Labs draugs par Rimšēviču iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu
Rīga, 19.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.
KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu Valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.
Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.
Rimšēviča advokāts Vārpiņš prognozēja, ka klients no Valsts policijas (VP) izolatora Čiekurkalnā tiks atbrīvots šovakar – pēc tam, kad izmeklētājs viņu iepazīstinās ar pieņemtajiem lēmumiem.
Citu informāciju advokāts pagaidām atturējās sniegt.
Skaļākajās lietās drošības naudas apmēri pēdējos desmit gados ir bijuši dažādi – pusmiljons tika samaksāts par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un korupcijā apsūdzēto uzņēmēju Borisu Rjazanski, 400 000 eiro drošības nauda tika noteikta par bijušo “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa atbrīvošanu. Bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Vladimiru Vaškeviču savulaik atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu, bet maksātnespējas procesa administratoru Nauri Durevski atbrīvoja pret 25 000 eiro drošības naudu.
2008.gadā bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu atbrīvoja pret 113 829 eiro drošības naudu.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publiski izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
KNAB nesen sāka pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D5DF051B-0DE2-436F-8FC2-6131614F1365/
Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.
Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu.
Krimināllikums par kukuļa pieprasīšanu paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.
KNAB amatpersonai neprasīs piemērot apcietinājumu, bet noteiks drošības naudu un aizliegumu pildīt amata pienākumus.
Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume. Vaicāts, vai lieta ir saistīta ar “Trasta komercbanku”, KNAB priekšnieks norādīja, ka nevar to ne apstiprināt, ne noliegt.
Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.
Tāpat Straume aicināja visas Latvijas kredītiestādes un bankas ziņot par nelikumībām savā sektorā, norādot, ka kukuļa devēji, balstoties uz Krimināllikuma 324.pantu, var tikt atbrīvoti no kriminālatbildības, ja kukulis šai personai izspiests, vai, ja tā pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš žurnālistiem prognozēja, ka, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēviču šovakar atbrīvos no VP izolatora Čiekurkalnā – pēc tam, kad izmeklētājs viņu iepazīstinās ar pieņemtajiem lēmumiem.
Aģentūrai LETA Rimšēviča aizstāvis apliecināja, ka Latvijas Bankas prezidentam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.
Pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes premjers Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem atzina, ka valdība uzklausīja KNAB informāciju par Rimšēviča aizturēšanu. “Latvijas Bankas prezidentam šodien tiks noteikts drošības līdzeklis. Kā minimums tas būs aizliegums ieņemt esošo amatu,” teica Kučinskis.
Viņš apliecināja, ka KNAB sāktā kriminālprocesā, kas saistīts ar Rimšēviča aizturēšanu, nav saistības ar “ABLV Bank” vai kādu citu finanšu institūciju. Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka KNAB ir sācis “nesaudzīgu cīņu pret mahinācijām finanšu sektorā”.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvērusi, ka Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras. Viņasprāt, vismaz laikā, kad KNAB lietu izmeklē, Rimšēvičam vajadzētu nolikt amata pilnvaras.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/57DE4AB9-4ED0-44C1-8638-0343800F505F/
Policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu kukuļu izspiešanu no “Norvik bankas” lielākā akcionāra
Rīga, 19.feb., LETA. Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.
Plašāku informāciju Grišins nesniedza.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs ierakstā sociālajā vietnē “Facebook” pirmdien paudis pārliecību, ka noziedzīgās darbības, tostarp, naudas līdzekļu atmazgāšana, nav iespējama bez vairāku regulējošo institūciju augstu amatpersonu līdzdalības. “Mēs šīs amatpersonas un viņu profesionālās kompetences līmeni pazīstam visai labi, lai būtu pārliecināti par saviem vārdiem,” rakstīja Guseļņikovs. Pie šādas pārliecības nonākts, ņemot vērā starptautisko darba pieredzi dažādās valstīs un Latvijā.
“Norvik banka” cerot, ka izmeklēšanai tiks pakļautas “ne tikai vienas amatpersonas (lai arī pašas augstākās) darbības un sakari, bet arī visās tās personas, kuras viņš atbalstīja un virzīja uz vadošiem amatiem”.
“Tieši šo cilvēku darbības un bezdarbība radīja visiem redzamus milzīgus finansiālus zaudējumus un iedragāja reputāciju valsts banku sistēmai, ekonomikai un visiem Latvijas iedzīvotājiem,” rakstīja Guseļņikovs.
“Norvik bankas” akcionārs arī pauž viedokli, ka, lai mākslīgi un necaurskatāmi regulators mazinātu naudas līdzekļu tranzīta apjomu caur valsti, neaiztiekot atsevišķas lojālas bankas, Latvijas banku sektoram nepieciešams kvalitatīvi paplašināties, vispirms samazinot savu klientu nerezidentu riska līmeni, taču saglabājot savu attīstības un konkurētspējas potenciālu finanšu pakalpojumu pasaules tirgū, kā arī budžetā iemaksāto nodokļu apjomu un darba vietas.
