Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Lietuva nepamatoti ierobežojusi apģērbu reklāmu ar atsauci uz “Jēzu” un “Mariju”
Viļņa, 31.janv., LETA–BNS. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka Lietuva nepamatoti ierobežojusi apģērbu reklāmas kampaņu, kurā izmantoti modeļi un saukļi ar atsauci uz “Jēzu” un “Mariju”.
Strasbūras tiesa norādījusi, ka Lietuvas varasiestādes izvirzījušas par prioritāti aizsargāt reliģiozu cilvēku jūtas, pienācīgi neņemot vērā tiesības uz vārda brīvību.
Dizainera Roberta Kaļinkina modelēto apģērbu reklāmās, kas nāca klajā 2012.gada rudenī, bija redzams jauns vīrietis gariem matiem un sieviete baltā kleitā. Reklāmas fotogrāfijās modeļu galvas apspīdēja oreols un paraksti zem bildēm vēstīja “Jēzus, kas par biksēm!”, “Dārgā Marija, kas par kleitu!” un “Jēzus un Marija, kas jums mugurā!”
Lietuvas Valsts nepārtikas preču inspekcija saņēma sūdzības par šīm reklāmām un noteica naudassodu reklāmas izvietotājam. Lietuvas tiesa secināja, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morālei.
Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka reklāmas nav “nepelnīti aizskarošas vai zaimojošas” un nekūda uz naidu vai uzbrukumiem reliģijai.
Lietuvas varasiestādes uzskatīja, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morālei, jo reliģiski simboli tajās izmantoti virspusējā veidā, izkropļojot to galveno mērķi, un tādēļ ir nepiemērotas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā šāds paziņojums ir pārāk plašs un deklaratīvs un pienācīgi neizskaidro, kādēļ atsauce uz reliģiskiem simboliem reklāmās ir apvainojoša, izņemot pašu faktu, kas tie izmantoti nereliģiskiem mērķiem.
Tiesa norādījusi, ka nevar pieņemt, ka visi cilvēki, kas uzskata sevi par kristiešiem, saskatīs šajās reklāmās apvainojumu, un Lietuvas valdība nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo.
Pat gadījumā, ja vairākums Lietuvas iedzīvotāju uzskatītu šīs reklāmas par apvainojošām, tiesa uzsvērusi, ka būtu pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamata vērtībām, ja konvencijā paredzētās mazākuma tiesības būtu atkarīgas no nosacījuma, ka tās ir pieņemamas vairākumam.
Kaļinkins pauda prieku par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, uzsverot, ka reklāmu mērķis nav bijis aizskart ticīgo jūtas.
Lietuvā aptuveni 77% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļticīgajiem, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/58B48602-ABBC-4A17-96B4-6FB3D27F8FC7/
Lietuvas advokāts: Strasbūras tiesas lēmums “Jēzus džinsu” lietā liks skaidrāk pamatot reliģisko simbolu aizskaršanas nepieņemamību
Viļņa, 31.janv., LETA–BNS. Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums tā dēvētajā Jēzus džinsu lietā nozīmē, ka Lietuvas institūcijām turpmāk būs skaidrāk jāpamato, kādēļ reliģisko simbolu aizskaršana Lietuvā nav pieņemama, uzskata advokāts Zigms Garalevičs, kas šai lietā Lietuvas tiesās iepriekš pārstāvējis Lietuvas Bīskapu konferenci.
Kā ziņots, ECT secinājusi, ka Lietuvas varasiestādes nepamatoti ierobežojušas apģērbu reklāmas kampaņu, kurā izmantoti modeļi un saukļi ar atsauci uz “Jēzu” un “Mariju”, izvirzot par prioritāti aizsargāt reliģiozu cilvēku jūtas, bet pienācīgi neņemot vērā prasītāja tiesības uz vārda brīvību.
Pēc Garaleviča teiktā, šis atzinums nebūt nenozīmē, ka turpmāk “reliģiskos simbolus varēs izmantot kā vien tīk un jebkādos kontekstos”.
Dizainera Roberta Kaļinkina modelēto apģērbu reklāmās, kas nāca klajā 2012.gada rudenī, bija redzams jauns vīrietis gariem matiem un sieviete baltā kleitā. Reklāmas fotogrāfijās modeļu galvas apspīdēja oreols, un paraksti zem bildēm vēstīja “Jēzus, kas par džinsiem!”, “Dārgā Marija, kas par kleitu!” un “Jēzus un Marija, kas jums mugurā!”
Lietuvas Valsts nepārtikas preču inspekcija saņēma sūdzības par šīm reklāmām un noteica naudassodu reklāmas izvietotājam, un Lietuvas tiesas secināja, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morālei.
Savukārt ECT norādījusi, ka reklāmas nav “nepelnīti aizskarošas vai zaimojošas” un nekūda uz naidu vai uzbrukumiem reliģijai. Lietuvas varas iestāžu atzinums, ka reliģiski simboli tajās izmantoti virspusējā veidā, izkropļojot to būtību, ECT vērtējumā ir “pārāk plašs un deklaratīvs” un pienācīgi neizskaidro, kādēļ atsauce uz reliģiskiem simboliem reklāmās ir apvainojoša, izņemot pašu faktu, kas tie izmantoti nereliģiskiem mērķiem.
ECT norādījusi, ka nevar pieņemt, ka visi cilvēki, kas uzskata sevi par kristiešiem, saskatīs šajās reklāmās apvainojumu, un Lietuvas valdība nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Pat gadījumā, ja vairākums Lietuvas iedzīvotāju uzskatītu šīs reklāmas par apvainojošām, tiesa uzsvērusi, ka būtu pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamata vērtībām, ja konvencijā paredzētās mazākuma tiesības būtu atkarīgas no nosacījuma, ka tās ir pieņemamas vairākumam.
Kā, komentējot ECT lēmumu, ziņu aģentūrai BNS sacījis Valsts patērētāju tiesību aizsardzības dienesta Ekonomisko interešu departamenta vadītājs Mareks Močuļskis, dienests izanalizēs ECT lēmumu un izstrādās secinājumus, kurus turpmāk izmantos praksē.
Arī Valsts patērētāju tiesību aizsardzības dienests uzskata, ka neadekvāta reliģisko simbolu izmantošana var būt pretrunā ar sabiedrības morāli neatkarīgi no ticīgo cilvēku īpatsvara sabiedrībā.
“Reliģija kā noteikts pasaules uzskats nepārprotami saistīta ar sabiedrības morāles un noteiktu garīgo vērtību veidošanos,” atzinis Močuļskis.
Kā norādījis Garalevičs, pēc šā Strasbūras tiesas atzinuma Lietuvas institūcijām turpmāk būs jāsniedz skaidrāks pamatojums, kādēļ reliģisko simbolu aizskaršana Lietuvā nav pieņemama, “kādēļ Lietuvā tas ir svarīgi un kādēļ cilvēki ir neapmierināti”.
Kaļinkins paudis prieku par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, uzsverot, ka reklāmu mērķis nav bijis aizskart ticīgo jūtas.
Lietuvā aptuveni 77% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļticīgajiem, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/808CAE5B-92D8-4FBA-925F-726089F6A22B/
