VIDEO: https://www.facebook.com/letanews/videos/1690081947721710/ (22.februārī plkst.10.30 – “ABLV Bank” informē par progresu sarunās ar Eiropas Centrālo banku)
“ABLV Bank” ceturtdien preses konferencē informē par progresu sarunās ar Eiropas Centrālo banku
Rīga, 21.feb., LETA. “ABLV Bank” ceturtdien, 22.februārī, preses konferencē informēs par progresu sarunās ar Eiropas Centrālo banku, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Preses konferencē piedalīsies “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.
Preses konference notiks 22.februārī plkst.10.30, Elizabetes ielā 23, Rīgā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ar mērķi panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu otrdien, 20.februārī, “ABLV Bank” pārstāvji Eiropas Centrālās bankas vadībai prezentēja jauno bankas situācijas stabilizācijas plānu. Šo plānu bija plānots prezentēt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4A3A9E62-DBF3-441E-9634-1664A9837804/
“ABLV Bank” vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par bankas nomelnošanu
Rīga, 22.febr., LETA. AS “ABLV Bank” vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.
Viņš informēja, ka “ABLV Bank” trešdien, 21.februārī, ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā, lai tiesībsargājošās iestādes pārbaudītu bankas rīcībā esošus faktus.
“Manuprāt, pret banku ir izvērsta ilgstoša kaitnieciska rīcība un ārzemju tiesībsargājošo iestāžu maldināšana,” sacīja Bernis.
Vaicāts, vai ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) tika maldināta par “ABLV Bank” darbību, Bernis atzina, ka šai iestādei informācija var būt nākusi tikai no Latvijas, piemēram, par kukuļdošanu.
“Mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūs apzināti nomelno,” pauda Bernis.
Viņš arī atteicās nosaukt konkrētus cilvēkus, kas, iespējams, nomelnojuši “ABLV Bank”.
Uz jautājumu, vai “FinCEN” ziņojums varētu būt balstīts uz Latvijā sagatavotas safabricētas informācijas par “ABLV Bank”, bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds vien atkārtoja, ka par to varētu liecināt ziņojumā minētā kukuļošana, par ko “ABLV Bank” nekas neesot zināms. “Tāpēc arī vērsāmies tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās šos faktus pārbauda,” piebilda Reinfelds.
Viņš atgādināja, ka “ABLV Bank” jau iepriekš ir veikusi darbības, lai mazinātu riskanto klientu bāzi, uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu un izpildītu iepriekš ASV puses paustos ieteikumus.
“Esam gatavi runāt par “FinCEN” rīcībā esošo vispārīgo informāciju. Esam gatavi stāstīt par to, ko jau esam paveikuši, jo, iespējams, ASV pusei šī informācija nav bijusi pieejama,” teica bankas vadītāja vietnieks.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus.
Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F476D804-FD0A-4F3F-8660-8C4A3CCE1273/
“ABLV Bank” vadītājs: Banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai
Rīga, 22.feb., LETA. “ABLV Bank” ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Mūsu iekšējais uzskats un pozīcija – jā, mēs esam gatavi,” teica Bernis, atbildot uz jautājumu, vai banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai.
Viņš arī preses konferencē norādīja, ka bankā ir paveikts daudz, tostarp “ABLV Bank” ir izdevies pārdot būtisku daļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves.
Tāpat Bernis preses konferencē informēja, ka triju dienu laikā banka ir saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā. “Mūsu klientu lojalitāte un uzticēšanas ir neticama. Trijās dienās mēs esam saņēmuši vairāk nekā 1000 pieteikumu no mūsu klientiem par depozītu noguldīšanu vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā,” pavēstīja Bernis.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%.
Bernis piebilda, ka arī “ABLV Bank” kredītportfelis, kas ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
Tāpat Bernis informēja, ka banka ir izstrādājusi plānu turpmākajai darbībai un šobrīd tiek gaidīts regulatora lēmums.
“Mēs darām visu, lai nodrošinātu bankas stabilitāti un atjaunotu maksājumus,” pauda Bernis, atzīmējot, ka banka turpina arī strādāt, lai nodrošinātu lielāku piekļuvi tai piederošajiem līdzekļiem.
Pēc Berņa teiktā, “ABLV Bank” vērtspapīrus tirgo visu nedēļu un līdz šim no vairāk nekā miljarda eiro vērtā vērtspapīru kredītportfeļa pārdota aptuveni trešā daļa.
