Rimšēvičs aizturēšanu uzskata par nelikumīgu un aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots
Rīga, 18.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.
Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.
Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā.
Rimšēvičs, ierodoties KNAB nekavējoties apliecināja savu gatavību sniegt visu minēto iestādi interesējošo informāciju un piedalīties visās nepieciešamajās procesuālajās darbībās, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot patiesību, taču aizturēšanas fakta noformēšanu KNAB uzskatīja par visaktuālāko.
“Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka “uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju”,” norādīja advokāts.
Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka otra aizturētā uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvis ir kādreizējais Finanšu policijas priekšnieks, tagad advokāts Aivars Purmalis.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties ar Purmali, taču viņš no komentāriem atturējās, kā arī neapstiprināja vai tiešām pārstāv Martinsonu. Aizstāvis norādīja, ka ar visiem jautājumiem saistībā ar Martinsona statusu lietā ir jāvēršas pie KNAB.
Martinsonu KNAB aizturēja piektdienas vakarā. Tādejādi šovakar beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.
LTV vēsta, ka Martinsons aizturēts par kukuļņemšanu organizētā grupā.
Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Portāls “Diena” vēsta, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/AAFFEC3F-7D7C-42A0-A2D1-B594F3CAA19A/
KNAB pirmdien informēs par Rimšēviča aizturēšanu
Rīga, 18.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien rīkos preses konferenci, liecina KNAB publiskotais paziņojums sociālajā tīklā “Twitter”.
Preses konference tiks rīkota kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem, un tā norisināsies plkst.13 KNAB konferenču zālē, Brīvības ielā 104 k-2, Rīgā.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.
“Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,” paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.
Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.
Tāpat vēstīts, ka naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām, novēroja aģentūra LETA.
Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.
Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.
Kā ziņots, KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.
Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.
KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/A9E24F4F-2A12-4101-97D1-13DE96437C24/
Reizniece-Ozola: Rimšēvičam uz izmeklēšanas laiku būtu jānoliek amata pilnvaras
Rīga, 18.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
To šodien preses konferencē teica Reizniece-Ozola. Viņasprāt, vismaz laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu izmeklē, Rimšēvičam vajadzētu nolikt amata pilnvaras.
Ministre nekomentēja iemeslus, kādēļ Rimšēvičs ticis aizturēts. “Kādēļ aizturēts, iemesli – to gan es nevaru no savas puses komentēt, jo nedz man ir pietiekamas informācijas, nedz arī tiesības to darīt. Es saprotu, ka rītdien KNAB sniegs publisku informāciju, tad arī varēs uzdot visus detalizētus jautājumus,” sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa uzsvēra, ka patlaban FM, Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas uzdevums ir nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, un Latvijas Bankas vadības klātbūtne šodienas preses konferencē, pēc viņas teiktā, ir apliecinājums tam, ka tā pašlaik var pilnvērtīgi funkcionēt, kas, viņasprāt, šobrīd ir pats svarīgākais.
Vaicāta par iespējamo spiedienu, ko iespējams FKTK saņēmusi no Rimšēviča puses, Reizniece-Ozola norādīja, ka viņai grūti komentēt par tāda veida vēsturiskiem notikumiem, uzsverot, ka pašlaik nav pamata bažām par FKTK neatkarību un profesionalitāti.
Ministre norādīja, ka pašreizējā situācija Latvijas finanšu sektorā starptautiskā mērogā vērtējama kā dramatiska un traģiska. Viņa norādīja, ka pret Rimšēviču uzsāktā izmeklēšana atstās būtisku ietekmi uz Latvijas kredītreitingu, kas ir arī viens no iemesliem, kādēļ valsts ir pārdomājusi savu aizņemšanās stratēģiju, norādot, ja būtu nepieciešamība to darīt, šis būtu vissliktākais brīdis, kad šādu lēmumu pieņemt.
