Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekts: “Oligarhu sarunās” ir valsts sagrābšanas pazīmes
Rīga, 14.janv., LETA. Tā dēvētajās “oligarhu sarunās” ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, teikts “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā.
Ziņojuma projekts vēl var tikt labots un pilnveidots. Paredzēts, ka pirmdien komisija izvērtēs deputātu ierosinājumus komisijas ziņojumam. Tad, izskatot priekšlikumus, komisija lems par galaziņojumu.
Ziņojuma projektā norādīts, ka “oligarhu sarunās” ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, jo sarunas apliecina, ka valsts amatpersonas valstiskos jautājumos rīkojas un spriež tā, it kā kārtotu privātas lietas un valsts būtu instruments ekonomiskā labuma gūšanai sev, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ziņojuma melnrakstā tiek skaidrots, ka “valsts sagrābšana” nav juridisks termins un agrāk nebija ietverts vai skaidrots kādā no likumiem. Tāpat norādīts, ka valsts sagrābšanas izpratne, tās pazīmju konstatēšana un izvērtēšana turpmāk var palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm palīdzēt noteikt konkrētu noziedzīgu nodarījumu patieso raksturu, sabiedrisko bīstamību un kaitīgas sekas.
Komisijas ziņojumā projektā pausts, ka valsts sagrābšana vai valsts sagrābšanas centieni ir “morāli un, kad vien iespējams, arī politiski nosodāma, jo ir pretrunā ar Satversmi”. Ar valsts sagrābšanu tiekot pārkāpts Satversmes 2.pants, kurā teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Saeimas deputāti, kur nodarbojas ar valsts sagrābšanu, arī pārkāpjot Satversmes 18.pantu, jo devuši svinīgo solījumu, ka būs uzticīgi Latvijai un stiprinās tās suverenitāti.
Ziņojuma melnrakstā arī uzskatītas valsts sagrābšanas darbības, kas var tikt sodītas saskaņā ar Krimināllikuma pantiem. Piemēram, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņu nesniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļdošanā, kukuļdošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, tirgošanās ar ietekmi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā arī skaidrots valsts sagrābšanas jēdziens – politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība ārējo normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev ekonomisku labumu.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
Galaziņojumu oficiāli apstiprināt plānots sanāksmē, kas provizoriski varētu notikt ceturtdien pēc Saeimas sēdes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/40250120-F295-496A-AA89-8F8BD2D01BC4/
Judins atsevišķajā viedoklī norādīs uz “Oligarhu lietā” saskatāmajām valsts sagrābšanas pazīmēm
Rīga, 15.janv., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Andrejs Judins (Par!/V) atsevišķajā viedoklī norādīs uz tā dēvētājā “oligarhu lietā” saskatāmajām valsts sagrābšanas pazīmēm, politiķis šodien pastāstīja žurnālistiem.
Viņš norādīja, ka komisijas vairākums attiecībā uz valsts sagrābšanas formulēšanu galaziņojumā saistībā ar ieņemot diez gan piesardzīgāku pozīciju.
Parlamentārietis arī rosinās uzlabot normatīvo regulējumu, piemēram, situācijās, kad amatpersonas pārkāpuma lietā ir sniegta nepatiesa liecība, bet pirms saukšanas pie atbildības iestājas noilgums.
Daži no Judina priekšlikumiem sēdē tika atbalstīti, tomēr joprojām vairākām lietām galaziņojuma projektā politiķis nepiekrīt. Piemēram, attiecībā uz to, kas ir vainīgs “oligarhu lietā”, kolēģu pozīcija esot maigāka. Tiek akcentēta nevainīguma prezumpcija, lai gan komisija nevienu nesauks pie kriminālatbildības un neliks braukt uz cietumu, skaidroja deputāts.
Tāpat politiķim ir pavisam citi secinājumi par situāciju ar laikrakstu “Diena”, nekā pašlaik teikts ziņojuma projektā. Viņš norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas laikā tika saņemta informācija, kas liecināja, ka medijus mēģināja ietekmēt.
Iepriekš vēstīts, ka galaziņojuma sākotnējā melnrakstā teikts, ka nav konstatēti notikuši faktiski “Dienas” redakcionālās neatkarības apdraudējumi, prettiesiska šī laikraksta rakstu satura ietekmēšana vai cita veida manipulācija ar sabiedrisko viedokli, izmantojot laikrakstu.
Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) šodien aģentūrai LETA apliecināja, ka izskatīti visi galaziņojumam iesniegtie priekšlikumi. Nākamajā sanāksmē 18.janvārī pēc Saeimas sēdes plānots lemt pat galaziņojuma projekta apstiprināšanu.
Komisija šodien nenolēma publiskot 4.janvāra sēdes protokolu un stenogrammu, kā to iepriekš bija aicinājis darīt Judins. Tas netika darīts, jo šie dokumenti satur ierobežotas pieejamības informāciju, pastāstīja Sudraba. Savukārt Judins norādīja, ka, piemēram, bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniecei Jutai Strīķei nebūtu iebildumi par viņas teiktā publiskošanu.