Jau ziņots, ka Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar “Winergy” vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā “Norvik banka” vērsusies pret Latviju. “Winergy” projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.
Banka uzskata, ka “Winergy” projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar “Winergy” kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.
Ar “Winergy” projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums – no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.
“Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016.gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar “Winergy” lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš [amatpersona] aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus,” teikts “Norvik bankas”, akcionāru prasības pieteikumā tiesai.
Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. “Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai,” teikts akcionāru pieteikumā tiesai.
“Nekā personīga” vēstīja, ka FKTK lielus “Norvik bankas” naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.
FKTK, komentējot izskanējušo informāciju, aģentūrai LETA pauda, ka komisija veic banku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā. “FKTK veic Latvijas finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, tostarp komercbanku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā, un šis ietvars tiek piemērots visiem tirgus dalībniekiem. Par individuāla tirgus dalībnieka uzraudzības norisi FKTK nedrīkst publiski paust jebkādu informāciju. FKTK ir ieinteresēta šīs lietas sekmīgā un pēc iespējas ātrākā izskatīšanā starptautiskajā šķīrējtiesā,” sacīja FKTK pārstāvji.
Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.
Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik banku”, pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
KNAB šo kriminālprocesu sāka15.februārī. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja. Rimšēvičs ir iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu un paredzēts, ka pirmdienas vakarā viņu atbrīvos no policijas izolatora.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5C7F4E10-03FB-4E25-94AE-1351539933FE/
KNAB uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas amatpersonu
Šodien, 19. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) organizētajā preses konferencē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka šī gada 15. februārī KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas Bankas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Iespējamais kukuļa apmērs ir ne mazāks kā 100 000 EUR.
Konkrētajā kriminālprocesā ir iesaistīta arī viena fiziska persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB vēlas īpaši uzsvērt, ka uzsāktais kriminālprocess nerada draudus valsts finanšu situācijai un tās stabilitātei. Krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā atbalstu sniedza Valsts policija (VP). Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins informēja, ka VP sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
KNAB turpina pirmstiesas izmeklēšanu, tādēļ, lai netiktu apdraudēta tās gaita un patiesības noskaidrošana, šobrīd plašāka informācija netiek sniegta.
KNAB aicina kredītiestāžu pārstāvjus, uzņēmējus un iedzīvotājus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas vai izspiešanas gadījumiem, sniegt šo informāciju KNAB Ziņojumu centrā Brīvības ielā 104, Rīgā (diennakts bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070), knab@knab.gov.lv. Anonimitāte garantēta.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/EDE331CE-A461-4EF0-81E1-3D2D1F627A4E/
Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs: Rimšēvičam jāatkāpjas no amata, lai neciestu Latvijas kredītreitings
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata, lai neciestu Latvijas kredītreitings un finanšu sistēmas reputācija, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Ainars Latkovskis (V).
Politiķis skaidroja, ka tas būtu cienīgs solis no Rimšēviča puses arī tad, ja viņš uzskata, ka nekādā veidā nav vainīgs. Šāds solis būtu jāveic Latvijas finanšu sektora stabilitātes vārdā.
Vaicāts par to, kāpēc notikusi Rimšēviča aizturēšana un kratīšana viņa īpašumā, komisijas priekšsēdētājs pauda cerību, ka šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts policijas (VP) preses konferencē tiks sniegts pietiekami plašs skaidrojums, cik tālu tas nekaitēs izmeklēšanai.
Saskaņā ar likumu viens no gadījumiem, kad Saeima var lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata, ir tad, ja saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizdarītu spiedienu pret banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EDD4CCE2-60A5-4E19-9E3A-052B08DB062F/
Premjers: Rimšēvičam piemēros aizliegumu ieņemt amatu
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, nosakot drošības līdzekli, kā minimums tiks piemērots aizliegums ieņemt amatu, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš sacīja, ka valdība šodien uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju par Rimšēviča aizturēšanu, bet detalizētu informāciju mediju pārstāvjiem pirmdien sniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
“Latvijas Bankas prezidentam šodien tiks noteikts drošības līdzeklis. Kā minimums tas būs aizliegums ieņemt esošo amatu,” teica Kučinskis.
