Juriste: Grozījumi Būvniecības likumā ir nepārdomāti un lielo būvnieku izlobēti
Rīga, 25.janv., LETA. Patlaban sabiedriskajā apspriešanā nodotie grozījumi Būvniecības likumā par atbildības sadalījumu būvniecības procesā ir lielo būvnieku izlobēti un nav pārdomāti, ceturtdien žurnālistiem sacīja advokātu biroja “Sorainen” partnere, zvērināta advokāte Lelde Laviņa.
“Nozare ilgi runāja, ka vajag pašsakārtoties, izveidot jaunu sistēmu, kas regulē nozari. Tagad viss līdzsvars ir izdzēsts un likuma grozījumos pateikts, ka trešo personu priekšā atbildīgs ir tikai pasūtītājs ar tiesībām vēlāk pret kādu vērsties. Jaunie grozījumi nav vērtēti ne Civillikuma kontekstā, nav arī vērtēts, kādu ietekmi tas atstās uz publisko sektoru, kurā ieplūdīs lielas Eiropas Savienības (ES) naudas,” stāstīja Laviņa.
Viņa norādīja, ka valsts un pašvaldības ilgi domā pirms pieņem politiskos lēmumus par kāda objekta celtniecības sākšanu, tad liek projektētājiem ātri projektēt un būvniekiem ātri būvēt, lai paspētu laikā apgūt ES naudu. Tādos objektos ir daudz defektu, kurus novērš jau pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā garantijas laikā.
“Pieņemot izstrādātos likuma grozījumus, ne projektētājs, ne būvnieks nebūs ieinteresēti vērst pasūtītāja uzmanību uz kļūdām projektā – pēc principa “ko mums iedod, to arī realizējam”. Kur pasūtītāji spēs atrast normālus konsultantus un ekspertus, lai varētu visu nokontrolēt un būt atbildīgi pret trešajām personām? Regulējums ir nesamērīgs, pasūtītājam būtu jābūt pārliecinātam, ka izvēlas profesionālus būvdarbu veicējus, kas spēj atbildēt par paveikto,” norādīja Laviņa.
Juriste uzsvēra, ka jaunais regulējums grauj visu līdz šim uzbūvēto sistēmu ar augsto regulācijas pakāpi. “Būvnieki negrib uzņemties atbildību par nekvalitatīvu projektu, tomēr ir jāiet uz sakārtotu vidi. Būtu jāvirzās uz to, ka pret trešajām personām būtu atbildīgs būvnieks, kā ir jau esošajā likumā,” norādīja Laviņa.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi un šā gada sākumā nodevusi sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem.
Sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā saistīti ar būvniecībā iesaistīto pušu atbildību, tādejādi risinot daudzus aktuālos nozares jautājumus. Ar grozījumiem ļoti precīzi paredzēts noteikt vienu atbildīgo par katru būvniecības posmu. Skaidri nodefinējot katras iesaistītās puses atbildību, tiks panākta arī ātrāka strīdu risināšana un nepieciešamības gadījumā zaudējumu atlīdzināšana.
Atbilstoši likumprojekta autoru iecerēm, būvniecības procesa laikā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs atbildēs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs vērsties regresa kārtībā pret to būvniecības procesa dalībnieku, kuru darbības vai bezdarbības rezultātā trešajām personām nodarīti zaudējumi. Par trešajām personām gan neuzskatīs objektā nodarbinātās personas, tai skaitā atsevišķo būvdarbu veicējus, un objekta apmeklētājus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0A1F1ED1-CEF1-4235-9AAA-751A7A18F459/
Davosā vienojas par nepieciešamību Eiropas politiskajā dienaskārtībā iekļaut kvalitatīvas būvniecības kultūras veidošanu
Rīga, 25.janv., LETA. Eiropas politiskajā dienaskārtībā būtu jāiekļauj kvalitatīvas būvniecības kultūras veidošana, par to Davosā notiekošajā kultūras ministru konferencē vienojušies dažādu pasaules valstu kultūras nozares līderi.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ginta Bormane, Eiropas kultūras mantojuma gads ir atbilstošs brīdis novērtēt izcilo meistarību, ar kādu radītas būves pagājušajos gadsimtos, un vienlaikus uzņemties lielāku atbildību par to, kā šīs vērtības tiek papildinātas un jaunradītas.
Davosā ministre stāstīja arī par Latvijas pieredzi -, kā ieguldījumi kvalitatīvā kultūras infrastruktūrā ietekmē kultūras patēriņu un sabiedrības līdzdalību. Bormane skaidroja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā konstatēts viens no straujāk augošajiem kultūras patēriņa rādītājiem Eiropā. Pērn tas audzis par 22%. Tāpat Melbārde izcēla labās prakses piemērus – pēc Gaismas pils būvniecības pabeigšanas Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums trīskāršojies. Savukārt pēc renovācijas projektiem Latvijas muzejus pērn apmeklējuši par 34% vairāk nekā iepriekš.
Tāpat ministrei Davosā bija divpusējā tikšanās ar Šveices prezidentu un kultūras ministru Alēnu Bersē. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja iespējas ciešāk sadarboties kultūras jomā. Prezidents un ministre apliecināja Šveices kohēzijas instrumenta nozīmīgumu abu valstu attiecībās un pārrunāja tā pielietošanas iespējas Davosas deklarācijas īstenošanā – augstas kvalitātes būvniecības kultūras veidošanā Eiropā.
Melbārde ielūdza Bersē jūnijā piedalīties Latvijas valsts simtgadei nozīmīgo dižgaru Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas atklāšanā Šveices pilsētā Lugano, kur abi rakstnieki pavadījuši vairākus trimdas gadus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3BBD84EB-693A-4D48-907E-49813FBE3728/
