FKTK veiks papildizmeklēšanu “ABLV Bank”; bankai nav noteikti darbības ierobežojumi
Rīga, 16.febr., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav “ABLV Bank” noteikusi darbības ierobežojumus.
“Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,” teica Putniņš.
Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir šie neskaidrie jautājumi, kurus FKTK izmeklē papildus.
FKTK vadītājs norādīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) uzrauga “ABLV Bank” visās jomās, izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas ir FKTK prerogatīva – visi jautājumi par naudas atmazgāšanas novēršanu ir Latvijas iestāžu kompetences jautājums, arī visas iespējamās sankcijas.
“Patlaban FKTK veic visu apstākļu noskaidrošanu, kā arī tiek veikta ikdienas darbība saistībā ar situācijas stabilizēšanu un noguldītāju interešu aizsardzību. Jāstrādā pie tā, lai būtu pēc iespējas mazāks efekts uz Latvijas banku tirgu. Tādēļ arī publiski aicinu banku regulāri sniegt informāciju par to, kāda ir tās rīcība minēto pārkāpumu novēršanā un situācijas stabilizēšanā,” uzsvēra Putniņš.
FKTK vadītājs uzsvēra, ka banku uzrauga loma nav tikai represijas. “”ABLV Bank” uzraudzība no FKTK puses ir bijusi ļoti cieša tieši pēdējos gados, tāpēc neesam nekādā pārsteiguma stāvoklī. Tas, ka Latvijā joprojām pastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas problēmas, nav noliedzams. Tomēr pēdējos divos gadus no FKTK puses ir veikts ļoti liels korektīvais darbs šajā bankā. Sodi par attiecīgajiem pārkāpumiem “ABLV Bank” ir bijuši lielākie nekā līdz šim jebkad Latvijā. Ieguldījumi, ko esam prasījuši šīs bankas iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanai, kopsummā ir gandrīz 20 miljoni eiro. Pirmā vienošanās ar banku par nepilnību novēršanu ir izpildīta – tāda sadarbības precedenta iepriekš nav bijis,” stāstīja Putniņš.
Runājot par Ziemeļkorejai piemēroto sankciju pārkāpumu, Putniņš norādīja, ka no Latvijas likumu viedokļa nav tieša sankciju pārkāpuma. “ASV neizšķir pastarpinātu pārkāpumu no tieša pārkāpuma. Lai vai kur banka atrastos, tās pastarpināta iesaiste kādos procesos tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu. Latvijas likumi ir savādāki,” viņš sacīja.
“Bankas pagātne ir ļoti ietekmējusi šos notikumus un vienmēr esam norādījuši, ka šādi reputācijas riski vienmēr atstāj ietekmi uz bankas darbību,” atzina FKTK vadītājs.
Uz jautājumu par iespējamām bankas nelikumīgām darbībām saistībā ar kādu Latvijas amatpersonu ietekmēšanas mēģinājumiem, Putniņš sacīja, ka FKTK nav nekādas informācijas par šādām lietām. Putniņš arī norādīja, ka nav pierādījumu un risku par to, ka “ABLV Bank” būtu mēģinājusi piedāvāt kukuļus kādam no FKTK darbiniekiem. Pēdējo divu gadu laikā FKTK ieguldījusi lielu darbu, lai “ABLV Bank” veiktu nozīmīgas korekcijas savā darbībā, tāpēc Putniņš norādīja, ka, visticamāk, ASV ziņojums par “ABLV Bank” ir tālākas pagātnes notikumu atbalss.
Patlaban FKTK nav bažu par to, ka līdzīgā situācijā varētu nonākt vēl kāda Latvijas banka. Arī “ABLV Bank” FKTK nav noteikusi darbības ierobežojumus. Putniņš norādīja, ka FKTK seko līdzi tam, kā banka ievēro noteiktās finanšu prasības, lai gadījumā, ja kāda daļa klientu izlemtu pārvietot līdzekļus, tas neradītu kādus satricinājumus.