Viņš apliecināja, ka KNAB sāktā kriminālprocesā, kas saistīts ar Rimšēviča aizturēšanu, nav saistības ar “ABLV Bank” vai kādu citu finanšu institūciju. Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka KNAB ir sācis “nesaudzīgu cīņu pret mahinācijām finanšu sektorā”.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Rimšēvičam bija noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D6E4436D-7EC0-4E37-8318-B36E99A4A842/
Rungainis: Iespējams, ka Rimšēviča aizturēšana ir provokācija
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana varētu būt arī grandioza provokācija, aģentūrai LETA sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka pagaidām trūkst informācijas, lai to izvērtētu.
Eksperts sacīja, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai ir nepieciešams ļoti nopietns pamats. “Pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kas notiek, tāpēc grūti pateikt, vai tā ir grandiozi izplānota provokācija, vai arī Rimšēvičs, tuvojoties sava prezidenta termiņa beigām, ir kritis kārdinājumā,” sacīja Rungainis.
Viņš uzsvēra, ka finanšu vidē jau sen cirkulēja informācija, ka kāds maksātnespējas administrators spieda kukuļus no bankām, sakot, ka aiz viņa stāv kāda augsta Latvijas Bankas amatpersona.
“Tomēr mēs zinām, kāda reputācija ir šim administratoram, kā arī kāda reputācija ir citiem apsūdzību izvirzītājiem no finanšu aprindām. Aizturēt varētu tad, ja ir nopietni pierādījumi, nevis apsūdzības no cilvēkiem ar apšaubāmu reputāciju,” sacīja Rungainis.
Viņš arī piebilda, ka Krievija vienmēr ir vēlējusies vājināt Latvijas Banku, kas ir spēcīgākā un neatkarīgākā institūcija Latvijā. “Ir bijuši mēģinājumi nomainīt bankas vadību no bijušās Tautas partijas puses, arī tagad ir iespējama Zaļo un zemnieku savienības vēlme bankas vadībā izvirzīt kādu politisku ielikteni,” norādīja Rungainis.
Viņš uzskata, ka Rimšēvičam noteikti nebūtu jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata. “Ja tiks izvirzītas nopietnas apsūdzības, ja tiesa izlems Rimšēviču paturēt apcietinājumā, tad kādā brīdī to var nākties darīt, taču patlaban tam noteikti nav pamata. Pilnīgi noteikti ne pirms vēlēšanām, lai bankas vadībā nenonāktu kāds politiskais ieliktenis, kas neko nejēdz no finansēm,” sacīja Rungainis.
Eksperts arī piebilda, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai un situācijai ar “ABLV Bank” nevajadzētu ietekmēt Latvijas kredītreitingu. “Tas nekādā veidā neapdraud valsts izaugsmi un maksātspēju. Gluži otrādi – valsts finanšu sistēma attīrīsies,” piebilda Rungainis.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
KNAB nesen sāka pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AB08745E-1EDB-4A00-931C-E6ECB24D0E52/
Partija “Progresīvie”: Politiķu reakcija uz Rimšēviča aizturēšanu rada aizdomas par varas pārdali
Rīga, 19.febr., LETA. Politiķu reakcija uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu rada aizdomas par varas pārdali, teikts partijas “Progresīvie” izplatītajā paziņojumā.
Aizdomas rada valdošās koalīcijas politiķu paustās prasības Rimšēvičam atkāpties no amata. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prasība Rimšēvičam atkāpties no amata sakrīt ar Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izteikumiem. Šāda prasība pausta, vēl pirms tiesībaizsardzības institūcijas sniegušas informāciju par notiekošo.
Tas radot bažas par varas pārdali, jo iepriekš līdzīgās situācijās ir notikusi slēpšanās aiz nevainīguma prezumpcijas, aizbildinoties, ka smagos noziegumos apsūdzētas amatpersonas var ilgstoši turpināt savus pienākumus, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs, pēdējās instances tiesas spriedums.
Partija “Progresīvie” valdes loceklis un ekonomikas darba grupas vadītājs Mārtiņš Kossovičs norāda: “Notiekošais Latvijas finanšu sistēmas politiskajā pārvaldībā jau ilgstoši bijis vērtējams kritiski. Diemžēl pārvaldes institūcijas kalpoja kapitāla jeb banku interesēm, nevis sabiedrības vairākumam. Tomēr šobrīd notiekošais atgādina iestudētu valdošās elites izrādi, brutālu ietekmes pārdali. Līdz šim neviena cita amatpersona vai pilsētas galva nav tik viegli tikusi “upurēta””.
