Valsts kontrole kritizē “deputātu kvotu” piešķiršanas praksi filmām “Nameja Gredzens” un “Dvēseļu putenis”

Valsts kontrole kritizē “deputātu kvotu” piešķiršanas praksi filmām “Nameja Gredzens” un “Dvēseļu putenis”

Rīga, 17.janv., LETA. Valsts kontrole revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti kritizē tā dēvēto “deputātu kvotu” piešķiršanas praksi filmām “Nameja Gredzens” un “Dvēseļu putenis”.
Valsts kontrole norāda, ka valstī ir noteiktas par nozaru politiku un nozares finansējuma sadali un izlietojumu atbildīgas iestādes. Savukārt Saeimai ārpus kārtas piešķirot līdzekļus atsevišķiem mērķiem vai projektiem, netiek ievērota valstī apstiprinātā nozaru politikas budžeta plānošana un tiek apieta normatīvos noteiktā nozares līdzekļu sadales kārtība.
Piemēram, Saeima vairākus gadus pēc kārtas nolēmusi samazināt plānoto finansējumu budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, piešķirot finansējumu atsevišķu filmu ražošanai. Tādējādi atsevišķu filmu producentiem ļauts neievērot esošo tiešās pārvaldes iestādes izveidoto kārtību.
Balstoties uz konstatēto, revidenti secinājuši, ka Saeimas rīcība, ārpus kārtas piešķirot līdzekļus atsevišķiem filmu projektiem, neievērojot normatīvos noteikto kārtību, neatbilst labai nozares līdzekļu plānošanas praksei.
Valsts kontrole atgādina, ka kultūras ministra pakļautībā ir Nacionālais kino centrs (NKC), kas ir tiešās pārvaldes iestāde, un tā mērķis ir īstenot valsts politiku kino un filmu nozarē, kā arī administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Lai filmu nozares projektiem piešķirtu finansējumu, NKC centrs rīko atklātu konkursu, nosaka normatīvie akti.
Revīzijā konstatēts, ka, neievērojot normatīvajos aktos noteiktos principus par finansējuma piešķiršanu filmu nozares projektu īstenošanai, jau piecu gadu garumā tiek piešķirts finansējums filmai “Dvēseļu putenis” par kopējo summu 1 390 172 eiro.
Finansējums 35 572 eiro apmērā, kas tika piešķirts SIA “Studija F.O.R.M.A.” filmas projekta izstrādei, ražošanas sagatavošanai un filmēšanas uzsākšanai tika norakstīts izdevumos 2014.gadā, jo “Studija F.O.R.M.A.” izstrādāja filmas projektu, bet tās ražošanu neuzsāka, jo tika lauzts līgums ar Aleksandra Grīna tiesību turētāju. SIA “Amber Land Films” pārņēma filmas “Dvēseļu putenis” veidošanu 2014.gadā no “Studija F.O.R.M.A.”.
“Saskaņā “Amber Land Films” 2016.gada 1.decembrī iesniegto atskaiti NKC no piešķirtā finansējuma laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam 867 500 eiro apmērā “Amber Land Films” bija izlietojusi finansējumu 107 226 eiro apmērā, kas veido tikai 12,4% no kopējā piešķirtā finansējuma,” norādīja Valsts kontrole.
Tāpat NKC 2015.gada 29.maijā noslēdza finansēšanas līgumu ar SIA “Platforma” par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 449 096 eiro apmērā spēlfilmas “Nameja gredzens” pabeigšanai. Piešķirtais finansējums tika pārskaitīts 2015.gadā, savukārt 2016.gadā finansējums šai spēlfilmai netika piešķirts.
Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka 2016.gada 23.novembrī, pamatojoties uz deputātu priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” otrajam lasījumam, tika piešķirts finansējums 300 000 eiro apmērā “Nameja gredzena” uzņemšanai, lai gan 2016.gada 13.oktobrī tika pasludināts “Platformas” maksātnespējas process. Revidenti piebilda, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem šāds apstāklis nemaz neļauj pretendēt uz finansējumu NKC atklātajā konkursā.
Tajā pašā laikā Valsts kontrole piebilst, ka 2017.gada 9.jūnijā tika pieņemts tiesas lēmums par “Platformas” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks bija izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Filmas “Nameja gredzens” režisors ir Aigars Grauba un filma uz ekrāniem nonāks šodien.
Savukārt filmas “Dvēseļu putenis” režisors ir Dzintars Dreibergs un plānos, ka filma uz ekrāniem nonāks 2019.gada 11.novembrī.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/E48FDAA8-DAE9-4E0B-9797-A07773A3F8DC/