Jautāts, kāpēc “ABLV Bank” nepieciešamas aizdevums pret ķīlu Latvijas Bankā, ja reiz bankai sekmējas ar vērstpapīru tirgošanu, Bernis uzsvēra, ka “ABLV Bank” izmanto jebkuru iespēju, lai īsā laikā iegūtu resursus bankas darbības stabilizēšanai.
Vienlaikus viņš atteicās komentēt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iepriekš pausto, ka “ABLV Bank” darbības stabilizēšanai nepieciešams miljards eiro. “Par tādu summu mēs nekādas pārrunas neesam veikuši. Lai minēto summu komentē informācijas avots. “ABLV Bank” var runāt tikai par to summu, par kādu banka sniegusi informāciju biržā, bet nevar komentēt minētā cilvēka izteikumus,” uzsvēra Bernis.
Savukārt “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds piebilda – tā kā bankas obligācijas ir iekļautas biržā “Nasdaq Riga”, tā ziņoja biržai, ka ir izteikusi lūgumu Latvijas Bankā par aizdevumu līdz 480 miljoniem eiro. “Tas, kā šie darījumi tiks noformēti, ir Latvijas Bankas atbildība, bet runa nav par vairāk nekā 480 miljoniem eiro, bet gan līdz 480 miljoniem eiro,” piebilda bankas vadītāja vietnieks.
Viņš atteicās sniegt detalizētāku informāciju par darījumu ar Latvijas Banku, jo parasti šādas ziņas ir konfidenciālas. “Katrā ziņā šis ir darījums bez riska, jo ķīlā tiek doti ļoti vērtīgi vērstpapīri, turklāt mēs nelūdzam valsts budžeta līdzekļus,” sacīja Reinfelds.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C5B1C31F-1CBA-4974-B7AC-369F0F882753/
Darbu “ABLV Bank” valdē atstāj atbilstības direktors Aleksandrs Pāže
Rīga, 22.feb., LETA. Darbu “ABLV Bank” valdē atstāj atbilstības direktors Aleksandrs Pāže, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Viņš norādīja, ka Pāžes iesniegums par valdes locekļa amata atstāšanu saņemts trešdien, 21.februārī. “Tā bija viņa paša iniciatīva no labas korporatīvas pārvaldības principa un morāles viedokļa dēļ,” sacīja Bernis.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs piebilda, ka Pāže attiecīgo jomu bankā vadīja vairāk nekā 15 gadus, izveidojot vienu no spēcīgākajām komandām, taču turpmāk viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu tālākos pārbaužu procesus.
“”FinCEN” [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] ziņojums ir šoks ne tikai viņam, bet arī visai bankai. [..] Būtu grūti turpināt vadīt šo jomu. Viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu arī visus tālākos pārbaužu procesus,” teica Bernis, piebilstot, ka Pāžes lēmums atstāt darbu valdē bija pareizs un arī nepieciešams.
Arī paziņojumā biržai “Nasdaq Riga” bankas pārstāvji atzīmē, ka Pāžes lēmums atstāt valdes locekļa amatu ir balstīts uz “FinCEN” 2018.gada 13.februāra paziņojumu attiecībā uz “ABLV Bank”.
“Esmu pārliecināts, ka mana darbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas kontroles jomā ir bijusi atbilstoša likuma prasībām un labākajai starptautiskajai praksei. “ABLV Bank” ir veikusi milzīgu darbu, lai ievērotu visas starptautiskās tiesību normas un prasības, kas attiecas uz šo jomu. Uzskatu, ka, ievērojot sarežģīto situāciju un nepieciešamību radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus bankas darbības stabilizēšanai, no labas korporatīvās pārvaldības un morāles viedokļa šobrīd nevaru turpināt pildīt valdes locekļa amata pienākumus, tāpēc lūdzu pieņemt manu paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu,” iesniegumā par atkāpšanos no amata norādījis Pāže.
Šobrīd “ABLV Bank” valdē strādā Bernis, Vadims Reinfelds, Rolands Citajevs, Māris Kannenieks, Edgars Pavlovičs un Romans Surnačovs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6BAAB9C5-0775-43DC-9226-A8B222B24D87/
“ABLV Bank” apņēmusies mainīt biznesa modeli, fokusējoties uz aktīvu pārvaldīšanu
Rīga, 22.febr., LETA. “ABLV Bank” ir apņēmusies mainīt biznesa modeli, samazinot norēķinu pakalpojumus un fokusējoties uz aktīvu pārvaldīšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš stāstīja, ka bankas darbības stratēģija paredz īstermiņa un vidēja termiņa risinājumus. Tostarp vidējā termiņā “ABLV Bank” plāno sniegt paskaidrojumus ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai (“FinCEN”), lai tā atceltu lēmumu, kas ierobežo bankas darbību.