Kossovičs uzsver, ka tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras kompetencē ir novērst šīs lietas ļaunprātīgu izmantošanu politiskiem mērķiem, novedot lietu līdz veiksmīgai pārbaudei tiesā.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Piektdienas vakarā aizturēts tika arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš pašlaik jau ir atbrīvots.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8AFC4450-DD7B-4FCF-AAF3-D3EB56D31ABA/
Finanšu ministre: Šobrīd nav informācijas par FKTK amatpersonu iesaisti negodprātīgu lēmumu pieņemšanā
Rīga, 19.febr., LETA. Šobrīd nav informācijas par Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) amatpersonu iesaisti negodprātīgu lēmumu pieņemšanā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
“Pirmkārt, FKTK lēmumus nepieņem viens cilvēks, bet padome vairāku cilvēku sastāvā, kas nozīmē, ka jābūt diskusijai un pieņemtam profesionālam lēmumam. Otrkārt, šobrīd nav nekādu faktu vai informācijas, kas apliecinātu, ka kāds no FKTK darbiniekiem vai vadības būtu iesaistīts negodprātīgu vai neprofesionālu lēmumu pieņemšanā,” sacīja Reizniece-Ozola, atbildot uz jautājumu, vai plānots veikt pārbaudes arī par FKTK priekšsēdētājs Pētera Putniņa rīcību.
Tāpat ministre norādīja, ka pagājušajā nedēļā viņa lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) iespējami drīz veikt pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pausto, ka “ABLV Banka” 2017.gadā, iespējams, ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas, kā arī ASV speciālistiem lūgts sniegt konkrētu informāciju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.
“Es jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz ASV pārstāvju dokumentu, kurā ir minēts, ka arī pati “ABLV Banka” 2017.gadā, iespējams, ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas, esmu lūgusi KNAB iespējami drīz veikt pārbaudi, lai mēs varam nonākt pie skaidras situācijas novērtējuma. Vienlaikus es esmu lūgusi arī ASV kolēģus sniegt informāciju mūsu tiesībsargājošajām iestādēm – prokuratūrai, KNAB, lai būtu pārliecība par konkrētiem faktiem un iespējamu amatpersonu iesaisti negodprātīgās rīcībās,” teica Reizniece-Ozola.
Viņa uzsvēra, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu iespējams pārliecināties par reālo situāciju un atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju.
Ministre arī atzina, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora reputācija ir ļoti būtiski iedragāta, bet, tas kā šī krīze atsauksies uz Latvijas kredītreitingiem un nākotni, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik prasmīgi Latvija spēs tikt ar to galā, jo krīzes mēdz būt visās valstīs. “Daudz svarīgāk par krīžu iestāšanos ir tas, kā mēs tiekam ar to galā,” pauda Reizniece-Ozola.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” teica Putniņš.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0455EF0B-A3F3-4D98-AD42-3B39B16E6C2F/
Premjers: Nestādos priekšā, kā pēc tik nopietnām apsūdzībām Rimšēvičs varētu turpināt mierīgi strādāt LB
Rīga, 19.febr., LETA. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.
Kučinskis LTV “Rīta panorāmā” apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.
Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.
Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un “nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī”.
KNAB darbojas savas kompetences ietvaros un politiķiem nav pamata iejaukties, kopumā ap Rimšēviču notiekošo komentēja Kučinskis.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām.
Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.
KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.
KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Piektdienas vakarā aizturēts tika arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš pašlaik jau ir atbrīvots.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B01A80F1-2D2E-4628-863C-B25D2ED83987/
NDK priekšsēdētāja: Rimšēvičam pašam jāatkāpjas no amata, vai arī Saeimā būs jāmeklē citi juridiskie risinājumi
Rīga, 19.febr., LETA. Pēc izskanējušajām aizdomām par kukuļa izspiešanu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pašam jāatkāpjas no amata, vai arī Saeimā būs jāmeklē citi juridiskie risinājumi viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata, šodien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).
Politiķe pauda cerību, ka Rimševičam pietiks godaprāta pašam iesniegt atlūgumu no Latvijas Bankas vadītāja amata.
Reizē Lībiņa-Egnere akcentēja, ka viņa kā juriste ir pētījusi ne tikai likuma “Par Latvijas Banku”, bet arī Eiropas Centrālās bankas statūtus un attiecīgo Ētikas kodeksu, kurā stingri ir uzsvērta reputācijas un morālo kritēriju nozīme personām, kas ieņemt šādu amatu.
Līdz ar to NDK vadītāja uzskata, ka tā būtu “ļoti šaura” pieeja, vērtēt tikai to Latvijas likumā esošo regulējuma daļu, kas paredz atbrīvošanu no amata pēc notiesājoša sprieduma. Nepieciešamības gadījumā risinājums tiks meklēts sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju.
Kā ziņots, Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma normas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.
Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Visticamāk, šajā lietā figurē arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš nedēļas nogalē tika aizturēts, bet pašlaik jau ir atbrīvots.
