Čehijas prezidenta vēlēšanās vadībā Zemans
Prāga, 13.janv., LETA—AP. Čehijā sestdien beigusies balsošana prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, un saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem šobrīd pārliecinošā vadībā izvirzījies pašreizējai valsts galva Milošs Zemans, kas kļuvis bēdīgi slavens ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem.
Čehijas Statistikas birojs vēsta, ka saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz 70% biļetenu saskaitīšanas, par Zemanu balsojuši 41,11% vēlētāju.
Tikmēr vadošais starp astoņiem Zemana sāncenšiem – prorietumnieciski noskaņotais bijušais Čehijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Jirži Drahošs – pagaidām ieguvis 25,45% balsu.
Trešajā vietā aptuveni ar desmit procentiem balsu šobrīd atrodas bijušais diplomāts Pavels Fišers.
Tomēr šķiet, ka Zemanam neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, un tāpēc pēc divām nedēļām – 26. un 27.janvārī – nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu.
Kā ziņots, saskaņā ar aptaujām otrajā kārtā lielākas izredzes uzvarēt ir Drahošam, kurš varētu iegūt 48,5% balsu, Zemanam ar 44% paliekot otrajā vietā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133EC91D-A043-B64D-410B-F51964978AEA/
Čehijā būs jārīko otrā prezidenta vēlēšanu kārta
Prāga, 13.janv., LETA—AP/AFP/DPA. Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas noslēdzās sestdien, pašreizējais valsts galva Milošs Zemans nav spējis iegūt vismaz pusi balsu, un tāpēc pēc divām nedēļām nāksies rīkot otro kārtu.
Otrajā kārtā Zemanam pretī stāsies bijušais Čehijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Jirži Drahošs.
Čehijas Statistikas birojs vēsta, ka saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 98,3% biļetenu saskaitīšanas, par Zemanu balsojuši 38,88% vēlētāju, kamēr Drahošs ieguvis 26,44% balsu.
Trešajā vietā ar aptuveni desmit procentiem balsu ierindojies bijušais diplomāts Pavels Fišers.
“Fināls mums vēl ir priekšā, un nozīme ir tam,” paziņojis Drahošs, aicinot tos, kas vēlas pārmaiņas, aktīvi piedalīties 26. un 27.janvārī paredzētajā balsošanas otrajā kārtā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā no aptuveni 8,4 miljoniem balsstiesīgo čehu pie balsošanas urnām devušies apmēram 60%, un piecus gadus iepriekš, kad Zemans tika ievēlēts uz savu pirmo prezidentūras termiņu, vēlētāju aktivitāte bija aptuveni tikpat augsta.
73 gadus vecais Zemans 2013.gadā kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kas tika ievēlēts vispārējās vēlēšanās, un savas prezidentūras laikā viņš kļuvis bēdīgi slavens ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem.
Savukārt 68 gadus vecais Drahošs stingri iestājas par Čehijas dalību ES un NATO, kā arī atbalsta pāreju uz eiro, lai gan aptaujas liecina, ka 85,2% čehu ir pret vienoto Eiropas valūtu.
Tajā pašā laikā arī Drahošs, tāpat kā visi pārējie astoņi kandidāti, kas startēja vēlēšanu pirmajā kārtā, iebilst pret Briseles uzspiestajām patvēruma meklētāju pārdales kvotām.
Kā ziņots, saskaņā ar aptaujām otrajā kārtā lielākas izredzes uzvarēt ir Drahošam, kurš varētu iegūt 48,5% balsu, Zemanam ar 44% paliekot otrajā vietā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133EC910-9C51-423E-47AB-A1BB545DB45C/
Vai čehi joprojām cietīs Zemanu?
Čehijā šodien sākas prezidenta vēlēšanas, un balsojums, kas turpināsies līdz sestdienas pēcpusdienai, lielā mērā tiek uzskatīts par referendumu, kurā vēlētājiem jāizšķiras gan par līdzšinējā valsts galvas Miloša Zemana likteni, gan par valsts turpmāko politisko virzienu.
