku ir labi pārvaldījusi procesus, neskatoties uz grūtībām, ar kurām banka saskārusies. “Bankas menedžments visu šo laiku strādāja ar lielu atdevi un atviegloja FKTK darbu,” sacīja Putniņš.
Jau ziņots, ka FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED00D-72AE-FC00-6BA5-7BDD8FF8B989/

Latvijas Banka: “ABLV” bankai izsniegtā aizdevuma atgūšana nepieciešamības gadījumā neradīs sarežģījumus

Rīga, 24.febr., LETA. Komercbankai “ABLV Bank” izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus – ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankā.
Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.
“Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,” sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.
Viņš apliecināja, ka “ABLV Bank” liktenis neietekmēs šīs naudas atgūšanu. Varot pat teikt, ka šis ir izdevīgs darījums valstij, jo nauda tika aizdota uz procentiem, kas kāpinās Latvijas Bankas ienākumus un peļņu, no kuras divas trešdaļas tiek ieskaitīta budžetā.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“ABLV Bank” uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. “ABLV Bank” pauž viedokli, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.
Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/60FA4738-26F6-4D8C-97A9-C45749D6964B/

“ABLV Bank” garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai, šodien preses konferencē paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Jau ziņots, ka FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt “ABLV Bank” noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
Putniņš stāstīja, ka FKTK tuvākajā laikā izveidos iekšēju sistēmu un sapratīs, kad garantētā nauda tiks izmaksāta.
“Ir vairākas iespējas, tāpēc iesaku sekot līdzi informācijai FKTK mājaslapā. Katrā ziņā mēs negaidīsim, bet jau nākamās nedēļas sākumā tiks pieņemti visi nepieciešamie lēmumi,” pauda banku uzraugs.
Pēc viņa teiktā, ir vairākas iespējas, kā izmaksāt garantēto naudu, un viens no variantiem ir uzticēt šo pienākumu kādai komercbankai.
“FKTK primārā interese patlaban ir garantēto summu izmaksa noguldītājiem. No šī brīža sākas astoņu dienu termiņš, kad FKTK jānodrošina 100 000 eiro garantiju izmaksa, ko nodrošinās “ABLV Bank”,” uzsvēra Putniņš.
Kopumā “ABLV Bank” noguldītājiem jāizmaksā aptuveni 470 miljoni eiro, bet šīs summas nodrošināšanai nebūs nepieciešami nodokļu maksātāju līdzekļi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED00A-49CC-1128-2CBE-DD7F1B555F80/

Finanšu ministre: “ABLV Bank” likvidēšana ir tikai viens no variantiem

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” likvidēšana ir tikai viens no variantiem, šodien preses konferencē paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa sacīja, ka “ABLV Bank” darbību uzraugošā Eiropas Centrālā banka (ECB) nesaka, ka banka būtu jālikvidē, bet norāda, ka “ABLV Bank” nespēj norēķināties ar klientiem. Ministre piebilda, ka ECB vēl būs jāpieņem citi lēmumi.
Tāpat Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ECB lēmums attiecībā uz “ABLV Bank” nav politisks, jo lēmumu pieņēmusi ECB, balstoties uz to informāciju, ko iestādei sniegusi pati banka.
Ministre apliecināja, ka problēmas “ABLV Bank” radās reputācijas jautājumu, nevis likviditātes dēļ. Tāpat ministre uzsvēra, ka patlaban neviena cita banka nav līdzīgā situācijā, tāpēc valstī nevar runāt par banku krīzi.
“Regulāri vērojam naudas plūsmas, klientu struktūru utt., bet nekādas izmaiņas nav novērotas,” pauda Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED006-941D-B260-FD53-1EC902638A17/

“ABLV Bank” noguldījumos pērn septembra beigās bija piesaistījusi 2,675 miljardus eiro

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu grūtībās nonākusī “ABLV Bank” noguldījumos pērn septembra beigās bija piesaistījusi 2,675 miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas jaunākie dati.
Salīdzinot ar 2016.gada beigām, tas ir par 8,1% jeb 235,277 miljoniem eiro mazāk.
“ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija otra lielākā banka Latvijā.
Tostarp uzņēmumu noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,195 miljardu eiro apmērā, bet privātpersonu – 480,5 miljonu eiro apmērā. Pieprasījuma noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,588 miljardu eiro apmērā, bet termiņnoguldījumi – 87,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus “ABLV Bank” 2017.gada pirmā pusgada pārskats liecina, ka bankas koncerna divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra jūnija beigās veidoja 15,1% no kopējā koncerna noguldījumu apmēra, savukārt bankas divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra veidoja 15,2% no kopējā bankas noguldījumu apmēra. No kopējā koncerna un bankas piesaistīto noguldījumu apmēra 83,9% bija piesaistīti no klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu rezidenti.
Asociācijas dati arī liecina, ka “ABLV Bank” 2017.gada jūnija beigās bija 21 589 klienti, tostarp 9356 juridiskās personas un 12 233 fiziskās personas. Bankas internetbankai bija 14 300 aktīvo lietotāju.
Jaunākos datus par “ABLV Bank” klientu bāzi bankas pārstāvji pagaidām aģentūrai LETA nav snieguši.
Noguldījumu garantiju fondā (NGF) šobrīd ir uzkrāti 158 miljoni eiro.
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir ne vairāk kā 100 000 eiro. Tāpat Noguldījumu garantiju likums nosaka noguldījumu kategorijas, kurām papildus garantētajai atlīdzībai piemērota papildu aizsardzība līdz 200 000 eiro. Nosacījumi, lai saņemtu papildu kompensāciju ir: līdzekļi klienta-privātpersonas kontā tika ieskaitīti ne agrāk, ka trīs mēnešu pirms noguldījumu nepieejamības dienas, tie veidojas no personai piederoša dzīvojamā nekustamā īpašuma pārdošanas, izmaksāti sociālam mērķim (piemēram, maksājums no laulātā šķiršanās gadījumā) vai kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumiem vai personas nepatiesu notiesāšanu.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/05E84E54-0619-4B93-A23B-31E4A03C26AD/

