Ģenerālprokurors atcēlis SAB lēmumu Tutinam nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam
Rīga, 31.janv., LETA. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru partijas “Saskaņa” Saeimas deputātam Jānim Tutinam (S) tika liegta iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu, līdz ar to arī apgrūtināts darbs Saeimas Nacionālās drošības komisijā, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Gadījumi, kad ģenerālprokurors atceļ SAB lēmumu, ir ārkārtīgi reti. Prokuratūra norāda, ka tas apliecinot, cik ļoti detalizēti un izsvērti ir biroja lēmumi par liegumu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču, izvērtējot SAB atteikumu attiecībā uz Tutinu, prokuratūrai radušās šaubas par tā pamatotību un birojam uzdots veikt papildu pārbaudes.
Laikraksta rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Tutinam būs jāiztur tā dēvētā melu detektora jeb poligrāfa pārbaude.
Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijā poligrāfa ekspertīzes rezultātus atzīst kā pierādījumus, arī Augstākajā tiesā. Latvijā poligrāfa ekspertīzes veic Tiesu ekspertu padomē apstiprinātās metodes autors. Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā, iesaistot arī tiesībsargājošās iestādes un speciālistus psiholoģijas un citās jomās, tika veikts pētījums, lai šo metodi ieviestu kā tiesu ekspertīzi, kas vairāku gadu laikā pakāpeniski arī izdevās.
Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums. Pēc prokuratūras atbildes saņemšanas viņš neslēpj gandarījumu. Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, runājot par pozitīvo jaunumu, ir lakonisks: “Mēs taču zinām, kuru virzīt uz šo komisiju.”
Tomēr ģenerālprokurora lēmums nenozīmē, ka Tutins iegūs tiesības piekļūt valsts noslēpumam. Likums paredz, ka SAB arī pēc atkārtotas pārbaudes var saglabāt iepriekšējo viedokli.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D12AFB52-8A2C-4C94-B79F-34F2F3E646C5/
Kalnmeiers atcēlis vismaz četrus SAB lēmumus par pielaidēm valsts noslēpumam
Rīga, 31.janv., LETA. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savas darbības laikā atcēlis vismaz četrus Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumus par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu.
Kalnmeiers, kurš amatā ir kopš 2010.gada, ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību gan nekomentēja, kāda bijusi viņa argumentācija, atceļot lēmumu, ar kuru SAB liedza piekļuvi valsts noslēpumam partijas “Saskaņa” Saeimas deputātam Jānim Tutinam (S).
Kalnmeirs arī apliecināja, ka ģenerālprokurors, atceļot SAB lēmumu par pielaidēm, norāda konkrētus apstākļus, līdz ar to SAB ir jāpieņem jauns lēmums. SAB gan var atkārtoti pieņemt lēmumu par pielaides neizsniegšanu vai arī izlemt tieši otrādi un pielaidi izsniegt.
Jau ziņots, ka Kalnmeiers atcēlis SAB lēmumu, ar kuru Tutinam tika liegta iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu, līdz ar to arī apgrūtināts darbs Saeimas Nacionālās drošības komisijā, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Ģenerālprokuroram radušās šaubas par tā pamatotību un birojam uzdots veikt papildu pārbaudes.
Laikraksta rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Tutinam būs jāiztur tā dēvētā melu detektora jeb poligrāfa pārbaude.
Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F843CB20-70B4-40B2-8A9F-003466942633/
Beidzoties “oligarhu lietas” komisijas darbam, aizvien nav skaidrības par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Sudrabai
Rīga, 31.janv., LETA. Neskatoties uz to, ka “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija savu darbu ir beigusi, jautājums par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL) aizvien nav atrisināts.
Sudraba aģentūrai LETA šonedēļ izteicās, ka “process turpinās”, izvairoties no sīkākiem komentāriem par to, kādā stadijā ir šis process. Vaicāta, vai viņa neplāno atsaukt lūgumu izsniegt viņai pielaidi valsts noslēpumam, Sudraba viens noteica, ka “process turpinās”.
Līdzīgu komentāru, ka process turpinoties, sniedza arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kura kompetencē ir izskatīt personu sūdzības par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora lēmumiem atteikt pielaidi. “Process par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu Sudrabai turpinās, un sīkāka informācija netiks sniegta,” aģentūrai LETA norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Eiduka gan neprecizēja, vai “procesa turpināšanās” nozīmē, ka ģenerālprokurors jau, iespējams, vērtē Sudrabas sūdzību par atteikumu izsniegt viņai pielaidi valsts noslēpumam.
Viena no prokuratūras funkcijām ir uzraudzīt valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem. Par to, ka, iespējams, Kalnmeiers jau vērtē vērtē Sudrabas sūdzību par pielaides nepiešķiršanu, netieši varētu liecināt SAB vadītāja Jāņa Maizīša aģentūrai LETA šonedēļ teiktais: “Viss šis process nav pabeigts – kopējais process, kāds ir iespējams.”
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Pārbaudes termiņi patlaban ir ierobežotas pieejamības informācija. Vienlaikus likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.
Uz jautājumu, vai tas, ka “nav pabeigts kopējais process, kas ir iespējams”, nozīmē, ka Sudraba varētu būt ģenerālprokuroram pārsūdzējusi atteikumu piešķirt viņai pielaidi, Maizītis konkrēti neatbildēja. “Nekomentēšu konkrētāk un sīkāk, bet process nav pabeigts,” piebilda SAB priekšnieks.
Kā ziņots, Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā. Pagājušajā nedēļā Saeimā tika izskatīts komisijas ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem, pirms tam atkārtoti lemjot par Sudrabas atstādināšanu no komisijas priekšsēdētājas amatu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/528B562D-EF4C-49D9-A484-514771B3259B/