Zemans, kas iepriekš pabijis gan parlamenta spīkera, gan premjera krēslā, 2013.gadā kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kas amatā ievēlēts vispārējās vēlēšanās. Mēnesi pēc viņa ievēlēšanas prezidenta amatā, 2013.gada 3.aprīlī, virs valsts galvas rezidences – Prāgas pils – tika pacelts zilais un dzelteni zvaigžņotais Eiropas Savienības (ES) karogs, pret ko kategoriski iebilda viņa priekštecis – eiroskeptiski noskaņotais Vāclavs Klauss. Šis simboliskais solis zināmā mērā nomierināja liberālāk noskaņotos, pamatā pilsētās dzīvojošos čehus, kas savā vairumā nebalsoja par Zemanu, kliedējot viņu bažas par Čehijas ģeopolitiskā kursa iespējamo maiņu.
Taču šīs cerības ātri izgaisa, un šodien čehu sabiedrība gan savā attieksmē pret Zemanu, gan attieksmē pret savu patieso identitāti un ģeopolitisko piederību ir sašķeltāka nekā jebkad iepriekš. “Vēlēšanas atklāj dziļāku konfliktu. Tās parāda, cik sabiedrība ir polarizēta,” sarunā ar aģentūru AFP norāda neatkarīgais politikas analītiķis Jirži Pehe. “Tā ir cīņa starp postkomunistisko sabiedrības daļu, kuru pārstāv Zemans, un otru, teiksim, moderno prorietumniecisko daļu, kas vienkārši vairs nevēlas šo prezidentu.”
Vairumam no Zemana sāncenšu starp svarīgākajām prioritātēm ir Čehijas rietumnieciskās orientācijas atjaunošana. “Prāgas pili nepieciešams izsvēpēt,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzīst viens no kandidātiem uz prezidenta amatu – mūzikas producents un bukmeikeru kantora “Fortuna” dibinātājs Mihals Horāčeks. “Es vēlos, lai Prāgas pils līdzinātos veikala skatlogam, spožai caurskatāmības gaismai.”
Zemans kļuvis par vienu no skaļākajiem pretiniekiem pret Krieviju vērstajām ES sankcijām, un tagad viņam sācis piebalsot arī Andrejs Babišs, kura dibinātā populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO) uzvarēja oktobrī notikušajās vēlēšanās un kuram Zemans uzticējis valdības veidošanu. Par pašreizējā prezidenta siltajām jūtām pret Maskavu liecina arī tas, ka viņa tuvāko padomnieku lokā ir Krievijas naftas giganta “Lukoil” Čehijas filiāles dibinātājs.
Par vienu no savām pirmās prezidentūras prioritātēm Zemans padarīja ciešāku attiecību veidošanu arī ar komunistisko Ķīnu, un tās līdera Sji Dzjiņpina uzņemšana Prāgā bija īpaši grezna. Tomēr ne visi čehi uzskata, ka tas valstij nāktu par labu. “Es nevēlos, ka Čehijas Republika kļūst par Trojas zirgu tādiem veidojumiem kā Krievijas Federācija un Ķīna,” uzsver Horāčeks.
Ne mazāk skarbs pret Zemanu ir viņa visnopietnākais sāncensis – bijušais Čehijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Jirži Drahošs. “Mēs, čehi, sakām – zivs pūst no galvas, un tas pilnībā raksturo Zemana pilnvaru termiņu,” norāda 68 gadus vecais politiķis, kas savulaik nodarbojies ar fizikālo ķīmiju. “Viņš ir sagrāvis mūsu starptautisko reputāciju, viņš atsvešinājis svarīgākos ekonomikas un drošības partnerus, viņš devalvējis sabiedrisko diskursu, un arvien lielākā mērā viņš izdabā ekstrēmistiem.”
