Studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,6%
Rīga, 23.janv., LETA. Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2017./2018. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē kopumā 81,6 tūkstoši studentu pretstatā 82,9 tūkstošiem studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.
Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas sācis 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš.
Kā ierasts, vairums jauno studentu (43%) izvēlējušies apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2% samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9% ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4%) studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6% – par valsts budžeta līdzekļiem.
Šajā mācību gadā studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 25 koledžās, kas ir par četrām iestādēm mazāk nekā gadu iepriekš. Studentu vidū populārākās nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, kuras apgūst 42,1% studentu, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9%. Šajā akadēmiskajā gadā par 3,2% pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.
Vienlaikus apkopotie dati liecina, ka strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010.gada tas ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017.gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7% mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5% bija sievietes.
Tikmēr gada laikā būtiski audzis studentu, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas, skaits. Patlaban augstskolās studē 7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4% vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7%) ir vīrieši.
2017./2018.mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās izglītības iestādēs, kas ir par piecām mazāk nekā pirms gada, un 11 koledžās. Populārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas – tās attiecīgi apgūst 35,4% un 25,4% audzēkņu.
Pēc būtiska kāpuma 2016.gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības sākuši 11,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par 14,3% – ir sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5% un 8% – pakalpojumu un inženierzinātņu jomā.
Līdzīgi kā pērn, arī 2017.gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši audzēkņu. No tiem 35,2% ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 26,4% – pakalpojumu sfērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B13B0588-E1EF-4BBB-A01F-B0BF80D2B151/
10 gadu laikā studentu skaits krities par 35 %
2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.
Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.
Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.
Studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 25 koledžās -, kas ir par 4 iestādēm mazāk nekā pērn. Studentu vidū populārākās nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, ko apgūst 42,1 % studentu, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9 %. Šajā akadēmiskajā gadā par 3,2 % pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.
Strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010. gada tas ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017. gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7 % mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5 % bija sievietes.
Tikmēr gada laikā ir ievērojami audzis mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Patlaban augstskolās studē 7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4 % vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7 %) ir vīrieši.
Par 7 % sarucis uzņemto audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā
2017./2018. mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās izglītības iestādēs (par piecām mazāk nekā pirms gada) un 11 koledžās. Vispopulārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas – tās attiecīgi apgūst 35,4 % un 25,4 % audzēkņu.
Pēc būtiska kāpuma 2016. gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības uzsākuši 11,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par 14,3 % – vērojams sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5 % un 8 % – pakalpojumu un inženierzinātņu jomā.
Līdzīgi kā pērn, arī 2017. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši audzēkņu. No tiem 35,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 26,4 % – pakalpojumu sfērā.
Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās un profesionālās izglītības statistikas rādītājiem būs pieejama 5. martā CSP datubāzes sadaļā “Izglītība”.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7340977E-9545-4A7C-83C1-6145B96A8B41/
