Latvijas militārās infrastruktūras attīstībā plāno investēt aptuveni 50 miljonus eiro gadā
Rīga, 25.janv., LETA. Laikā no 2018. līdz 2021.gadam Aizsardzības ministrija (AM) plāno ik gadu investēt aptuveni 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, aģentūru LETA informēja AM Preses nodaļa.
Līdzīgi kā pērn, arī 2018.gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60% no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.
Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.
Zemessardzes bāzu attīstība notiks, gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un kuru uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums “Apguldes skola” aptuveni 11 hektāru platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu AM padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6, Rīgā.
Turpmākajos četros gados AM plāno sākt sešu jaunu bāzu infrastruktūras attīstību Zemessardzes bataljoniem – Rīgā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils un Gulbenes novados.
Reģiona drošības stiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku militāro bāzi tuvāko piecu gadu laikā plānots izveidot arī Rēzeknes novada Lūznavā.
Lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto spēkiem, ir uzsākta un turpmākos četrus gadus tiks turpināta poligonu un šautuvju attīstība. Papildus Ādažu poligona attīstībai tiks pilnveidoti divi reģionālie poligoni – “Lāčusils” Alūksnes novadā un “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā, kā arī viens specializētais poligons Skrundā militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos.
Pērn militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57,2 miljonus eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus, lai palielinātu Nacionālo bruņoto spēku efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.
2017.gadā ekspluatācijā tika nodotas četras modernas kazarmu ēkas, no kurām viena atrodas Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, divas – Ādažu bāzē un viena – Speciālo uzdevumu vienībā.
Tāpat pērn tika veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos tika arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.
2017. gadā tika veiksmīgi īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un AS “Latvijas Valsts meži”. Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem.
Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Gan NATO, gan ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/BA075BBF-2D4B-4BA5-AEFB-CFAC088606B8/
Ašeradens: Varam palielināt līdzekļus aizsardzībai, jo līdz šim ieguldītais atmaksājies ar starptautiskajām investīcijām
Rīga, 25.janv., LETA. Latvija var vēl vairāk palielināt drošībai atvēlētos līdzekļus, jo līdz šim ieguldītais ir atmaksājies caur starptautiskajām investīcijām, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
“Ja mēs runājam par investīcijām, tad divos iepriekšējos gados novērotais investīciju kritums Latvijā ir apturēts. Latvijā investori ir kļuvuši drošāki, un viens no galvenajiem iemesliem ir NATO Varšavas samita lēmumi un [alianses] sniegtās drošības garantijas reģionā,” pauda ministrs.
Politiķis “ar pilnu atbildību” uzsvēra, ka Latvijas investīcijas drošībā ir atmaksājušās “līdz pēdējam centam”. Tāpēc Ašeradens aicina valdību domāt par drošības investīciju palielināšanu vismaz 2,1% vai 2,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). To politiķis sacīja, akcentējot vismaz pieckārtīgi pieaugušo ārvalstu investīciju apjomu, kas 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniedz 710 miljonus eiro.
2018.gadā budžetā aizsardzībai paredzēts atvēlēt 2% no IKP.
Kā ekonomikas attīstības dienesta vadītājs ministrs akcentēja, ka ļoti augsti vērtē ārpolitikas dienestu, tā vadītāju un īstenoto ārpolitiku, kas atbilst Latvijas ekonomiskajām interesēm un atbild uz tiem lielākajiem izaicinājumiem šajā jomā. Daļa no ārpolitikas darba atspoguļojas Latvijas tautsaimniecības izaugsmē gan pērnajā gadā, gan šogad, pauda politiķis.
Starptautiskie investori Latviju ir novērtējuši kā sabalansētu un veiksmīgu, un starptautisko investīciju apjoms pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus, norādīja Ašeradens.
Kā ziņots, pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai – 26.janvārim – tuvākajā Saeimas sēdē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC9D1-31AD-BF5F-6E0B-4970F3CF42A5/