Lai gan Drahošs stingri iestājas par Čehijas dalību ES un NATO, arī viņš, tāpat kā visi astoņi pārējie kandidāti, iebilst pret Briseles uzspiestajām patvēruma meklētāju pārdales kvotām, kuras Zemans veiksmīgi izmantojis savā retorikā. Tajā pašā laikā Drahošs atbalsta pāreju uz eiro, lai gan aptaujas liecina, ka 85,2% čehu ir pret vienoto Eiropas valūtu.
Sašķeltajā sabiedrībā par Zemanu valda diametrāli pretēji viedokļi. Viņa atbalstītāju acīs 73 gadus vecais ekonomists ir ar politkorektumu nesaistīts politiķis, kas nevairās atklātas un bieži asprātīgas valodas. Vēl nesen nepārtraukti smēķējošais un labprāt alkoholu lietojošais Zemans, kuram ārstu prasību dēļ no šiem priekiem gan nācies pēdējā laikā atteikties, pārstāv veco politiķu skolu, un saviem sekotājiem viņš ir prezidents, kas uzklausa “mazā cilvēka” cerības un rūpes.
Lai nu kā, viņa sentences jeb “bon mots”, kā prezidents pats tās dēvē, kļuvušas plaši pazīstamas. 2015.gadā, piemēram, biedējot Dienvidmorāvijas pilsētas Zlīnas iedzīvotājus ar gaidāmo musulmaņu imigrantu invāziju, Zemans brīdināja: “Mūsu sieviešu skaitums būs zaudēts, jo viņas tiks ievīstītas parandžās.” Tomēr viņš steidza piebilst, ka “var iedomāties dažas sievietes, kam tas nāktu par labu.”
Patiesībā islāma pasaules jeb, kā viņš pats saka, “anticivilizācijas” radītos draudus Zemans padarīja par savas prezidentūras galveno tēmu. 2015.gada novembrī viņš pat kāpa uz vienas skatuves ar visai raibu galējo nacionālistu grupu, bet divus gadus vēlāk prezidents, kas pats sevi gan dēvē par kreiso, jau kā galvenais runātājs uzstājās galēji labējā partijas “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD) kongresā.
Tomēr šīs ekstravagances ne visiem čehiem ir pa prātam. Klāra, kurai iespēja doties pie balsošanas urnas būs pirmo reizi, vēlas pārmaiņas Prāgas pilī. “Domāju, ka prezidents Zemans valsti nepārstāv tik labi, kā viņam to vajadzētu,” atzīst jauniete, kas 18 gadu vecumu sasniegs tieši sestdien, vēlēšanu pirmās kārtas otrajā dienā. “Reizēm viņš uzvedas, it kā nebūtu mūsu prezidents, un mani tas mulsina.” Klāra, kas šobrīd mācās vienā no Prāgas ģimnāzijām, uzskata, ka problēmas var radīt arī Zemana veselības stāvoklis, jo pašreizējais prezidents, kas sirgst ar diabētu, jau šobrīd staigā ar lielām grūtībām.
Taču Prāgas ģimnāziju audzēkņi diez vai ir Zemana elektorāts. Pēc savas ievēlēšanas bijušais komunists, kas pēc komunistiskā režīma krišanas 1989.gadā kļuva par Sociāldemokrātiskās partijas līderi, solīja pārstāvēt “zemākos desmit miljonus”, tādējādi nepārprotami norobežojoties no valsts pilsētnieciskās elites.
Šī nepatika ir abpusēja. Gandrīz visi Zemana plakāti, kas karājas pie laternu stabiem Prāgas vidusšķiras rajonos, ir norauti vai apķēpāti. Tajā pašā laikā Zlīnā, Ostravā vai prezidenta dzimtajā Kolīnā īpaši gados vecāko un mazāk izglītoto vēlētāju vidū valda pavisam cits noskaņojums.