Valsts kontrole: Pērn izdevies izvairīties no kritizētajām “deputātu kvotām”; papildus līdzekļu piešķiršana tika laicīgi izdiskutēta

Rīga, 17.janv., LETA. Pagājušajā gadā, izstrādājot 2018.gada budžetu, Finanšu ministrijai (FM) izdevies novērst kritizēto “deputātu kvotu” piešķiršanu, revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti Latvijā secinājusi Valsts kontrole.
Par “deputātu kvotām” Valsts kontroles revidenti uzskata deputātu priekšlikumus budžeta līdzekļu piešķiršanai atsevišķiem pasākumiem, kas tiek izskatīti Saeimā budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā budžeta likumprojekta otrajā lasījumā. Revīzijas iestādē piebilda, ka “deputātu kvotas” nav normatīvi regulētas un nav skaidri to piešķiršanas kritēriji.
Tomēr Valsts kontrole uzskata, ka iepriekšējā prakse, kad papildu līdzekļu piešķiršana notika bez visaptverošām diskusijām, neizvērtējot budžeta prioritātes, kompromisus, alternatīvu izmaksas un lietderību, neatbilst labiem budžeta plānošanas principiem.
Tajā pašā laikā Valsts kontrole norāda, ka, plānojot 2018.gada budžetu, FM izdevās ieviest būtiskus uzlabojumus, lai novērstu iepriekšējo gadu otrarā lasījuma priekšlikumiem nepieciešamo līdzekļu piešķiršanas trūkumus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš informēja sabiedrību, ka atteiksies no “deputātu kvotām” Saeimā. Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka faktiski no “deputātu kvotām” pilnībā neatteicās, bet tās iekļāva budžetā agrākā plānošanas posmā, Ministru kabinetā apstiprinot prioritāros pasākumus.
“Mainītā kārtība, kad “deputātu kvotas” netiek piešķirtas iepriekšējo gadu ierastajā praksē, kopumā vērtējama pozitīvi, jo diskusijas par prioritātēm un lēmumu pieņemšana notiek savlaicīgāk. Tajā pašā laikā revidenti secina, ka ir jāuzlabo caurskatāmība, jo prioritāro pasākumu pieteikumi Ministru kabinetam un diskusija par tiem finanšu ministra izveidotā darba grupā, nav publiski pieejama, salīdzinot ar to, ka deputātu priekšlikumi, kas iesniegti Saeimā uz otro lasījumu, un debates ir publiski pieejamas,” teikts revīzijā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/C741999E-4ED9-4C01-A785-FDA452291416/

Valsts kontrole: Koalīcijas darba grupas iesaiste budžeta veidošanā nav caurredzama

