Keris: Centieni piesaistīt ārvalstu speciālistus ir atteikšanās pildīt valdības solījumus mediķiem un sabiedrībai
Rīga, 9.febr., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) centieni piesaistīt veselības aprūpes speciālistus no ārvalstīm ir atteikšanās pildīt valdības solījumus mediķiem un sabiedrībai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš uzsvēra, ka 2005. un 2006.gadā tika pieņemta valdības programma cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpē, un toreiz tika panākta vienošanās, ka ārsta algai jāsasniedz divu vidējo algu apmērs tautsaimniecībā, māsas algai jābūt 60% apmērā no ārsta algas, bet jaunākajam personālam – 40%.
“Šie rādītāji nav izpildīti joprojām, līdz ar to mēs nevaram pārmest mūsu mediķiem, ka viņi grib nezina ko, jo viņi grib tikai to, lai valsts vismaz minimāli civilizētā līmenī novērtē viņu doto ieguldījumu,” sacīja Keris, piebilstot, ka tā vietā valsts, EM personā, pasaka: “Jūs mums neesat vajadzīgi. Mēs tagad mēģināsim ievest darbaspēku no trešajām valstīm.”
Keris uzskata, ka EM iecere ir neētiska gan pret valstīm, no kurām Latvija vēlas piesaistīt speciālistus, jo tādā veidā tiek “noplacināti” šo valstu cilvēkresursi veselības aprūpē, gan pret Latvijas iedzīvotājiem, jo pacienti ir pelnījuši vietējos ārstus, māsas un ārsta palīgus, savukārt cilvēki, kuri ir auguši un izglītojušies Latvijā, ir pelnījuši darbu Latvijā. Tā vietā mediķiem tiekot dots skaidrs signāls, ka viņi šeit nav vajadzīgi.
Tāpat LVSADA priekšsēdētājs norāda uz reemigrācijas plāniem, kuri, pēc viņa paustā, ir “tukšu salmu kulšana”, jo acīmredzami neviens “pat mazo pirkstiņu negrasās kustināt”, lai aizbraukušos mediķus ar adekvātu samaksas palīdzību aicinātu atpakaļ.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai tagad jādomā par aizbraukušo mediķu atgriešanu un palikušo noturēšanu Latvijā, nevis par speciālistu ievešanu no citām valstīm. Saprotamā veidā jārāda, ka darba samaksas paaugstinājums, kas šogad bija “rets uzplaiksnījums”, nebūs tikai “izolēta priekšvēlēšanu aģitācijas epizode”, bet secīgi turpināsies arī nākamgad un turpmāk, beidzot sasniedzot to, kas mediķiem un sabiedrībai tika solīts jau pirms vairākiem gadiem, turpina LVSAD vadītājs.
“Tas ir reāli izpildāms un paveicams, bet to ir jāplāno un jādara, nevis tā vietā jāmēģina veikt ļoti apšaubāmas īstermiņa rakstura lāpīšanas pasākumus darba tirgū,” teica Keris.
Pēc viņa paustā, LVSADA sniegusi politiķiem argumentētus iebildumus, pamatojoties uz Pasaules Veselības Organizācijas starptautisko kodeksu par veselības aprūpes speciālistu rekrutēšanu, kuru parakstījusi arī Latvija. Šajā kodeksā skaidri pateikts, ka katras dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt savu veselības aprūpes sistēmu ar vietējiem darbaspēka resursiem. Lai to izdarītu, dalībvalstij jāpieliek visas iespējamās pūles, tostarp nodrošinot adekvātas finanšu investīcijas, līdz ar to EM ieceri nevarot saukt par labu starptautisku praksi vai valsts atbildīgu rīcību.
Līdzīgu nostāju ieņem arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuras priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka EM priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. “Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā (ES), ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,” norāda Baldzēns.
LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību, īpaši ņemot vērā, ka patlaban top jauns likums par diasporu, kas paredzēs praktisku palīdzību reemigrantiem, motivējot uz ārzemēm emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.
Arodbiedrību savienība aicina īstenot nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka liela problēma ir pašlaik nesakārtotājās atalgojuma sistēmās. “No vienas puses nav slikti, ja ārvalstu intelektuāļi ienāks pie mums ar savām idejām, taču no otras – ir nožēlojami, ka mēs nespējam nodrošināt savus tautiešus. Mūsu zinātnieku prātus atpērk citas valstis, bet mēs tagad domājam, kā iepludināt lēto darba spēku, un tas viss tikai tāpēc, ka zinātnei nav skaidras budžeta bāzes un zinātniekiem ir smieklīgi mazs atalgojums,” sacīja Vanaga.
Kā ziņots, regulējuma izmaiņas, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, valdība plāno skatīt jau nākamajā sēdē. EM izstrādātais profesiju saraksts nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādejādi paātrinot darba atļauju ārzemniekiem noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.
