Iespējas apturēt “Brexit”

Vai Lielbritānijas parlaments, nākamais premjerministrs vai pat vēl viens referendums var anulēt 23.jūnijā notikušā referenduma balsojumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES)? Konstitucionālo tiesību eksperti saka, ka tuvākajā laikā ne, taču nākotne ir neskaidra. Nu jau demisionējušais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kur vadīja kampaņu Lielbritānijas palikšanai blokā, šādu iespēju pirmdien parlamentā notikušajās debatēs izslēdza, paziņojot: “Šai palātai nevajadzētu bloķēt britu tautas gribu.” Tomēr tas neapturēja dažus parlamentāriešus uzdot šo jautājumu un tēma tiek plaši apspriesta starp daudziem sarūgtinātajiem “palikšanas” nometnes atbalstītājiem, kuri joprojām cer novērst valsts izstāšanos no bloka. “Brexit” atbalstītāji norāda, ka referenduma rezultātu ignorēšana būtu nepieņemama, taču tagad valsts ir nonākusi nezināmā zonā un neviens nezina, cik ilgi sarunas par izstāšanos varētu ilgt.
Atteikšanās iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu
Kā svētdien pavēstīja augsta ranga Eiropas diplomāts, valda viedoklis, ka Londona nekad neiedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, kas ir oficiālais izstāšanās mehānisms. Kamerons paziņojis, ka oficiālu izstāšanās sarunu uzsākšana būs viņa pēcteča uzdevums, taču neviens no uzvarējušās “Brexit” kampaņas līderiem nesteidzina sākt nešaubīgi ilgās, sarežģītās un sāpīgās sarunas. “Neiedarbināt? Tas ir iespējams, ja valsts atrodas katastrofālā ekonomiskajā situācijā,” sacīja Londonas karaļa koledžas Eiropas politikas profesors Anands Menons. Pēc viņa teiktā, ir “80% iespējamība”, ka Lielbritānija iedarbinās 50.pantu un process būs garš, taču pastāv arī “ļoti liela” jaunu vispārējo vēlēšanu iespēja, ņemot vērā pašreizējo politisko haosu.
Bloķējošs balsojums parlamentā
Tas, ka Lielbritānijai nav rakstītas konstitūcijas, ainu padara miglainu, ļaujot dažiem teikt, ka parlamentam nav pienākuma ratificēt referenduma rezultātu. “Parlamenta deputātiem nav “nē” balss,” norāda Londonas Universitātes koledžas konstitucionālās nodaļas vadītāja vietnieks Alans Renviks. “Tā ir valdības kompetence.” Tomēr daži deputāti tam nepiekrīt. “Referendums bija rekomendējošs, nesaistošs. Mums tas nav jādara,” sacīja parlamentārietis Deivids Lamijs no opozīcijā esošās leiboristu partijas. “Mēs varam apturēt šo neprātu un izbeigt šos murgus ar balsojumu parlamentā. Mūsu suverēnajam parlamentam tagad ir jābalso, vai mums būtu jāizstājas no ES.” Viņam piekrīt viens no vadošajiem juristiem Džefrijs Robertsons. “Tas vēl nav galā. Pagājušajā gadā pieņemtais likums referenduma rīkošanai neko nesaka par to, ka rezultāts ir saistošs vai tam ir kāds juridisks spēks,” sacīja Robertsons. “Pirms var iedarbināt “Brexit”, parlamentam ir jāatceļ 1972.gada Eiropas kopienu likums, ar kuru tas nobalsoja par mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, un parlamenta deputātiem ir visas tiesības, un patiesībā pienākums, balsot par palikšanu, ja viņi uzskata, ka tas ir vislabākais Lielbritānijai.” Savukārt Menons uz jautājumu par varbūtību, ka parlaments bloķē referenduma rezultātus, atbildēja: “Politiski neiespējams. Viņi tiktu noslaktēti.”
Jauns referendums
Par referenduma rezultātu šokētie briti ierosinājuši petīciju ar aicinājumu sarīkot jaunu referendumu, kas līdz trešdienas vakaram bija savākusi vairāk nekā četrus miljonus balsu. Tomēr analītiķi izslēdz iespējamību šobrīd sarīkot jaunu balsojumu. “Britu demokrātijā ir ļoti spēcīgs princips, ka ar vienu balsojumu pietiek,” sacīja Londonas Ekonomikas skolas profesors Tonijs Traverss. “Būtu ļoti negudri rīkot vēl vienu referendumu, tas nenotiks.” Tomēr situāciju varētu izmainīt jaunas vispārējās vēlēšanas. Kā norādīja Edinburgas Universitātes profesors Nīls Volkers, “negaidīts “Brexit” valdības sabrukums varētu izraisīt fundamentālu kursa maiņu”. Savukārt Renviks piebilda: “Ja ievēlētā partija savā manifestā devusi solījumu iedarbināt 50.pantu vai rīkot otru referendumu, tad tai būs mandāts to darīt.”
Lielbritānijas izstāšanos no ES 23.jūnijā notikušajā referendumā atbalstīja 51,9% referenduma dalībnieku, savukārt 48,1% balsotāju iestājās par valsts palikšanu blokā. Par izstāšanos nobalsoja 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES – 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.
(Avots: AFP.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A0760-8E58-818B-3485-4E12E047B10F/