“ABLV Bankā” nelielus līdzekļus noguldījušas Jūrmalas un Aizkraukles pašvaldības

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” nelielus līdzekļus noguldījušas Jūrmalas un Aizkraukles pašvaldības, šodien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa stāstīja, ka Jūrmalas pašvaldība bankā noguldījusi nepilnus 19 000 eiro, bet Aizkraukles pašvaldība – nepilnus 50 000 eiro. Ministre piebilda, ka šīm pašvaldībām nepieciešamības gadījumā ir iespējams aizņemties līdzekļus Valsts kasē.
Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka “ABLV Bankā” būtu iesaldēti kādi valsts kapitālsabiedrību līdzekļi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi, ka 322 tās klientu saņem maksājumus “ABLV Bankā”. VSAA ar katru klientu sazinājusies individuāli un aicinājusi tos atvērt kontu citā bankā.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/04496013-B94F-414C-BBC3-FBD9AF5F0D7A/

Kučinskis pārliecināts par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un spēju spert būtiskus soļu banku sektora reputācijas atgūšanai

Rīga, 24.febr., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un spēju spert būtiskus soļus, lai banku sektors atgūtu reputāciju.
“Pēdējo gadu laikā Latvija ir veikusi darbības banku sektora uzraudzības jomā, lai novērstu tādu līdzekļu ieplūšanu finanšu sektorā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tomēr tās nav bijušas pietiekošas, lai panāktu aktīvāku riska klientu īpatsvara mazināšanu un Latvijas banku sektora iesaisti starptautiskajai praksei un tiesībām neatbilstošās darbībās,” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Kučinskis.
Atbildīgajām amatpersonām kopā ar finanšu sektora nacionālā un starptautiskā līmeņa ekspertiem ir jāvienojas par turpmāko veicamo rīcību kopumu, lai finanšu uzraudzības sistēmu uzlabotu. Tādēļ pirmdien, 26.februārī, tiks sasaukta Finanšu sektora uzraudzības padomes ārkārtas sēde, kā arī šis jautājums tiks iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Latvijas valdība nav ieguldījusi un neieguldīs “ABLV Bank” glābšanā nevienu eiro. Nodokļu maksātāju nauda šai bankai netiks novirzīta. Latvija ir viena no Banku savienības valstīm, kurā no 2014.gada ir ieviests harmonizēts banku sektora uzraudzības un noregulējuma ietvars – likums neparedz iespēju ieguldīt valsts budžeta līdzekļus banku glābšanā.
Latvijas atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas savā starpā un arī mūsu starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Centrālo Banku un ASV, uzsver Kučinskis.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/859E32CD-5F95-483C-BBED-9DCD99D39892/

Budžeta komisijas vadītājs: FKTK lēmums par “ABLV Bank” pieņemts atbilstoši ECB instrukciju nosacījumiem

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, pieņēma atbilstoši Eiropas Centrālās Bankas instrukciju nosacījumiem, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).
Politiķis norādīja, ka savā atbildē atsaucas uz FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa publiski sniegto informāciju. Vucāns skaidroja, ka banku uzraugam nekas cits neatliek, kā rīkoties atbilstoši tam, ko paredz ECB regulējums.
Viņš pauda, ka atbilstoši ECB instrukcijām ceturtdien un piektdien iestājās termiņi, kad bankai vajadzēja izpildīt tai uzticētos pienākumus. FKTK rīkojusies atbilstoši “ABLV Bank” uzticēto pienākumu izpildes rezultātam, piemēram, saistībā ar to, ka pieprasījuma depozītu nodrošinājums ir 86% nevis 100% apmērā, pauda politiķis, aicinot sīkāk par šiem jautājumiem vaicāt Putniņam.
Vaicāts par šīs situācijas ietekmi uz finanšu sektoru, Vucāns norādīja, ka “ABLV Bank” ir nosacīti maza ietekme uz Latvijas klientiem. Latvijā ir pietiekoši daudz stabilu finanšu institūciju, kurās iedzīvotājiem joprojām ir iespēja ļoti droši glabāt savu naudu, skaidroja politiķis.
Taujāts par “ABLV Bank” minētajiem politiskajiem apsvērumiem, Vucāns atbildēja, ka viņa rīcībā nav informācija, ka Latvijas politiķi būtu apsprieduši šo jautājumu.
Vaicāts, vai šī situācija var nozīmē bankas likvidēšanu, komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka nevar to ne apstiprināt, ne noliegt – tas būtu jāprasa bankas vadītājiem un īpašniekiem.
Komentējot Latvijas Bankas iepriekš izsniegtos aizdevumus “ABLV Bank”, Vucāns atsaucās uz Latvijas Bankas pārstāvju sniegto skaidrojumu, ka Latvijas Bankā ieķīlāto vērtspapīru vērtība ir divreiz lielāka nekā izsniegtais aizdevums. Līdz ar to, pat ja “ABLV Bank” nevarētu atmaksāt aizdevumu, Latvijas Banka šo summu atgūtu ar uzviju, veicot ieķīlāto vērtspapīru pārdošanu, skaidroja politiķis.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED00C-0CB0-5576-A59C-4651B0003D46/