FKTK vadītājs arī apliecināja, ka “ABLV Bank” kapitāla pietiekamība un likviditāte joprojām ir augstā līmenī. “Pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, un kur cenšamies iespēju robežās līdzēt, lai tā iespējamā izolācija, kurā banka varētu nokļūt pēc šāda paziņojuma, tiktu ātrāk pārvarēta un būtu ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru. Mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt savu saistību izpildi pret klientiem,” skaidroja FKTK vadītājs.
Putniņš piebilda, ka no ASV puses nav pārmetumu FKTK uzraugošajā darbībā, jo ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) 13.februārī publicētajā paziņojumā teikts, ka “kopš 2015.gada FKTK ir veikusi nozīmīgu darbu, lai veiksmīgi virzītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma reformu, kā arī tā prasību izpildi. Tomēr kā norādīts jau 2014.gada “FinCEN” ziņojumā, pozitīvas pārmaiņas var panākt tikai konsekventi sadarbojoties ar bankām. Nepieciešamība uzlabot iestāžu kapacitāti joprojām ir ilgtermiņa uzdevums, ņemot vērā komplicēto naudas atmazgāšanas izmeklēšanas un lietas ierosināšanas procesu”.
FKTK pēdējos divos gados ir nodrošinājusi virkni nozīmīgu pasākumu, lai reformētu Latvijas ietvaru šīs jomas sakārtošanā, un arī sekojusi rekomendāciju izpildes gaitai banku sektorā. “Šis darbs tiks turpināts, jo jebkuras bažas par mūsu finanšu sektora reputāciju ir jākliedē. Problēmas mums ir bijušas, tas mums jāatzīst. Par visiem zināmām “mezgla situācijām” mūsu iestādes viedoklis regulāri ir pausts, tajā skaitā piemērojot naudas sodus un cita veida sankcijas Latvijas bankām. Priekšā vēl garš ceļš ejams, un tas, ka bez konstatēto trūkumu plānveida novēršanas arī ārvalstu klientu bāzes pārskatīšana turpināsies, tas ir pilnīgi skaidrs visiem sektorā,” sacīja Putniņš.
Putniņš piebilda, ka FKTK sadarbojas arī ar citām Latvijas institūcijām, taču neatklāja, kādos jautājumos šī sadarbība notiek. Viņš arī nevēlējās atklāt, vai “FinCEN” pirms 13.februāra paziņojuma publicēšanas par to informējusi FKTK.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/007B6ADA-60D8-4088-8DF0-C1B5C25F2F64/
Kopumā 1600 “ABLV Bank” klientiem Latvijā ierobežota “Visa” maksājumu karšu darbība
Rīga, 16.feb., LETA. Kopumā 1600 “ABLV Bank” klientiem Latvijā uz laiku ir ierobežota “Visa” maksājumu karšu darbība, aģentūrai LETA pavēstīja bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.
Viņš informēja, ka kopumā Latvijas klientiem banka ir izsniegusi 1621 “Visa” karti, kas ir 0,07% no Latvijā kopumā izsniegto maksājumu karšu skaita. “Katrs klients individuāli ir informēts par situāciju,” piebilda Bunte.
Tāpat viņš norādīja, ka banka turpina sarunas ar “Visa”, lai atrisinātu operacionālos jautājumus maksājumu karšu darbības atjaunošanai.
“Kopumā tas saistīts ar noteiktiem ierobežojumiem darījumos ar ASV dolāriem, kas jau bija paredzami pēc ASV Finanšu ministrijas izplatītā priekšlikuma. Banka turpina aktīvi sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, sniedzot nepieciešamo informāciju par radušos situāciju,” pauda Bunte.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/659916EE-09F6-44D5-90C1-59C85301AB98/
“ABLV Bank” uz laiku apturējusi dalību Latvijas Komercbanku asociācijā
Rīga, 16.feb., LETA. “ABLV Bank” uz laiku apturējusi dalību Latvijas Komercbanku asociācijā, aģentūrai LETA pavēstīja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.
Viņš sacīja, ka šādu lēmumu banka pieņēmusi, lai nemestu ēnu uz nozari kopumā un veltītu visu laiku un enerģiju, atspēkojot pret banku paustos nepamatotos pārmetumus.