Tāpat banka apņēmusies mainīt biznesa modeli. “Patlaban ar ārvalstu klientiem strādājam divos virzienos – starptautisko norēķinu pakalpojumi un aktīvu pārvaldīšana, turklāt katrā kategorijā ir atšķirīgi klienti. Augsta riska bizness ir saistīts ar norēķinu pakalpojumiem, kurus plānojam būtiski samazināt, bet nākotnē fokusēsimies uz aktīvu pārvaldīšanu, kur bankai ir ļoti liela pieredze,” skaidroja Reinfelds.
Tuvākajā laikā “ABLV Bank” plāno veikt arī atkārtotu neatkarīgu auditu, pārskatīt korporatīvās pārvaldības jautājumus un to, kādā viedā bankā tiek pieņemti lēmumi. “Šī darba veikšanai ir nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēku, savukārt infrastruktūrā, kas pārbauda klientus un darījumus, esam ieguldījuši tuvu 20 miljoniem eiro,” atzina bankas pārstāvis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
“FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8176D014-9ED0-4691-854D-84547130EC0D/
Straume: Nav iesniegti pierādījumi par “FinCEN” ziņojumā pausto, ka “ABLV Bank” izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas
Rīga, 21.febr., LETA. No partneriem ASV arvien nav iesniegti pierādījumi par informāciju, kas teikts ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumā, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, šovakar LTV raidījumā “Tiešā runa” sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Straume runājot par “FinCEN” ziņojumu atzina, ka no partneriem arvien nav sagaidīti pierādījumi, kas apliecinātu ziņojumā pausto, proti, ka minētā banka izmantojusi kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas.
“Lai tās nebūtu “tukšas runas”, partneriem ASV esam lūguši sniegt pierādījumus par ziņojumā paustajiem apgalvojumiem. Pagaidām mums notiek sarakstīšanās par šo jautājumu, bet konkrētus pierādījumus neesam saņēmuši,” sacīja Straume.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B6F69773-5C1A-46A1-96B3-DB54A61817E0/
Neskaidra nākotne ar “ABLV Bank” saistītā “AmberStone Hotels” iecerei Liepājā izveidot kūrortviesnīcu
Ventspils, 22.febr., LETA. Šobrīd neskaidra nākotne ar “ABLV Bank” saistītā “AmberStone Hotels” iecerei Liepājā izveidot kūrortviesnīcu.
Uzņēmums pašlaik nesniedz komentārus par to, vai bankai noteiktie ierobežojumi varētu ietekmēt kompānijas ieceri par kūrortviesnīcas izveidi Liepājā, aģentūrai LETA sacīja SIA “AmberStone Hotels” valdes loceklis Agris Grīnbergs.
Uzņēmuma pārstāvis pašlaik atturējās no komentāriem arī par to, vai viesnīcas projekta attīstītājs plāno līdz aprīļa beigām Liepājas pašvaldībai prezentēt galīgo ieceri, kā to paredz noslēgtā vienošanās.
Kā skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska (Liepājas partija) padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, šai iecerei pašlaik ir “nogaidošs statuss”.
Vaicāts, vai “ABLV Banka” noteiktie darbības ierobežojumi neietekmē SPA viesnīcas projekta virzību, Rjabcevs norādīja, ka no “AmberStone Hotels” nav saņemtas nekādas ziņas par kādām izmaiņām uzņēmuma plānos, un “aktuālais statuss šobrīd ir nogaidošs”. Joprojām ir spēkā jau iepriekš noslēgtā vienošanās, ka ne vēlāk kā līdz šī gada 30.aprīlim “AmberStone Hotels” jāiesniedz un jāprezentē domes attīstības komitejā galīgā viesnīcas projekta iecere. Pēc tam pozitīva lēmuma gadījumā paredzēts kārtot ar būvatļaujas izsniegšanu saistītus jautājumus, piebilda Rjabcevs.
2015.gadā Liepājas pašvaldība uz 30 gadiem iznomāja “AmberStone Group” zemi Zvejnieku alejā 11A, kur attīstītājs iecerējis uzbūvēt SPA viesnīcu – sanatoriju. Zemes nomas maksa pēc līguma noslēgšanas 2015.gada līdz šim brīdim bija 1136,73 eiro mēnesī, kā arī nomnieks maksāja nekustamā īpašuma nodokli.
