Vējonis neizsludina “ofšoru” dalību publiskos iepirkumos aizliedzošo likumprojektu
Rīga, 9.febr., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
“Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs,” norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
“Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Vējonis rosina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
Valsts prezidenta kancelejā piebilda – ņemot vērā to, ka Valsts prezidents no 7.februāra līdz 15.februārim oficiālas vizītes ietvaros apmeklē Koreju, vēstule Saeimas priekšsēdētājai parakstīta elektroniski.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis ierosinājums nebija guvis vairākuma atbalstu. Šo priekšlikumu ceturtdien atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai”, pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti – Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī “Vienotības”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Arī kopumā likumu galīgajā lasījumā atbalstīja vien 49 parlamentārieši, seši bija pret, bet Jānis Klaužs (ZZS) atturējās. Tikmēr 35 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši ES regulējumam. Sēdē debatēs netieši arī netika izslēgta iespēja, ka pieņemtās likuma izmaiņas varētu būt jāskata vēlreiz, ja tās tiktu nodotas otrreizējais caurlūkošanai parlamentā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/87511127-518D-4D09-9521-B338028AFAC7/
Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”
Rīga, 9.febr., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
“Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs,” norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
“Ieguldot ES fondu līdzekļus 2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Vējonis rosina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
Valsts prezidenta kancelejā piebilda – ņemot vērā to, ka Valsts prezidents no 7.februāra līdz 15.februārim oficiālas vizītes ietvaros apmeklē Koreju, vēstule Saeimas priekšsēdētājai parakstīta elektroniski.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.
Priekšlikumu atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai”, pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti – Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī “Vienotības”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Arī kopumā likumu galīgajā lasījumā atbalstīja vien 49 parlamentārieši, seši bija pret, bet Jānis Klaužs (ZZS) atturējās. Tikmēr 35 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši ES regulējumam. Sēdē debatēs netieši arī netika izslēgta iespēja, ka pieņemtās likuma izmaiņas varētu būt jāskata vēlreiz, ja tās tiktu nodotas otrreizējais caurlūkošanai parlamentā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF14-79B0-D336-47A7-179252C47A37/
Dombrava: Skumji, ka Valsts prezidents pakļāvies “ofšorus” izmantojošo miljonāru interesēm
Rīga, 9.febr., LETA. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK negatīvi vērtē “ofšorus” ierobežojošo grozījumu virzības bremzēšanu un frakcijas sēdē spriedīs, kā rīkoties tālāk, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Vērtējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā VL-TB/LNNK rosinātos grozījumus par liegumu “ofšoriem” piedalīties iepirkumos, Dombrava norādīja, ka ir ļoti skumji, ka prezidents pakļāvies to daudzo miljonāru interesēm, kuri darbojas, izmantojot ofšorus.
Saistībā ar Vējoņa atbalstu grozījumu mērķim, VL-TB/LNNK politiķis retoriski vaicāja, ka, ja jau Valsts prezidents ir tik ļoti pret “ofšoriem”, tad kāpēc viņš vairāku gadu laikā neesot nācis klajā ar iniciatīvu to ierobežošanai.
Dombrava atsaucās uz sava partijas biedra, Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) pausto, ka, ja arī šo izmaiņu dēļ Eiropas Savienība (ES) nolemtu sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par to, ka vēlamies uzlabot savu iepirkumu sistēmu, tas būtu labs precedents visas Eiropas mērogā.
Pacīnoties par savu taisnību ES tiesā, Latvija var uzvarēt un nesaņemt sodu, akcentēja VL-TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks. Dombrava atgādināja, ka iepriekš, veicot grozījumus regulējumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, arī izskanēja iespēja par pārkāpuma procedūru, bet, neskatoties uz to, izmaiņas tikai pieņemtas.
Tāpēc politiķis neizprot Vējoņa vai viņa juristu rīcību un akcentē, ka Valsts prezidents savu noraidošo attieksmi pret “ofšoriem” var apliecināt, izsludinot Saeimā pieņemtos grozījumus.
Kā aģentūru LETA informēja Zīles pārstāvis Edgars Zīverts, EP deputāts uzskata, ka, precizējot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Latvijai ir iespēja pievienoties tām ES valstīm, kas jau cīnās ar ekonomikas “ofšorizāciju”.