Komercbanku asociācija: Lēmums par “ABLV Bank” būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu

Rīga, 24.febr., LETA. Ņemot vērā, ka AS “ABLV Bank” galvenokārt strādāja ar ārvalstu klientiem, lēmums par noguldījumu nepieejamību šajā bankā būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijā.
Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta vēršanos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. “Latvijas Komercbanku asociācija ir pārliecināta, ka “izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ilgtermiņā nesīs ieguvumus, palīdzot Latvijas finanšu sektoram atgūt reputāciju,” teikts asociācijas paziņojumā.
Latvijas Komercbanku asociācija uzver, ka tā jau iepriekš paudusi neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. “Pievienojamies Finanšu ministrijas (FM) vērtējumam, ka FM sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un citām institūcijām pēdējos gados ir nozīmīgi stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo ietvaru, tostarp nodrošinot FKTK instrumentus uzraudzības procesa efektīvai īstenošanai,” savu viedokli skaidro asociācija.
Industrija kopumā daudz strādājot pie augstāko atbilstības standartu ievērošanas un finanšu nozares reputācijas veicināšanas. LKA padomē 2017. gada oktobrī apstiprinātā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas jau paredz augstākos atbilstības standartus. Turpināsim iestāties par vēl aktīvāku riska klientu īpatsvara samazināšanu, lai sekmētu pilnīgu kvalitātes kontroli.
Asociācija atgādina, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global” ārpuskārtas kredītreitinga novērtējuma, kas ir saistīts ar ASV Valsts departamenta publicēto paziņojumu par bankas “ABLV Bank” un sekojošajiem Eiropas Centrālās Bankas un FKTK noteiktajiem ierobežojumiem bankas darbībai, pārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā “A” līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējumu. “Savā izvērtējumā “S&P Global” norāda, ka tiešais fiskālais risks Latvijas valstij saistībā ar “ABLV Bank” ir ierobežots un nebūtisks attiecībā pret Latvijas valsts finanšu spēju,” secina asociācija.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“ABLV Bank” uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. “ABLV Bank” pauž viedokli, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4D7CB1B5-79D7-4EAD-94EE-2E7B3E533CE2/

Valsts garantēto atlīdzību saņems apmēram 22 750 “ABLV Bank” klientu; nepieciešami 470 miljoni eiro

Rīga, 24.febr., LETA. Valsts garantēto atlīdzību – noguldījumus līdz 100 000 eiro – saņems apmēram 22 750 AS “ABLV Bank” klientu – gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.
Garantēto atlīdzību izmaksai “ABLV Bank” klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.
Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.
FKTK arī norāda, ka ir daži darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām ir tiesības pretendēt vēl uz papildu atlīdzību – līdz 200 000 eiro jeb kopā ar standarta garantiju līdz 300 000 eiro. Šāds gadījums ir, ja pēdējos trīs mēnešos kontā ieskaitītie līdzekļi iegūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, valsts sociālajām kompensācijām, kādu zaudējumu atlīdzināšanas vai kompensācijas par nepatiesu notiesāšanu. Lai saņemtu papildu atlīdzību, klientam jāiesniedz bankā iesniegums kopā ar dokumentiem, kas apliecina, ka noguldījums atbilst minētajiem kritērijiem.
Tiesības saņemt garantēto atlīdzību noguldītājiem būs vēl piecus gadus pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās.
FKTK atgādina, ka tiem “ABLV Bank” klientiem, kuriem šajā bankā ir kredīts, ir jāpilda savas saistības. “Kamēr kredītlīgums tiek pildīts, tikmēr nevienam nav tiesību neko mainīt tā nosacījumos vai piedzīt no klienta kredītu pirms noteiktā termiņa. Klientam nav jāsatraucas, kamēr viņš laikā pilda savas saistības,” uzsver FKTK.
Savukārt tiem bankas klientiem, kuri šādā situācijā kavē nodokļu maksājumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nākšot pretī – nepiemērojot sodu un izskatot iespēju pagarināt maksājuma termiņus. Bankas klientiem ir jāvēršas VID ar iesniegumu, pamatojot kavēšanās iemeslus, jo pastāv nosacījums, ka klientam jābūt vienīgajam kontam “ABLV Bank” un jāuzrāda konta izdrukai, kas apliecina naudas līdzekļu esamību kontā.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“Šāda ir lietu kārtība Eiropas Banku savienības Vienotā Uzraudzības mehānisma ietvaros. Bankai neizdevās īstenot noteiktajā termiņā Eiropas Centrālās bankas dotos uzdevumus, lai tiktu atcelti 18.februārī piemērotie maksājumu ierobežojumi. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK kā nacionālais uzraugs rīkojas atbilstoši situācijai, jo mums ir jānodrošina, ka “ABLV Bank” klienti var saņemt tiem pienākošos garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Mūsu nākamie lēmumi būs saistīti ar atlīdzību izmaksu organizēšanu, un mēs par tiem informēsim tuvākajā laikā,” skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Šāds lēmums nodrošinot FKTK darbības mērķa – veicināt noguldītāju interešu aizsardzību – sasniegšanu, jo, tādējādi atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam būs iespējams sākt garantēto atlīdzību izmaksu. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK papildus lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā. Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas.
FKTK uzsver, ka nolūkā aizsargāt “ABLV Bank” noguldītāju likumīgās intereses un novērst tiem iespējamo zaudējumu rašanos FKTK ir aizliegusi “ABLV Bank”kredīta operācijas, proti, ienākošos maksājumus klientu-noguldītāju kontos šā lēmuma pieņemšanas dienā. Minētais ierobežojums attiecināms arī uz maksājumiem starp ABLV Bank” klientu kontiem.
Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram “ABLV Bank” klientam.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiek izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas meitasbankās. “ABLV Bank” meitasbanka “ABLV Bank Luxembourg” klientiem garantēto atlīdzību izmaksās Luksemburgas depozītu garantiju fonds.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”. “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
Vienlaikus bankā uzsver, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidroja, ka noteiktie maksājumu ierobežojumi nav sods, bet gan palīdzības roka bankai. Tas esot oficiāls veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai (ECB) bankas likviditātes rādītājus.
Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.
Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis ceturtdien paziņoja, ka bankai ir izdevies pārdot aptuveni trešdaļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves. Triju dienu laikā banka esot arī saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 1000 klientiem.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Bernis piebilda, ka arī “ABLV Bank” kredītportfelis, kas joprojām ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D86B3334-800F-4027-A7FD-5B466A98E9D0/