Laika gaitā attīstītāja ieceres un plāni ir mainījušies. 2016.gada jūlijā attīstītājs Liepājas domē prezentēja savu vīziju par SPA viesnīcas-sanatorijas izveidi. Koncepciju izstrādāja arhitekte Zane Tetere-Šulce no biroja “Open AD”. Tolaik tika norādīts, ka pirmajā posmā, kurā plānota trīs vai četru zvaigžņu viesnīca un ūdensatrakcijas, “AmberStone Group” paredzējusi piesaistīt investīcijas 10 – 12 miljonu eiro apmērā, bet visu trīs posmu izmaksas tika lēstas 25 – 30 miljonu eiro apmērā. Otrais posms, pēc attīstītāju sacītā, būtu atkarīgs no jau funkcionējošā pirmā posma panākumiem. Pieczvaigžņu viesnīca ar kazino bija paredzēta trešajā posmā.
2017.gada janvārī “AmberStone Group” vērsās Liepājas domes Attīstības komitejā ar lūgumu pagarināt līgumā noteikto projektēšanas termiņu, skaidrojot, ka “sanatorijas-kūrortviesnīcas kompleksa būvniecības projekta izveides procesā tika konstatēts, ka izmaksas iecerētā projekta realizācijai ar iecerētajiem projekta risinājumiem ir būtiski par augstu, lai projekta realizācija būtu rentabla”. Vienlaikus attīstītājs apliecināja savu vēlmi turpināt nomas līgumu ar mērķi izveidot kūrortviesnīcu.
2017.gada jūlijā Liepājas domes attīstības komitejā prezentēta kompleksa jaunā vīzija, kas paredz vienu četrzvaigžņu viesnīcu ar 100 numuriem un SPA zonu 1000 kvadrātmetru platībā.
2017.gada 14.septembrī līgums tika pārjaunots, noslēdzot to ne vairs ar “AmberStone Group”, bet gan ar “AmberStone Hotels”.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 436 000 eiro, un “AmberStone Group” ir tās vienīgā īpašniece.
“AmberStone Group” ir 2013 gadā dibināta holdingkompānija, kas pārvalda meitassabiedrības un asociētās sabiedrības dažādās nozarēs. “AmberStone Group” ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir “ABLV Bank”. Holdingkompānijai pieder 75% “Vaiņode Agro Holding”, 60% “Orto klīnika”, 22,66% “Grindeks”, 100% “ASG 1”, 90% “ASG 2”, 100% “ASG 3”, 100% “AmberBirch”, 100% “AmberStone Hotels”, 100% “MV Bon Vivant”, 100% “AmberStone Shipping” un 100% “ASG 5” kapitāldaļu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
“FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFED-1B0F-2D00-A575-746D94498FEF/
FKTK: “ABLV Bank” klientu aktivitāte, zvanot uz konsultatīvajiem tālruņiem, nav liela
Rīga, 22.feb., LETA. “ABLV Bank”, kurai uz laiku ir noteikti maksājumu ierobežojumi, klientu aktivitāte, zvanot uz konsultatīvajiem tālruņiem, nav liela, aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
“Klientu aktivitāte nav liela, ir bijuši zvani – kā tieši saprast šos maksājumu ierobežojumus, kā atmaksāt kredītus. Skaidrojam, ka to [atmaksāt kredītus] var izdarīt joprojām, un visas saistības var pildīt,” teica Upleja.
“ABLB Bank” un arī FKTK ir atvērti vairāki konsultatīvie tālruņi bankas klientiem par maksājumu ierobežojumiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9B405A92-F2BD-4B9A-B668-82AD77052D4D/
Putniņš: Noteiktie ierobežojumi ir palīdzības roka “ABLV Bank”
Rīga, 22.febr., LETA. Noteiktie maksājumu ierobežojumi nav sods, bet gan palīdzības roka “ABLV Bank”, intervijā Latvijas Radio skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Tas esot oficiāls veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai (ECB) bankas likviditātes rādītājus. Kad tas notiks, ECB lems pagarināt vai atcelt ierobežojumus.
Putniņš neprognozēja ierobežojumu termiņu, uzsverot, ka šādi moratoriji nevar būt ilgstoši.