Lieta neesot saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, un aizliegums ieņemt amatu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFBE-83E9-51B3-C7B5-713E030E356F/
LTRK: Notikumi finanšu sektorā var negatīvi ietekmēt investīciju piesaisti un ieguldījumus
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāni noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām satrauc uzņēmējus un var negatīvi ietekmēt investīciju piesaisti, kā arī ieguldījumus Latvijā kopumā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
“Notikumi finanšu sektorā uzņēmējus satrauc, jo tie seko viens pēc otra. Viena no lietām, kas uzņēmējdarbībā ir svarīgākā, ir sistēmas stabilitāte – gan finanšu sistēmas, gan kopējā stabilitāte. Ja “ABLV Bank” gadījumā runa ir par finanšu institūciju, par banku, tad Rimšēviča gadījums netiešā veidā ir saistīts ar valsts pārvaldi, jo tā ir valsts augsta ranga amatpersona,” teica Rostovskis, piebilstot, ka tas met ēnu gan pašu aizturēto, gan valsti kopumā.
Viņš atzina, ka abi notikumi var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, jo ziņas par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir aizturējis Rimšēviču ir nonākušas starptautiskos plašsaziņas līdzekļos un var kavēt potenciālu investoru lēmumus par labu ieguldījumiem Latvijā, kā arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Tāpat notikumi finanšu sektorā rada iedzīvotājus šaubas, vai veidot uzkrājumus bankās. Konkrēti “ABLV Bank” gadījumā daudzi klienti var izlemt atteikties būt tās klienti.
Pēc Rostovska teiktā, notikumi finanšu sektorā rada arī iedzīvotājos satraukumu par vispārējo stabilitāti valstī. “Sabiedrības skatījumā no ekonomikas attīstības viedokļa stabilitāte ir viens no galvenajiem faktoriem. Katra šāda vilšanās, svārstības ir negatīvas un izpaužas tādā vispārīgā veidā, radot nestabilitāti iedzīvotājiem. Piemēram, ja kāds svārstījās dzīvot Latvijā vai krāmēt čemodānus un pārcelties uz dzīvi citur, šādi notikumi var likt domāt, ka drošāk ir dzīvot citur. Sabiedrība ir satraukta un var sekot iedzīvotāju uzvedības maiņa. Šajā momentā valsts vadītāju uzdevums ir skaidrot sabiedrībai notikušo un atgriezt sabiedrību daudz lielākā stabilitātē,” teica Rostovskis.
Viņš arī norādīja, ka ASV uzraugošās institūcijas konstatēto ir jāuzņem nopietni un Latvijas valdībai ir jāgūst nepieciešamie fakti par notikušo, jāsadarbojas ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm un jāsniedz visa nepieciešamā informācija. “Galvenais aicinājums ir Latvijas valdībai visaugstākajā līmenī – prezidentam, premjeram, finanšu ministrei un premjera biedram aktīvi rīkoties sadarbībā ar ASV uzraugošajām un pārējiem, lai garantētu stabilitāti valstī un stabilitāti finanšu sistēmā. Šobrīd tas ir valsts augstāko amatpersonu uzdevums – nevis stāvēt malā, bet iesaistīties un ar savu rīcību šo stabilitāti nodrošināt,” sacīja Rostovskis.
Komentējot to, kā abi notikumi ietekmēs finanšu stabilitāti valstī, LTRK prezidents norādīja, Latvijas Banka ir darboties spējīga un funkcionēt spējīga neatkarīgi no tā, kā attīstīties lieta ar tās pašreizējo prezidentu. Savukārt notikušais “ABLV Bank” nepakļauj riskam citas bankas, jo tā ir tikai viena no bankām Latvijā. Tas esot trieciens finanšu sistēmai, bet neizraisīšot vispārīgu nestabilitāti. Galvenais esot Latvijas valsts augstāko amatpersona operatīva rīcība šajā situācijā.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš šodien informēja, ka beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidentu atbrīvos no izolatora Čiekurkalnā. Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt KNAB izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskatot iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/100641FE-1424-4E42-9CF0-DE9CD7047E61/
Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un “Norvik bankas” kriminālprocesos
Rīga, 19.feb., LETA. Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no “Norvik bankas” lielākā akcionāra.
Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar “Trasta komercbanku” un uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesiem.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.
Kā ziņots, Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.
Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik banku”, pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.
LETA arī vēstīja, ka nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
VP paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Savukārt pagājušā gada vasarā kļuva zināms, ka citā lietā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C472B159-93A4-42BD-B451-01BEE8935FDE/
Koalīcija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par divu pilnvaru termiņu ierobežojumu noteikšanu Latvijas Bankas prezidentam
Rīga, 19.dec., LETA. Valdošās koalīcijas partijas konceptuāli atbalsta ierosinājumu par divu pilnvaru termiņu ierobežojumu noteikšanu Latvijas Bankas prezidentam, kā arī grozījumus likumā, kas paredzētu iespējas atsaukt centrālās bankas prezidentu no amata, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pašlaik likumā par Latvijas Banku nav noteikti šādi termiņa ierobežojumi. Koalīcija ir gatava virzīt šādu likumprojektu, taču Finanšu ministrija šo ieceri vispirms pārrunās ar Eiropas Centrālo banku.