Rīga, 17.janv., LETA. Valdību veidojošo partiju koalīcijas darba grupas iesaiste budžeta veidošanas procesā nav caurredzama, revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti Latvijā secinājusi Valsts kontrole.
Revīzijā konstatēts, ka nozīmīgus budžeta lēmumus, piemēram, par fiskālās telpas palielināšanu, izdevumu optimizāciju, ieņēmumus palielinošiem pasākumiem, attīstības izdevumu apjomu un sadalījumu, faktiski pieņem koalīcijas darba grupa, kuras iesaiste budžeta izstrādes procesā normatīvajos aktos nav paredzēta.
“Koalīcijas darba grupā diskusija notiek vairs ne tik daudz par budžeta resoru iesniegtajiem, bet gan par politisko partiju priekšlikumiem,” atzīst Valsts kontrole.
Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka budžeta resori iesniedz priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām, ja Finanšu ministrijas (FM) aprēķini liecina, ka tam būs pieejami līdzekļi jeb ir pozitīva fiskālā telpa. Prakse liecina, ka pēc FM aprēķiniem, izstrādājot 2015.-2017.gada budžetus, nevienu gadu brīdī, kad tiek uzsāktas diskusijas par prioritārajiem pasākumiem, nav bijuši pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu apstiprināšanai.
Tajā pašā laikā Valsts kontrolē atzīmē, ka 2017.gadā tika mainīta prioritāro pasākumu vērtēšanas kārtība, un vairs netika veikta iesniegto priekšlikumu ranžēšana pēc punktiem, bet tā vietā finanšu ministrs nodrošināja prioritāro pasākumu izvērtēšanu, organizējot darba grupas sanāksmes.
Revidenti uzskata, ka budžeta ietvara likuma 2018.-2020.gadam izstrādes dokumentos nav izsekojams, pēc kādiem kritērijiem ir izvēlēti atbalstāmie pasākumi par kopējo summu 318 780 724 eiro, kas ir 29% no kopējā prioritāro pasākumu finansējuma.
“Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Taču koalīcijas darba grupas izveides process, sastāvs un darbības kārtība nav skaidra un nav normatīvi regulēta, attiecīgi koalīcijas darba grupas locekļiem nav nosakāma atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un sniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam, kas revīzijā apskatītajos gadījumos Ministru kabinetā parasti ir arī apstiprināti bez iebildumiem. Revidentu ieskatā, jebkuru lēmumu pieņemšana ārpus normatīvi iedibinātās budžeta izstrādes sistēmas grauj valsts budžeta kvalitāti un ir pretrunā ar atklātības un caurskatāmības principu, un tas nemainīsies, kamēr vien šāda ārpussistēmas lēmumu pieņemšana pastāvēs,” uzsver Valsts kontrole.
Sabiedrībai nav pieejama pilnīga informācija par finansējuma sadales procesu prioritārajiem pasākumiem, jo 2018.gada budžeta izstrādes laikā vēl aktīvāk un atklātāk tika iesaistīta koalīcijas budžeta darba grupa, kuras tikšanās protokoli nav publiski pieejami, piebilst Valsts kontrole.
Apkopojot konstatēto, revidenti secinājuši, ka koalīcijas budžeta darba grupa, sagatavojot priekšlikumu valdībai ar atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem, papildu ministriju priekšlikumiem iekļauj sarakstā koalīciju veidojošo partiju priekšlikumus, tādējādi neievērojot normatīvajos aktos paredzēto prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas un izvērtēšanas procesu. Pēc revidentu aplēsēm laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tādā veidā budžetā ir iekļauti pasākumi par kopējo summu vismaz 775 367 724 eiro.
Valsts kontrole iesaka nodrošināt caurskatāmību un atklātību koalīcijas budžeta darba grupas iesaistei budžeta izstrādes procesā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/51C16188-1F5B-4028-94AD-2B39351DEA04/

Valsts kontrole rosina mazināt valsts parādu un budžeta veidošanā ievērot fiskālo disciplīnu