Kā ziņots, FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2233DDD-3047-433E-AC97-0D16B64E8DEC/
Ekonomikas ministrs atkārtoti uzsver, ka nodokļu maksātāju naudu “ABLV Bank” glābšanā neieguldīs
Rīga, 22.febr., LETA. Ne partija “Vienotība”, nedz arī kāda cita partija neatbalsta nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu “ABLV Bank” glābšanai, šorīt LTV “Rīta Panorāmā” atkārtoti uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Politiķis atgādināja, ka tiek runāts par aizdevuma izsniegšanu “ABLV Bank” pret ķīlu, kas būtu Latvijas valsts parādzīmes.
“ABLV Bank” Latvijas Bankai ir lūgusi piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Sākotnēji tika nolemts “ABLV Bank” izsniegt aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā, bet banka aicina palielināt summu.
Ašeradens zināja teikt, ka pirmais aizdevums “ABLV Bank” līdz vakardienai nemaz neesot bijis realizēts un ķīla neesot bijusi iesniegta.
Taujāts, vai pēdējās norises finanšu sektorā neliecina, ka ir izsapņots Latvijas sapnis kļūt par finanšu centru, ministrs pauda viedokli, ka savā ziņā tas ir viltus sapnis, jo liels finanšu sektora apgrozījums tiek gūts no nerezidentu naudas, kas nedod ļoti lielu ieguldījumu tautsaimniecībā, jo peļņu pamatā paņem tie, kas ar šo naudu strādā.
Runājot par Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas krimināllietu, Ašeradens pauda viedokli, ka visi procesi norit vairāk vai mazāk tā, kā tiem jānorit, un visi dara savu darbu. Ministrs aicināja operēt tikai ar pārbaudītiem faktiem un necelt nevajadzīgu paniku.
Ašeradens pastāstīja, ka pašlaik “Vienotība” nerosinās likuma grozījumus, lai Rimšēviču noņemtu no amata, bet gan tikai mudina pieņemt politisku deklarāciju par neuzticības izteikšanu, pēc kuras Latvijas Bankas vadītājs pats varētu izšķirties par savu rīcību. Pašlaik koalīcijā atbalsta šai “Vienotības” iniciatīvai īsti nav, bet Ašeradens cer, ka tuvāko nedēļu laikā to savāks.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9ED2D37F-DD85-44EB-9D8F-EB4236CE463D/
FKTK bijusi informēta par lielāko daļu “FinCEN” minēto “ABLV Bank” pārkāpumu
Rīga, 22.febr., LETA. Vairums ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumā minēto Latvijas komercbankas “ABLV Bank” pārkāpumu bija zināmi arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), intervijā Latvijas Radio sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
“Nav tā, ka viss, kas minēts dokumentā, ir jaunums,” sacīja Putniņš.
Viņš norādīja, ka aptuveni divas trešdaļas “FinCEN” minēto faktu FKTK ir izvērtēti. Par smagākajiem pārkāpumiem “ABLV Bank” piemēroti sodi, saistībā ar pārējiem īstenoti korekcijas pasākumi. Arī atlikušajā trešdaļā par daļu iespējamo pārkāpumu FKTK bijusi informēta un tie bijuši izvērtēšanas stadijā.
Taču daļa “FinCEN” minēto faktu FKTK bijuši jaunums. Kā atzina Putniņš, tie tiks izvērtēti, visticamāk, sadarbībā ar ASV partneriem. “Bez tā neiztiksim,” sacīja FKTK vadītājs.
Kā ziņots, “FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/882C6C98-151E-4C28-AB01-3791BE9B47AC/
ASV valsts sekretāra vietnieks: ASV un Latvija cieši sadarbojas pretkorupcijas centienu un finanšu institūciju stiprināšanā
Rīga, 22.febr., LETA. ASV cieši sadarbojas ar Latviju, lai stiprinātu tās finanšu institūcijas un cīņu pret korupciju, preses konferencē pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) sacīja ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans.
Viņš norādīja, šobrīd nespēj sniegt precīzas detaļas par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumu, kurā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“Varu apliecināt, ka ASV un Latvija sadarbojas pretkorupcijas centienu un finanšu institūciju stiprināšanā. ASV puse sniedz visu nepieciešamo informāciju Latvijai. Svarīgi saprast, ka šis jautājums skar ne tikai Latvijas ekonomisko labklājību, bet tas ir arī valsts drošības jautājums,” skaidroja Salivans.
Ar Latvijas varas iestādēm šobrīd sadarbojas vairākas ASV iestādes, apliecināja Salivans, tajā skaitā Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un arī Valsts departaments. Viņš piebilda, ka notiek cieša sadarbība, lai atšķetinātu visu nepieciešamo informāciju, kas minēta ziņojumā.