Kučinskis skaidroja, ka tāpat likumā ir jāparedz iespēja apturēt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
“Vienotība”, kas rosinājusi šīs izmaiņas, rosina amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus – iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem – noteikt arī citām amatpersonām, kam šāda ierobežojuma pašlaik nav, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājiem.
Nacionālās apvienības “Visu Latvija!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Jānis Dombrava žurnālistiem sacīja, ka savulaik priekšlikums par pilnvaru termiņu jau bija iesniegts parlamentā, taču vēlāk tika atsaukts. Kopumā nacionālā apvienība uz to raugoties pozitīvi.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no VP izolatora atbrīvoja.
Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, iepriekš skaidroja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, prognozējot, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas pirmdienas vakarā atbrīvos no VP izolatora.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/056A4B53-83B6-4914-B151-3F21197ED979/
Brigmanis: Rimšēvičam pašam jāizšķiras par savu tālāko darbību kā Latvijas Bankas prezidentam
Rīga, 19.dec., LETA. Pašreizējā situācijā Ilmāram Rimšēvičam pašam jāizšķiras par savu tālāko darbību kā Latvijas Bankas prezidentam, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
ZZS pašlaik nepaudīs viedokli, vai Rimšēvičam ir vai nav jādemisionē, skaidroja politiķis. Brigmanis arī vērsa uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) teikto Rimšēvičam tiesībsargi plāno piemērot drošības līdzekli saistībā ar liegumu pildīt Latvijas Bankas vadītāja pienākumus.
Viņš izteicās, ka tagad politiķiem ir viegli vākt sabiedrības atbalsta dividendes, prasot Rimšēviča demisiju. Reizē Brigmanis šo domu neattiecina uz Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) pausto pozīciju, jo viņi savu pozīciju pauž atbilstoši saviem kā amatpersonu statusiem.
ZZS līderis norādīja, ka nemaina savu iepriekš līdzīgos gadījumos pausto pozīciju, ka par cilvēka vainu var lemt tikai tiesa. Reizē politiķis akcentēja, ka notikušais viņam ir pārsteigums, jo Rimšēviča profesionālo darbību viņš vērtē diez gan augsti.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja.
Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, iepriekš skaidroja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, prognozējot, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas vakarā atbrīvos no VP izolatora.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvērusi, ka Rimšēvičam, vismaz laikā, kad KNAB lietu izmeklē, vajadzētu nolikt amata pilnvaras.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1386866D-4894-496E-BE2C-3DA0E0BA855D/
Kučinskis: Norisinās sarunas jautājumā par Latvijas pārstāvniecību ECB padomē
Rīga, 19.febr., LETA. Norisinās sarunas jautājumā par Latvijas pārstāvniecību Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pašlaik ECB padomē no Latvijas ir pārstāvēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru uz laiku aizturējuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija pašlaik spriež, kā būtu pareizi rīkoties šajā situācijā, skaidroja valdības vadītājs.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policija (VP) izolatora atbrīvoja.
Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, iepriekš skaidroja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, prognozējot, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas vakarā atbrīvos no VP izolatora.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvērusi, ka Rimšēvičam, vismaz laikā, kad KNAB lietu izmeklē, vajadzētu nolikt amata pilnvaras.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFBE-A6C5-F774-D54A-0379670DE931/
Vējonis: Rimšēvičam jāatkāpjas no Latvijas Bankas prezidenta amata
Rīga, 19.febr., LETA. Lai samazinātu negatīvo ietekmi, kāda ir radīta ne tikai Latvijas finanšu sektoram, bet arī valsts reputācijai kopumā, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Tāpēc tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina uzsāktais darbs neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu pārliecināts, ka neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes, koruptīvas un krimināli sodāmas rīcības netiks pieļautas un vainīgie tiks saukti pie atbildības,” uzsvēra Vējonis.
Viņš arī norādīja, ka ar atbildīgajiem dienestiem un valsts augstākajām amatpersonām ir vairākkārt pārrunājis izveidojušos situāciju Latvijas finanšu sektorā, un šo tēmu plānots detalizēti apspriest šīs nedēļas Nacionālās drošības padomes sēdē.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no VP izolatora atbrīvoja.
Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, iepriekš skaidroja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, prognozējot, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas pirmdienas vakarā atbrīvos no VP izolatora.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvērusi, ka Rimšēvičam, vismaz laikā, kad KNAB lietu izmeklē, vajadzētu nolikt amata pilnvaras.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B50461F7-8C35-4E32-899C-CBAE97B4E805/
Rimšēvičs pirmdienas vakarā pārvests uz KNAB telpām
Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pirmdienas vakarā no Valsts policijas (VP) aizturēšanas izolatora ir pārvests uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām, noskaidroja aģentūra LETA.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš prognozēja, ka, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidents pirmdienas vakarā tiks atbrīvots no VP izolatora Čiekurkalnā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pirmdien preses konferencē skaidroja, ka KNAB amatpersonai neprasīs piemērot apcietinājumu, bet noteiks drošības naudu un aizliegumu pildīt amata pienākumus.
Rimšēviča advokāts pirmdien pa dienu norādīja, ka viņa klientam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas ir iemaksāta. Vārpiņš prognozēja, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas pirmdienas vakarā atbrīvos.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja KNAB priekšnieks, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no VP izolatora atbrīvoja.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6B7366BA-AA1D-4943-82AF-8841C11EF801/
VIDEO: Likumsargi atbrīvojuši Rimšēviču
Rīga, 19.febr., LETA. Likumsargi atbrīvojuši Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču.
Pirmdienas vakarā Rimšēvičs no Valsts policijas (VP) aizturēšanas izolatora tika pārvests uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām, novēroja aģentūra LETA.
Pēc iznākšanas no KNAB telpām Rimšēvičs žurnālistiem teica, ka neatzīst savu vainu un rīt preses konferencē sniegs plašākus komentārus.
Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kuru “kāds labs Rimšēviča draugs” iemaksājis Valsts kases kontā, informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Pēc KNAB sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku, norādīja Straume.
Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no VP izolatora atbrīvoja.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
VIDEO: https://youtu.be/urzBOMvaSpE
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/36F2A3BF-A184-45EB-BA6A-FF358AFD7453/
Tavi draugi – tavs drošības garants
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto. KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu Valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem. Advokāts prognozēja, ka klients no Valsts policijas (VP) izolatora Čiekurkalnā tiks atbrīvots šovakar – pēc tam, kad izmeklētājs viņu iepazīstinās ar pieņemtajiem lēmumiem. Tvitera lietotājus pārsteidz Rimšēviča draugu dāsnums.
Žurnālists Māris Antonevičs pamanījis ziņu.
Māris Antonevičs
@marisons
“Labs draugs par Rimšēviču iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu.” (LETA) Latvijā tiešām netrūkst labu cilvēku!
Mon Feb 19 10:31:26 +0000 2018
Pārdomās par patiesu draudzību iegrimis tvitera lietotājs “Iv Chiv”.
Iv Chiv
@IvChiv
Domā, ka tev ir labi draugi? Kādu drošības naudu viņi varētu pavilkt?
Mon Feb 19 10:37:28 +0000 2018
Izsakās arī biznesa attīstības vadītājs Jānis Stauga.
Jānis Stauga
@janis_stauga
Kā tur bija – tavu sociālo kapitālu raksturo, caur cik zvaniem un caur cik personām vari sazvanīt valsts pirmo personu. Tam var pievienot – cik ātri labs draugs aizmaksās par tevi 100k.
Mon Feb 19 11:02:21 +0000 2018
Students Vilis Strungs komentē notiekošo.
Vilis Strungs
@Rizhiks_Pizhiks
“Labs draugs par Rimšēviču iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu”
Hmm, ar kādu personu palīdzību vēl varētu papildināt valsts kasi? 😀
Mon Feb 19 10:39:46 +0000 2018
Ātro notikumu attīstību ievērojis tviterlietotājs ar segvārdu “Nepareizais”.
Nepareizais
@Nepareizais
Sprūdam un Magonim draugi drošības naudu vāca 48 h ?
Rimšēvics 100 000 atrada dažu stundu laikā. Bravo, Maestro! ?? https://twitter.com/nepareizais/status/964524514427092992
Mon Feb 19 10:48:08 +0000 2018
Savukārt žurnālists Ivo Butkevičs vērsis uzmanību drošības naudas apjomam.
Ivo Butkevičs
@IvoButkevics
Mana drošības nauda ir piecas reizes lielāka nekā tava drošības nauda!
Mon Feb 19 10:45:26 +0000 2018
Par minēto tēmu izsakās arī sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vilemsons.
Mārtiņš Vilemsons
@M_Vilemsons
@IvoButkevics Sprūdu tagad var mērīt Rimšēvičos.
Mon Feb 19 11:04:24 +0000 2018
Pārdomās par cilvēku dāsnumu izsakās elektroniskās komercijas speciālists Andris Bačkurs.
