Roberts Ozols
Panamas “dokumenti”, Šveices banku “eiropeiskošana”, Lielbritānijas banku “izspiegošanas” skandāls, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) krusta gājiens pret “netīro naudu”, nepatikšanas, kas piemeklējušas “ABLV bank”… Jums nešķiet, ka tās ir viena procesa sastāvdaļas?
Uzreiz bildīšu: neticu tam, ka šo procesu ir izplānojusi un īsteno viena pati Rotšildu (Rotschild) ģimene. Vai varbūt tomēr? Šajā telpā labāk klīstiet patstāvīgi un ticiet tam, kam galu galā izvēlēsieties ticēt. Varbūt jums savos klaiņojumos izdosies atbildēt arī uz jautājumu, kāpēc nacionālās apvienības virzītos priekšlikumus par ārzonas uzņēmumu izslēgšanu no valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrām pārējās koalīcijas partijas – ar dīvaino zilibaltsvītraini un zvaigžņoti mirdzošo veidojumu “Vienotība” bļaustavnieka lomā – tik nikni “airē” prom no likumiem.
Tas taču it kā nav loģiski, jo mums iemācīts, ka ārzonas – tas ir “slikti”. Tomēr ar loģiku te viss ir kārtībā. Pietiek konstatēt, ka pasaules lielākās ārzonas – Amerikas Savienoto Valstu Nevadas un Delavēras štati (par mazākām teritorijām nerunāsim) – dzīvo cepures kuldamas, neviens nevelk ārā to dokumentus un nekar pie lielā zvana. Tieši otrādi, pilns internets ar reklāmām par iespējām šajās ārzonās atvērt “pastkastītes firmu” un tādu pašu kontu.
“Melnās” un “pelēkās” naudas mazgāšana ir triljoniem vērts bizness, un amerikāņi, protams, grib tajā dominēt. Varbūt pat iegūt monopolu. Latvijas banku sektors līdz 2008. gadam dzīvoja relatīvā Ēdenes dārzā – šejienes bankas amerikāņiem acīmredzot likās pārāk sīkas, lai tām pievērstu īpašu uzmanību. Taču tad izrādījās, ka tās sagrābušas pārāk lielu kumosu – naudas plūsma no Krievijas pirmskrīzes laikā bija patiešām varena.
Un nograndēja “Pareksa” sprādziens. Tajā galvenais bija ne jau tas, ka “ļaunie” izrādījās divi Latvijas pilsoņi. Un pat ne tas, ka galu galā no sliktā portfeļa nodalīto, veiksmīgi strādājošo banku, kas bija “nopucēta”, izmantojot 1,5 miljardus Latvijas nodokļu maksātāju naudas, par “sviestmaizi” dabūja “starptautiska” amerikāņu kompānija ar bijušo ASV Federālo rezervju sistēmas (Federal Reserve System, FRS) vadītāju Polu Vokeru (Paul Walker) priekšgalā. Tā bija, tā teikt, uzvarētāju kontribūcija.
Svarīgākais ir signāls, ko “Parekss” raidīja Visumā: jā, jūs varat mazgāt savu naudu Latvijā, taču ņemiet vērā, ka jebkura banka šeit var vienā mirkli sabrukt, aprokot arī jūsu kapitālu. Ne visai tīrās naudas plūsmas caur Latviju uz dažiem gadiem pierima, tomēr nu tās acimredzot ir atgriezušās “pārāk augstā” līmenī. ASV ārzonu lobijam vajadzēja vēl vienu signālu, vēl vienu “Pareksu”, un šim signālam bija jābūt ļoti skaļam.
Tāpēc šoreiz ir izvēlēta ABLV, kura pirms nepilniem trim gadiem saņēma ”Euromoney” atzinību kā Latvijas labākā banka. Arī tās īpašnieki ir Latvijas pilsoņi, arī tā ir otra lielākā valstī. Aiztikt Skandināvijas bankas pagaidām nav vajadzības. Kaut vai tāpēc, ka tās ir pārāk piesardzīgas, lai mazgāšanas mašīnu padarītu par savu pamatbiznesu. Tām pietiek ar savu klientu legālu aptīrīšanu.
Pēc šā “signāla” Latvijas banku sektors var arī nomierināties uz visiem laikiem. Ja nenomierināsies, pēc kāda brīža – iespējams, atkal pēc tiem pašiem 10 gadiem – tiks atrasts jauns “naudas mazgātājs”, un nav īpašas nozīmes, vai šī banka tiešām būs to darījusi un vai darījusi vairāk un bezkaunīgāk kā citas. Galvenais, lai tā būtu pietiekami liela (bet, vēlams, ne vislielākā) un piederētu vietējiem “indiāņiem”.
Vienīgā problēma te ir “netīrā” nauda no Krievijas un NVS valstīm. Latvija ir nu ļoti ērta vieta šīs naudas “veļas mašīnai”, taču krievu “netīreļiem” beidzot varbūt būs pielecis, ka tāpat kā ostas arī “mazgāšanas” bankas drošāk atvērt savā teritorijā. Vai, piemēram, Irānā.
Bet visā visumā pasaulē drīkst būt tikai viena ārzona, ASV. Visas citas ārzonas ir ārpus likuma.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/asv-arzonam-konkurenti-nav-vajadzigi-tapec-deg-ablv-banka
Pols Vokers (no labās) ar īstu bagātību lādi. Foto no: Twitter