“Ir pamats domāt, ka ar šodienas Valsts prezidenta lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzēja liegt “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos, Saeimai ir iespēja vēl juridiski precīzāk noformulēt to, ka ES un arī Latvijas nodokļu maksātāju naudai jānonāk to uzņēmēju rīcībā, kas šajos iepirkumos pretendē ar caurspīdīgu un godīgu konkurenci, nevis slēpjas aiz nodokļu oāžu izkārtnēm,” pauda Zīle.
“Valsts prezidenta politiskā motivācija, kā arī [Zaļo un zemnieku savienības] ZZS un “Vienotības” frakciju līderu paustā griba pēc būtības iet šajā virzienā, ļaus iesaistīt labākos juridiskos padomniekus gan no prezidenta kancelejas, gan Finanšu ministrijas, lai vēl precīzāk definētu un uzlabotu nacionālās apvienības priekšlikumus, kurus Saeima jau atbalstīja,” norādīja EP deputāts.
Zīle akcentēja, ka nacionālā apvienība Saeimā ir panākusi politisko procesu, kas parāda, ka vairākums parlamentā vēlas ierobežot “ofšorkompāniju” piekļuvi nodokļu maksātāju naudai. Politiķis pārmeta, ka Finanšu ministrija, gatavojot šo likumu, to neesot izdarījusi. Skaidri paustai politiskai gribai tiks pilnveidots precīzāks juridiskais regulējums, paziņoja Zīle.
EP deputāts norādīja, ka citās ES valstīs jau pastāv ierobežojumi zemo nodokļu valstu un teritoriju kandidātiem piedalīties publiskajos iepirkumos. “Bulgārijā jau ir spēkā t.s. “ofšoru likums”, kas ir vēl plašāks un stingrāks attiecībā uz zemu nodokļu valstu un teritoriju uzņēmumiem. Bulgārijas likums, tāpat kā nacionālās apvienības iesniegtie priekšlikumi, liedz iespēju “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos. Lai arī Bulgārijas likums ir ticis nedaudz pieslīpēts, būtība tajā nav mainījusies un sodi vai pārkāpuma procedūras no Eiropas Komisijas puses nav uzsāktas,” skaidroja Zīle.
“Cita starpā savā argumentācijā par juridiskām nepilnībām Valsts prezidents Vējonis atsaucas uz ES publisko iepirkumu direktīvas 57.pantu, kas uzskaita kandidātu izslēgšanas kritērijus un min, ka “likumdevējs nevar patvaļīgi paplašināt tajā iekļauto izsmeļošo regulējumu un pievienot jaunus papildus nosacījumus.” Šāda interpretācija par direktīvas konkrēto pantu būtībā ir pilnīgi pretēja tā garam, kas būtībā vien uzskaita obligātos izslēgšanas kritērijus,” uzskata EP deputāts.
Deputāts skaidroja, ka jau iepriekš ir norādījis uz Eiropā valdošo un pieaugošo negatīvo noskaņojumu pret zemo nodokļu valstīm un teritorijām. “Kopējais noskaņojums pret ofšoriem un trešo valstu investīcijām Eiropas Savienībā – un tas atspoguļojas Eiropas Komisijas (EK), kā arī ES Padomes prioritātēs – ir pamatoti piesardzīgs. Ja skatāmies uz pēdējiem notikumiem, Padome pirms diviem mēnešiem nāca klajā ar sarakstu, kurā tiek uzskaitītas jurisdikcijas, kas noteiktas par nodokļu oāzēm. Tikmēr Eiropas Parlamenta dienaskārtībā ir EK priekšlikumus regulai ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Eiropas Savienībā,” informēja Zīle.
“Latvijai šoreiz ar Publisko iepirkumu likuma izskatīšanu ir izvēle. Viens variants ir kārtējo reizi nepamatoti “baidīt” ar briesmīgo Briseli un nodurtām galvām ļaut publiskos iepirkumos piedalīties nodokļu oāzēs reģistrētām kompānijām ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem. Otrs un pareizais variants ir beidzot kļūt par reālu dzinējspēku ES jau politiski apstiprinātajam kursam, kas paredz neļaut nodokļu maksātāju naudai nonākt pie necaurspīdīga un nodokļus “optimizējoša” biznesa. Šo varam panākt arī kopā ar pieminēto Bulgāriju, ES prezidējošo valsti,” akcentēja politiķis.