Rīga, 17.janv., LETA. Valsts kontrole revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti rosina mazināt valsts parādu un budžeta veidošanā ievērot fiskālo disciplīnu.
Valsts kontrole norāda, ka Ministru kabinets un Finanšu ministrija (FM) nav ieviesuši vai ir tikai uzsākuši darbības rekomendāciju ieviešanā 48% no Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) sniegtajām 42 rekomendācijām par nepieciešamajiem uzlabojumiem fiskālajā disciplīnā. Piemēram, nav progresa attiecībā uz rekomendāciju par finansējuma sadales optimizāciju veselības aprūpes sistēmai, jo, kā norāda FDP, lai gan finansējums tiks izmantots, lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus, ir maz ticams, ka šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme uz sistēmas efektivitāti un ilgtspēju.
Tāpat FDP 2014.gadā sniedza rekomendāciju par nepieciešamību plānot fiskālā nodrošinājuma rezervi, un, lai gan 2017.gads bijis pirmais, kad šāda rezerve ir izveidota, 2019.gadā tā atkal nav plānota.
“Situācija, ka netiek ņemta vērā lielākā daļa no fiskālo disciplīnu uzraugošās institūcijas rekomendācijām, liecina par FM, Ministru kabineta un Saeimas nepietiekamu izpratni par fiskālās disciplīnas ievērošanas svarīgumu, FDP lomu un tās rekomendāciju ietekmi uz valsts finanšu ilgtspēju,” atzīst Valsts kontrole.
Revīzijā tika vērtēta arī budžeta plānošanas procesā pieņemto lēmumu atbilstība fiskālās politikas principiem un tika secināts, ka FM budžeta plānošanā tikai daļēji ievēro fiskālās politikas principus.
Vērtējot vispārējās valdības parādu ilgtermiņā, Valsts kontrolei radušās šaubas par vispārējās valdības parāda ilgtspēju. Revidentu ieskatā, ir nepieciešams ņemt vērā tādus faktorus kā sabiedrības attīstības tendences, proti, vai mēs kā sabiedrība spēsim nodrošināt stabilu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi arī turpmāk.
“Nevērtējot iespēju atdot valsts parādu, bet paredzot tikai pārfinansēšanu un valsts parāda palielināšanu, lai nodrošinātu deficīta finansēšanu, nav nodrošināta atbildīga un ilgtspējīga valsts fiskālā politika, jo šādi vispārējās valdības parāds turpinās augt, vienlaikus saglabājoties 40% apmērā no IKP. Lai gan vispārējās valdības parāds ir stabils attiecībā pret IKP, FM vērtējuma neesamība par tā uzturēšanas ilgtspēju neliecina par apdomīgu un atbildīgu valsts fiskālo virzību,” norāda Valsts kontrole.
Lai mazinātu valsts finanšu ilgtspējas risku iestāšanos un nodrošinātu atbildīgu fiskālo politiku, Valsts kontrole aicina FM izvērtēt un noteikt specifisku, Latvijai optimāli uzturamu valsts parāda līmeni, pilnveidot fiskālo risku pārvaldību, paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi katru gadu, kā arī veikt pasākumus, lai atklātu informāciju par Fiskālās disciplīnas likumā paredzēto fiskālās politikas principu ievērošanu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/17512DF2-6EBC-42E3-8226-7BEE0BCDC1AD/

Revīzija: Valsts budžeta izstrādes procesā trūkst aktīvas Ministru kabineta un premjera rīcības