“ABLV Bank”: FKTK lēmums var nozīmēt bankas likvidācijas procesa sākumu

Rīta, 24.febr., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
Vienlaikus bankā uzsver, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
Plašāka informācija par bankas turpmāko darbību, kas attiecas uz klientiem, darbiniekiem un akcionāriem, tiks sniegta pirmdien, 26.februārī.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“Šāda ir lietu kārtība Eiropas Banku savienības Vienotā Uzraudzības mehānisma ietvaros. Bankai neizdevās īstenot noteiktajā termiņā Eiropas Centrālās bankas dotos uzdevumus, lai tiktu atcelti 18.februārī piemērotie maksājumu ierobežojumi. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK kā nacionālais uzraugs rīkojas atbilstoši situācijai, jo mums ir jānodrošina, ka “ABLV Bank” klienti var saņemt tiem pienākošos garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Mūsu nākamie lēmumi būs saistīti ar atlīdzību izmaksu organizēšanu, un mēs par tiem informēsim tuvākajā laikā,” skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Šāds lēmums nodrošinot FKTK darbības mērķa – veicināt noguldītāju interešu aizsardzību – sasniegšanu, jo, tādējādi atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam būs iespējams sākt garantēto atlīdzību izmaksu. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK papildus lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā. Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas.
FKTK uzsver, ka nolūkā aizsargāt “ABLV Bank” noguldītāju likumīgās intereses un novērst tiem iespējamo zaudējumu rašanos FKTK ir aizliegusi “ABLV Bank”kredīta operācijas, proti, ienākošos maksājumus klientu-noguldītāju kontos šā lēmuma pieņemšanas dienā. Minētais ierobežojums attiecināms arī uz maksājumiem starp ABLV Bank” klientu kontiem.
Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram “ABLV Bank” klientam.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiek izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas meitasbankās. “ABLV Bank” meitasbanka “ABLV Bank Luxembourg” klientiem garantēto atlīdzību izmaksās Luksemburgas depozītu garantiju fonds.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidroja, ka noteiktie maksājumu ierobežojumi nav sods, bet gan palīdzības roka bankai. Tas esot oficiāls veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai (ECB) bankas likviditātes rādītājus.
Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.
Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis ceturtdien paziņoja, ka bankai ir izdevies pārdot aptuveni trešdaļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves. Triju dienu laikā banka esot arī saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 1000 klientiem.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Bernis piebilda, ka arī “ABLV Bank” kredītportfelis, kas joprojām ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DC18710C-9418-4821-B020-E8E463788CE4/

Ministre: Nevar noliegt “ABLV Bank” nozīmi valsts ekonomikā

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, tomēr nevar noliegt tās nozīmi valsts ekonomikā, šodien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts neieguldīs savus līdzekļus bankas glābšanai.
Tajā pašā laikā ministre piebilda, ka nevar noliegt “ABLV Bank” nozīmi Latvijas ekonomikā. “Tā ir trešā lielākā banka Latvijā, kas pērn nodokļos samaksājusi 18,6 miljonus eiro un nodarbināti vairāk nekā 800 cilvēku,” informēja Reizniece-Ozola.
Pēc viņas teiktā, “ABLV Bank” nonāca problēmas reputācijas dēļ. “Ja gadījumā kādi pārkāpumi bija, tad tā “ABLV Bank” atbildība, jo spēles noteikumi bija skaidri. Var jau teikt, ka daudzu gadus politiķi bija auklējušies ar finanšu sektoru un redzējuši, ka riskantu klientu apkalpošana ir bijis labs bizness, pietiekami nenovērtējot riskus, bet pēdējos divus gadus baku sektoram ir doti politiski un praktiski signāli, ka situācija ir mainījusies un sektoram ir jāattīrās,” uzsvēra ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, situācija ar “ABLV Bank” ir skaidrs signāls pārējām bankām, kurām ir liels riskanto biznesa klientu īpatsvars. Ministre uzskata, ka bankām ir straujāk jāmazina riskanto klientu skaits.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5A84F631-CC8A-4848-9909-77FC9F812CF6/

Ministre: Situācija banku sektorā ir stabila, to apliecina arī “S&P Global” sniegtais Latvijas kredītreitings

