Antra Gabre
Reemigrācijas plāns ir izgāzies. Var teikt tā, var sacīt citādi: tas bija vajadzīgs, lai noskaidrotu, ko (ne)vēlas no Latvijas aizbraukušie. Tagad tiks izstrādāts diasporas atbalsta likums. Bet jau sākušies kašķi arī ap to. Neapmierināti nav vis emigrējušie, bet gan vietējie tautieši Saeimā.
Emigrācija turpinās
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka pēdējos gados vidēji dienā emigrācijā devās 55 Latvijas iedzīvotāji – 25 vīrieši, 22 sievietes un 8 bērni. Visvairāk emigrējuši darbspējas vecuma iedzīvotāji – gan vīrieši, gan sievietes, jo īpaši vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem (2014. gadā – 18,2%, 2015. gadā – 18% un 2016. gadā 17% no visiem emigrantiem).
Kaut arī krīze it kā bija pārvarēta, tomēr vēl 2014.-2016. gadā Latvijā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Nav vērts sevi mānīt, strauja reemigrācija nenotiek. 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8300 cilvēku, bet izceļoja 20 600 cilvēku (par 500 cilvēkiem vairāk nekā 2015. gadā un par 1600 vairāk nekā 2014. gadā). Bet fakts, ka Latvijā ekonomiskā situācija mainās, uzņēmēji meklē darbiniekus, tiek radītas jaunas darba vietas un bruto alga šogad varētu sasniegt 1000 eiro. Statistika ir statistika, bet realitātē, kā Neatkarīgā izpētīja pērnā gada aprīlī, strādājošo vairākums pelna 1,3 reizes mazāk, nekā liecina statistiski vidējie rādītāji.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sarunā ar Neatkarīgo vairākas reizes uzsver, ka diasporas atbalsta likumā, ko ĀM plāno izstrādāt šogad, uzsvars nebūs uz aizbraukušo cilvēku aicināšanu atpakaļ, bet gan – sadarbība ar diasporu un tās atbalstīšana.
«Nav «mēs» un «viņi». Diaspora ir kopums, daļa no Latvijas. Visi cilvēki ir piederīgi Latvijai,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.
Prasība pēc konkrētības
Likumā tikšot iestrādāti arī atbalsta pasākumi tiem, kuri atgriežas. Tiem jābūt konkrētiem, komentējot ĀM ieceri, jau norādīja Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība. ĀM plāno sadarboties ar šīm organizācijām un arī ar pašvaldībām. Ir pašvaldības, kuras jau palīdz reemigrantiem un regulāri kontaktējas ar ārpus Latvijas dzīvojošiem novadniekiem.
Kalniņa-Lukaševica apstiprina, ka likumā būs definēti uzdevumi, kā arī institūciju atbildība un pienākumi. Piemēram, pašlaik pastāv birokrātiski šķēršļi – ja reemigranti nav deklarēti Latvijā, viņi nevar pieteikt bērnus skolā un bērnudārzā. Reemigranti norādījuši, ka būtiski ir saņemt informāciju par to, kā atrast dzīvesvietu Latvijā, par sociālās palīdzības sistēmu Latvijā.
Plānots, ka likums noteiks, kurām valsts vai pašvaldību iestādēm būs obligāti noteikts palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem (arī tagad tas ir, bet ne vienmēr strādā), kā arī likumā ierakstīs prasību pēc regulāra finansējuma, piemēram, latviešu skoliņām. No nākamā gada valsts finansējumu latviešu skoliņām iekļaus valsts budžeta bāzē. Un jaunajā diasporas atbalsta likumā to varētu nostiprināt, norāda Z. Kalniņa-Lukaševica.
Paredzēts, ka turpmāk, izstrādājot jaunus tiesību aktus, tiks iekļauts arī vērtējums ietekmei uz diasporu, kas ir signāls, ka valsts rēķinās ar aizbraukušajiem.
Vispirms likums, pēc tam nauda
Vispirms jāpieņem likums, kurā ir definēti mērķi, tikai pēc tam var spriest par finansējumu, saka ĀM parlamentārā sekretāre. Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā reemigrācijas plānā 2013.-2016. gadam bija 33 pasākumi, bet nebija pietiekami daudz līdzekļu. Piešķīra apmēram uz pusi mazāk, nekā vajadzēja.