Rīga, 17.janv., LETA. Valsts budžeta izstrādes procesā trūkst aktīvas Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīcības, revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti Latvijā secinājusi Valsts kontrole.
Revīzijā konstatētas vairākas jomas, kurās trūkst pietiekami aktīvas un stingras Ministru kabineta un premjera rīcības, lai varētu uzskatīt, ka budžeta izstrādes process ir labi pārvaldīts.
Kā piemēru Valsts kontrole min uz rezultātu vērsta budžeta plānošana, jo vēl arvien attīstības un budžeta plānošanas sistēmas pastāv katra pati par sevi un, tikai gatavojot gadskārtējā valsts budžeta paskaidrojumus, šīs sistēmas tiek formāli sasaistītas.
Revīzijā tika secināts, ka valdības deklarācija un valdības rīcības plāns netiek veidots un strukturēts tā, lai tas būtu kā rīcības plāns Saeimas dotā darba uzdevuma izpildei – Saeimas apstiprināto nacionālo attīstības mērķu sasniegšanai. “Nacionālajiem vidēja termiņa attīstības mērķiem ir jābūt kā sākuma punktam valdības deklarācijas, valdības rīcības plāna izstrādei, budžeta plānošanai, un rezultātu informācijai jābūt daļai no budžeta procesa. Tam nepieciešams stingrs premjera atbalsts. Revidentu ieskatā sistēmisku un mērķtiecīgu darbu uz rezultātu vērsta budžeta plānošanas sistēmas izveidē kavē arī tas, ka nav skaidri norādīts, kurš ir galvenais procesa vadītājs attiecībā uz rezultatīvo rādītāju sistēmas pilnveidošanu – Finanšu ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs vai Valsts kanceleja,” uzsver Valsts kontrole.
Tāpat nepieciešama aktīvāka valdības un premjera rīcība publisko investīciju projektu pārvaldīšanā. Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijā nepastāv lielo publisko investīciju projektu vadības sistēma, tai skaitā mērķtiecīga, sistēmiska publisko investīciju izdevumu plānošana, kas nodrošinātu, ka visupirms tiek piešķirti līdzekļi tiem projektiem, kas atbilst valsts attīstības prioritārajām vajadzībām, un laicīgi tiek apzināti visi turpmākie izdevumi, t.sk. iegūto aktīvu uzturēšanai.
Turklāt Latvijā nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments par publisko investīciju “plānu B”, kura mērķis būtu paredzēt, kā valsts patstāvīgi spēs finansēt publiskās investīcijas arī situācijā, kad Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi mazināsies vai apsīks.
Ministru kabinetam un valdības vadītājam vajadzētu arī aktīvāk iesaistīties budžeta izdevumu pārskatīšanā. Pēc Valsts kontroles domām, nav pieļaujama pavirša Ministru kabineta attieksme pret valsts budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu un tās rezultātu ignorēšana, kā tas ir noticis, pārskatot 2018.gada un 2019.gada valsts budžeta izdevumus, kad, neskatoties uz Finanšu ministrijas ierosinājumu ministrijām iekšēji pieejamos resursus izmantot efektīvāk, Ministru kabinets šādu viedokli neatbalsta.
Tāpēc pastāv risks, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes, piemēram, 2018.gada budžetā 30,2 miljonus eiro izlietos aktualitāti zaudējušu jauno politikas iniciatīvu finansēšanai vai turpinās iepriekšējos gados jaunajām politikas iniciatīvām piešķirto finansējumu izlietot neatbilstoši apstiprinātajam mērķim.
“Atzinīgi vērtējam Ministru prezidenta publiski pausto viedokli, ka valdībai jādarbojas kā komandai, un viņš kā valdības vadītājs sagaida uz rezultātu vērstu komandas darbu. Tomēr šo viedokli iedzīvināt traucē fakts, ka būtiski lēmumi tiek pieņemti ārpus normatīvi iedibinātās sistēmas, t.i., ārpus valdības,” norāda Valsts kontrole.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/1F24C474-3AAE-488B-86F7-D6C0BBA0B892/

Finanšu ministrija ņems vērā Valsts kontroles ieteikumus budžeta izstrādes procesa efektivizēšanai