“Nedaudz pārspīlējot, var sacīt, ka viņa (Zemana) atbalstītāji un tie, kas balsoja par [ASV prezidentu] Donaldu Trampu, ir ļoti līdzīgi. Tipiski tie dzīvo mazās vai vidēja lieluma pilsētās vai laukos,” intervijā aģentūrai DPA atzīst ietekmīgais čehu vēlēšanu eksperts Jans Hercmans.
Ja var ticēt aptaujām un bukmeikeru prognozēm, ļoti daudzi čehi ir gatavi balsot par Zemana palikšanu Prāgas pilī uz vēl vienu piecus gadus ilgu pilnvaru termiņu, tomēr maz ticams, ka viņam izdosies gūt uzvaru jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Ja tas tomēr notiks, tad, kamēr mazpilsētu krodziņos noritēs svinības, lielpilsētas, domājams, pārņems dziļa depresija. Taču, ja pēc divām nedēļām tomēr notiks otrā kārta, kurā saskaņā ar aptaujām uzvaru varētu gūt kāds no Zemana sāncenšiem, tas, apritot 25 gadiem kopš valsts dzimšanas, varētu iezīmēt lielas pārmaiņas Čehijas politikā.
Analītiķi norāda, ka Drahoša uzvara var izjaukt Babiša mēģinājumus noturēties pie varas ar mazākuma valdības palīdzību, jo sagaidāms, ka līdz 16.janvārim atlikto uzticības balsojumu viņš neizturēs. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var vēlreiz piedāvāt to pašu premjera kandidātu, un Zemans ir solījis dot Babišam “otru iespēju”, ja viņš cietīs sakāvi pirmajā uzticības balsojumā. Pehe uzskata, ka Zemana uzvara var “nobruģēt ceļu dziļākai aliansei ar Andreju Babišu, kas novedīs pie izmaiņām dažos liberālās demokrātijas un valsts pamatparametros”. Taču situācija dramatiski mainīsies, ja uzvarēs Drahošs, kas “ļoti nepārprotami paziņojis, ka tiesiski vajāts cilvēks nevar būt par premjerministru”.
Lai gan Drahoša pretinieki iedēvējuši viņu par “destilēto ūdeni”, kurš kā kandidāts parādījis sevi kā ļoti bezkrāsainu un neharismātisku, pēc Hercmana domām, viņš ir vienīgais, kurš spēj otrajā kārtā pārspēt Zemanu, jo to spēj paveikt “nevis tas, kuram ir daudz paša atbalstītāju, bet drīzāk tas, kurš sev radījis tik maz ienaidnieku, cik iespējams”.
Lai gan Čehijas prezidentam, bez valdības vadītāja nominēšanas, pamatā ir vien ceremoniālas pilnvaras, eksperti norāda, ka valsts galvam, kura portreti karājas katrā skolas klases telpā, ir vērā ņemama ietekme uz sabiedrisko domu. “Prezidents drīzāk tiek uztverts kā monarhs,” saka Pehe. “No viņa tiek sagaidīta ne vien pārstāvniecība, bet arī toņa uzdošana debatēs par sabiedriskām problēmām.”
Pat Drahošs, kā pats ļāvis noprast, apzinās, ka daudzi čehi valsts galvas krēslā labprātāk redzētu “vīru no tautas”, nevis akadēmisku sausiņu. Tieši tāpēc viņš, domājams, apsolījis “ik pa laikam uzaicināt svarīgus politiķus uz alus kausiņu”. Par alus cenām viņš tomēr, šķiet, nav izteicies, un tāpēc saskaņā ar čehu tradīciju vēlēšanu iznākumu droši prognozēt vēl nevar.
(Avoti: BBC, AFP, DPA.)
Nozare.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EC8F2-232A-2FA5-76E2-8C1D66386CCB/