Finansējums darbam ar diasporu jau ir piešķirts ĀM, Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Šogad pirmo reizi visām trim ministrijām kopā šīs finansējums pārsniedz vienu miljonu eiro. Bet tas tāpēc, ka Latvija svin simtgadi. Beigsies dižie svētki, saruks arī finansējums, kas tagad atvēlēts simtgades sakarā.
ĀM uzskata, ka diasporas atbalsta likums nav jāsāk no baltas lapas. Pagājušajā gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs izstrādāja pētījumu par diasporas politiku, un tajā ir formulēti precīzi mērķi, ar ko sākt.
Latvijā atgriežas aktīvākie emigranti – tie, kuri saglabā latviešu valodu un piedalās kultūras pasākumos. Tāpēc viens no topošā likuma mērķiem ir latviskās identitātes, saiknes ar Latviju saglabāšana. Pārējie mērķi attiecas uz sadarbību uzņēmējdarbībā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, iekļaušanos pilsoniskās un politiskās aktivitātēs un atbalstu tiem, kuri vēlas atgriezties.
Darba grupas – viena pēc otras
ĀM ir informējusi, ka plāno izveidot ĀM vadītu plašu darba grupu, iesaistot ministrijas, Saeimas komisijas un diasporas organizācijas. Taču Saeimas Ārlietu komisija nolēmusi veidot kārtējo darba grupu, kas izstrādās diasporas likumprojektu, un neiekļauties ĀM darba grupā. Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš norādīja, ka komisijas lēmums nevirzīt pārstāvi uz ĀM darba grupu būs precedents tam, ka komisija atsakās piedalīties kādā no atbildīgās ministrijas iniciatīvām, informē LETA.
VIEDOKLIS
Zanda Kalniņa-Lukaševica, ĀM parlamentārā sekretāre:
– Diasporas atbalsta likumā uzsvars būs nevis uz to, lai un cik cilvēku atgriežas Latvijā, bet norādīts tas, ka ir svarīga saikne ar diasporu. Visi esam vienoti. Runājot par likumu, negribētu sākt ar summu nosaukšanu. Vispirms jāvienojas par darbiem. Likumā būtu kopumā četri virzieni, ne tikai reemigrācija. Taču jau tagad Ārlietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai ir projekti sadarbībai ar diasporu. Šogad šim mērķim kopā ar simtgades projektiem visas trīs ministrijas saņēmušas 1,4 miljonus eiro.
LATVIJA ZAUDĒ IEDZĪVOTĀJUS
No 2000. gada līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 410 000 jeb 17,2% iedzīvotāju. 2/3 samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina.
Ārpus Latvijas dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā.
16% plāno atgriezties Latvijā piecu gadu laikā, 30% varētu atgriezties noteiktos apstākos.
Avots: Latvijas Ārlietu ministrija
MŪSDIENU LATVIJAS EMIGRANTA PORTRETS
Tipiskākais emigrants ir 25-29 gadus vecs, neprecējies latviešu tautības vīrietis no Latgales, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību. Mūsdienu Latvijas emigranti lielākoties dodas uz Eiropas Savienības valstīm (visvairāk uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju), kā arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (galvenokārt uz Norvēģiju).
Salīdzinot emigrantu un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju iegūto izglītības līmeni 2016. gada sākumā, var secināt, ka emigrējušiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks nekā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bet katram piektajam emigrantam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība.
2016. gadā katram ceturtajam emigrējušajam vīrietim bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis. Tieši zemais izglītības līmenis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darba atrašanas iespējas Latvijā. Emigrējušo sieviešu vidū minētā tendence nav raksturīga, bet pārsteidz lielais ar augstāko izglītību emigrējušo sieviešu īpatsvars – 25,8%.