Rīga, 24.febr., LETA. Situācija banku sektorā ir stabila un to apliecina arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras “S&P Global” sniegtais Latvijas kredītreitings, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizneice-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nemitīgi novēro situāciju banku sektorā, un apliecināja, ka situācija pārējās bankās ir stabila.
“Citām bankām nav noteikti nekādi ierobežojumi, turklāt valsts ir nodrošinājusies pret banku riskanto biznesu, tām nosakot augstākas kapitāla un likviditātes prasības, nekā bankām ar zema riska klientiem,” piebilda Reizniece-Ozola.
“Mēs regulāri novērojam naudas plūsmu, klientu struktūras izmaiņas, bet nekas neliecina, ka kādā citā bankā būtu riski. Turklāt par to, ka situācija ir stabila, liecina arī “S&P Global” apstiprinātais Latvijas kredītreitings ar pozitīvu vērtējumu,” piebilda ministre.
Vērtējot situāciju ar AS “ABLV Bank”, Reizniece-Ozola atzina, ka tas ir jautājums par bankas reputāciju, nevis likviditāti. Tajā pašā laikā ministre pauda, ka situācija ar “ABLV Bank” gadījums kalpo kā signāls citām bankām – tām strauji jāsamazina riskanto klientu īpatsvars.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš šodien preses konferencē uzsvēra, ka Latvijā nav banku krīzes. Vērtējot kopējo situāciju ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, FKTK vadītājs informēja, ka situācija ir stabila.
“Kopējie noguldījumi Latvijas bankās turas 20 miljardu eiro līmenī. Tas ir nemainīgs apjoms, kas liek izdarīt secinājumu, ka bankas situāciju kontrolē un lielu izmaiņu nav,” norādīja Putniņš.
Jau ziņots, ka FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B9059F18-0D9A-4B12-AAAD-5541808A7284/

Reizniece-Ozola aicinās Saeimu veikt FKTK auditu

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicinās Saeimu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu, šodien preses konferencē paziņoja ministre.
Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu.
“Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, FM runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” atzina Reizniece-Ozola.
Ministrei gan patlaban neesot iemesla neuzticēties FKTK, jo viņa novērojusi, ka iestādes darbs ir kļuvis efektīvāks, mērķtiecīgāks un profesionālāks, nekā iepriekšējos gados.
“Nomainoties FKTK vadībai ir jūtami mainījusies attieksme. Bet man tomēr gribētos, lai tiktu veikts FKTK ārējs risku izvērtējums un prasmes,” atzina finanšu ministre.
Arī partija “Vienotība” šovakar izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, uzsverot, ka aicina nekavējoties sākt starptautisku, padziļinātu auditu par FKTK pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz “ABLV Bank”. Partija uzskata, ka maksātnespējas un likvidācijas procesiem jābūt pēc iespējas caurspīdīgākiem un bez mazākās šaubu ēnas par izvēlētajām administratoru un likvidatoru kandidatūrām. Tāpat ir būtiski jāierobežo maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzība par labu kreditoriem, norāda “Vienotības” pārstāvji.
“Vienotība” uzsver, ka visām atbildīgajām iestādēm jānodrošina maksātnespējas un likvidācijas procesu maksimāls caurspīdīgums, nepieļaujot jebkādu šaubu ēnu parādīšanos par izvēlētajiem maksātnespējas administratoriem un likvidatoriem vai viņu izvēles procedūrām. Tāpat partija uzskata, ka maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzības līmeni nepieciešams būtiski ierobežot par labu kreditoru interesēm.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D6A0DF20-933A-4445-AE43-D82C2951AA37/

FM iecerējusi augsta riska ofšoru darījumiem bankās piemērot nodevu

Rīga, 24.febr., LETA. Finanšu ministrija (FM) iecerējusi augsta riska ofšoru darījumiem bankās piemērot nodevu, šodien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņas ieskatā, riskanto biznesa klientu skaitam bankās ir jāsarūk daudz straujāk nekā patlaban, tāpēc FM apsver iespēju ieviest nodevu augsta riska ofšoru kompānijām par katru naudas pārskaitījumu. Reizniece-Ozola uzskata, kā tas motivēs bankas aktīvāk atteikties no riskantu klientu darījumu apkalpošanas.
“Tas varētu būt neliels nodevas maksājums par katru transakciju, kas veikta ar augsta riska ofšora kompānijām,” piebilda finanšu ministre, nekomentējot iecerētās nodevas apmēru, jo par to vēl esot nepieciešamas diskusijas.
Ministre uzskata, ka nodevas veidā iekasētie līdzekļi būtu jānovirza finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanai.
“Neskatoties uz to, ka pērn no valsts budžeta novirzījām līdzekļus gan kontroles dienestam, gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, gan citām institūcijām, lai tās uzlabotu IT sistēmas un algotu profesionāļus, tomēr ir redzams, ka kontrolējošo iestāžu kapacitāte ir vēl jāstiprina,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C300C6BB-80A7-4606-ACAA-2B35E9B327C3/

