Tikai 23% Latvijas bērnu un jauniešu izmanto internetu, lai meklētu informāciju mācībām

Rīga. 6.febr., LETA. Tikai 23% bērnu un jauniešu izmanto internetu, lai meklētu informāciju mācībām, secināts pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu bērnu un jauniešu medijpratības prasmēm.
Savukārt 25% bērnu un 53% pusaudžu “sērfo” internetā, pavadot laiku bez noteikta nolūka. Tikai 5% internetu izmanto, lai arī lasītu grāmatas.
Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto norādījuši, ka internetu ik dienu lieto ne mazāk kā trīs stundas.
Analizējot interneta patēriņa paradumus, secināts, ka 26% respondentu vecuma grupā no deviņiem līdz 12 gadiem un 46% respondentu vecumā no 12 līdz 16 gadiem internetu datorā lieto katru dienu. Internetu viedtālrunī katru dienu izmanto 66% aptaujāto vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem un 88% respondentu vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Savukārt no kopējā aptaujāto skaita, tikai 11% internetu ik dienas izmanto planšetdatorā.
Gados jaunākajiem respondentiem ir vājākas medijpratības zināšanas un prasmes – 50% bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes un tīmekļvietnes, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa. Tāpat 51% šīs vecumgrupas pārstāvju ir pārliecināti, ka prot pārvaldīt personīgos privātuma nosacījumus internetā, savukārt 67% aptaujāto domā, ka prot bloķēt ziņojumus no cilvēkiem, ar kuriem nevēlas sazināties.
Savukārt jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem savas medijpratības prasmes vērtē augstāk – 80% uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes patiesas informācijas atlasīšanai, 77% norādījuši, ka prot pārvaldīt personīgos privātuma nosacījumus internetā, bet 93% pauduši, ka prot bloķēt ziņojumus no cilvēkiem, ar kuriem nevēlas sazināties.
Lai gan 80% pusaudžu un 50% bērnu ik dienu izmanto sociālos portālus, pētījumā secināts, ka bērniem un jauniešiem ir nepietiekama izpratne par to darbību, tai skaitā reklāmu nozīmi un pielietošanu “vlogeru” vai viedokļu līderu publicētajā saturā. Tāpat secināts, ka bērniem vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem ir nepietiekamas prasmes, lai nodrošinātu personīgā privātuma un drošības iestatījumus.
Pētījuma laikā iegūtie dati liecina, ka visbiežāk izmantotā interneta platforma bērnu un jauniešu vidū ir “YouTube”, to ik dienu apmeklējot 78% aptaujāto. Tam seko “e-klase”, ko ikdienā izmanto 68% respondentu, “Google” (63%), “Whatsapp” (63%), “Instagram” (54%), “Snapchat” (37%), “Facebook” (24%) u.c.
“Dati apliecina, ka nepieciešams veidot un stiprināt bērnu un pusaudžu izpratni par mediju nozīmi, finansēšanas modeļiem un reklāmas lomu, žurnālistikas pamatprincipiem, kā arī sekmēt prasmes maldinošas informācijas atpazīšanai,” norādīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
Viņa uzsvēra, ka valsts līmenī ir svarīgi pievērsties bērnu un jauniešu izglītošanai par mediju nozari un jomu, savukārt medijiem ir svarīgi iesaistīties un uzrunāt jaunākas auditorijas. “Nepārsteidz, ka [mūsdienās] mainās mediju patēriņa veidi. Tomēr [pētījumā aplūkotā] vecuma grupa parādīja, ka tā tradicionālos mediju patēriņa paradumus neattiecina uz sevi. Līdz ar to medijiem jādomā, kā pasniegt saturu netradicionālajās platformās,” skaidroja Grišāne.
Pēc viņas teiktā, KM nodrošina dažādus atbalsta pasākumus Latvijas medijiem, tostarp caur Mediju atbalsta fondu, kura ietvaros atklāta konkursa veidā iespējams pieteikties finansējumam satura veidošanai. “Caur fondu iespējams attīstīt gan saturu, gan tehniskos risinājumus platformās, kur ir jaunākās auditorijas,” sacīja KM Mediju politikas nodaļas vadītāja.
