Solvitu ārā, nacionālismu iekšā: Valdības piekrišana bez nopietnas izvērtēšanas 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā esot vēlētāju balsu “makšķerēšana”

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Rīga, 23.janv., LETA. Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Valdība šodien piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
Ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM ieskatā sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.
Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12.klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā,
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.
Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.
Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.
Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.
Arāja skaidroja, ka pārmaiņas mācību valodā tiks īstenotas līdztekus jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī jau apstiprinātajām izmaiņām valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtībā.
Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē. Šie līdzekļi būs pieejami valsts valodas prasmes līmeņa diagnostikai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, valsts valodas prasmes pārbaudēm, metodikas kursiem, citiem mācību pasākumiem, rokasgrāmatām un pedagogu portfolio mācību īstenošanai latviešu valodā, kā arī didaktiskajiem materiāliem mācībām pirmsskolas izglītībā.
Par grozījumiem abos likumos vēl lems Saeima.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC9BC-1BA1-DEA5-9A24-50984DDCC429/

Lembergs: Lēmums bez nopietnas izvērtēšanas sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā ir vēlētāju balsu “makšķerēšana”

Ventspils, 23.janv., LETA. Lēmums par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pirms tam neveicot nopietnu analīzi par skolu gatavību šādām izmaiņām, ir politisks un orientēts uz vēlētāju balsu “makšķerēšanu” šī gada rudenī gaidāmajā Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē savas bažas pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
Pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu analīzi un situācijas izvērtējumu, kas šajā gadījumā nav darīts, uzskata Lembergs.
“Katrs no jums, kad iebrien jūrā, izvērtē – var peldēt uz trešo sēkli vai nevar. Parasti jūs droši vien nepeldat uz trešo sēkli – izvērtējat savus spēkus un jūtat, ka varētu netikt atpakaļ, un tas ir pareizi. Ir, kas izvērtē spēkus, un pārpeld pāri arī Lamanšam, bet mēs ar jums nebūsim starp tiem,” salīdzināja Lembergs. Viņaprāt, tēlaini izsakoties, arī jautājumā par pāreju uz mācībām valsts valodā lēmums pieņemts, nedomājot vai varēs “aizpeldēt uz trešo sēkli un atpeldēt atpakaļ”.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav veikusi mazākumtautību skolu vērtējumu no viedokļa, cik gatavi izmaiņām ir pedagogi katrā skolā, mācību programmas un metodika, kā arī paši skolēni un vecāki, norādīja Lembergs.
“Ja gatavība kādā aspektā šobrīd nav pienācīga, tad jautājums, ko un kā darīt, lai tā būtu pienācīga tad, kad šī pāreja notiek. Protams, šāda veida anlītiska pieeja un apzināts, izsvērts lēmums nav raksturīgi. Ļoti bieži politiķiem gribas parādīt savus muskuļus, ka, lūk, mēs, vairākums, pieņemsim lēmumu, un jūs, mazākums, varat “ieskrieties”. Mēs runājam par demokrātiju un demokrātisku sabiedrību. Demokrātiska sabiedrība ir nevis tā, kur uzvar vienmēr vairākums, bet tā, kur ņem vērā mazākuma viedokli,” sacīja Lembergs.
Arī Ventspils mēra rīcībā neesot nekādas analīzes par mazākumtautību skolu gatavību šādām izmaiņām. “Līdz ar to es izsaku savas bažas, ka šis lēmums ir politisks, saistīts ar vēlēšanām 2018.gadā un orientēts uz vēlētāju balsu “makšķerēšanu”, kur [partijas] sacenšas savā starpā, kurš būs lielāks nacionālis – Nacionālā apvienība, “Vienotība”, arī Zaļo un zemnieku savienība, droši vien vēl kādi pievienosies, kas ir parlamentā. Es uzskatu, ka šādā veidā sociāli jūtīgus lēmumus nedrīkst pieņemt, jo mēs vismaz Ventspils pašvaldībā cenšamies tā nedarīt,” sacīja Lembergs, šādu pieeju lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā raksturojot kā “bezatbildīgu un neprofesionālu”.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Valdība šodien piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC9BE-8ACD-64FF-D900-C1BCE6CA0485/

Mācības vienā valodā

Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Valdība šodien piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Tvitera lietotāji izsaka domas par valdības lēmumu.