Ministre: Nevar noliegt “ABLV Bank” nozīmi valsts ekonomikā

Rīga, 24.febr., LETA. AS “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, tomēr nevar noliegt tās nozīmi valsts ekonomikā, šodien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts neieguldīs savus līdzekļus bankas glābšanai.
Tajā pašā laikā ministre piebilda, ka nevar noliegt “ABLV Bank” nozīmi Latvijas ekonomikā. “Tā ir trešā lielākā banka Latvijā, kas pērn nodokļos samaksājusi 18,6 miljonus eiro un nodarbināti vairāk nekā 800 cilvēku,” informēja Reizniece-Ozola.
Pēc viņas teiktā, “ABLV Bank” nonāca problēmas reputācijas dēļ. “Ja gadījumā kādi pārkāpumi bija, tad tā “ABLV Bank” atbildība, jo spēles noteikumi bija skaidri. Var jau teikt, ka daudzu gadus politiķi bija auklējušies ar finanšu sektoru un redzējuši, ka riskantu klientu apkalpošana ir bijis labs bizness, pietiekami nenovērtējot riskus, bet pēdējos divus gadus baku sektoram ir doti politiski un praktiski signāli, ka situācija ir mainījusies un sektoram ir jāattīrās,” uzsvēra ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, situācija ar “ABLV Bank” ir skaidrs signāls pārējām bankām, kurām ir liels riskanto biznesa klientu īpatsvars. Ministre uzskata, ka bankām ir straujāk jāmazina riskanto klientu skaits.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5A84F631-CC8A-4848-9909-77FC9F812CF6/

Koalīcijas politiķi: Situācijai ar “ABLV Bank” nevajadzētu būtiski skart Latvijas iedzīvotājus

Rīga, 24.febr., LETA. Ņemot vērā, ka “ABLV Bank” pārliecinoši lielākā daļa noguldījumu ir nerezidentu, Latvijas iedzīvotājus situācijai bankā nevajadzētu būtiski skart, aģentūrai LETA atzina aptaujātie koalīcijas politiķi.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka vairāk nekā 80% no šīs bankas piesaistītajiem noguldītājiem ir nerezidenti, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem lielākoties no šīs situācijas nevajadzētu ciest.
Līdzīgi arī partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri pauda, ka situācija neapdraud Latvijas iedzīvotājus, ņemot vērā, ka pārliecinoši lielākā daļa no noguldītājiem ir nerezidenti.
Bērziņš, Abu Meri un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis akcentēja, ka noguldījumu garantiju sistēma paredz visiem noguldītājiem izmaksāt garantētos 100 000 eiro. Politiķi arī uzsvēra, ka nekādā gadījumā šajā situācijā netiks izmantota nodokļu maksātāju nauda.
VL-TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka finanšu sektora daļa saistībā ar nerezidentu apkalpošanu pašlaik ir pārmaiņu priekšā. Nacionālā apvienība jau krietnu laiku iepriekš ir norādījusi, ka ir jāmazina nerezidentu noguldījumu ietekme uz šaubīgiem darījumiem, teica Bērziņš, piebilstot, ka tām bankām, kuras nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu, varētu būt jāvērtē, kā turpmāk strādāt.
Abu Meri vērsa uzmanību Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju paustajam, ka situācija finanšu sektorā ir stabila. Reizē situācija ar “ABLV Bank” negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju un tēlu, atzina politiķis.
Brigmanis norādīja, ka šajā situācijā ir būtiski, ka sākotnējā informācija saistībā ar “ABLV Bank” ir nākusi no Latvijas stratēģiskajiem partneriem. Politiķis akcentēja, ka attiecībā uz tik specifisku jomu kā banku sektors šajā situācijā viņš paļaujas uz atbildīgajā institūcijām un to slēdzieniem. Viņš akcentēja, ka Latvijas Bankas aizdevums, kas tika izsniegts “ABLV Bankai”, ir nosegts ar ķīlu, kurā ir ļoti vērtīgi vērtspapīri.
Jau ziņots, ka FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš sestdien preses konferencē uzsvēra, ka Latvijā nav banku krīzes. Vērtējot kopējo situāciju ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, FKTK vadītājs informēja, ka situācija ir stabila.
“Kopējie noguldījumi Latvijas bankās turas 20 miljardu eiro līmenī. Tas ir nemainīgs apjoms, kas liek izdarīt secinājumu, ka bankas situāciju kontrolē un lielu izmaiņu nav,” norādīja Putniņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FA1D3BB3-C21E-4482-995C-323BB279468E/

Aptauja: “ABLV Bank” liktenis ir vienaldzīgs 50,1% Latvijas iedzīvotāju

Rīga, 24.febr., LETA. Problēmās nonākušās “ABLV Bank” liktenis ir vienaldzīgs 50,1% Latvijas iedzīvotāju, secināts pētījumu kompānijas SKDS aptaujā.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš mikroblogošanas vietnē “twitter” publicējis datus par šogad 19.-22.februārī veiktu aptauju, kurā aptuveni 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem snieguši vērtējumu jautājumā par to, cik lielā mērā viņus satrauc tas, kas pašreizējās krīzes rezultātā varētu notikt ar “ABLV Bank”.
Vairāk vai mazāk satraukti par situāciju ar “ABLV Bank” ir 37,5%, bet grūti sniegt vērtējumu bijis 12,4% respondentu. Savukārt 50,1% respondentu atzinis, ka viņiem “ABLV Bank” liktenis ir vienaldzīgs.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi ECB.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7F6CA75D-2854-4494-9EC2-C192316D4D0C/

Rutkaste: Kopš iestāšanās eirozonā ir būtiski augusi LB kapacitāte sniegt atbalstu finanšu sistēmai saspīlējuma brīžos

