LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 – 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns „Ekonomikas ministrijas priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā, ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu.”
LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa: “Ir jārod alternatīvi un Latvijā strādājošajiem draudzīgāki risinājumi par viesstrādnieku ievešanu. LBAS atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska iniciatīvu par tautiešu reemigrācijas plānu un diasporas likuma virzīšanu. LBAS saskata potenciālu tautiešu aicināšanā atpakaļ un ir gatava dot ieguldījumu cienīga darba standartu celšanai Latvijā, veicinot koplīgumu slēgšanu uzņēmuma un nozares līmenī, kā arī aktīvi vedot algu pārrunas ar darba devējiem.”
LBAS uzskata, ka darba spēka ievešana būtu ātrākais risinājums, bet ne labākais, jo mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm tikai varētu pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, tādēļ ir efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi. Turklāt arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par iespējamo darbinieku skaita samazināšanu, – tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus. Eksperti uzsver, ka digitalizācija un automatizācija ir alternatīva strādnieku ievešanai, tādēļ LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību. Turklāt šobrīd top jauns likums par diasporu, kas paredzēs praktisku palīdzību reemigrantiem, motivējot uz ārzemēm emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.
Ministru kabineta komitejā jau tika skatīts noteikumu projekts “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”, un, pateicoties arī LBAS iebildumiem, šo noteikumu tālāka virzība sākotnēji tika atlikta, bet diskusijas turpinās.
LBAS iebilda pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Ņemot vērā, ka finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks palielināts, un 2023. gadā koeficients ārstu (I amata kategorijai) darba samaksai pret vidējo darba samaksu valstī pieaugs līdz 2,0. Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norāda: „Valstij vispirms jāpieliek maksimāli pūliņi, ieskaitot finanšu investīcijas, lai nodrošinātu nozari ar savas izcelsmes darbiniekiem tā vietā, lai noplicinātu citu valstu veselības aprūpes sistēmas. Ārvalstu mediķu piesaistīšana ir neētiska gan attiecībā pret viņu valstīm, gan pret vietējiem speciālistiem un viņu pacientiem.”
Tāpat LBAS iebilda par virkni ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju iekļaušanu sarakstā. LBAS norādīja, ka minēto profesiju speciālisti var veikt savus darba pienākumus attālināti, un ir jāliek uzsvars uz nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Latvijā. Piemēram, jau šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kura mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu.
LBAS iebilda arī pret sarakstā iekļautajām profesijām “zinātnieki, fiziķi un astronomi”. Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu unkonkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicina konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka prioritāri ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.
LBAS vērsa uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija atbalsta atvieglotu ārzemnieku nodarbināšanu, lai gan ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam tiek īstenoti vairāki ESF projekti ar mērķi uzlabot strādājošo prasmes un kompetences. Turklāt arī Eiropas Komisija rekomendē pilnveidot profesionālo izglītību, lai esošo bezdarbnieku prasmes kļūtu atbilstošas tirgus vajadzībām.
LBAS aicina īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/370CF78E-DE07-41C2-8281-488DCCE2D26E/