ECT tiesnesis mudina Latviju tiesas spriedumos pētīt, kā ar “čekas maisu” publiskošanu nepārkāpt Cilvēktiesību konvenciju

Strasbūra, 12.febr., LETA. Pirms izšķirties, vai un kā publiskot bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb tā sauktos “čekas maisus”, Latvijas lēmumpieņēmējiem būtu lietderīgi iepazīties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem līdzīgos jautājumos, norādīja ECT tiesnesis no Latvijas Mārtiņš Mits.
Kā atzīmēja Mits, pētot ECT spriedumus, ir iespējams rast priekšstatu par veidu, kā publiskot “čekas maisus”, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un laicīgi izvairīties no kļūdām, kad šis process noticis, pārkāpjot minēto konvenciju.
Mits pastāstīja, ka nesen ECT pieņēmusi spriedumu lietā “Ančevs pret Bulgāriju”, kurā kāds šīs valsts jurists tika sūdzējies, ka viņam nodarīts kaitējums, iekļaujot viņa vārdu publiskotā bijušo specdienestu kartotēkā. Bulgārija tomēr lietu uzvarējusi, jo tiesa secinājusi, ka šajā gadījumā sliktas sekas pret personu nav iestājušās. Kartotēka publiskota bez secinājumiem, vai publiskotās personas ir vai nav sadarbojušās ar padomju ēras specdienestiem.
Tiesnesis atgādināja, ka tiesa savulaik skatījusi arī līdzīga rakstura lietas pret Igauniju un Lietuvu, savukārt tajās gan šīs sliktās sekas pret personu tikušas konstatētas.
Mits atzina, ka jautājums, kas ir un kurā brīdī iestājas sliktas sekas personai, protams, ir ļoti diskutabls, un tieši tas ir tiesnešu debašu centrā. Sīkāk “čekas maisu” jautājumu Mits komentēt nevarēja, jo pēc Latvijas varasiestāžu lēmuma sūdzība par to var nonākt ECT vērtēšanā.
Kā ziņots, Latvijā vairākus gadus tiek diskutēts, vai un kā publiskot tā dēvētos “čekas maisus”. Pašlaik teorētiski politiķi ir nolēmuši tos publiskot, taču gaida vēstures ekspertu vērtējumus, kā to darīt, savukārt vēsturnieku komisijas darbs ir ieslīdzis strīdos.
Saeima 8.februārī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz šā gada 1.jūnijam.
Iepriekš debates Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ļāva secināt, ka likumprojektā iekļautais priekšlikums ir juridiski pretrunīgs. Tāpēc pie likumprojekta pilnveidošanas strādās darba grupa, kuras uzdevums būs analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām. Paredzēts, ka komisiju vadīs deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone aicināja deputātus nevirzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam uzsverot, ka pašreizējā likumprojekta versija rada likumu kolīzijas risku, turklāt, ja likumprojekts tiktu apstiprināts, tiktu radīta “paralēla sistēma tai, kas jau darbojas”. Jansons kā likumprojekta autors nepiekrita Vilsonei, uzsverot, ka, izstrādājot likumprojektu, tā autori ļoti respektējuši esošās likuma normas, un kopumā, viņaprāt, tas neradītu problēmas ar esošo normatīvo regulējumu.
Likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018.gada beigām.
Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, ar šo soli tiks veicināta atklātība, totalitārā okupācijas režīma un sabiedrības vēstures zinātniska izpēte, “okupācijas perioda sarežģīto procesu apzināšanās”.
Atsevišķi Saeimas deputāti debatēs pauda bažas, vai bijušās VDK dokumentu likumprojekts pašreizējā redakcija ir atbilstoši izstrādāts, lai sasniegtu mērķi par šo materiālu laicīgu publiskošanu.
Debatēs deputāts Ilmārs Latkovskis norādīja, ka mēs pieņemam, ka tautai ir apsolīts uz simtgadi uzšaut gaisā “to mēslu salūtu”. “Tas konteiners tiks uzšauts ar mēsliem gaisā, un vaļējām mutēm daudzi to tagad arī gaida, kā tas notiks, kā tas būs,” sacīja Latkovskis. Viņš skaidroja, ka procesa skaidrības labad darbojas pētnieku komisija, taču neesot skaidrs, kas tajā “notiek”.
Latkovskis akcentēja, ka ir nepieciešama skaidrība par to, kas ar jauno likumprojektu tiks panākts, lai dokumentu publiskošana netiek “iemuļļāta” vēl tālāk nākotnē. Viņš norādīja, ka nav izprotams, ko nozīmē likumprojektā minētā dokumentu publicēšana internetā ar zinātniskiem komentāriem līdz 31.decembrim. Politiķis vērsa uzmanību, ka citā likumā jau pašlaik ir noteikts, ka pētniecība noslēdzas maija beigās.
Arī parlamentārietis Ringolds Balodis norādīja, ka atbalsta šos grozījumus, jo sagaida, ka tie vēl tiks uzlaboti. Balodis pauda bažas, ka pētnieku komisijas vadības izteikumi liecinot, ka “nekādi dižie” zinātniskie komentāri var arī nebūt, lai gan likumprojektā uz tiem ir atsauce. Viņš norādīja, ka jāizvairās no situācijas, kad virzība uz lustrāciju beidzas “tikai ar čiku”.
“Ja mēs runājam par čekas lietu, tas ir tāds padomju zābaks, kas stāv virs parlamenta un visai ilgu laiku, kopš deviņdesmito gadu sākuma,” akcentēja Balodis. Vēlāk deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) sacīja, ka “šie dokumenti nav tikai zābaks virs Saeimas, tās ir svina kurpes mūsu tautas kājās”, kuras nepieciešams “novilkt”.
Grozījumu iniciators Jansons atbildēja, ka komisijas vadītājs Kārlis Kangeris ir apsolījis, ka pētnieku komisija sniegs zinātniskos komentārus. Politiķis skaidroja, ka publiskojamo dokumentu apjomu noteiks paši zinātnieki. Viņš uzsvēra, ka šajā “izgaismošanā” un publicēšanā akcents netiks likts uz sīkajiem informatoriem VDK, bet uz varas sistēmu kopumā.
Deputāts Jānis Ādamsons (S) no savas puses vērsa uzmanību, ka VDK atsevišķās administratīvajās vienībās strādāja cilvēki, kas cīnījās ar organizēto noziedzību un terorismu. Pēc šo personu uzvārdu publicēšanas Saeima un arī attiecīgajai komisijai būs jāuzņemas atbildība par to, ka ar viņiem vai viņu ģimenes locekļiem var arī fiziski izrēķināties.
Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) pauda atbalstu likumprojektam, lai ar tā palīdzību izgaismotu tos spēkus, “kas slēpjas aiz visiem šiem čekas maisiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDC6007E-A019-4316-9A7E-6DDB5DB70097/