Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”
Rīga, 23.febr., LETA. Valsts policija (VP) sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”.
Saistībā ar “ABLV Bank” Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē notiek resoriskā pārbaude par VP kompetencē esošajiem jautājumiem, proti, par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.
No sadarbības partneriem ir pieprasīta detalizēta informācija par faktiem, uz kā pamata izdarīti “FinCEN” secinājumi un pieprasīta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā esošā informācija. Pēc informācijas saņemšanas tiks pieņemts atbilstošs lēmums, norādīja Jurēvica.
“ABLV Bank” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūru LETA informēja, ka banka pati 14.februārī vērsās ar iesniegumu VP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt “FinCEN” ziņojumā minēto informāciju. Banka sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, jo banka ir ieinteresēti pēc iespējas ātrākā situācijas noskaidrošanā, sacīja Bunte.
LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Ziņojumā minētais piesaistījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, taču trešdien LTV raidījumā “Tiešā runa” KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka no partneriem ASV arvien nav iesniegti pierādījumi par informāciju, kas teikts šajā ziņojumā. KNAB gan ASV partneriem lūdzis iesniegt pierādījumus.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=ablv%20bank&mode=nonozare,stem&item=3FC01FC5-B94E-415D-A262-5C0144DEB877
KNAB: Rimšēvičam aizliegts izbraukt no valsts un ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu
Rīga, 20.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pavēstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
“Latvijas Bankas amatpersonai ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums veikt noteikta veida nodarbošanos jeb darbības, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijām Latvijas Bankā, tostarp ieņemt bankas prezidenta amatu,” norādīja Dūša.
Amatpersona par šādiem drošības līdzekļiem ir informēta, taču KNAB nekomentēs publiski izskanējušās dažādas interpretācijas par šo drošības līdzekļu izpildi, norādīja birojā.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli. Visierobežojošākais drošības līdzeklis ir apcietinājums.
Tāpat šis likums paredz, ka neskatoties uz aizliegumu izbraukt no valsts, aizdomās turētais var šķērsot robežu, ja saņemta procesa virzītāja atļauja.
Šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā “1:1” Rimšēvičs norādīja, ka KNAB viņam nav liedzis uzturēties Latvijas Bankas telpās. Tāpat Rimšēvičs sacīja, ka viņš plāno lūgt KNAB atļauju piedalīties Eiropas Centrālās bankas sanāksmē, kas notiek rīt.
Jau ziņots, ka aizdomās par kukuļņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata, jo viņš nav vainīgs un viņa palīdzība, Latvijas valstij tiesājoties pret “Norvik bankas” īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu varētu ļoti noderēt.
Šodien vaicāts vai varēs pildīt amata pienākumus Rimšēvičs atbildēja, ka, “iespējams, šis jautājums ļoti precīzi jāatrunā ar Latvijas bankas juristiem, ekspertiem un afinanšu sfēras juridiskajiem padomniekiem, kas precīzi varētu pateikt kādā veidā šī te sadarbība, palīdzība un tālāka darbošanās ir iespējama. To es jums šobrīd tālāk nevaru atbildēt.”
KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=rim%C5%A1%C4%93vi%C4%8Ds&mode=nonozare,stem&item=E93E9D5A-BB04-43B4-9CF1-7A1B9A14D57F
Kučinskis ES kolēģiem atzīst, ka situācija Latvijas finanšu sektorā nav vienkārša un rada labvēlīgu augsni spekulācijām
Rīga, 23.febr., LETA. Šābrīža situācija nav vienkārša – valdībai un tiesībsargājošām institūcijām vienlaikus nākas nodarboties ar vairākiem savstarpēji nesaistītiem gadījumiem valsts finanšu sektorā un tas rada labvēlīgu augsni dažādām spekulācijām mediju telpā, Eiropadomes sanāksmē Briselē Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Cīņa pret korupciju un likuma neievērošanu, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir viena no manas valdības galvenajām prioritātēm. Tas nav viegls un īsā termiņā veicams uzdevums,” sacīja Kučinskis.
Premjers informēja, ka Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kas saistīts ar kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.
Savukārt apgalvojumi, kuri nesen mediju telpā izskanējuši no “Norvik bankas” vadības, vērtējami kā mērķtiecīgi mēģinājumi kaitēt Latvijas reputācijai, jo nekādi pierādījumi iepretim publiskajiem izteikumiem nav bijuši, uzsvēra Kučinskis. “Šī banka nesen ir uzsākusi tiesvedību pret Latvijas valsti, līdz ar to šādas rīcības motivāciju nav grūti izprast,” pauda premjers.