“”ABLV Bank” ir pārliecināta, ka ar savas nostājas skaidrošanu un sadarbību ar ASV Finanšu departamentu, tai izdosies atgūt ne tikai savu, bet visas nozares reputāciju. Banka tic, ka arī Latvijas Komercbanku asociācija aizstāvēs Latvijas banku nozari un finanšu tirgus dalībniekus nacionālajā un starptautiskajā līmenī,” pauda Eglītis.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā atzīmēja, ka tās padome uzklausīja “ABLV Bank” sniegto informāciju par situāciju, kas izveidojusies saistībā ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojumu, un apmierināja bankas izteikto lūgumu uz laiku apturēt dalību asociācijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums, kas publicēts šonedēļ, ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš informēja, ka komisija tuvākajās nedēļā veiks papildizmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku. Vienlaikus viņš norādīja, ka komisija nav “ABLV Bank” noteikusi darbības ierobežojumus.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DC78EEAC-74C7-4111-B853-7E6596DBB773/
“Delna”: ASV pārmetumi “ABLV” nav pārsteigums un liecina par nepieciešamību vairāk uzlabot naudas atmazgāšanas caur Latviju apkarošanu
Rīga, 16.febr., LETA. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ierosinājums piemērot sankcijas “ABLV Bank” par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata organizācija “Delna”.
Kā atzīmē “Delna”, “ABLV Bank” naudas atmazgāšanas skandālos bijusi iesaistīta arī iepriekš, taču šoreiz “FinCEN” apgalvojumi ietver arī norādes uz iestāžu kukuļošanu, lai caur banku pludinātu miljonos eiro mērāmas nelegālas naudas summas. Tas rada riskus valsts drošībai un ir izdevīgi krimināliem grupējumiem, korumpantiem un kleptokrātiskiem režīmiem, teikts organizācijas paziņojumā.
Reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojumu par resoriskās pārbaudes uzsākšanu, “Delna” aicina KNAB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izmeklēt apgalvojumus par “ABLV Bank” nelegālajām darbībām un atklāt vainīgos.
“Pēdējo divu gadu laikā panākts ievērojams progress centienos ierobežot Latvijas finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp stiprināta FKTK uzraudzības un sodu piemērošanas kapacitāte, ieviesta ES ceturtā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīva un pieņemti noteiktumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar banku sadarbību ar neuzraudzītiem nefinanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem,” teikts “Delnas” paziņojumā, “lai turpinātu stiprināt naudas atmazgāšanas novēršanas spējas, “Delna” atkārtoti uzsver nepieciešamību iegūt skaidrāku pārskatu par Latvijas banku paļaušanos uz nefinanšu sektora partneriem un ārzonu pakalpojumu sniedzējiem klientu piesaistē.”
Kā norādīts 2018.gada janvārī publicētajā “Delnas” pētījumā, naudas atmazgātāji bieži izmantojuši starpniekfirmu pakalpojumus, kas apzināti vai neapzināti ir palīdzējušas izveidot simtiem anonīmas čaulas kompānijas ofšoru valstīs un atvērt bankas kontus Latvijā un citviet pasaulē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1DB4D94B-2004-4EA1-96DD-081DAF6227B2/
Pēters Putniņš: Notikumi ar ABLV Bank lielā mērā ir vēsturiskā mantojuma atbalss
• ABLV Bank kapitāla pietiekamība un likviditāte joprojām ir ļoti augstā līmenī
• Bankai nav noteikti darbības ierobežojumi
Pēc ASV Valsts kases departamenta (FinCEN jeb Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas) paziņojuma par situāciju saistībā ar nopietnām bažām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas komercbankā ABLV Bank, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir nodrošinājusi nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kā arī veikusi no ASV iegūtās informācijas analīzi.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Visi signāli ir jāpārbauda, pirms izdarīt secinājumus un veikt zināmas darbības. Šobrīd ir notikusi apstākļu noskaidrošana, un tiek nodrošināta situācijas stabilizācija. Banku uzrauga loma nav tikai represijas. Mūsu pamatuzdevums ir stabilitāte un noguldītāju interešu aizsardzība. Jāsaka, ka ABLV uzraudzība no FKTK puses ir bijusi ļoti cieša tieši pēdējos gados, tāpēc neesam nekādā pārsteiguma stāvoklī. Tas, ka Latvijā joprojām pastāv AML problēmas, nav noliedzams. Tomēr pēdējos divos gadus no FKTK puses ir veikts ļoti liels korektīvais darbs šajā bankā. Sodi par attiecīgajiem pārkāpumiem ABLV bankai ir bijuši lielākie nekā līdz šim jebkad Latvijā. Ieguldījumi, ko esam prasījuši šīs bankas iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanai, kopsummā ir gandrīz 20 miljoni eiro. Un pirmā vienošanās ar banku par nepilnību novēršanu ir izpildīta. Tāda sadarbības precedenta iepriekš nav bijis. Tas, kas ir noticis šogad, tā lielā mērā ir pagātne, kas ļoti ietekmējusi bankas pašreizējo likteni. Tā ir vēsturiskā mantojuma atbalss. To vienmēr bankām atgādinām – reputācijas risks šādos gadījumos transformējas konkrētā materiālā riskā. Tas mums visiem ir jāņem vērā.”
