“Norvik banka”: Prasības pret Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā summa tiks atklāta šķīrējtiesas procesa vēlākā posmā

Rīga, 31.janv., LETA. “Norvik bankas” un tās īpašnieku prasības, kas pret Latvijas valsti iesniegta Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)), summa tiks atklāta šķīrējtiesas procesa vēlākā posmā, aģentūrai LETA pauda “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
“Šajā stadijā mēs nevaram atklāt prasības summu. Tas notiks šķīrējtiesas procesa vēlākā posmā,” sacīja Bramvels.
Viņš arī informēja, ka “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs personīgi ir iesniedzis pieteikumu Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar kukuļošanas un korupcijas apsūdzībām, taču plašāku informāciju nesniedza. “Mēs nevaram nosaukt tieši ar kuru no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm notiek sazināšanās saistībā ar kukuļošanas un korupcijas apsūdzībām, bet šajā posmā norit arī dialogs ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB),” teica “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), komentējot iepriekš medijos izskanējušo, ka Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta līmeņa amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai FKTK neizdarītu spiedienu pret banku, aģentūrai LETA pauda, ka komisija veic banku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā.
“FKTK veic Latvijas finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, tostarp komercbanku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā, un šis ietvars tiek piemērots visiem tirgus dalībniekiem. Par individuāla tirgus dalībnieka uzraudzības norisi FKTK nedrīkst publiski paust jebkādu informāciju. FKTK ir ieinteresēta šīs lietas sekmīgā un pēc iespējas ātrākā izskatīšanā starptautiskajā šķīrējtiesā,” sacīja FKTK pārstāvji.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, komentējot medijos izskanējušo, ka viņš varētu būt šī augstā līmeņa amatpersona, aģentūrai LETA sacīja, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai. “Minētie apgalvojumi neatbilst patiesībai. Un, ņemot vērā, ka saistībā ar iesniegto prasību šobrīd vienlaicīgi notiek gatavošanās šī strīda izskatīšanai Starptautiskajā Investīciju strīdu izskatīšanas centrā, diemžēl nedrīkstu sniegt papildu komentārus, lai nekādā veidā negatīvi neietekmētu šī strīda izskatīšanas pozitīvo rezultātu,” viņš sacīja.
Iepriekš TV3 raidījums “Nekā Personīga” vēstīja, ka Guseļņikova pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar “Winergy” vēja parka biznesu saistītajā lietā. Banka uzskata, ka “Winergy” projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar “Winergy” kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.
Ar “Winergy” projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds iespējams noziegums – no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā draudot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju, vēstīja raidījums.
Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. “Šajā laikā komisija pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai,” esot teikts akcionāru pieteikumā tiesai.
Vienlaikus aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Guseļņikovs, vairākus gadus nesekmīgi vēloties pārdot “Norvik banku”, ir vērsies arī pie valsts, prasot, lai tā atpērk bankas akcijas, pretējā gadījumā solot vērsties starptautiskajā arbitrāžā par investīciju apdraudējumu un pieprasot 200 miljonus. Vairākus mēnešus notikušās sarunas starp valsti un Guseļņikovu beigušās bez rezultātiem.
“Norvik banka” Valsts kancelejai arī devusi atļauju publiskot prasības pieteikumu tiesai, bet kanceleja nesteigsies ar informācijas atklāšanu, kamēr nebūs izvēlēti tiesneši un publiskošanas jautājums nebūs apspriests ar viņiem, vēstīja “Nekā personīga”.
Pēc raidījuma vēstītā, vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzkraut uz valsts pleciem.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs atbilstoši savai kompetencei ir sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Norvik banka” 2017.gada deviņos mēnešos guva peļņu 3,253 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. “Norvik bankas aktīvi 2017.gada 30.septembrī bija 843,478 miljoni eiro, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2016.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 878,176 miljonu eiro apmērā.
Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. “Norvik bankas” akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Guseļņikovs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8EC8D5CC-ED28-45A7-94E8-E99CA46956E0/