Kā ziņots, Vējonis nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents norāda, ka atbalsta grozījumu mērķi, taču apstiprināto izmaiņu redakcija radot risku, ka valsts budžets var ciest zaudējumus pretrunu ar ES regulējumu dēļ.
Vējonis uzsver, ka jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs, norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/608EEC3D-6885-4F95-A6F0-81960632FE6E/
Roberts Zīle: Latvijai ar Valsts prezidenta otreizējai caurlūkošanai nodoto Publiskā iepirkumā likumu ir iespēja pievienoties tām ES valstīm, kas jau cīnās ar ekonomikas “ofšorizāciju”
“Ir pamats domāt, ka ar šodienas Valsts Prezidenta lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzēja liegt “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos, Saeimai ir iespēja vēl juridiski precīzāk noformulēt to, ka ES un arī Latvijas nodokļu maksātāju naudai jānonāk to uzņēmēju rīcībā, kas šajos iepirkumos pretendē ar caurspīdīgu un godīgu konkurenci, nevis slēpjas aiz nodokļu oāžu izkārtnēm”, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
“Valsts prezidenta politiskā motivācija, kā arī ZZS un Vienotības frakciju līderu paustā griba pēc būtības iet šajā virzienā, ļaus iesaistīt labākos juridiskos padomniekus gan no prezidenta kancelejas, gan Finanšu ministrijas, lai vēl precīzāk definētu un uzlabotu nacionālās apvienības priekšlikumus, kurus Saeima jau atbalstīja,” norāda R. Zīle.
“Tas, ko neizdarīja Finanšu ministrija, gatavojot šo likumu, bet 3. lasījumā Saeimā panāca nacionālā apvienība, ir politisks process, kas parāda, ka vairākums Saeimas vēlas ierobežot “ofšorkompāniju” piekļuvi nodokļu maksātāju naudai. Skaidri paustai politiskai gribai tiek pilnveidots precīzāks juridiskais ietvars,” tā R. Zīle.
Eiropas Savienībā kopumā un it īpaši Eiropas Parlaments nepārprotami cīnās ar “nodokļu oāzēs” reģistrēto uzņēmumu darbību ES ekonomikā kopumā, it īpaši tajos darījumos, kur ir iesaistīta nookļu maksātāju nauda.
“Vēlos izcelt, ka Eiropas Parlaments pirms mazāk nekā diviem mēnešiem pieņēma ieteikumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šā ieteikuma 51. punktā skaidrāk par skaidru ir aicinājums Eiropas Komisijai pārskatīt publisko iepirkumu direktīvu, “iekļaujot pasākumus ar mērk?i novērst publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzn?ēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes.” Savukārt šī paša ieteikuma 126. punktā ir aicinājums “dalībvalstis ieviest antistimulus ES reģistrētiem starpniekiem darboties jurisdikcijās, kas minētas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām AML [naudas atmazgāšanas apkarošanas]/CFT [teroristu finansēšanas apkarošanas] režīmos, piemēram, izslēdzot tos no publiskā iepirkuma konkursiem”,” akcentē R. Zīle.
Deputāts min, ka citās ES valstīs jau pastāv ierobežojumi zemo nodokļu valstu un teritoriju kandidātiem piedalīties publiskajos iepirkumos.
“Bulgārijā jau ir spēkā t.s. “ofšoru likums”, kas ir vēl plašāks un stingrāks attiecībā uz zemu nodokļu valstu un teritoriju uzņēmumiem. Bulgārijas likums, tāpat kā nacionālās apvienības iesniegtie priekšlikumi, liedz iespēju “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos. Lai arī Bulgārijas likums ir ticis nedaudz pieslīpēts, būtība tas nav mainījusies un sodi vai pārkāpuma procedūras no Eiropas Komisijas puses nav uzsāktas,” tā R. Zīle.
“Cita starpā, savā argumentācijā par juridiskām nepilnībām Valsts prezidents Vējonis atsaucas uz ES publisko iepirkumu direktīvas 57. pantu, kas uzskaita kandidātu izslēgšanas kritērijus un min, ka “likumdevējs nevar patvaļīgi paplašināt tajā iekļauto izsmeļošo regulējumu un pievienot jaunus papildus nosacījumus.” Šāda interpretācija par direktīvas konkrēto pantu būtībā ir pilnīgi pretēja tā garam, kas būtībā vien uzskaita obligātos izslēgšanas kritērijus,” uzskata R. Zīle.