FKTK vadītājs apliecina, ka ABLV Bank kapitāla pietiekamība un likviditāte joprojām ir augstā līmenī, un no FKTK puses bankai nav noteikti jebkādi darbības ierobežojumi.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, un kur cenšamies iespēju robežās līdzēt, lai tā iespējamā izolācija, kurā banka varētu nokļūt pēc šāda paziņojuma, tiktu ātrāk pārvarēta un būtu ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru. Mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt savu saistību izpildi pret klientiem.”
FKTK informē, ka ABLV Bank šobrīd nodrošina atbilstošu saziņu ar paziņojuma autoriem un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību šajā lietā. ASV Valsts kases departamenta izdotais grozījumu priekšlikums nosaka, ka bankai ir tiesības 60 dienu laikā izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu, un šis termiņš ir jāņem vērā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš:”Ikvienam ir tiesības uz savu interešu aizstāvību. Šajā brīdī nevajadzētu saasināt situāciju un zīmēt melnākos scenārijus. Aicinu banku sniegt medijiem un klientiem iespējami plašu informāciju par galveno šā brīža risku mazināšanu un situācijas stabilizēšanos.”
Kā norādījusi ASV puse minētā paziņojuma pamatojuma dokumentos, FKTK pēdējos divos gados ir nodrošinājusi virkni nozīmīgu pasākumu, lai reformētu Latvijas ietvaru šīs jomas sakārtošanā, un arī sekojusi rekomendāciju izpildes gaitai banku sektorā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš:”Šis darbs tiks turpināts, jo jebkuras bažas par mūsu finanšu sektora reputāciju ir jākliedē. Problēmas mums ir bijušas, tas mums jāatzīst. Par visiem zināmām t.s. mezgla situācijām, mūsu iestādes viedoklis regulāri ir pausts, t.sk. piemērojot naudas sodus un cita veida sankcijas Latvijas bankām. Priekšā vēl garš ceļš ejams, un tas, ka bez konstatēto trūkumu plānveida novēršanas arī ārvalstu klientu bāzes pārskatīšana turpināsies, tas ir pilnīgi skaidrs visiem sektorā.”
Uz jautājumu par iespējamām bankas nelikumīgām darbībām saistībā ar kādu Latvijas amatpersonu ietekmēšanas mēģinājumiem, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš šodien medijiem sacīja:
“Mūsu iestādē nav nekādas informācijas par šādām lietām. Ja runājam par mūsu organizāciju, par FKTK – šādas problēmas šeit nav. Pierādījums tam ir rindkopa FinCEN ziņojuma pamatojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu.”
