Lauksaimnieki sašutuši par elektroenerģijas rēķinu strauju pieaugumu janvārī
Rīga, 13.febr., LETA. Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Pēdējo dienu laikā “Zemnieku saeima” saņēmusi neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
“Zemnieku saeimā” norādīja, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums – atteikšanās no liekajām jaudām – bija iespējams tikai pagājušajā gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, nav iespējams daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas būtība un mērķis.
“Tik straujš elektroenerģijas rēķinu pieaugums saimniecībām, kurām nav alternatīvas, nav pieņemams. Elektrības rēķinā mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, savukārt fiksētā daļa ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas. Piemēram augkopībā un dārzeņkopībā aktīvā sezona, kad ir nepieciešama liela elektrības jauda, ir pāris mēneši gadā. Pārējā laikā jaudu ir jāsamazina, tomēr AS “Sadales tīkls”, pēc mums pieejamās informācijas, kopš 2018.gada 1.janvāra nepiedāvā tādu iespēju, kā samazināt jaudu daļēji uz laiku,” uzsvēra “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Pēc viņa sacītā, lauksaimniekiem kā risinājums tiek piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro. “Uzskatām, ka valdībai vajadzētu izvērtēt, vai izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī nebija pārsteidzīgs solis, kā arī meklēt samērīgus risinājumus arī mazo un vidējo patērētāju pastāvēšanai laukos,” uzsvēra Lazdiņš.
Jau ziņots – lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo obligātās iepirkuma (OIK) komponenti noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus. Tajā skaitā 2016.gada 23.novembrī Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli.
Ekonomikas ministrija norāda, ka jaunais OIK modelis ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā, kā arī mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. OIK maksājums patērētājiem no nākamā gada būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes un tas tiks sadalīts divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Mazāku OIK maksās tie uzņēmumi un mājsaimniecības, kuri efektīvāk izmantos pieslēgto jaudu.
“Zemnieku saeimas” biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/80AB7514-4706-4321-A588-3242897DBA7E/
Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 16%
Rīga, 13.febr., LETA. Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 16% – līdz 42,89 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), informēja AS “Latvenergo”.
Elektroenerģijas cenas aizvadītajā nedēļā būtiski pieauga visos “Nord Pool” biržas tirdzniecības apgabalos, tostarp Lietuvā par vairāk nekā 16%, sasniedzot 42,99 eiro/MWh, bet Igaunijā par vairāk nekā 13% – līdz 41,53 eiro/MWh.
Cenu būtiski ietekmēja patēriņa pieaugums visā “Nord Pool” reģionā laikā, kad izstrādes apmēra kāpums bija mazāks, ko noteica izstrādes kritums vēja stacijās Skandināvijā, kā arī nokrišņu daudzums bija zem normas.
Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs patēriņa apmērs pieaudzis par 4,7% – līdz 621 gigavatstundai (GWh). Būtiskākais kāpums reģistrēts Igaunijā – par 7%, sasniedzot 200 GWh, kamēr Latvijā pieaugums bija nepilnu 5% apmērā – līdz 162 GWh, bet Lietuvā – par 3%, sasniedzot 259 GWh.
Baltijas valstīs kopējais izstrādes apmērs uzrādīja kāpumu – par 2,8%, sasniedzot 469 GWh, no kurām Latvijā saražotas 163 GWh elektroenerģijas, Igaunijā – 242 GWh, bet Lietuvā – 64 GWh.
Līdz ar straujāku patēriņa pieaugumu, Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādes un patēriņa bilance pasliktinājusies – aizvadītajā nedēļā saražoti 76% no reģionā patērētā apmēra. Latvija joprojām uzrādījusi pozitīvu bilanci, saražojot par 1% vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts, Igaunijā saražots par 21% vairāk nekā patērēts, bet Lietuvā izstrādes apmērs bija 25% no valstī patērētā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/79A754FB-99F7-4A79-8B5F-E76682863957/
ZM plāno prasīt “Latvenergo” skaidrojumu saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos lauksaimniekiem
Rīga, 14.febr., LETA. Zemkopības ministrija (ZM) plāno prasīt energokompānijas “Latvenergo” skaidrojumu saistībā ar Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķinu sadārdzināšanos, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
“Mēs runājām par tikšanos ar “Latvenergo”. Būs konkrēti rēķini un tad mēs paprasīsim arī konkrētu skaidrojumu. Pagājušajā gadā mums bija tikšanās un viņi solīja, ka tādu [cenu] kāpumu nebūs. Pēc tikšanās mēs domāsim, ko tālāk darīt,” sacīja Arnītis, piebilstot, ka tikšanās ar “Latvenergo” varētu notikt jau šonedēļ.
Viņš piebilda, ka ZM iepriekš ar “Latvenergo” bija vienojusies, ka nesezonas laikā zemnieks var atteikties no lielās elektrības jaudas, bet aktīvās sezonas, piemēram, graudu ražas novākšanas laikā, kad nepieciešams darbināt graudu kaltes, zemniekam būs iespēja pieslēgt lielāku elektrības jaudu. Pretēji vienošanai, ZM no zemniekiem saņēmusi signālus, ka kopš šā gada janvāra iespēja samazināt jaudu daļēji uz laiku netiek piedāvāta – vairākkārtēja lielāku elektrības jaudu pieslēgšana un atslēgšana esot maksas pakalpojums.
Arnītis nevarēja atbildēt, vai ZM aicinās Ekonomikas ministriju (EM) pārskatīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredzēja no šā gada 1.janvāra mainīt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli. No sākuma ir jānovērtē aktuālā situācija saistībā ar zemnieku elektrības rēķiniem, iekams lemt par tālāku rīcību.
Arnītis atzina, ka daudziem lauksaimniekiem lielāki elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī janvārī ir izraisījuši šoku un ZM saņem arvien vairāk ziņu no lauksaimniekiem saistībā ar šo situāciju. “Mūsu rīcībā ir vairāki tādi rēķini, kuros cenu kāpums nav izskaidrojams,” teica Arnītis, piebilstot, ka vienlaikus ir arī rēķini, kuros nav šī būtiskā pieauguma.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota, iepriekš informēja “Zemnieku saeima”.
“Zemnieku saeimā” norādīja, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums – atteikšanās no liekajām jaudām – bija iespējams tikai pagājušajā gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, nav iespējams daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas būtība un mērķis.
“Tik straujš elektroenerģijas rēķinu pieaugums saimniecībām, kurām nav alternatīvas, nav pieņemams. Elektrības rēķinā mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, savukārt fiksētā daļa ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas. Piemēram augkopībā un dārzeņkopībā aktīvā sezona, kad ir nepieciešama liela elektrības jauda, ir pāris mēneši gadā. Pārējā laikā jaudu ir jāsamazina, tomēr AS “Sadales tīkls”, pēc mums pieejamās informācijas, kopš 2018.gada 1.janvāra nepiedāvā tādu iespēju, kā samazināt jaudu daļēji uz laiku,” uzsvēra “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Pēc viņa sacītā, lauksaimniekiem kā risinājums tiek piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro. “Zemnieku saeimas” ieskatā valdībai vajadzētu izvērtēt, vai izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī nebija pārsteidzīgs solis, kā arī meklēt samērīgus risinājumus arī mazo un vidējo patērētāju pastāvēšanai laukos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/37604F24-ED52-41D2-8DCD-7A73707D7565/