Rīga, 24.febr., LETA. Kopš Latvijas iestāšanās eirozonā ir būtiski augusi Latvijas Bankas (LB) kapacitāte sniegt atbalstu finanšu sistēmai saspīlējuma brīžos, mikroblogošanas vietnē “twitter” norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
“Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā ir būtiski mainījies monetārās politikas ietvars, saistošie noteikumi un arī būtiski pieaugusi Latvijas Bankas kapacitāte sniegt atbalstu finanšu sistēmai saspīlējuma brīžos,” atzīmē Rutkaste.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai “ABLV Bank” aizdeva kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniedza uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas.
Kopējo aizdevuma apmēru noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apmēru.
Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
Iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.
Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
“ABLV Bank” uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt sākts bankas likvidācijas process.
Vienlaikus “ABLV Bank” pauda viedokli, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CC4B64C5-40F2-4D01-AFE5-0C10463A86A9/

Putniņš atbalsta iniciatīvu veikt FKTK auditu

Rīga, 24.febr., LETA. Iniciatīva veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) auditu, ir atbalstāma, aģentūrai LETA atzina FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši,” teica Putniņš.
Viņš arī norādīja, ka FKTK rīcība nav bijusi ne subjektīva, ne arī kādā citā veidā ietekmēta – katram pārmetumam pretī ir FKTK stingrs arguments. “Katru mūsu rīcību pamato koleģiāls lēmums un katram lēmumam pamatā ir likums. To es varu droši teikt. Turklāt šādā ārējā izvērtējumā vai pārbaudē, ko veic profesionāļi, vienmēr var rast ko noderīgu vēl efektīvai iestādes darba organizēšanai,” sacīja FKTK vadītājs.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sestdien žurnālistiem pavēstīja, ka aicinās Saeimu kā pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu.
Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, Finanšu ministrija runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” teica Reizniece-Ozola.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6B5E6CD7-091D-4BDB-A260-64CD61824D93/

Pabriks: Latvijas nelabvēļi situāciju finanšu sektorā izmanto savā labā, jo gana daudzi negrib neatkarīgu Latviju

Rīga, 24.febr., LETA. Latvijas nelabvēļi situāciju finanšu sektorā izmanto savā labā, jo ir daudz politiķu un valstu, kam nevajag brīvu, neatkarīgu un plaukstošu Latviju, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Politiķis skaidroja, ka vienīgā informācija, uz kuru viņš gribētu paļauties, analizējot šī brīža situāciju Latvijas finanšu sektorā, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, bet viss pārējais, kas informācijas telpā parādās, esot dažādas spekulācijas. Deputāts pauda ticību, ka KNAB veiktā izmeklēšana par kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu tiks veikta godīgi, ātri un taisnīgi, kas ir pats galvenais.
Pabriks piebilda, ka jābūt naivam, lai domātu, ka Latvijas nelabvēļi radušos situāciju Latvijā neizmantotu savā labā, jo viņi pilnīgi noteikti to dara, ja šāda iespēja tiek dota.
“Viena lieta ir atsevišķu banku un institūciju finansiālas intereses, kas grib KNAB darbību izmantot, lai radītu sev labvēlīgāku situāciju. Bet, domājot par vēlēšanām un Latvijas politiku kopumā, ir jūtams ārvalstu iespaids. Esmu gandrīz pārliecināts, ka Krievijas puse aktīvi darbojas. Tādēļ arī uzskatu, ka Aizsardzības ministrija deva ļoti pareizu vērtējumu, sniedzot attiecīgo paziņojumu un informējot par fotogrāfiju ar Rimšēviču, jo ne jau Indijas vai ASV reģionālie laikraksti vai mediji interesējas par Latviju vai Rimšēviču,” ir pārliecināts eiroparlamentāriets.
Pēc Pabrika domām, – attiecīgās fotogrāfijas izmantošana un noplūšana, kā arī informācija par robežšķērsošanu, vedina saskatīt gan informācijas kara pazīmes, gan psiholoģisko operāciju pazīmes, un tam ir mērķis izmantot KNAB darbību, lai parādītu, ka Latvija ir ļoti korumpēta, nestabila, ļaujot atsevišķiem spēkiem cerēt, ka tie varēs gūt lielāku ietekmi Saeimas vēlēšanās. “Domāt par to, ka nenotiek šādas operācijas ir vairāk nekā naivi, jo tās notiek un notiks. Redzam tādas Vācijā, Francijā, ASV un arī Spānijā. Arī šeit Krievijas un citu izlūkdienestu cilvēki ir iekšā,” uzsvēra EP deputāts.
Komentējot sabiedrības informētību un amatpersonu skaidrojumus par pēdējā laika notikumiem finanšu sektorā, politiķis vērsa uzmanību, ka lielākā daļa amatpersonu drīzāk nav pilnībā informētas par detaļām un viņām arī nebūtu jābūt pilnībā informētām, jo KNAB ir tiesības darboties neatkarīgi. Vienlaikus jebkurai tiesībsargājošajai institūcijai jāsaprot, ka skaidrojumos un informācijas atklātībā ir jāievēro proporcionalitāte.
“Jo vairāk mēs zinām par kādām institūciju operācijām, loģiski, ka sabiedrība prasīs plašāku skaidrojumu. Šādos gadījumos ir jāatrod balanss. Saprotu šīs grūtības tiesībsargājošajām institūcijām, jo tās nevar pateikt par daudz, lai neapgrūtinātu savu darbu, bet, ja tas jau ir plaši aizgājis, tad ir jādod pietiekami saprotamu skaidrojumu, kas ir galvenais, lai nebūtu spekulāciju. Ja radīsies daudz spekulāciju valsts iekšienē, tad spekulācijas var sagaidīt arī no ārpuses,” teica Pabriks, piebilstot, ka ziņkārība no sabiedrības – pamatota vai nepamatota – viennozīmīgi pastāv, bet jebkurš atklāts fakts no ārienes tiks izmantots pret Latviju. Tas tiktu darīts ne tikai tādēļ, lai grautu valsts tēlu, bet arī tāpēc, lai vājinātu Latvijas demokrātiju un neatkarību.
Politiķis atzina, ka radusies situācija negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, tomēr to iespējams vērst pozitīvā virzienā, ja ātri, strauji un veiksmīgi attiecīgās lietas tiks izmeklētas. “Man gan nepatīk, ka visas šīs lietas, gan situācija ar Rimšēviču, gan “ABLV Bank”, gan “Norvik” banku notikušas vienā laikā, dodot lielu triecienu, kā arī cilvēki šīs lietas cenšas sasaistīt. Ja KNAB izdarīs labi savu darbu, tad būs iespējas parādīt savu tēlu labā gaismā,” pieļāva eiroparlamentārietis.
Pabriks arī uzsvēra, ka “banku jautājums” beidzot jāatrisina, lai būtu skaidrs, ka Latvijā nenotiek naudas atmazgāšana un “neiet cauri Ziemeļkorejas nauda”. Viņš atgādināja, ka Latvijas sabiedrotie nepiedos, ka valsts sadarbojas ar Ziemeļkoreju, kas ir viena no potenciālā pasaules kara izcelsmes vietām. “Ir lietas, kur ir sarkanā līnija un Ziemeļkoreja ir sarkanā līnija. Ja kāda banka uzskata, ka var darboties ar šāda veida diktatoriem, tad tā neko nesaprot,” piebilda politiķis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu par kukuļņemšanu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
“FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/5FBACB5F-3B82-4A4E-9FDD-9683DAD50B54/