Sēdē atbalstu neguva arī Judina priekšlikums publiskot to kriminālprocesa daļu, kuras plašāka pieejamība būtu sabiedrības interesēs.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EDAC28C1-7814-42E8-94CC-17CF992C394F/
Sudraba: Valsts sagrābšana Latvijā turpinās jau no 90.gadu sākuma
Rīga, 15.janv., LETA. Valsts sagrābšana Latvijā turpinās jau no 90.gadu sākuma, šodien žurnālistiem sacīja “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Komisija vēl turpina strādāt pie galaziņojuma izstrādes, tāpēc politiķe pagaidām nekomentēja, vai komisija ir secinājusi, ka “oligarhu lieta” ir saistāma ar valsts sagrābšanu. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka galaziņojuma melnrakstā ir norādīts, ka tā dēvētajās “oligarhu sarunās” ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes.
Paužot personīgo viedokli, Sudraba norādīja, ka kopš 90.gadiem notiekošie valsts “dalīšanas un pārdalīšanas” procesi nav beigušies arī šodien.
Lai tas mainītos, ir jāaug cilvēku apziņai, vai viņi valsti izmanto sava labuma gūšanai, vai arī domā par iedzīvotājiem, pauda politiķe. Likumdošanā valsts sagrābšanai atbilst konkrēti Krimināllikumā minēti noziegumi, un nepieciešama juristu diskusija, kā šo jēdzienu vēl plašāk ietvert likumu sistēmā. Tas nebūs viens noziegums, bet konkrētu pazīmju kopums var veidot novērtējumu par valsts sagrābšanu, skaidroja komisijas vadītāja.
Parlamentārās izmeklēšanas deputāti šodien vienojušies par valsts sagrābšanas juridisko formulējumu un turpina strādāt pie jautājumiem par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, pastāstīja Sudraba.
Komisija šodien slēgtā sēdē divarpus stundās izskatīja apmēram pusi no deputātu priekšlikumiem, un pašlaik turpinās darbs pie pārējo rosinājumu izvērtēšanas.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
Galaziņojumu oficiāli apstiprināt plānots sanāksmē, kas provizoriski varētu notikt ceturtdien pēc Saeimas sēdes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC93F-1323-51B8-7C45-0574D6E327BD/
Parlamentārās izmeklēšanas ziņojuma projekts: Jāizvērtē atbildības noteikšana par žurnālistu nepieļaujamu ietekmēšanu
Rīga, 15.janv., LETA. Saeima varētu tikt aicināta izvērtēt, vai jāievieš atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai cita veida nepieļaujamu ietekmēšanu, liecina “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā paustais.
Dokumenta saturs gan vēl var mainīties, komisijai skatot deputātu iesniegtos priekšlikumus.
Ziņojuma projektā norādīts, ka Krimināllikums pašlaik neparedz atbildību par prettiesisku masu saziņas līdzekļu ietekmēšanu. Tāpēc parlamentam būtu jāvērtē iespējas veikt izmaiņas šajā situācijā.
Galaziņojuma melnrakstā arī pausts, ka nav konstatēts, ka būtu notikusi laikraksta “Diena” izdevēja īpašnieku vai patieso labuma guvēju prettiesiska slēpšana ar mērķi manipulēt ar sabiedrisko domu. Tāpat dokumenta projektā ir norādīts, ka nav pamata secināt, ka laikraksta “Diena” izdevējs būtu bijis tāds īpašnieks vai patiesais labuma guvējs, kurš nav norādīts publiskos reģistros.
Dokumenta projektā arī minēts, ka nav konstatēti notikuši faktiski “Dienas” redakcionālās neatkarības apdraudējumi, prettiesiska šī laikraksta rakstu satura ietekmēšana vai cita veida manipulācija ar sabiedrisko viedokli, izmantojot laikrakstu.
Iepriekš gan vēstīts, ka savā laikā saistībā ar ietekmi uz laikrakstu “Diena” publiski ir minēts politiķis Aivars Lembergs un ekspolitiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Ņemot vērā citas parlamentārajā izmeklēšanā notikušās diskusijas, komisija arī varētu rosināt Saeimai atsevišķi izvērtēt tā sauktās koalīcijas padomes satversmība jeb atbilstību Satversmei. Pagaidām galaziņojumā ir plānots norādīt, ka šāda institūcija Satversmē nav paredzēta, taču tajā, piedaloties arī personām, kas nav Saeimas deputāti, tiek pieņemti lēmumi, kuri ietekmējot demokrātiskus procesus.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
Galaziņojumu oficiāli apstiprināt plānots sanāksmē, kas provizoriski varētu notikt ceturtdien pēc Saeimas sēdes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC929-10A6-467D-1BEC-13563520B1C3/