Valdības lēmumu atbalsta Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V).
Olafs Pulks
@Olafs_Pulks
Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā: diena.lv Lai izdodas!
Tue Jan 23 11:46:27 +0000 2018

Tvitera lietotāja Ieva, kura slēpjas aiz segvārda “Angry by default” (Vienmēr dusmīga), sarkastiski komentē valdības lēmumu.
angry by default
@ieva_w
drosmīgs lēmums. 28 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valdība ir gatava PĒC GADA sākt PĀREJU uz mācībām latviešu valodā. diena.lv/raksts/latvija…
Tue Jan 23 11:10:22 +0000 2018

Uzvaras laurus steidz plūkt Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) tviterkonts.
Nacionālā apvienība
@VL_TBLNNK
Pēc Nacionālās apvienības spiediena 8 gadu garumā valdība tikko beidzot atbalstīja 1. soli pakāpeniskai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā. ?
Apsveicam visus valstiski domājošos un turpināsim kopā izdarīt spiedienu pilnīgai pārejai uz valsts valodu!
Tue Jan 23 10:51:11 +0000 2018

Par teikto šaubās žurnāliste Evija Unāma.
Unama
@EvijaUnama
Nezinu, kas tas par “spiedienu”, ko nacionāļi sev piedēvē, bet šis nopelns (manuprāt) ir @Sadurskis ar savu nostāju. NA kaut kā uz IZM vadību ne reizi nav rāvušies… twitter.com/vl_tblnnk/stat…
Tue Jan 23 11:03:38 +0000 2018

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors novērtē partijas ietekmi lēmuma pieņemšanā.
Andis Kudors
@AndisKudors
@EvijaUnama @Sadurskis Jā, Šadurska solis bija izšķirošs, bet NA informatīvo fonu taču uzturēja. Vai tas nepalīdzēja tagad pieņemt lēmumu?
Tue Jan 23 11:08:44 +0000 2018
Unama
@EvijaUnama
@AndisKudors @Sadurskis Ne viss, kas skaļi izkliegts atbilst klusi paveiktiem darbiem ?
Tue Jan 23 11:14:25 +0000 2018

Žurnālists un lektors Oļģerts Tipāns norāda, ka jau notiek pakāpeniska pāreja uz uz mācībām latviešu valodā.
Oļģerts Tipāns
@olgertstipans
@EvijaUnama @AndisKudors @Sadurskis Pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā notikusi visu laiku kopš neatk. atjaunošanas: latviešu valodas mācīšanas uzlabošana un stundu skaita palielināšana, pāreja uz vairāku priekšmetu mācīšanu latviešu valodā – visu darīja citi, NA tikai “uzturēja fonu” (fonā bļaustījās):)
Tue Jan 23 11:21:08 +0000 2018

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) un Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (V) palīgs Edmunds Jurēvics izsaka pateicību ministram.
Arvils Ašeradens
@aseradens
Paldies @Sadurskis par drošu un neatlaidīgu virzību uz latvisku Latviju twitter.com/ltvpanorama/st…
Tue Jan 23 12:51:45 +0000 2018
Edmunds
@EdmundsJurevics
Paldies @sadurskis par platu soli pareizā virzienā. Cerēsim, ka Saeimas vairākums atbalstīs šo reformu. twitter.com/ltvpanorama/st…
Tue Jan 23 11:51:38 +0000 2018

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) sapratis “Vienotības” nostāju šajā jautājumā.
Jānis Iesalnieks??
@JanisIesalnieks
Atzīmējiet šo dienu kalendārā. Tā ir diena, kurā arī Vienotība atzīst “LATVISKU LATVIJU” kā mērķi. 🙂
#VēlēšanasTuvojas twitter.com/aseradens/stat…
Tue Jan 23 12:55:02 +0000 2018
Jānis Iesalnieks??
@JanisIesalnieks
Sāku saprast Vienotības rebrendingu (latv. “pārzīmološana”?) – Solvitu ārā, nacionālismu iekšā. twitter.com/JanisIesalniek…
Tue Jan 23 13:08:15 +0000 2018
http://www.leta.lv/ontheweb/item/27238315-62cf-410e-8b75-47322b5235d9