Reizniece-Ozola sacīja, ka katra diena, ko Rimšēvičs pavada Latvijas Bankas prezidenta amatā arvien vairāk kaitē Latvijas finanšu sektora reputācijai, tomēr par amata atstāšanu var lemt pats Rimšēvičs. Vaicāta, vai ir domāts Latvijas Bankas prezidenta aizstājēju, viņa norādīja, ka tas ir Saeimas kompetences jautājums, tomēr viņas ieskatā Latvijas Banka patlaban pilnvērtīgi funkcionē un tā strādā diennakts režīmā, lai nodrošinātu visu, kas nepieciešams valsts finansiālās stabilitātes sekmēšanai.
Savukārt taujāta par uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu, Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa uzņēmēju satikusi varbūt divreiz mūžā, tomēr viņa saistība ar Rimšēviča aizturēšana viņai šķiet pārsteidzoša.
FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne sacīja, ka viņas rīcība nav tādas informācijas, kas liecinātu, ka uz FKTK būtu izdarīts spiediens no Latvijas Bankas puses. Tāpat viņa apšaubīja iespēju, ka no tā būtu spējusi ietekmēt kādu no FKTK padomes locekļu pieņemtajiem lēmumiem.
Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Edvards Kušners arī norādīja, ka no Latvijas Bankas puses nav izdarīts spiediens uz FKTK, jo starp abām institūcijām notiek tikai oficiāla komunikācija, kas tiek dokumentēta, tādējādi izslēdzot neformālu sarunu iespējamību. “Tā ir oficiāla sadarbība, līdz ar to instiūciju līmenī šādu faktu mums nav,” sacīja Kušners.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankai ir zema tolerance pret korupciju, un patlaban tās rīcībā nav informācijas, par kādām rīcībām pret Rimšēviču uzsākta izmeklēšana. “Mēs nevaram komentēt konkrētās izmeklēšanas darbības, jo mūsu rīcībā nav informācija, par kādām darbībām vispār ir runa, jo tas, kas izskanējis medijos – mums nav precīza informācija, kas apstiprinātu to,” uzsvēra Latvijas Bankas valdes loceklis.
Vaicāts, vai viņš aicinātu Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, Kušners atbildēja noraidoši, uzsverot, ka minētais lēmums ir paša Rimšēviča ziņā. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban ir grūti spriest par Latvijas Bankas prezidenta atkāpšanos, ņemot vērā, ka situācijas apstākļi pašlaik ir ļoti neskaidri. “Tikai zinot šo situāciju, var objektīvi pieņemt lēmumu. Šobrīd tādā emocionālā līmenī, no informācijas, kas ir “gaisā”, uz to balstoties var izdarīt dažādus secinājumus. Es tomēr kā jurists pieprasītu daudz precīzāku informāciju un lēmumus, līdz ar to es šo lēmumu atstātu pirmām kārtām Latvijas Bankas prezidenta ziņā,” uzsvēra Latvijas Bankas valdes loceklis, piebilstot, ka Rimšēviča atkāpšanās no amata ir jautājums, kas jārisina starp viņu un Saeimu.
Savukārt taujāts, kā uzsāktā izmeklēšana varētu ietekmēt Latvijas Bankas prezidenta pozīcijas Eiropas Centrālās bankas padomē, Kušners norādīja, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un šāda veida jautājumi tiek skatīti ES līmenī. Viņš uzsvēra, ka par to būs iespējams vairāk runāt tad, kad vietējās tiesībsargājošās iestādes būs sniegušas plašāku informāciju par izmeklēšanas gaitā secināto.
Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa, aģentūrai LETA norādīja bankas pārstāvis Jānis Silakalns.
Pēc viņa teiktā, atbilstoši likumam Latvijas Bankas darbību nodrošina bankas valde un padome sešu cilvēku sastāvā, kurā ir arī bankas prezidents. “Prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viņa vietnieks – šajā gadījumā viņa vietnieces Zoja Razmusa,” sacīja Silakalns.
Latvijas Bankas padomē bez Rimšēviča un Razmusas darbojas arī Edvards Kušners, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros Rimšēvičam piemērojis aizturētā statusu.
“Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,” paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.
Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā sekojot līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus.
“Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai,” apgalvo premjers.
Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.
Jau vēstīts, ka naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām, novēroja aģentūra LETA.
Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.
Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.
Kā ziņots, KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties.
KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Portāls “Diena” vēsta, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E8DF2E55-70A6-46EA-A12C-A16E442108F4/
Opozīcija uzsver plašākas informācijas nozīmi, lemjot par iespējamu rīcību pēc Rimšēviča aizturēšanas
Rīga, 18.febr., LETA. Saeimas opozīcijas frakcijām ir dažādi viedokļi par iespējamu rīcību saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, tomēr visas partijas uzsver nepieciešamību vispirms iegūt plašāku informāciju par aizturēšanas iemesliem.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik frakcija rīcībā ir tikai tā informācija, kas ir plašsaziņas līdzekļos. Plašāka informācija frakcijai nav pieejama.
Tomēr tā nav normāla situācija, ka šajā gadījumā nevar atstādināt no amata centrālās bankas prezidentu, pauda Kleinberga. Viņa arī uzsvēra, ka LRA aicinājusi uz frakciju finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), ņemot vērā signālus saistībā ar banku uzraudzības jautājumiem. Tomēr ministre varot ierasties uz frakcijas sēdi tikai 26.februārī.
Kleinberga arī pauda viedokli, ka valdības ārkārtas sēde būtu jāsauc jau šodien, nevis pirmdien, savukārt Nacionālā drošības padome – jau rīt.
“Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Igors Pimenovs norādīja, ka nevar komentēt jautājumu par iespējamu turpmāku rīcību, kamēr nav izvirzītas apsūdzības. Pašlaik visa pieejama informācija ir ziņojumu līmenī, piebilda politiķis. Viņš norādīja, ka “mūsu valstī šī ziņa ir ļoti karsta, bet jāsaglabā auksta galva, nesteidzoties ar secinājumiem”.
Partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA sacīja, ka ir svarīgs skaidrojums par to, kādi ir lietas apstākļi. Plašāka informācija varētu būt Saeimas Nacionālās drošības komisijai vai valdībai, pieļāva politiķe. Vienlaikus viņa atzina, ka šis ir “bezprecedenta gadījums, kad aiztur centrālās bankas prezidentu”. Ja ir pamats domāt, ka Rimšēviča rīcība bija tāda, kas nav savienojama ar šo amatu, tad jāseko konkrētai rīcībai, uzskata politiķe.
Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir aizturējis Rimšēviču, tomēr nelūgs tiesai kā drošības līdzekli piemērot viņam apcietinājumu. Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A2EF83EE-960D-48BA-B02E-388E053E5F96/
FKTK: Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi
Rīga, 18.febr., LETA. Šobrīd Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi, aģentūru LETA informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
FKTK norādīja, ka situācija Latvijas finanšu sektorā tiek rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Latvijas atbildīgās iestādes katra veic tai uzticētās funkcijas, t.sk. FKTK regulāri nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un citām atbildīgajām valsts iestādēm.
“No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts,” atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.
Viņa norādīja, ka FKTK analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar “ABLV Banka” kopā ar ECB, kas ir “ABLB Bank” tieši uzraugošā institūcija. “ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu. Pašlaik analizējam aktuālo informāciju, tas, ka bankai ir ierobežojumi darījumiem ASV dolāros, tas ir dabiski šādā situācijā,” atzina Razāne.
FKTK atgādināja, ka “ABLV Bank” ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.
Tāpat Razāne uzsvēra, ka FKTK veic savu darbu kā autonoma valsts iestāde un neatkarīgi pieņem lēmumus, kas nepieciešami uzraudzības darbību nodrošināšanai.
“Par ārēja spiediena izdarīšanu uz FKTK darbu jāsaka – manā rīcībā nav šādas informācijas. Te būtu visiem jāatceras, ka FKTK lēmumus pieņem padome piecu cilvēku sastāvā. Šie cilvēki katrs savu lēmumu veido patstāvīgi. Katrs padomes loceklis pieņem savu lēmumu, balstoties FKTK tajā brīdī pieejamajā un konkrētā lēmuma pieņemšanā kolēģu sagatavotajā informācijā,” norādīja Razāne.