Rīga, 17.janv., LETA. Finanšu ministrija (FM) ņems vērā Valsts kontroles revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti minētos ieteikumus budžeta izstrādes procesa efektivizēšanai, revīzijas dokumentā norādīja ministrija.
Valsts kontroles revīzija tika veikta laikā, kad FM veica izmaiņas valsts budžeta politikā, līdz ar to ministrija Valsts kontroles sniegtos ieteikumus vēl analizēs, lai pilnveidotu valsts budžeta politiku, kā arī veicinātu tās ciešāku sasaisti ar nozaru politiku īstenošanu.
Tajā pašā laikā ministrijā atzina, ka tā jau ir veikusi vairākas darbības un būtiski pārskatījusi valsts budžeta politiku. Piemēram, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, sagatavojot budžeta paskaidrojumus, norāda to atbildībā esošās darbības jomas, kurās tiek īstenota noteikta politika vai darbības virziens, un katrai formulētai darbības jomai izstrādā politikas un resursu vadības karti.
Lai prioritāro pasākumu iesniegšanas un izvērtēšanas process būtu vienkāršāks, efektīvāks, akcentētu prioritāro pasākumu ietekmi uz ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecību, FM arī veikusi attiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā.
FM ieskatā, budžeta struktūra jau tagad atbilst starptautiskajai praksei un budžeta veidošanas pamatprincipiem. Turklāt atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais budžets, tai skaitā 2018.gada budžets, jau otro reizi pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.
Ministrija nepiekrīt Valsts kontroles priekšlikumam, ka ir jāizstrādā jauns politikas plānošanas dokuments ar pasākumiem publisko investīciju plūsmas stabilizēšanai pēc Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma. FM uzskata, ka efektīva valsts pārvalde nedarbojas pēc principa, ka katra jauna jautājuma atrisināšanai labākais instruments ir jauna plānošanas dokumenta izstrāde.
“Pašlaik nav zināms ne Eiropas Savienības fondu samazinājuma apjoms, ne nodokļu reformas faktiskā pozitīvā ietekme uz ilgtermiņa izaugsmi. Abu šo rādītāju prognozes rāda, ka papildus ekonomikas izaugsme spēs ģenerēt resursus publiskajām investīcijām apjomā, kas nosegtu Eiropas Savienības fondu samazinājumu. Līdz ar to pašlaik nav
pietiekama informācija, kas norādītu uz nepieciešamību izstrādāt speciālu politikas plānošanas dokumentu,” atzina FM.
Pamatā Valsts kontroles ieteikumi FM ir saprotami un ministrija tos ir saskaņojusi. Turklāt, ņemot vērā, ka revīzijas laikā ir notikusi Valsts kontroles un FM konstruktīva sadarbība, ministrija jau ir uzsākusi darbu atsevišķu ieteikumu ieviešanai, trijos informatīvajos ziņojumos nosakot budžeta politikas attīstības virzienus un sasniedzamos mērķus.
“Ministrija ieviesīs Valsts kontroles ieteikumus atbilstoši valdības īstenotajai budžeta un fiskālajai politikai, kā arī turpinās pilnveidot valsts budžeta politiku. FM veiktās un plānotās darbības ir neatņemama valsts pārvaldes reformas ieviešanas sastāvdaļa, kuras rezultātā tiks paaugstināta valsts pārvaldes pakalpojumu vērtība, centralizētas
atbalsta funkcijas un ieviesta projektu komandu pieeja valdības prioritāšu sasniegšanā,” atzina FM.
Valsts kontrole revīzijā atzina, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. FM ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi.
“Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata. Starptautiski atzīta labā prakse liecina, ka mums vēl tāls ceļš ejams, lai teiktu – iedzīvotāju interesēm atbilstošāku budžetu vairs nav iespējams saplānot,” atzina Valsts kontrole.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/6CB4F5E1-97D6-4528-8EEE-3192739C2734/

Uz kino ekrāniem pirmizrādi piedzīvos režisora Aigara Graubas filma “Nameja gredzens”

