Pēteris Kurpnieks
100 000 eiro e-veselības jeb pusgatava produkta reklamēšanai
100 000 reklāmai – tas Latvijas apstākļos ir prāvs budžets. Pat ļoti. Godīgi sakot, ne viens vien no jums spētu sameklēt cilvēkus, kas par šo summu spētu izstrādāt un palaist paši savu privātu e-veselības sistēmu, un varam derēt, ka tā būtu darboties spējīgāka un, iespējams, no datu aizsardzības viedokļa arī drošāka nekā 15 miljonus vērtā centralizētā e-veselība, ko Veselības ministrija (VM) ir uzkrāvusi saviem pilsoņiem.
Tātad Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka pērn e-veselības interaktīvās kartes izveides, informatīvo materiālu izveides un izvietošanas kopējās izmaksas bijušas apmēram 100 000 eiro. Turklāt pavasarī NVD plāno īstenot atkārtotu e-veselības “informatīvo kampaņu”, un tas taču arī nebūs bezmaksas pasākums!
NVD pārstāve Agnese Jasenoviča skaidro, ka 2017. gadā “sabiedrības informēšanai” jeb e-veselības reklāmai tika īstenotas divas kampaņas, kurās nodrošināta e-veselības reklāmas izvietošana medijos. Kampaņu laikā tika izvietota e-veselības vides reklāma, reklāmu pārraidīja televīzijas, tā tika ievietota sociālajos tīklos, televīzijas interneta platformās un citur. Bez tam tika izstrādāti un izplatīti informatīvi video iedzīvotājiem (vai jūs, starp citu, tos esat redzējuši?) un mācību video par e-veselības lietošanu veselības nozares profesionāļiem, kā arī izgatavoti drukāti informatīvie materiāli – bukleti, plakāti, vizītkartes, uzlīmes “šeit lieto e-veselību” u.c. Tika izvietoti e-veselības baneri un interaktīvā karte, kurā uzrādītas tās ārstniecības iestādes un aptiekas, kas noslēgušas e-veselības līgumu.
Grūti iedomāties, ka privāts uzņēmums ņemtos tērēt naudu, reklamējot produktu, kas vēl ir tikai pusgatavs. Taču nenoliegšu, sociālās kampaņas ietvarā tas ir pieļaujams. Nelaime tāda, ka 10 gadus taisītā, gandrīz 15 miljonus izmaksājusī e-veselība, kura administratīvā kārtā no 1. janvāra ir sākusi apēst mediķu un pacientu nervu šūniņas, formāli ir gatava, taču praksē nav pabeigta nedz funkcionalitātes, nedz drošības ziņā. Un nekāda reklāma nespēs padarīt par nebijušu brāķdariem atdoto nodokļu naudu.
Un nekāda reklāma, protams, nevar kalpot kā indulgence VM činavniekiem, kuru vadībā šis brāķis tapis. Tāpēc, manuprāt, lietu kārtībai tagad jābūt tādai: vispirms savedam kārtībā e-veselību, un tad tērējam naudu tās reklamēšanai. Pretējā gadījumā būs skaidrs, ka ne jau mediķu un pacientu ērtība bija galvenais VM mērķis, sākot e-veselības projektu.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/100-000-eiro-e-veselibas-jeb-pusgatava-produkta-reklamesanai
Pērn sabiedrības informēšana par e-veselību izmaksāja ap 100 000 eiro
Rīga, 27.janv., LETA. Pērn kopējās e-veselības interaktīvās kartes izveides, informatīvo materiālu izveides un izvietošanas izmaksas bija apmēram 100 000 eiro, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.
Pēc viņas paustā, 2017.gadā sabiedrības informēšanai par e-veselību tika īstenotas divas informatīvās kampaņas, kurās tika nodrošināta reklāmas izvietošana medijos. Kampaņu mērķis bija informēt iedzīvotājus par e-veselības sistēmas izmantošanas iespējām un ieguvumiem. Kampaņu laikā Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās nodrošināta e-veselības vides reklāmas izvietošana, tāpat nodrošināta reklāmas pārraidīšana televīzijā, sociālajos tīklos, televīzijas interneta platformās un citur.
Vienlaikus kampaņu laikā izstrādāti un izplatīti arī informatīvi video iedzīvotājiem un mācību video par e-veselības lietošanu veselības nozares profesionāļiem, kā arī izgatavoti drukāti informatīvie materiāli, tostarp bukleti, plakāti, vizītkartes, uzlīmes “šeit lieto e-veselību” un citi. Drukātie materiāli tika izsniegti ģimenes ārstu praksēm, ārstniecības iestādēm un aptiekām izsniegšanai pacientiem un izvietošanai telpās, kurās uzturas apmeklētāji. Tāpat tika izvietoti e-veselības baneri un interaktīvā karte, kurā atspoguļotas tās ārstniecības iestādes un aptiekas, kas noslēgušas e-veselības līgumu.
Jasenoviča pavēstīja, ka šī gada pavasarī plānots īstenot atkārtotu e-veselības informatīvo kampaņu, jo iedzīvotāju un profesionāļu informēšana par e-veselības sniegtajām iespējām esot būtiska.
Turklāt NVD uzskata, ka iedzīvotāju un nozares profesionāļu informēšana būtiska ne tikai kampaņu laikā, bet arī ikdienā, tādējādi papildus informatīvajām kampaņām ikdienā tiek nodrošināta intensīva sabiedrības informēšana sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, aptiekām, pašvaldībām un citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kā arī ar sociālo mediju starpniecību un sniedzot informāciju medijiem.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/56C6A531-CFD3-4C2B-A004-B73822BC2837/