Vīriešiem sasniegtā izglītības līmeņa ietekme uz emigrāciju ir lielāka – jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība emigrēt.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
…Info avots: http://nra.lv/latvija/236093-reemigracijas-plans-ir-izgazies-latvija-zaude-iedzivotajus.htm
Andris Orols
Nu netaisās pie varas esošās koalīcijas partijas, pārējās Saeimas partijas un lielum liela daļa ārpusparlamenta partiju atgriezt atpakaļ mūsu cilvēkus. Ar patriotiskiem saukļiem, demagoģiju un pseidoreemigrācijas plāniem tas nav izdarāms. Tas ir panākams tikai radot darbavietas un pietiekami īsā laikā paceļot atalgojumu adekvātu dzīves dārdzībai. Uzņēmējiem vieniem pašiem tas nav pa spēkam, jo viņu darbība balstās uz citiem principiem. To var īstenot tikai valsts ar saviem resursiem un instrumentiem. Bet pie varas esošie to nekad nedarīs, jo nekad nemainīs ekonomikas modeli valstī. Nekad. Jo viņi strādā citu valstu, nevis Latvijas labā. Bet ierindas vēlētājs to, diemžēl, nesaprot…
Reālu darbību vietā tiek veidota darbības imitācija, kura tiek finansēta no mūsu kopējās naudas (tā saucamais Reemigrācijas plāns u.c.). ĀM taisās veikt kārtējo naudas šķērdēšanu acu aizmālēšanai – http://nra.lv/latvija/236093-reemigracijas-plans-ir-izgazies-latvija-zaude-iedzivotajus.htm
…Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1611406232254424&set=a.223282501066811.53416.100001551888749&type=3&theater
Eksperti: Diasporas politikas īstenošanai piešķirtajam finansējumam jābūt iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā
Rīga, 6.febr., LETA. Diasporas politikas īstenošanai piešķirtajam finansējumam jābūt iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā, lai nodrošinātu ilgtermiņa plānošanu un diasporas atbalsta ilgtspēju, secināja darba grupas diasporas politikas jautājumos sēdes dalībnieki.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šodien ministrijā norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneri diskutēja par diasporas budžetu, reģionālās attīstības pasākumiem reemigrācijas veicināšanai, kā arī apmainījās ar informāciju par diasporas likuma izstrādes procesu, Eiropas Latviešu kongresa ceļa kartes īstenošanu, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju ikgadējo forumu (PLEIF) 28.-29.jūnijā Valmierā un citiem diasporai aktuāliem jautājumiem.
Sēdi vadīja ĀM vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kurš atzīmēja, ka Latvijas diaspora ārvalstīs šobrīd ir tik liela kā nekad, un tā nekad nav bijusi tik dažāda, kā tā ir šobrīd. Ir nepieciešams likumisks pamats valsts un diasporas sadarbībai. Diasporas likuma mērķis ir noteikt, ka sadarbība ar diasporu un atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties, ir valsts pienākums.
ĀM atbalsta, ka diasporas likuma projekta izstrādē iesaistās arī diasporas organizācijas, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju ilgtspējīgai valsts un diasporas sadarbībai. Lai veicinātu tālāk Latvijas valsts un savas diasporas skaidras un ilgtermiņa attiecības, ir būtiski sagatavot juridisko bāzi Latvijas diasporas atbalstam.
Šogad ir palielinājies diasporas budžets, būtiski pieaugot latviskajai izglītībai paredzētajam finansējumam, norādīja ĀM,. Darba grupā ĀM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji apmainījās ar aktuālo informāciju par diasporas atbalstam pieejamā finansējuma izlietojumu šim un nākamajam gadam. Darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka diasporas politikas īstenošanai piešķirtajam finansējumam jābūt iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā, lai nodrošinātu ilgtermiņa plānošanu un diasporas atbalsta ilgtspēju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja ar reģionālās attīstības aktuālajiem pasākumiem reemigrācijas veicināšanai, prezentējot pilotprojektu, kurā jaunās politikas iniciatīvas ietvaros jau šī gada februārī katrā plānošanas reģionā darbu uzsāks reģionālais koordinators. Pilotprojekts paredz arī reemigrantu atbalsta programmu uzņēmējdarbībai un personīgā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās savā iepriekšējā dzīvesvietā, dodot iespēju pieteikties atbalstam katrā plānošanas reģionā četriem projektiem līdz 9000 eiro apmērā katram. Pilotprojekta rezultāti veicinās labāku izpratni par reemigrācijai nepieciešamo atbalstu un līdzekļiem.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija vicepriekšsēde Elīna Pinto informēja par sasniegto Eiropas Latviešu kongresa rezolūciju izpildē un ceļakartes pasākumu īstenošanā, aicinot realizēt iniciatīvas, kas pašlaik ir būtiskas ne tikai tautiešiem Eiropā, bet visā pasaulē. Īstenojot pagājušā gada jūlijā Rīgā un Stokholmā notikušā kongresa ceļakarti, plānots turpināt darbu nākamā kongresa organizēšanai.