Rīga, 17.janv., LETA. Latvijas kinoteātros šodien pirmizrādi piedzīvos režisora Aigara Graubas filma “Nameja gredzens”, aģentūru LETA informēja filmas komunikācijas konsultante Agnese Ruberte.
Pirmizrādes centrālais pasākums ar filmas veidotāju un aktieru līdzdalību norisināsies kinoteātrī “Forum Cinemas” plkst.19. Tas būs vērojams arī tiešraidē mobilajā lietotnē “LMT Straume”. Tajā pašā laikā filmas seansi paredzēti arī citos Latvijas lielākajos kinoteātros.
Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš filmējies arī seriālā “Vikingi”. Galvenajās lomās varēs redzēt arī lietuviešu aktrisi Aisti Diržūti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi.
Filmu producējusi SIA “Platforma”, sadarbībā ar Lielbritānijas kino izplatīšanas kompāniju “Kaleidoskops” un Kauņas kinostudiju. Kopējais filmas budžets ir 2,5 miljoni eiro, no kuriem 700 000 eiro trīs gadu laikā piešķirti no Nacionālā kino centra līdzekļiem.
Grauba iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču Endrem piemīt nepieciešamās rakstura īpašības. “Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,” pauda režisors.
Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti – par Nameja gredzenu un zemgaļiem. “Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,” skaidroja Grauba.
Savukārt, interesējoties par zemgaļu stāstu, režisors laika gaitā nonāca pie secinājuma, ka ziņas par Nameju ir visai skopas, taču vēsturiskos dokumentos viņš tiek minēts kā karalis. “Tāpat skaidrs, ka viņš ar mainīgiem panākumiem vadījis zemgaļu sacelšanos pret krustnešiem. Namejs kopā ar Traideni devās uz Žemaitiju, un pēdējās ziņas ir tādas, ka viņš Prūsijas kaujās pret krustnešiem ir turpinājis pretošanos visa mūža garumā. Ir arī iespējams, ka viņš miris kādā kaujā, bet tas nav precīzi zināms,” norādīja režisors. Līdz ar to, pēc Graubas domām, šāda faktu neprecizitāte par attiecīgajiem vēstures notikumiem ir ļoti piemērota kino veidošanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=nameja&mode=nonozare,stem&item=F4565413-8337-4340-9E93-12E25071B35F

Atsauksmes par “Nameja gredzenu”

Tvitera lietotāji steidz izteikt domas par režisora Aigara Graubas jaunāko filmu “Nameja gredzens”, kura šonedēļ piedzīvojusi pirmizrādi. Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš filmējies arī seriālā “Vikingi”. Galvenajās lomās varēs redzēt arī lietuviešu aktrisi Aisti Diržūti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi. Filmu producējusi SIA “Platforma”, sadarbībā ar Lielbritānijas kino izplatīšanas kompāniju “Kaleidoskops” un Kauņas kinostudiju. Kopējais filmas budžets ir 2,5 miljoni eiro, no kuriem 700 000 eiro trīs gadu laikā piešķirti no Nacionālā kino centra līdzekļiem. Grauba iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti – par Nameja gredzenu un zemgaļiem. “Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu,” skaidroja Grauba.

Vēsturnieks Gustavs Strenga interesējas par līdzcilvēku atsauksmēm.
Gustavs Strenga
@agnerts
Tie, kuri vakar bija pirmizrādē, īsumā pastāstiet, kāds tas “Nameja gredzens” īsti ir?
Thu Jan 18 09:32:02 +0000 2018

Skeptiski noskaņots ir Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders.
Ivars Neiders
@IvarsNeiders
@agnerts Filmas treileris atsit jebkādu vēlmi to skatīties.
Thu Jan 18 10:10:30 +0000 2018

Kritiku filmas scenārijam velta Endija.
endija
@cirslitis
Labi, ka man uzdāvināja biļetes,nevis tērēju savu naudu. Kārtīgi noreklamēta amatieru filma. Pāris sakarīgie aktieri nevar izglābt filmu,ja scenārijs ir atbaidošs. #NamejaGredzens
Thu Jan 18 19:12:55 +0000 2018

Īsu aprakstu sniedz tvitera lietotāja Simona.
Simona
@simgur
“Nameja Gredzens” trīs teikumos:
1) vācu puisis (blakussedētājs) filmas laikā trīs reizes uztaisīja feispalmu ??‍♂️,
2) žetons puišiem aizmugurē, kas svarīgā brīdī nočukstēja “my prrecccious”,
3) izejot no zāles, meiteņu bariņš par filmu pauda totālu sajūsmu.
Thu Jan 18 23:05:55 +0000 2018

