“Stopēs” naida kurināšanu “medijos”

Plāno izstrādāt regulējumu naida runas un kurināšanas novēršanai mediju vidē. Kultūras ministrijas sagatavotās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam paredz izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, lai mediju vidē, tostarp internetā, novērstu naida runas un naida kurināšanu.
Ministrijas izstrādātās pamatnostādnes paredz Preses likuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma pārskatīšanu un jaunu tiesību aktu izstrādi, liecina Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieteikts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.
Turklāt Eiropas Komisija ir izsludinājusi priekšlikumu grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kuros paredzēti papildu noteikumi, lai aizsargātu sabiedrību pret naida kurināšanu un aicinājumiem uz vardarbību.
Lai arī mediju politikas jomā Latvija atrodas pārejas periodā, vienlaikus pastāv tūlītēji risināmas problēmas, jo virtuālā vide (kibervide) arvien vairāk tiek izmantota kā platforma prettiesisku mērķu sasniegšanai, tajā skaitā kara un pretvalstiskas propagandas, aicinājumu uz naidu un vardarbību izplatīšanai. Virtuālās platformas, tostarp interneta vietnes un sociālie mediji, ir pakļautas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumam, kurā atbildība par naida kurināšanu ir noteikta. Tādējādi nepieciešams plašāk piemērot Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu naida kurināšanas nodarījumu novēršanā virtuālās vides kontekstā, uzskata ministrija.
Preses likums neparedz mehānismu interneta vietņu, kas faktiski darbojas kā masu informācijas līdzeklis jeb medijs, obligātu reģistrēšanu vai pielīdzināšanu medija statusam. Vienlaikus gan nacionālās tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir vērtējušas interneta vietņu atbilstību mediju statusam. Uz tīmekļa vietnēm, kas atbilst noteiktajiem judikatūras kritērijiem, lai tās varētu uzskatīt par medijiem, jau pašlaik attiecas likumā noteiktais regulējums.
Savukārt Preses likumā ietvertā masu informācijas līdzekļa definīcija ir novecojusi un nepietiekama, kā arī neatspoguļo reālo situāciju un attīstības tendences informatīvajā vidē. Lai tīmekļa vietni varētu uzskatīt par masu informācijas līdzekli, tai būtu jāatbilst rekomendācijā nosauktajiem mediju raksturojošajiem kritērijiem, un šie kritēriji ir iestrādājami Latvijas normatīvajos aktos. Tādā gadījumā, reģistrējot masu informācijas līdzekļa kritērijiem atbilstošas tīmekļa vietnes kā elektroniskos medijus, uz tām attieksies arī EPL likums un tas prasīs veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
Kultūras ministrija uzskata, ka Iekšlietu ministrijai būtu jāizvērtē iespējas nacionālā kontaktpunkta nozīmēšanai nolūkā pilnveidot informācijas aprites ātrumu un efektivitāti starp Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm un informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem, lai īstenotu šā gada maijā pieņemto Eiropas Komisijas un starptautisko IT uzņēmumu rīcības kodeksu nelikumīgu naidīgu izteikumu izplatības tiešsaistē apkarošanai, uzticot šo funkciju iestādei, kura naida noziegumus jau monitorē.
Tāpat Kultūras ministrijas ieskatā nepieciešams apstiprināt, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē būtu izvērtēt atbilstošāko iestādi, lai tā nodrošinātu Latvijas pārstāvību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja izveidotajā Nacionālo naida noziegumu apkarošanas kontaktpunktu tīklā.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2015.gadā pēc Krimināllikuma 78.panta par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu reģistrēti desmit noziedzīgi nodarījumi, pēc Krimināllikuma 149.1.panta par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu 2015.gadā noziedzīgie nodarījumi nav reģistrēti, pēc Krimināllikuma 150.panta par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu reģistrēts viens noziedzīgs nodarījums.
2015.gadā pēc Krimināllikuma 78.panta sākti desmit kriminālprocesi, no kuriem viens kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanai, bet pie kriminālatbildības saukta viena persona. Latvijas tiesu anonimizēto nolēmumu datubāze rāda, ka 2015.gadā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas notiesātas trīs personas. Visās trīs lietās naida kurināšanai izmantoti sociālie mediji – “apollo.tvnet.lv”, “facebook.com” un “delfi.ru”. Pēc Krimināllikuma 150.panta par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu 2015.gadā sākts viens kriminālprocess. Pārsvarā kriminālprocesi sākti par nacionālā, etniskā un rasu naida izteikumiem, izmantojot automātiskās datu apstrādes sistēmas, piemēram, internetu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/4D508069-6183-4D36-99E5-37D9AA25A7DF/