Sēdes dalībnieki tika informēti, ka ĀM arī šogad atbalstīs PLEIF, kā mērķi ir veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, biznesa attiecību veidošanos un tirdzniecības sakarus, kā arī inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti, stiprinot Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu piederību Latvijai.
PLEIF organizēšanu ik gadus atbalsta arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un šī gada forums ir viens no Latvijas simtgades pasākumiem. Tajā tiks diskutēts par eksporta iespējām uz ASV un Āziju, kā arī par reemigrācijas praktiskajiem aspektiem saistībā ar uzņēmējdarbību.
Sēdes laikā vēstnieks sveica jaunajā amatā PBLA valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, uzsverot, ka tādējādi PBLA valde ir apliecinājusi augsto novērtējumu darbam, ko Saulīte paveikusi kā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde, kā arī bijušā PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa vietniece. Galvenie izaicinājumi gan ĀM un citām valsts institūcijām, gan arī PBLA kā diasporas reģionālajai organizācijai nākamajos gados būs līdzīgi – stiprināt valsts un diasporas sadarbību.
Darba grupas sēdē piedalījās PBLA valdes un ELA prezidija locekļi, kā arī pārstāvji no Kultūras, Izglītības un zinātnes, VARAM un Ekonomikas ministrijām, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Latvijas Pašvaldību savienības un reemigrantu biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/18F3E919-E628-486C-814B-A1ED9EAF9FC0/
Lai arī nākamgad piešķirtu līdzekļus diasporai, veidos rīcības plānu un runās ar FM
Rīga, 7.febr., LETA. Lai nākamgad turpinātu piešķirt līdzekļus arī latviešu valodas apguves veicināšanai diasporā, plānots veidots atbilstošu rīcības plānu, kā arī pārrunāt šo jautājumu ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem.
Šāds virzība iezīmējās pēc šodien notikušās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kurā tika apspriests finansējumu diasporas izglītības pasākumiem un tā iekļaušanu arī 2019.gada valsts pamatbudžetā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja norādīja, ka pērn ar iesaistīto pušu kopīgiem spēkiem tika iegūts papildu finansējumu sadarbības ar diasporai. Ar piešķirtajiem līdzekļiem tiek atbalstīta arī latviešu valodas apguve diasporā, palīdzot gan skolotājiem, gan nedēļas nogales vai vasaras skolām.
Reizē FM pārstāvji esot norādījuši, ka šogad beidzas politikas plānošanas dokumenta darbība, uz kura pamata līdz šim tika prasīts finansējums. Līdz ar to plānots risinājumu rast, lūdzot Ārlietu ministrijai (ĀM) un Kultūras ministrijai (KM) sagatavot attiecīgu dokumentu.
KM valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pagaidām attiecīgie plānošanas dokumentu darbība nevar attiekties termiņu pēc 2020.gada. Tāpēc kopā ar ĀM, Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvjiem rasts risinājums izveidot rīcības plānu diasporas atbalstam 2019. un 2020.gadam.
Pauloviča skaidroja, ka uz šī dokumenta pamata plānots arī prasīt budžeta finansējumu turpmāk, tomēr jāņem vērā arī tādi divi svarīgi jautājumi kā politiskais atbalsts un fiskālās telpas iespējas.
Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA norādīja, ka KM un ĀM pašlaik veidotais rīcības plāns valdībā būtu jāapstiprina martā vai aprīlī. Jau tā veidošanas procesā komisija plāno rīkot apspriedi ar iesaistīto ministriju, tajā skaitā, FM pārstāvju piedalīšanos, lai sīkāk pārrunātu jautājumu par finanšu līdzekļu pieejamību turpmāk, skaidroja politiķis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03DC5AFC-0AA3-485C-AFAB-3776E97EC6C5/
Ekrānšāviņš no avīzes
