LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā
Rīga, 17.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.
Aģentūrai LETA ar Rimšēviču nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.
KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības aģentūrai LETA nekomentēja. Reizniece-Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības, līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.
Arī Martinsona advokāts Lauris Leja aģentūrai LETA nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informētas par notikušo.
Rimšēvičs šobrīd atrodas KNAB birojā. Viņš KNAB birojā ieradās plkst.18, un nav pametis to, novēroja aģentūra LETA.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BFF68749-69A9-4E4E-8817-A37E9324F70B/
Gunita Gailāne
Video: Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs atrodas KNAB
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sestdien atgriezās Latvijā un no lidostas devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām Rīgā, kur uzturas jau vairākas stundas.
Rimšēvičs uz biroju ieradās ar savu auto. Uz KNAB ieradies arī pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš, novēroja “Delfi”. Līdz pulksten 24 centrālās bankas vadītājs biroja telpas vēl nav atstājis.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16. februārī, veicis kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Tāpat esot aizturēts celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs Māris Martinsons, ziņoja LTV.
Laikraksts “Diena” sestdien ziņo, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta “diena.lv”. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.
KNAB pārstāve Laura Dūša portālam “Delfi” norādīja, ka birojs šobrīd ne apstiprina, ne noliedz izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. Vienlaikus KNAB informē, ka sniegs papildu ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu. Tāpat esot aizturēts celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs Māris Martinsons, ziņo LTV.
Premjera Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars portālam “Delfi” sacīja, ka valdības vadītājs notiekošo pagaidām nekomentē. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdienas vakarā ir reaģējis uz notikumiem ar paziņojumu tviterī: https://mobile.twitter.com/Rigas_pils/status/964949835869761537?ref_src=twsrc%5Etfw&ref_url=http%3A%2F%2Fwww.delfi.lv%2Fnews%2Fnational%2Fpolitics%2Fvideo-latvijas-bankas-prezidents-rimsevics-atrodas-knab-plkst2355.d%3Fid%3D49756707
Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 2016. gadā algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā, kad Latvijas Bankas prezidents saņēma 137 007 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu. Tāpat pērn par vairāk nekā 100 000 eiro sarukušas Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības – no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro 2016. gadā.
“Delfi” jau ziņoja, ka AS “Norvik banka” starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtā pieteikuma pret Latviju centrā ir korupcija finanšu sektorā – kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no bankas kontrolpaketes īpašnieka Grigorija Guseļņikova esot centusies izspiest kukuļus, iepriekš ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Naudas izspiešanā esot bijis iesaistīts arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Pati “Norvik banka” iepriekš vēršanos pret Latviju pamatoja ar to, ka pret banku esot īstenota “negodīga, patvaļīga, nepareizi motivēta un nepamatota regulatīvā pieeja”.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. “Es tā domāju. Viss jau ir pateikts – par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests,” pērnā gada novembrī raidījumā “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičam beidzas 2019. gada decembrī. Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Savukārt Martinsons pēdējos gados jau nonācis likumsargu redzeslokā. Finanšu policija 2014. gada vasarā veica kratīšanu kādā būvniecības uzņēmumā. Tiesībsargi tolaik ziņoja, ka pārtraukuši PVN krāpnieku grupējuma nelikumīgo darbību. Grupējumā darbojušās 14 reāli strādājošas firmas, bet noziedzīgas shēmas īstenošanai speciāli nodibināti un izmantoti vairāk nekā 60 fiktīvi uzņēmumi.
Kratīšana notika arī daudzu Rīgas pašvaldības un valsts būvniecības pasūtījumu īstenotāja “Moduls Rīga” telpās. Uzņēmuma redzamākā persona bija Martinsons. Likumsargi viņu sākotnēji turēja aizdomās kā galveno PVN shēmu organizatoru. 2014. gada septembrī Martinsons TV3 raidījumam “Nekā personīga” pauda, ka nepazīstot nevienu no iesaistītajām personām, uzsverot, ka nezinot ne firmas, ne cilvēkus. Tā dēvētajā būvnieku lietā iesaistītās firmas slēgušas līgumus ar fiktīviem uzņēmumiem, kuru īpašnieki nereti bijuši no Armēnijas, Tadžikistānas un citām bijušajām PSRS valstīm, lai izmeklēšanas gadījumā viņus būtu grūtāk atrast. Darījumi nav notikuši, bet uzrādīti tikai tāpēc, lai pretendētu uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.
…Info avots un video:
http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=49756707
Vienotība” prasa nekavējoties sasaukt valdības ārkārtas sēdi saistībā ar iespējamām aizdomām par Rimšēviča rīcību
Rīga, 17.febr., LETA. “Vienotības” valde aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) nekavējoties sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skaidrotu sabiedrībai situāciju Latvijas banku un finanšu sektorā pēc izskanējušās informācijas par aizdomām saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča rīcību, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), – aģentūru LETA informēja partijā.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sociālajā tīklā “Twitter” pauda viedokli, ka “pēc tik nopietnām aizdomām” Latvijas Bankas prezidentam būtu nekavējoties jāaptur sava amata pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.
“Vienotības” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pausts, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadībai, premjeram, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) būtu nekavējoties sabiedrībai jāskaidro pēdējā laika satricinājumi banku un finanšu sektorā – gan ASV izmeklētāju asos paziņojumus attiecībā uz “ABLV Bank”, gan pašlaik notiekošo ap Latvijas Bankas prezidentu.
“Ziņas par to, ka Latvijas Bankas prezidenta darba vietā un dzīves vietā notikusi kratīšana un viņu turpina pratināt KNAB izmeklētāji, raisa ļoti nopietnas bažas par situāciju banku un finanšu sektorā kopumā,” norāda Ašeradens.
Kā ziņots, Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.
Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Gan Ministru prezidents, gan finanšu ministre KNAB veiktās darbības aģentūrai LETA nekomentēja. Reizniece-Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības, līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DF49121C-95AC-46E7-966F-A0386A404FB3/
Nakts vidū Rimšēviču ar KNAB transportlīdzekli aizved no pratināšanas telpām
Rīga, 18.febr., LETA. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizvests no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām, novēroja aģentūra LETA.
Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.
Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.
Kā ziņots, KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.
Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.
KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības aģentūrai LETA nekomentēja. Reizniece-Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības, līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.
Arī Martinsona advokāts Lauris Leja aģentūrai LETA nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informētas par notikušo.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
http://www.leta.lv/news/latvia/4D7498A0-C132-4678-B709-77B9E40F56EA/