EM izveidotajā sarakstā iekļautas profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pirmdien sacīja, ka līdz ar šādām izmaiņām varētu piesaistīt 200 līdz 300 papildu darbiniekus no ārvalstīm. Viņš gan piebilda, ka “šis nav atvērts darba tirgus”.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka šis jautājums nedēļas laikā vēl tiks precizēts un tad par to lems valdība. Tomēr viņš izteica prognozi, ka šie jautājumi tiks izskatīti nākamās nedēļas valdības sēdē.
Tāpat tika solīts, ka tiks izvērtēti nozaru pārstāvju iebildumi, jo, piemēram, mediķu arodbiedrībai ir iebildumi pret izmaiņām. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā. Ja nebūs panākta vienošanās, tad nacionālā apvienība būšot ārstu pusē.
Savukārt Ašeradens uzsvēra, ka Latvijā ārstu nepietiek, ja viesstrādnieki kvalificējas valodas prasībām, kas ir gana augstas, tad viņi varētu strādāt arī Latvijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F26F117C-7A72-4793-AAD6-9ABC2C0952C9/
No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus
Rīga, 9.febr., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.
Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Taču izskatīšanai valdībā tiek virzīts rīkojuma projekts, kas paredz apstiprināt 237 profesijas visās iepriekš minētajās jomās, izņemot mediķus.
Iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji pauda iebildumus pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Savukārt Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka valstij vispirms jānodrošina nozari ar savas izcelsmes darbiniekiem. “Ārvalstu mediķu piesaistīšana ir neētiska gan attiecībā pret viņu valstīm, gan pret vietējiem speciālistiem un viņu pacientiem,” pauda Keris.
Pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes politiķi apliecināja, ka tiks uzklausīti nozaru pārstāvju iebildumi. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka Latvijā ārstu nepietiek un, ja viesstrādnieki kvalificējas valodas prasībām, kas ir gana augstas, tad viņi varētu strādāt arī Latvijā.
Valdības darba kārtībā pievienotajos dokumentos skaidrots, ka no ārstniecības iestādēm bija vislielākā aktivitāte EM īstenotā darba devēju aptaujā, kurā tika lūgts norādīt profesijas, kurās vērojams izteikts darbaspēka trūkums.
Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm darbaspēka piedāvājums veselības aprūpes jomas vecāko speciālistu profesijās kopumā pārsniegs pieprasījumu, tomēr darbaspēka iztrūkums varētu veidoties atsevišķu profesiju griezumā, jo īpaši ārstu speciālistu profesijās. Jau pašlaik veselības aprūpes sistēmā vērojamas atsevišķu specialitāšu ārstu iztrūkums, kas būtiski ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, vidējā un ilgtermiņā ārstu speciālistu iztrūkums varētu kļūt vel izteiktāks.
EM priekšlikums paredzēja piesaistīt speciālistus ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā bakalaura grāds). Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šādu speciālistu normētā alga mēnesī par 160 stundām 2017.gada aprīlī bija 1465,60 eiro.
Pievienotie dokumenti liecina, ka Veselības ministrija (VM) bija saskaņojusi šo ieceri, turklāt aicināja sarakstā iekļaut arī medicīnas māsas. VM dati liecina, ka Latvijā ir 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji 8,4. Savukārt 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Šobrīd slimnīcās ir ap 1500 māsu deficīts.
VM gan uzsvēra, ka konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā. Plānots, ka finansējums veselības nozarei, tai skaitā veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks mērķtiecīgi palielināts.
Tomēr starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē gan panākta vienošanās, ka jautājums par medicīnas māsu iekļaušanu šajā sarakstā var tikt skatīts brīdī, kad vidējā darba samaksa profesijā pārsniegs Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā.
EM skaidroja, ka medicīnas māsu iztrūkums nozarē galvenokārt skaidrojams ar salīdzinoši zemo atalgojumu profesijās, nevis izglītības sistēmas nespēju sagatavot speciālistus. Pašlaik medicīnas māsu profesijās vidējais algu līmenis ir zem vidējā tautsaimniecībā, līdz ar to atviegloti nosacījumi trešo valstu darbaspēka piesaistei nerisinās darbaspēka iztrūkumu nozarē.
Profesiju iekļaušana profesiju sarakstā tiek īstenota ar mērķi novērst darba tirgus neatbilstības īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī neierobežot augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājumu atsevišķās tautsaimniecības izaugsmei nozīmīgās profesijās, kā piemēram, zinātnieki un pētnieki.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā nodarbinātības nolūkā pirmreizēji izsniegtas 1736 uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem. 2015.gadā tādas tika izsniegtas 1639 trešo valstu pilsoņiem.
Kopējais 2016.gadā piešķirto tiesību uz nodarbinātību trešo valstu pilsoņiem skaits pieaudzis līdz 6007, no kuriem lielākā daļa – 2765 – nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā, 528 – datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā, 310 – citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, 265 – iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas jomā, bet 230 ēdināšanas pakalpojumu jomā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4D0624C4-71CD-40CE-BF79-95379234A7C5/
