Mainīt Latvijas himnu, izņemt Manai dzimtenei – tam ir savs nolūks
Sandris Točs. 19.3.2013
Varbūt būsiet pamanījuši, ka no Dziesmu svētku noslēguma kocerta repertuāra ir izņemta dziesma Manai dzimtenei. Svētku mākslinieciskā vadītāja diriģente Aira Birziņa portālam Diena.lv skaidrojas, ka «Manai Dzimtenei ir nevis izņemta no repertuāra, bet gan nav tajā iekļauta. Vienīgā neoficiālā himna Dziesmu svētkos līdztekus Dievs, svētī Latviju! ir Jāzepa Vītola Gaismas pils».
Nezinu, kas Dziesmu svētku repertuāra mainītājiem liek domāt, ka viņi var būt tie, kas nosaka, kas var un kas nevar būt tautas himna. Tā tomēr ir ļoti liela augstprātība. Dziesmu svētku simtgadei 1973. gadā sacerētā Jāņa Petera un Raimonda Paula Manai dzimtenei ir himna paaudzei, kas, dziedot dziesmu, juta, ka brīvība būs.
Un tā ir viena no latviešu himnām. Tikpat labi var teikt, ka Dievs, svētī Latviju! ir zaudējusi savu aktualitāti. Un zīmīgi, ka līdztekus tiešām rosās grupa, kas aicina nomainīt arī Latvijas valsts himnu. Pret citu dziesmu. Tāpēc nedomāju, ka dziesmas Manai dzimtenei izslēgšanu no Dziesmu svētku repertuāra var skaidrot vienīgi triviāli. Mainīt Latvijas himnu, izņemt Manai dzimtenei. Latviešu himnisko dziesmu revidēšanas iniciatīvai ir nolūks.
Dziesmu svētku noslēguma kocerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss Latvijas Avīzei skaidro, ka viņa personiskais viedoklis esot, ka «divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir jābeidz draudēt ar piekto gadu un asins lietu. Tas laiks ir aizgājis».
No šādas loģikas viedokļa būtu jāaizliedz Francijas himna. Jo Francijas himna ir Marseljēza. Revolūcijas himna, kas sacerēta 1792. gadā. Tātad no Latvijas kultūrmainītāju viedokļa tā varētu būt zaudējusi aktualitāti, jo nav nekāda jaunā un revolūciju Francijā arī varbūt nevajag.
Kāds vienkārši grib izsvītrot to laiku un to paaudzi no tautas atmiņas. Twitter vietnē kāda jauna meitene raksta, ka nevajag celt tādu brēku par «vienu dziesmu». Šim cilvēkam šī dziesma vairs nav himna. Un, iespējams, tieši tāds nodoms ir to cilvēku grupai, kas realizē ideju izņemt Manu dzimteni no tautas apziņas.
Redziet, ja kāda dziesma kļūst par himnu, tā vairs nav «tikai viena dziesma». Tā ir himna, kas skar miljona cilvēku dvēseli. Manai dzimtenei ir viena tāda latviešu dziesma, kurā skan apņēmības gars. Tā nebūt vairs nav padevīga un rēna.
Komunistu vietā es būtu aizliedzis dziesmu Manai dzimtenei. Tā taču grāva viņu varu. Ar tautas spēku dziedātais «vēl nāks piektais gads» realizējās dzīvē. Un arī PSRS diktatūrai, kas šķita mūžīga, pienāca savs «piektais gads».
Varbūt arī šodien pie varas esošos biedē «piektais gads» kā līdzība? Reitingi krīt. Tauta dzied «vēl nāks piektais gads». Skaidrs, ka nepatīkami.
Turklāt no Eiropas integratoru viedokļa dziesma Manai dzimtenei tiešām nav laikmetīga. Iespējams, eiro pirmsieviešanas gadam piemērotākas būtu citas dziesmas. Viņi būvē Eiropas Savienību, bet tauta velk vaļā Manai dzimtenei. Tā ir liela nesakritība starp politiskās varas virzienu un tautas psihoemocionālo tieksmi.
Tāpēc labāk izņemt. Šķiet, šodienas varas partija ir mācījusies no PSKP kļūdām. Viņi dziesmu Manai dzimtenei vienkārši izņem no Dziesmu svētkiem un tautas apziņas.
….Info avots: http://www.diena.lv/latvija/viedokli/tocs-mainit-latvijas-himnu-iznemt-manai-dzimtenei-tam-ir-savs-noluks-13999195