Viņa skaidroja, ka mediju uzdevums ir sekmēt sabiedrības, tostarp bērnu un jauniešu izglītošanu, veicinot kritisko domāšanu. Tāpat, pēc Grišānes teiktā, ir svarīgi pievērst uzmanību arī citām iespējām, kā izglītot bērnus un jauniešus medijpratības jautājumos – piemēram, skolas, ģimenes, nevalstisko organizāciju, bibliotēku un citu institūciju ietvarā.
Viņa norādīja, ka KM ir uzrunājusi Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru ar aicinājumu bērnu un jauniešu izglītošanā plašāk ietvert mediju pratības projektus. Tāpat KM īstenojusi tādus mediju pratības veicināšanas pasākumus kā prasmju un zināšanu apkopojuma izveide, kas ikvienam, absolvējot vidusskolu, būtu jāzina, kā arī dažādu izglītojošu materiālu izstrāde un izglītojošo pasākumu organizēšana.
Vienlaikus Grišāne norādīja, ka KM šogad paredzējusi arī izveidot audiovizuālo mācību līdzekli mazākiem bērniem ar mērķi veicināt ne vien mediju pratību, bet arī sekmēt to, ka bērni aug par aktīviem Latvijas pilsoņiem un tie iesaistās valsts veidošanā.
Lai noskaidrotu, kāda ir viedokļa līderu loma jauniešu dzīvē, interneta portāls “Drossinternets.lv” sadarbībā ar dzīves stila blogeri Maiju Armanevu un multimākslinieku Kašeru veica sociālu eksperimentu, kura laikā abi blogeri rosināja savus sekotājus būt aktīviem un paust viedokļus par noteiktajiem jautājumiem vai veikt mazus uzdevumus. Eksperimentā secināts – jo vairāk laika un enerģijas ir jāiegulda, jo mazāka ir bērnu un jauniešu līdzdalība.
Saskaņā ar minētā eksperimenta datiem 40% bērnu un pusaudžu pavada laiku, bez nolūka klejojot internetā. Tikai neliela daļa saturu rada paši – 9% apstrādā fotogrāfijas vai video, lai ar tiem dalītos globālajā tīmeklī.
Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā internets ikvienam sniedz iespēju līdzdarboties sabiedriskos un politiskos procesos. “Lai to īstenotu, ir nepieciešamas zināšanas un attieksme. Tehniskās prasmes par interneta lietošanu bērniem un jauniešiem ir pietiekamas, šobrīd svarīgi ir attīstīt sabiedrības medijpratību, rosināt būt aktīviem un pilnvērtīgi izmantot interneta iespējas,” sacīja Katkovska, aicinot ikvienu būt aktīvam līdzdalībniekam interneta vidē, vienlaikus neaizmirstot par atbildību gan izsakot viedokli internetā, gan daloties ar ziņām.
Līdz ar to, lai vairotu jauniešu vēlmi mācīties atšķirt patiesu informāciju no meliem un uzturēt sacensību garu, Drošāka interneta centrs organizē konkursu “Foto detektīvs” ar uzdevumiem skolēniem dažādās vecuma grupās. Tie ir izmantojami skolās un bibliotēkās “Drošāka interneta dienas” pasākumos. Konkursā līdz 28.februārim aicināti piedalīties visu vecuma grupu skolēni. Plašāka informācija par konkursu pieejama vietnē “drossinternets.lv”.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) valsts simtgades informācijas centrā šodien tika prezentēti Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Drošāka interneta centra pētījuma rezultāti par Latvijas bērnu un jauniešu medijpratību.
Pasākums ir daļa no foruma “Es esmu internetā! Es piedalos”, kas šodien no plkst.11 norisināsies LNB. Foruma laikā eksperti ar jauniešiem diskutēs par spēju kritiski izvērtēt informāciju, piedaloties internetā notiekošajās aktivitātēs, kā arī radot un daloties ar interneta saturu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/34C06C67-1B44-4013-B108-68A8B689C585/