Jau vēstīts, ka daļa tirgus dalībnieku “ABLV Bank” reputācijas dēļ atturas no sadarbības ar to, svētdien žurnālistiem norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka pašlaik finanšu sistēma Latvijā ir stabila. “Bankām kopumā nav likviditātes problēmas, līdz ar to noguldītāji var justies pilnībā droši,” sacīja ministre.
Tomēr viņa atzina, ka Latvijai patlaban iestājusies reputācijas krīze starptautiskajā finanšu sektorā, ko izraisījusi situācija ar “ABLV Bank”. Viņa skaidroja, ka tas, cik liela ietekme uz bankas darbību būs ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumā teiktajam, ir atkarīgs no “ABLV Bank” vadības spējas sadarboties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ASV “FinCEN” pārstāvjiem, bankas klientiem un Eiropas Centrālo banku (ECB).
Reizniece-Ozola arī atzīmēja, ka valsts no savas puses neriskēs ne ar vienu tās rīcībā esošu eiro, lai atbalstītu “ABLV Bank”. Vienlaikus viņa norādīja, ka minētā situācija radījusi jautājumu par Latvijas finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanu. Viņa sacīja, ka pēc ASV “FinCEN” ziņojumā atklātās informācijas analizēs būs skaidrs, vai Latvijas finanšu sektorā pastāv būtiskas uzraudzības problēmas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D3508F60-015A-41D6-9DCB-C50AB8FF3818/
Latvijas Banka iegādājusies no ”ABLV Bank” vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai
Rīga, 18.febr., LETA. Latvijas Banka no “ABLV Bank” iegādājusies valsts vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai, svētdien žurnālistus informēja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Viņš norādīja, ka minētā darbība ir valsts centrālās bankas standarta palīdzība komercbankām, lai nodrošinātu likviditāti vietējā finanšu tirgū.
“Latvijas Banka veikusi darbības, lai nodrošinātu “ABLV Bank” ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas ietvaros un nodrošinātu likviditātes palīdzību. Tās ir darbības, kas tiek nodrošinātas šādās situācijās. No savas puses varam apliecināt, ka [“ABLV Bank”] ir pilns atbalsts to tiesisko un finansiālo instrumentu ietvaros,” sacīja Kušners.
Vaicāts, par cik lielu summu iegādāti “ABLV Bank” vērtspapīri, Latvijas Bankas padomes loceklis atteicās to atklāt, kā iemeslu minot – jautājums skar finanšu stabilitāti.
“Tas, kas [Latvijas finanšu sektorā] ir nestabils, ir viena banka, pret kuru tiek virzīti pārmetumi no ASV atbildīgo institūciju puses, kā rezultātā (..) bankai iestājusies problēma sadarboties ar citiem finanšu sistēmas dalībniekiem, kas rada darbības traucējumus institūcijai. Mēs ar likviditātes palīdzību mēģinām šos traucējumus mazināt. Primāri, bankas nākotne ir pašas bankas rīcībā, jo no viņiem ir atkarīgs, kā viņi tiks galā ar šiem pārmetumiem,” skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pēdējiem publiskotajiem pārskatiem bankas rīcībā bija pieejami vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apjomā, kas, pēc viņa teiktā, ir pilnīgi pietiekami likviditātes nodrošināšanai “arī šajā nestandarta situācijā”, kas radusies pēc “FinCEN” publiskotā ziņojuma.
“Vērtspapīru darījumi no Latvijas Bankas puses tiek organizēti, lai banka nodrošinātos ar papildu līdzekļiem, tādejādi vēl vairāk stiprinot bankas likviditāti un naudas līdzekļu rezerves. Tā ir viena no standarta procedūrām, kas var tikt piemērota šādās situācijās,” skaidroja Eglītis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” teica, ka Latvijas Banka no “ABLV Bank” iegādājusies valsts parādzīmes apmēram 13 miljonu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDFFBE54-D657-4238-96A6-BFE93CF7BDD5/
Uzņēmējs Martinsons atbrīvots no izolatora
Rīga, 18.febr., LETA. Uzņēmējs Māris Martinsons, kuru piektdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), svētdienas vakarā atbrīvots no izolatora.
Iespējams, ka šovakar atbrīvos arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru KNAB aizturēja sestdienas vakarā.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.
Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.
Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā.