Andris
@AndrisBackurs
Ja bagātie būtu tik devīgi, kā šajās dienās pret Sprūdu un Rimsēviču, tad Labdarība pasākumi nebūtu nepieciešami.
Mon Feb 19 10:55:12 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/88ebcde0-7b2f-4bc0-b54a-362c90331c1e
Iedragātā reputācija
Tvitera lietotāji satraukušies, ka aktuālie notikumi banku sektorā varētu negatīvi ietekmēt valsts un finanšu sektora reputāciju. Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Tikmēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) pamanījis ārvalstu mediju vērsto uzmanību notikušajam.
Artuss Kaimins
@artuss
Pēc Maximas traģēdijas bijām BBC un tagad. https://pbs.twimg.com/media/DWUrvqPWsAAVYPj.jpg
Sun Feb 18 14:05:45 +0000 2018
Par notikušo spriež tvitera lietotāja Vaira Lejniece.
Vaira Lejniece
@VairaLejniece
Latvijas simtgades dzīres sākušās?! @aseradens @DanaReiznieceOz twitter.com/MartasTante/st…
Mon Feb 19 07:14:31 +0000 2018
Izsakās aktīva notikumu komentētāja “Martas tante”.
Martastante
@MartasTante
Man ļoti negribētos, ka dažus alkatīgus kretīnus saista ar Latvijas valsts vārdu, Vaira.
Tas nešķiet ne pareizi, ne godīgi.
Taču, ja piepildīsies ļaunākais murgs un Rimševics izrādīsies Sprūda “bizness partneris”, tad gan Latvijas reputācija būs zem ūdens.
Nedodi, Dievs. https://twitter.com/VairaLejniece/status/965484726860636161
Mon Feb 19 07:40:24 +0000 2018
Sašutmumu pauž žurnāliste Danuta Juste.
Danuta Juste
@DanutaJuste
Tas, ka Latvijas tēls mūsu pašu iedzīvotāju acīs nav tas labākais, sen ir skaidrs. Bet nu mūsu reputācija tiek grauta pavisam citā – starptautiskā līmenī! https://twitter.com/reuters/status/965471063634333696
Mon Feb 19 07:59:35 +0000 2018
“Rīgas pilsētbūvnieka” sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats ironizē par valsts finanšu sektora reputāciju.
Ivo Kiršblats
@kirshblac
Ak tad tad tomēr Latvijas finanšu sistēmas reputācija cietīs ?! Likās jau, ka pēc Bankas Baltija, Krājbankas, Parexa un nto mazo banku bankrota, bijām pasaulē mīlētākā finanšu operāciju zeme. Cik skumji tagad.
Mon Feb 19 06:45:57 +0000 2018
Par notikušā ietekmi spriež Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa.
Baiba Rubesa
@rubesita
LV reputācija finansu iestāžu jomā jau tā izaicinājumiem bagāta; sagaidīt pirmdienu patreizējās KNAB/ABLV lietas izvērtēšanai – pavēlu. Nebrīnos, ka mūsu reputācija ir, kā ir- iespējams atkal mazinot uzticību latviešiem svarīgos procesos.
Sun Feb 18 07:42:44 +0000 2018
Pretrunas amatpersonu teiktajā saskatījis tvitera lietotājs Ints Goze.
Ints Goze
@ints_goze
Zīmīgi, ka ZZS politiķi (Finanšu ministre un Premjers) abi stāsta par nepieļaujamo situāciju, ka LB prezidents turpinātu pildīt amata pienākumus. Kā paliek ar Lembergu? Jā, ar tiesu atstādināts no mēra pienākumiem, bet vai kādam ir šaubas par viņa lomu?
Mon Feb 19 07:08:07 +0000 2018
Ints Goze
@ints_goze
Liekas komiski, ka šoreiz viņi ir baigie morāles un reputācijas sargi. Tas tikai liecina, ka šī cīņa ir netīra, visi iesaistītie ir vairāk vai mazāk sasmērējušies un patiesie spēlētāji tikai rausta diedziņus.
Mon Feb 19 07:10:11 +0000 2018
Satraukumu par valsts tēlu neizprot Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Andis Kudors
@AndisKudors
Vai satraukums par bojāto valsts tēlu nav par lielu? Ja uzzinu, piemēram, ka ar korupciju sirgstošajā Rumānijā tiek aizturētas lielas šiškas (čiekuri), drīzāk skatos uz to ar cerību par labāku valsts nākotni.
Mon Feb 19 09:14:33 +0000 2018
Diskusijā viedokli izsaka publiciste Zigrīda Daškeviča.
Zigrida Daskevica
@ZigaD21
@AndisKudors Labāk raudzīties uz labu piemēru, ne kas ir slikts
Mon Feb 19 12:41:17 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/e80446f1-7528-463d-bdbc-ddd3dd913f7b