Komentējot to, kādēļ ar šādu ziņojumu ir nākušas klajā tieši ASV, nevis Eiropas iestādes, Salivans skaidroja, ka Latvija ir ASV partnervalsts NATO, tādēļ, ja radušās bažas par naudas atmazgāšanu Latvijā, ASV arī reaģē. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Centrālai bankai (ECB) ir visas iespējas spert nākamos soļu attiecībā uz “ABLV Bank”. “Šis ASV solis parāda, cik nopietna ir mūsu attieksme pret naudas atmazgāšanu,” piebilda ASV amatpersona.
Arī Rinkēvičs skaidroja, ka norit cieša sadarbība starp ASV un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm. Ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem ticies arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.
Ministrs atgādināja, ka turpinās arī diskusijas Eiropas Savienībā par ECB lomu naudas atmazgāšanas jautājumos, un ECB nākotnē būs lielākas pilnvaras, ar kuru palīdzību varēs uzraudzīt un novērst nelegālas darbības.
“Mūsu regulatori saka, ka ir analizējuši attiecīgos procesus, tomēr regulatoram ir juridiskais tvērums, kurā tie var darboties. Regulators dara savu darbu, bet informācija, ko saņēmām no ASV, nav jāuztver kā sankcija, jo tas ir paziņojums. Tagad ir dotas 60 dienas, kuras izmantosim, lai sadarbotos ar ASV partneriem un izmeklētu apsūdzības,” teica Rinkēvičs, piebilstot, ka līdz martam, iespējams, varēs sniegt plašāku informāciju par notikumu attīstību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
“FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFEC-B6BE-84AB-3857-0ADE1D056692/
“ABLV Bank” dzēsusi divas obligāciju emisijas kopumā 80 miljonu eiro apmērā
Rīga, 22.febr., LETA. “ABLV Bank” ceturtdien dzēsusi divas obligāciju emisijas 80 miljonu eiro apmērā, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai “Nasdaq Riga”.
Bankas pārstāvji informē, ka šodien veikta divu 2016.gadā emitēto parasto kuponu obligāciju 75 miljonu ASV dolāru un 20 miljonu eiro apmērā dzēšana.
Obligācijas ir dzēstas pēc cenas 100% no nominālvērtības un vienlaicīgi tika veikta arī šo obligāciju pēdējā kupona izmaksa. Kupona izmaksas brīdī banka ir ieturējusi ienākumu nodokli atbilstoši likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktajai kārtībai.
Minētās obligācijas “ABLV Bank” emitēja 2016.gada 22.februārī un to dzēšanas datums bija noteikts 2018.gada 22.februāris. Obligācijas tika emitētas ar termiņu divi gadi un bija iekļautas biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Ieguldītājiem, kuri obligācijas tur pie citiem vērtspapīru turētājiem, nevis “ABLV Bank”, banka veikusi obligāciju pamatsummas un kuponu izmaksu “ABLV Bank” uzskaites sistēmā. Šie līdzekļi – aptuveni 0,6% no kopējā apmēra – tiks pārskaitīti ieguldītājiem tiklīdz būs atcelts 2018.gada 19.februārī ieviestais debeta operāciju ierobežojums.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/26F56058-F418-4ED6-833D-426ED444615F/
Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”
Rīga, 23.febr., LETA. Valsts policija (VP) sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”.
Saistībā ar “ABLV Bank” Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē notiek resoriskā pārbaude par VP kompetencē esošajiem jautājumiem, proti, par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.
No sadarbības partneriem ir pieprasīta detalizēta informācija par faktiem, uz kā pamata izdarīti “FinCEN” secinājumi un pieprasīta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā esošā informācija. Pēc informācijas saņemšanas tiks pieņemts atbilstošs lēmums, norādīja Jurēvica.
“ABLV Bank” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūru LETA informēja, ka banka pati 14.februārī vērsās ar iesniegumu VP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt “FinCEN” ziņojumā minēto informāciju. Banka sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, jo banka ir ieinteresēti pēc iespējas ātrākā situācijas noskaidrošanā, sacīja Bunte.
LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Ziņojumā minētais piesaistījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, taču trešdien LTV raidījumā “Tiešā runa” KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka no partneriem ASV arvien nav iesniegti pierādījumi par informāciju, kas teikts šajā ziņojumā. KNAB gan ASV partneriem lūdzis iesniegt pierādījumus.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3FC01FC5-B94E-415D-A262-5C0144DEB877/