“Kopumā varu apgalvot, ka Latvijas atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas savā starpā un arī ar mūsu starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Centrālo banku un ASV. Mēs esam pārliecināti gan par sava banku sektora stabilitāti, gan spēju spert būtiskus soļus, lai pilnībā izskaustu korupciju un prettiesisku rīcību Latvijas finanšu sektorā,” uzrunu noslēdza Kučinskis.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots arī uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik banku”. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/57DFF2EE-7C82-46A3-BEDE-83A920E55364/
Valsts krīzes menedžments
Pēdējās laika notikumi raisījuši aizdomas daudziem tviterlietotājiem, ka valsts galvenās amatpersonas nav gatavas krīzes komunikācijai. Šonedēļ tviterī izskanēja gan personiski adresēti pārmetumi valsts vadītājiem, gan novērojumi par amatpersonu sadarbības trūkumu. Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. “FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Tvitera lietotājs Mārtiņš Vanags uzrunā amatpersonas.
Martins Vanags
@mvanags
Godātie Ministru Kabineta ministri un ministres, Saeimas deputātes un deputāti! Jūs drīkstat skaidrot lietas sabiedrībai paplašinātos teikumos, mēs neesam tik neizglītoti, galu galā, mēs ievēlējām jūs.
Thu Feb 22 10:14:30 +0000 2018
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) aicina premjerministru Māri Kučinski (ZZS) sniegt skaidrojumu par notikušo.
Artuss Kaimins
@artuss
Ja Prezidents @Vejonis ir pateicis NEKO par šī brīža notikumiem Latvijā, tad @MarisKucinskis tas būtu jāizdara NEKAVĒJOTIES! Un arī angliski. Aicinājums no Saeimas.
Fri Feb 23 10:22:23 +0000 2018
Tvitera lietotāja Simona kritizē valsts pārvaldes rīcību.
Simona
@simgur
Mīļā valdība, Saeima, drošības u.c. atbildīgās institūcijas!
Lūdzu, lūdzu, izceliet savu krīzes komunikācijas plānu un notrausiet no tā putekļus! Pēdējo dienu notikumi manī rada ļoti nopietnas bažas par tā aktualitāti un jūsu rīcībspēju nopietnas krīzes situācijā!
Paldies! https://pbs.twimg.com/media/DWjXPlOWkAA_GN8.jpg
Wed Feb 21 10:34:07 +0000 2018
Bērnudārza ,,Namiņš” saimniecības vadītājs Jānis Zalgauckis dalās savos novērojumos.
Jānis A. ❄️☕?
@Zalgauckis
@simgur Kāds vēl krīzes komunikācijas plāns!? Kad Latvijā kādam tāds ir bijis? Īpaši jau prezidentam/Saeimai/valdībai/ministrijām/deputātiem.
Wed Feb 21 11:04:48 +0000 2018
Ierēdne Aiga Aizpuriete skaidro pašreizējo situāciju valsts pārvaldē.
AigaAizpurieteBalode
@aiga_balode
@simgur @Florestanss Mīlā, Simona, Valdības rīcībā sen nav palicis neviena komunikācijas profesionāļa, visi, kas bija spējīgi domāt, sen aizstāti ar bezdomu paklausīgu pavēļizpildītāju masu ! Tur nav neviena ne kam celt, ne kam traukt putekļus! 🙂 Labi, ka vairs ne uz ilgu.
Wed Feb 21 11:17:26 +0000 2018
Digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis kritizē amatpersonu nespēju sastrādāties.
Jānis Polis
@JanisPolis
Valsts amatpersonu absolūtā negatavība krīzes komunikācijai ir fascinējoša. Ļembasts ilgst jau teju nedēļu, bet joprojām nav nekādu pazīmju, ka publiskie paziņojumi tiktu savstarpēji koordinēti, ka būtu izveidots kopējs komunikācijas centrs. Katrs joprojām runā, kas mēles galā.
Wed Feb 21 07:58:41 +0000 2018
Pozitīvo aspektu saskatījis uzņēmējs Ivo Kušķis.
Ivo Kuskis
@Kuskis
@JanisPolis Tas, ka valsts amatpersonām ir pilnīgi nesaskaņota komunikācija ir arī liels “+”. Kā kāds no malas var ietekmēt tik daudzgalvainu, brīžam neloģisku organismu? Jebkura informatīvā provokācija nogrims- labākā aizsardzība infokaram.
Wed Feb 21 12:36:54 +0000 2018
“Neatkarīgā Rīta Avīze” galvenā redaktore Anita Daukšte ironizē par valdības krīzes menedžmenta spējām.
Anita Daukšte
@AnitaDaukste
Visiem uzņēmumiem ir krīzes menedžmenta plāns. Valdībai arī – ja krīzi ignorē, tā pāriet pati no sevis.
Fri Feb 23 09:59:01 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/7ac310f1-1b27-4f90-8937-ac5620b6a83f