Deputāts jau iepriekš ir norādījis uz Eiropā valdošo un pieaugošo negatīvo noskaņojumu pret zemo nodokļu valstīm un teritorijām.
“Kopējais noskaņojums pret ofšoriem un trešo valstu investīcijām Eiropas Savienībā – un tas atspoguļojas Eiropas Komisijas, kā arī Padomes prioritātēs – ir pamatoti piesardzīgs. Ja skatāmies uz pēdējiem notikumiem, Padome pirms diviem mēnešiem nāca klajā ar sarakstu, kurā tiek uzskaitītas jurisdikcijas, kas noteiktas par nodokļu oāzēm. Tikmēr Eiropas Parlamenta dienaskārtībā ir Komisijas priekšlikumus regulai ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Eiropas Savienībā,” tā R. Zīle.
“Latvijai šoreiz ar Publisko iepirkumu likuma izskatīšanu ir izvēle. Viens variants ir kārtējo reizi nepamatoti “baidīt” ar briesmīgo Briseli un nodurtām galvām ļaut publiskos iepirkumos piedalīties nodokļu oāzēs reģistrētām kompānijām ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem. Otrs un pareizais variants ir beidzot kļūt par reālu dzinējspēku ES jau politiski apstiprinātajam kursam, kas paredz neļaut nodokļu maksātāju naudai nonākt pie necaurspīdīga un nodokļus “optimizējoša” biznesa. Šo varam panākt arī kopā ar pieminēto Bulgāriju, ES prezidējošo valsti,” tā R. Zīle.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A4393E29-E8FD-4690-84A3-003FBDFCEF07/
VIENOTĪBA: valsts iepirkumos nedrīkst piedalīties anonīmi ofšoros reģistrēti uzņēmumi
Partija VIENOTĪBA atbalsta pozīciju, ka valsts iepirkumos nedrīkst piedalīties uzņēmumi, kuru īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir slēpti trešo valstu ofšoros, tādēļ sagatavos kvalitatīvus grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas šo situāciju regulēs.
Hosams Abu Meri, VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “VIENOTĪBA kategoriski iestājas pret ofšoriem, ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu – uz valsts pasūtījumu pretendējošu uzņēmumu īpašnieku slēpšanās visa veida “panamās” nav pieļaujama un VIENOTĪBA vienmēr iestājusies pret to. Izmantosim iespēju precizēt Publisko iepirkumu likuma grozījumu tekstu, stingri pieturoties pie to būtības.”
Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts, VIENOTĪBAS domes priekšsēdētājs: “Latvijai kā patstāvīgai valstij ir visas tiesības liegt trešo valstu anonīmiem ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Eiropā jau ir pieņemts likums par patiesā labuma guvēju atklāšanu, Eiropa ir pret anonimitāti. Latvijas pienākums ir atbalstīt godīgu konkurenci un izskaust korupcijas riskus, tas nekādā veidā nevar būt pretrunā ar Eiropas Savienībā apstiprināto regulējumu.”
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/BE8B1C58-896E-4041-941F-BE98E9D38380/
“Vienotība” plāno sagatavot kvalitatīvus grozījumus “ofšoru” ierobežošanai iepirkumu jomā
Rīga, 9.febr., LETA. Partija “Vienotība” atbalsta pozīciju, ka valsts iepirkumos nedrīkst piedalīties uzņēmumi, kuru īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir slēpti trešo valstu ofšoros, tādēļ tā sola sagatavot kvalitatīvus likuma grozījumus ar attiecīgu regulējumu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.
Ar šādu paziņojumu “Vienotība” nākusi klajā pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmuma nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos likuma grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”. Vējonis norāda, ka atbalsta grozījumu mērķi, taču apstiprināto izmaiņu redakcija radot risku, ka valsts budžets var ciest zaudējumus pretrunu ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu dēļ.
“”Vienotība” kategoriski iestājas pret ofšoriem, ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu – uz valsts pasūtījumu pretendējošu uzņēmumu īpašnieku slēpšanās visa veida “panamās” nav pieļaujama un “Vienotība” vienmēr iestājusies pret to. Izmantosim iespēju precizēt Publisko iepirkumu likuma grozījumu tekstu, stingri pieturoties pie to būtības,” skaidroja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
“Latvijai kā patstāvīgai valstij ir visas tiesības liegt trešo valstu anonīmiem ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Eiropā jau ir pieņemts likums par patiesā labuma guvēju atklāšanu, Eiropa ir pret anonimitāti. Latvijas pienākums ir atbalstīt godīgu konkurenci un izskaust korupcijas riskus, tas nekādā veidā nevar būt pretrunā ar ES apstiprināto regulējumu,” pauž Eiropas Parlamenta deputāts, “Vienotības” domes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.
