Teju 80% no Latvijas ciemiem neatbilst likumā noteiktajam ciemu statusam
Rīga, 24.janv., LETA. No 6319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam, proti, tajos nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.
Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.
Atceļot minētajām 4880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.
Tāpēc ministrija atbilstoši jau ilggadīgai vairāku pašvaldību pielietotajai praksei rosina grozīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot divu veidu ciemus – kompaktas apbūves ciems un adresācijas ciems.
Kompaktas apbūves ciems ir esoša vai plānota apdzīvota vieta ar kompaktu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem – ielas, centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija -, šādam ciemam novada teritorijas plānojumā nosaka ciema teritorijas robežas, kā arī novada dome nosaka ciemā ietilpstošās adreses un ciema nosaukumu.
Savukārt adresācijas ciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar kompaktu vai izklaidu apbūvi, bez pilsētvidei raksturīgiem elementiem, kurai novada teritorijas plānojumā nenosaka robežas. Šādam ciemam novada dome nosaka ciema nosaukumu un ciemā ietilpstošās adreses, bet ciema statuss kalpo tikai adresācijas sistēmai.
VARAM arī uzsver, ka adresācijas ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī, tie kalpo par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti, kā arī cilvēki ikdienas saziņā.
Attiecīgos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā VARAM pieteikusi ceturtdienas valsts sekretāru sanāksmē.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/FD1A22EE-C80F-442D-AD6A-A5E71D0BB9AF/
Dzintars Zaļūksnis
80% «de facto» ciemu nemaz nav ciemi «de iure»
Patiesībā tā ir lieliska ilustrācija Latvijas valdošās koalīcijas politiķu attiecībām ar reālo pasauli. Vai jūs arī esat pamanījuši? Tāds iespaids, ka reizēm likumi un citi normatīvie akti tiek taisīti vai nu uz Marsa, vai “kabinetā zem deķa” un, kad sastopas ar realitāti, rodas “piespiedu līgumi”, “dalītais īpašums”, “nodokļu reformas”, “mājas-kuģi”, “veiksmes stāsti” un dažādi citi “podi”.
Nupat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pat bez īpaša izbrīna ir secinājusi, ka no 6319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi de facto neatbilst pašas ministrijas izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam de iure. Proti, šajos “spoku cienos” nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā.
Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, tagad brīnās VARAM, kurai savulaik acīmredzot bija grūti kādu no saviem dārgajiem činavniekiem aizsūtīt komendējumā “pa Latviju”, lai tak viņš redzētu, kāds izskatās ciema. Bet nē! – viss ir ritējis “kā vienmēr”, un tagad, re, radušās problēmas, kas “nav savietojamas ar realitāti”.
Proti, ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.
Atceļot minētajām 4880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, brīnās VARAM, tomēr – savādi gan! – izrādot gatavību atkāpties no principa “ja realitāte neatbilst likumam, jo ļaunāk realitātei”!
Proti, ministrija grasās pielāgoties ilggadīgai pašvaldību praksei un pati sevi rosina grozīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot divu veidu ciemus – kompaktas apbūves ciems un adresācijas ciems.
Kompaktas apbūves ciems būšot esoša vai plānota apdzīvota vieta ar kompaktu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem – ielas, centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija. Šādam ciemam novada teritorijas plānojumā tikšot noteiktas ciema teritorijas robežas, bet novada dome noteikšot ciemā ietilpstošās adreses un ciema nosaukumu.
Savukārt adresācijas ciems būšot “vēsturiski izveidota” apdzīvota vieta ar kompaktu vai izklaidu apbūvi, bez pilsētvidei raksturīgiem elementiem. Šāda tipa ciemam novada teritorijas plānojumā robežas nevajadzēšot noteikt. Novada dome tam došot nosaukumu un ciemā ietilpstošās adreses, bet būtībā tā būšot tikai adresācijas sistēmai.
Apgaismības skartās VARAM činavnieki uzsver, ka adresācijas ciemi esot viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, tie kalpojot par adrešu sistēmas elementu, tiekot lietoti sociālajā vidē un kalpojot kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti, kā arī cilvēki ikdienas saziņā.
Lūk, cik progresīvus grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā VARAM pieteikusi ceturtdienas valsts sekretāru sanāksmē!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/80-de-facto-ciemu-nemaz-nav-ciemi-de-iure