Koalīcijas partijas atbalsta audita veikšanu FKTK

Rīga, 25.febr., LETA. Valdošās koalīcijas partijas atbalsta finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) aicinājumu Saeimu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie koalīcijas politiķi.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis teica, ka ZZS pēc būtības atbalsta audita veikšanu. “Domāju, ka šāda revīzija būtu nepieciešama,” sacīja Brigmanis.
Komentējot to, vai Saeima ir tiesīga veikt šādu auditu, Brigmanis teica, ka jāuzklausa Reiznieces-Ozolas skatījums šajā jautājumā. “Ja finanšu ministre tā ir teikusi, viņai ir viedoklis, kā to darīt,” teica Brigmanis, piebilstot, ka ZZS pirmdien tiksies ar Reiznieci-Ozolu un pārrunās šo iniciatīvu. ZZS sagaida arī finanšu ministres izklāstu par to, kādā procedūrā FKTK audits varētu notikt.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teica, ka konceptuāli atbalsta FKTK audita veikšanu. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, būtu jāizvērtē ne tikai FKTK, bet arī pārējo “ABLV Bank” lietā iesaistīto personu atbildību, tajā skatā FKTK padomes locekļu, jo īpaši, to, kuri nav Saeimas vēlēti, darbību. Tāpat jāvērtē arī Eiropas Centrālās bankas atbildība.
Parādnieks teica, ka lielāka skaidrība par procedūru, kādā vērtēt atbildīgo personu rīcību, būs pirmdien pēc apspriešanās ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu (ZZS) un Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru (ZZS).
Partija “Vienotība” arī izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem ar aicinājumu nekavējoties sākt starptautisku, padziļinātu auditu par FKTK pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz “ABLV Bank”. Partijas ieskatā maksātnespējas un likvidācijas procesiem jābūt pēc iespējas caurspīdīgākiem un bez mazākās šaubu ēnas par izvēlētajām administratoru un likvidatoru kandidatūrām. Tāpat ir būtiski jāierobežo maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzība par labu kreditoriem.
Jau ziņots, ka finanšu ministre aicinās Saeimu veikt FKTK auditu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, FM runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” atzina Reizniece-Ozola.
Ministrei gan patlaban neesot iemesla neuzticēties FKTK, jo viņa novērojusi, ka iestādes darbs ir kļuvis efektīvāks, mērķtiecīgāks un profesionālāks, nekā iepriekšējos gados.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/133ED01A-F2AD-17AE-DC66-F1C1AAA5C355/

FKTK: “ABLV Bank” likvidācija ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem

Rīga, 25.febr., LETA. Lēmums par bankas “ABLV Bank” likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. “Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,” teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.
Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā “ABLV Bank” situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. “Šajā situācijā, kad “ABLV Bank” ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,” teica Upleja.
Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami “ABLV Bank” gadījumā. “Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,” sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.
Upleja piebilda, ka nevar komentēt, kurš risinājums ir FKTK dienaskārtībā. “Par uzraudzības darbībām attiecībā uz individuālu tirgus dalībnieku, kurš strādā tādā režīmā, kāds tas šobrīd ir, un kuram joprojām ir spēkā licence, neko nedrīkstam sacīt,” teica FKTK pārstāve.
Vienlaikus viņa piebilda, ka sabiedrībai ir jāzina, kas notiks ar “ABLV Bank”, tiklīdz būs lēmums un FKTK varēs kaut ko vairāk komentēt, uzraugošā iestāde sabiedrību ar mediju starpniecību informēs.
Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK norāda, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām. “Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Savukārt “ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/133ED01F-285E-10D7-56F4-CDF02381E401/