No ASV Valsts kases departamenta 13.02.2018. publicētā “Priekšlikuma piemērot īpašo pasākumu finanšu institūcijai ABLV Bank AS, kas rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”:
“Kopš 2015. gada Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi nozīmīgu darbu, lai veiksmīgi virzītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma reformu, kā arī tā prasību izpildi. Tomēr kā norādīts jau 2014. gada FinCEN ziņojumā, pozitīvas pārmaiņas var panākt tikai onsekventi sadarbojoties ar bankām. Nepieciešamība uzlabot iestāžu kapacitāti joprojām ir ilgtermiņa uzdevums, ņemot vērā komplicēto naudas atmazgāšanas izmeklēšanas un lietas ierosināšanas procesu”.*
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/08096060-65FE-4E7E-B2D6-87286AEF592B/
“ABLV Bank”: Bankai nav šķēršļu pildīt tās emitēto un biržā iekļauto ASV dolāros nominēto obligāciju nostiprinātās saistības
Rīga, 16.feb., LETA. “ABLV Bank” nav šķēršļu pildīt tās emitēto un biržā “Nasdaq Riga” iekļauto ASV dolāros nominēto obligāciju nostiprinātās saistības, teikts bankas paziņojumā biržai.
“ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) ziņojuma priekšlikums neietekmē “ABLV Bank” obligāciju turētājus, jo vērtspapīri, tostarp “ABLV Bank” obligācijas, kas pieder mūsu klientiem, tiek glabāti atsevišķi no vērtspapīriem, kas pieder bankai, tā nodrošinot papildu drošību,” sacīts paziņojumā.
Tajā arī minēts, ka “ABLV Bank” nesaskata šķēršļus pildīt tās emitēto un biržas parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto ASV dolāros nominēto obligāciju nostiprinātās saistības, jo visi ASV dolāru norēķini, kas saistīti ar obligācijām – kuponu izmaksas un dzēšanas, notiek bankas iekšienē, neizmantojot citu banku korespondentkontus.
“Vēlreiz varam apliecināt, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī. “ABLV Bank” kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji pārsniedz regulatoru noteiktos līmeņus,” sacīts paziņojumā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums, kas publicēts šonedēļ, ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš informēja, ka komisija tuvākajās nedēļā veiks papildizmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku. Vienlaikus viņš norādīja, ka komisija nav “ABLV Bank” noteikusi darbības ierobežojumus.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1EAAEEBC-E0F2-4F0D-9C9D-1CF6008416DE/
Reizniece-Ozola lūgusi ASV pusi sniegt informāciju saistībā ar “ABLV Bank”
Rīga, 16.febr., LETA. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir sazinājusies ar ASV puses pārstāvjiem, lūdzot sniegt Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām visu viņu rīcībā esošo informāciju saistībā ar “ABLV Bank”, kas veicinātu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa.
Kļaviņa norādīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) atzinums vēl nav stājies spēkā, jo bankai pēc šāda ziņojuma projekta sagatavošanas ir 60 dienas laika sniegt savu skaidrojumu. FM valsts sekretāra vietniece akcentēja, ka situācija ir nopietna, jo tā var ietekmēt visas Latvijas reputāciju.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē norādīja, ka “panika ir sākusies” un nauda tiekot ņemta ārā no bankas. No politiķa izteikumiem varēja noprast, ka pēc naudas izņemšanas no bankas “rindā stāvot” Krievijas valstspiederīgie. “Vai finanšu ministre un valdība ir gatava tagad palīdzēt kā citām bankām,” taujāja politiķis, norādot, ka pašlaik par situāciju tiekot “gudri runāts”, bet svarīgi ir saprast, vai valsts “glābj vai neglābj” šo banku.
Parlamentārietis izteica pieļāvumu, ka, situācijā, kad cita starpā ir bloķēta bankas karšu izmantošana, ar banku “ir cauri”. FM valsts sekretāra vietniece uz deputāta izteikumiem atbildēja, aicinot necelt paniku un sagaidīt informāciju par situācijas tālāko attīstību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums, kas publicēts šonedēļ, ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš informēja, ka komisija tuvākajās nedēļā veiks papildizmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku. Vienlaikus viņš norādīja, ka komisija nav “ABLV Bank” noteikusi darbības ierobežojumus.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/955AFB8D-292A-4F7A-9B0B-2281ADD537E0/