Arī priesteris Ilmārs Tolstovs dalās iespaidos.
Ilmārs Tolstovs
@tolstovs1
Daudz patosa un “holivudisku” šova elementu, vērienīgums un vēstures falsifikācija, pagānisma glorifikācija un kristietības nomelnošana, maz saiknes ar realitāti. Skaista pasaka. #Namejagredzens
Thu Jan 18 21:30:13 +0000 2018

Kinodarbu atzinīgi novērtē rakstnieks Arvis Kolmanis.
Arvis Kolmanis
@ArvisKolmanis
Gāju ar lielu skepsi. Taču Nameja gredzens patīkami pārsteidza. Tiešām neslikti žanra robežās.
Thu Jan 18 09:52:00 +0000 2018

Kolmaņa viedokli vēlas precizēt tvitera lietotāja Kaija Skujiņa.
Kaija Skujiņa
@KaijaSkujina
@ArvisKolmanis Jūs sakāt, ka šoreiz labāks par Rīgas sargiem un tiem basketbolistiem?
Thu Jan 18 10:00:54 +0000 2018
Arvis Kolmanis
@ArvisKolmanis
@KaijaSkujina Jā.
Thu Jan 18 10:13:56 +0000 2018

Arī Līvai Pērkonei “Nameja gredzens” nav licis vilties.
Līva Pērkone
@Liva
Nameja Gredzens vakar pārsteidza, vislabākajā nozīmē. Nebija salkani, bija asiņaini, ticami un apbrīnojami kvalitatīvi. Tā nav vēsturiska filma, bet tā IR ļoti laba filma. Visu cieņu, bet beidzot redzu kino, kam ir lielākas ambīcijas par Latviju vien. Ejiet skatīties, ir vērts!
Thu Jan 18 08:23:50 +0000 2018

Žurnālists Juris Vaidakovs iesaka filmu nevērtēt kā vēsturiski izzinošu materiālu.
Juris Vaidakovs
@Afanasijs
Par #Namejagredzens! Ja kāds šo filmu grasīsies skatīties kā vēsturiski izglītojošu materiālu, tad nošaujaties jau pirms došanās uz kino! Bet filma ir laba, iespaidīga un vērienīga piedzīvojumu filma par senajiem laikiem. Iešu vēlreiz!
Thu Jan 18 13:33:05 +0000 2018

Noskatīties filmu iesaka Ulrika Māliņa.
Ulrika Māliņa
@Ulrikaaaaa
“Nameja gredzens” ļoti, ļoti patika, vērtīga un gaumīga filma, turklāt bezgala reālistiska – sajūta, ka atrodies tajā pat laikā un telpā. Tikai dažas vietas likās par daudz komiskas, it īpaši asiņainākajos brīžos. Bet tiešām iesaku! #Namejagredzens
Wed Jan 17 20:56:32 +0000 2018

Komplimentus filmas veidotājiem velta tvitera lietotājs Ruslans Biserovs.
Ruslans Biserovs
@ruslansbiserovs
Ļoti skatāma filma. Visu cieņu aktieriem un filmas veidotãjiem! #namejagredzens
Wed Jan 17 19:31:25 +0000 2018

“Radio Skonto” programmu direktors Valdis Melderis citē savu sarunu kinoteātra kasē.
Valdis Melderis
@ValdisMelderis
Kasē:
-Jums katru rītu tāda rinda??
-Jā, pensionāri ir ļooti aktīvi.
-Uz Nameju liels pieprasījums?
-Jā, atsauksmes arī ir labas.
-Ka vismaz nav kauns skatīties?
-Nav, nav kauns.
P.S. Pāris manis uzrunāto bija izvēlējušies arī “Aritmiju” un “Staļina nāvi”.
#NamejaGredzens https://t.co/8iLzf3uYDO
Fri Jan 19 12:50:38 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/bc7bf8f4-3c84-4c8a-9acc-39cd665c86d8/