Kā ziņots, Vējonis norāda, ka jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs, norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.
Priekšlikumu atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai”, pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti – Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī “Vienotības”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E96CAA01-5C6C-4C21-A84F-18F3E9125433/
ZZS sagaida “profesionālas diskusijas” par Saeimā atgrieztajiem “ofšoru” ierobežošanas grozījumiem
Rīga, 9.febr., LETA. Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmuma “ofšorus” ierobežojošos grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā Zaļo un zemnieku savienība sagaida, ka parlamenta atbildīgajā komisijā par tiem notiks “profesionālas diskusijas”, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Valsts prezidents ar pamatotu motivāciju un, pamatojoties uz ekspertu secinājumiem, grozījumus ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai, norādīja politiķis. Brigmanis uzskata, ka Saeima attiecīgos grozījumus bija pieņēmusi “priekšvēlēšanu trakumā”.
ZZS līderis skaidroja, ka tagad ir iespējams rīkoties ar vēsu prātu, sagaidot ekspertu diskusijas komisijā, lai varētu pieņemt izsvērtu un profesionālu, nevis politisku lēmumu. Viņš apliecināja, ka politiskais spēks pēc būtības atbalsta “ofšoru” ierobežošanu.
ZZS deputāti balsojumā Saeimā par attiecīgajiem grozījumiem lielākoties nepiedalījās, norādot, ka piedāvātās izmaiņas rada risku saņemt finansiālas sankcijas no Eiropas Savienības (ES) par tās regulējuma neievērošanu.
Kā ziņots, Vējonis nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents norāda, ka atbalsta grozījumu mērķi, taču apstiprināto izmaiņu redakcija radot risku, ka valsts budžets var ciest zaudējumus pretrunu ar ES regulējumu dēļ.
Vējonis uzsver, ka jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs, norādīja Valsts prezidents.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.
Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EE0C3CCE-07EF-4D42-A1CF-ABF7488909E3/
Vējonis neizsludina “ofšoru” dalību publiskos iepirkumos aizliedzošo likumprojektu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā. “Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs,” norādīja Valsts prezidents.
Savu nostāju pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Krišjānis Kariņš @krisjaniskarins
Latvijai kā patstāvīgai valstij ir visas tiesības liegt trešo valstu anonīmiem ofšoriem piedalīties publiskajā iepirkumos. Eiropa ir pret anonimitāti un Latvijas pienākums ir atbalstīt godīgu konkurenci un izskaust korupcijas riskus https://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/valsts-iepirkumos-nedrikst-piedalities-anonimi-ofsoros-registreti-uznemumi/
Fri Feb 09 12:59:35 +0000 2018
VL-TB/LNNK biedrs Edvards Ratnieks jau paredzējis šādu Vējoņa rīcību.
Edvards Ratnieks @EdvardsRatnieks
Šis oligarhu gājiens bija paredzams. Jau šķita, ka tiks izmantots prezidenta veto institūts, jo tika gatavota augsne tam, ka pieņemtais lēmums neesot labs un “Eiropai” varētu nepatikt. Arī #1pret1 šis tika apskatīts. Kam tad tur īsti patiesībā nepatīk, ko?
http://www.db.lv/zinas/vejonis-otrreizejai-caurlukosanai-nodod-grozijumus-likuma-kas-liedz-publiskajos-iepirkumos-piedalities-ofsoriem-471769
Fri Feb 09 11:07:30 +0000 2018
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme cenšas aizstāvēt Vējoni.
Kristine @KristinJaunzeme
@EdvardsRatnieks Jums nepiestāv taisīt likumu brāķus, bet šoreiz diemžēl tā sanācis. Ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi ar akcionāriem/daļu turētājiem ofšoros nav jānostāda labvēlīgākā situācijā par Latvijā reģistrētajiem. Saprotu, ka steiga uz vēlēšanām, bet vēlētāji pelnījuši godprātīgāku attieksmi.
Fri Feb 09 12:48:11 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/56533676-ab98-4228-a24f-d4d18efe4542/