Rimšēvičs, ierodoties KNAB nekavējoties apliecināja savu gatavību sniegt visu minēto iestādi interesējošo informāciju un piedalīties visās nepieciešamajās procesuālajās darbībās, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot patiesību, taču aizturēšanas fakta noformēšanu KNAB uzskatīja par visaktuālāko.
“Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka “uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju”,” norādīja advokāts.
Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Martinsona aizstāvis ir kādreizējais Finanšu policijas priekšnieks, tagad advokāts Aivars Purmalis.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties ar Purmali, taču viņš no komentāriem atturējās, kā arī neapstiprināja vai tiešām pārstāv Martinsonu. Aizstāvis norādīja, ka ar visiem jautājumiem saistībā ar Martinsona statusu lietā ir jāvēršas pie KNAB.
Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Portāls “Diena” vēsta, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/155C336D-9F3D-4F7A-BC46-F303ABA9A570/
Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču šovakar neatbrīvos
Rīga, 18.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru sestdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šovakar neatbrīvos no izolatora, aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.
Šovakar atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja piektdienas vakarā.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts.
Advokāts apstiprināja, ka sestdien, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
Rimšēvičs kopš sestdienas nakts atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots.
Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.
Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā.
Rimšēvičs, ierodoties KNAB nekavējoties apliecināja savu gatavību sniegt visu minēto iestādi interesējošo informāciju un piedalīties visās nepieciešamajās procesuālajās darbībās, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot patiesību, taču aizturēšanas fakta noformēšanu KNAB uzskatīja par visaktuālāko.
“Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka “uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju”,” norādīja advokāts.
Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Portāls “Diena” vēstīja, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8D5ACA22-9F96-4CD7-BFFC-E2EAFF32F16D/
Advokāts prognozē, ka Rimšēviču no izolatora atbrīvos šovakar
Rīga, 19.febr., LETA. Beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču šovakar atbrīvos no Valsts policijas (VP) izolatora Čiekurkalnā, šodien žurnālistiem prognozēja pie VP ēkas sastaptais Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss.
Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām. KNAB līdz šim Rimšēviču neesot iepazīstinājis ar dokumentiem, kuros būtu minēts pilns aizturēšanas iemeslu izklāsts.
Vārpiņa rīcībā arī neesot informācijas, ka Rimšēvičam būtu piemērots kāds drošības līdzeklis. Tajā pašā laikā advokāts neizslēdz iespēju, ka kāds drošības līdzeklis vēlāk Rimšēvičam tomēr varētu tikt piemērots.
“Pašlaik nekādas izmeklēšanas darbības nenotiek, acīmredzot KNAB panācis, ko gribēja, saņēmis informāciju ko vajadzēja, un, visticamāk, sīkāki paskaidrojumi no Rimšēviča kunga viņus neinteresē. KNAB [Rimšēvičam] uzdeva jautājumus, bet ne tādus, kas liecinātu par konkrētām aizdomām – nebija jautājumu par konkrētām darbībām,” apgalvoja Vārpiņš.
Uz jautājumiem par Rimšēviča saistību ar, iespējams, pretlikumīgām darbībām “Norvik bankā” vai “ABLV Bank”, Vārpiņš nesniedza atbildes. Tāpat advokāts nesniedza komentārus par Rimšēviča iespējamu pazīšanos ar Māri Martinsonu.
“Kā jurists uzskatu, ka Rimšēviča publiskais tēls nav sagrauts. Valstij ir jāpārbauda jebkuras aizdomas, bet tam ir jānotiek civilizēti un jāizbeidz prakse, kad aizdomu izteikšana tomēr sagrauj karjeru. Man ir grūti spriest, kāda informācija ir izmeklēšanas tiesneša rīcībā,” pauda Vārpiņš.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Rimšēvičs KNAB ieradās sestdienas vakarā un, KNAB darbinieku pavadīts, izmeklēšanas iestādi pameta naktī uz svētdienu.
Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvēlēsies Rimšēviču atzīt par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu var lemt tikai tiesa.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
KNAB nesen sāka pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2B979D68-C72B-4312-84C3-34AFD0D1A77B/
