Ārlietu ministrijā līdz šim apstiprināts 81 simtgades publiskās diplomātijas programmas projekts
Rīga, 13.janv., LETA. Ārlietu ministrijas (ĀM) simtgades publiskās diplomātijas programmā līdz 2.janvārim apstiprināts 81 projekts, liecina ĀM sniegtā informācija.
Par tēmām, kas saistītas ar Latvijas vērtībām un vēsturi apstiprināti astoņi projekti, tajā skaitā izstādes Uzbekistānā, Itālijā, Grieķijā, Eiropas Padomē Strasbūrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī konferences par vēsturi Francijā un Turcijā. Savukārt par tēmu “Ilgtspējīga Latvijas nākotne” apstiprināti 28 projekti, kuru skaitā ir konferences Baltijas valstu simtgades zīmē vairākās pasaules valstīs, Baltijas dienas Stokholmā, žurnālu speciālizlaidumi par Latviju Čehijā un Ēģiptē, kā arī atbalsts Latvijas dalībai Baltijas valstīm veltītos pasākumos Francijā, Itālijā, Beļģijā un Lielbritānijā.
Lai atbalstītu Latvijas kino, apstiprināti astoņi projekti, tajā skaitā Latvijas kino dienas Sanktpēterburgā, Kijevā un Deli. Tāpat plānots atbalsts “Oskaram” virzītās Latvijas filmas “Melānijas hronika” atpazīstamības kampaņai ASV un Latvijas filmu un kino ekspertu dalībai festivālos Indijā, Beļģijā, Dānijā un Austrijā.
Literatūra, zinātniskās publikācijas un pētījumi tiks atbalstīti ar sešiem projektiem, kuru vidū ir trīs Baltijas valstu vēstniecību Lielbritānijā organizēti atbalsta pasākumi Baltijas valstu dalībai “London Book Fair 2018” goda viesu statusā, kā arī atbalsts Latvijas dalībai grāmatu gadatirgū Boloņā. Ar 14 projektiem tiks atbalstīta arī mūzika, piemēram, atbalstot Latvijas mūziķu koncertu programmas Krievijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Kanādā, ASV un Somijā. Bet vizuālās mākslas un skatuves mākslas atbalstam apstiprināti 17 projekti.
Savukārt pērn simtgades publiskās diplomātijas programmas ietvaros notikuši 68 pasākumi 25 valstīs, tajā skaitā astoņi projekti tēmā “Latvijas vērtības un vēstures stāsti”, 25 projekti tēmā “Ilgtspējīga Latvijas nākotne”, 12 projekti tēmā “Atbalsts Latvijas kino”, desmit projekti tēmā “Literatūra, zinātniskas publikācijas, pētījumi”, kā arī deviņi projekti tēmā “Atbalsts mūzikas projektiem” un četri projekti tēmā “Atbalsts vizuālās mākslas projektiem”.
Ministrijā norādīja, ka, tiecoties visefektīvāk izmantot pieejamos Latvijas resursus ārvalstīs, Simtgades starptautiskā programma tiks īstenota ar Latvijas vēstniecību, LIAA pārstāvniecību, kā arī goda konsulu tīkla un latviešu diasporas organizāciju starpniecību. ĀM skaidroja, ka simtgade ir lieliska iespēja piesaistīt ārvalstu partneru uzmanību Latvijas sasniegumiem un veicināt turpmāko sadarbību, vēlams konkrētos projektos, piemēram, ekonomikā, drošībā, kultūrā un izglītībā.
ĀM uzsvēra, ka tuvākajā laikā gaidāmas Baltijas un Francijas valstu prezidentu dalību izstādes “Baltijas simbolisms” atvēršanā Parīzē Orsē muzejā aprīļa sākumā, Latvijas dalību Londonas Starptautiskajā grāmatu tirgū aprīlī, kurā Baltijas valstis būs īpašo viesu statusā, kā arī Baltijas mūzikas festivālu Berlīnē februārī, kas veltīts Baltijas valstu simtgades svinībām Vācijā. Arī šajā festivālā visas trīs Baltijas valstis būs goda viesu statusā.
Kopumā ministrija šogad aptuveni 350 Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas projektos vismaz 50 valstīs plāno ieguldīt 1,3 miljonus eiro, norādot, ka sadalot šo summu pa pārstāvniecībām, katrai atvēlētā summa nepārsniedz 30 000 eiro.
Jau drīzumā janvārī ikviens Latvijas iedzīvotājs vēstniecību simtgades programmai varēs sekot ministrijas mājaslapā, kur kalendāra formātā būs pieejami visi ĀM apstiprinātie vēstniecību simtgades projekti. Latvijai ārvalstīs ir 48 pārstāvniecības, kas vairāk nekā 60 valstīs īstenos lielu skaitu projektu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/43A2C7F0-333C-46C4-89E8-F8B160C5D4CC/
Ar laikmetīgās mākslas izstādi atklāj Latvijas valsts simtgades pirmo notikumu Francijā
Rīga, 13.janv., LETA. Ar laikmetīgās mākslas izstādi atklāj Latvijas valsts simtgades pirmo notikumu Francijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Laikmetīgā mākslas centra komunikācijas vadītāja Marta Krivade.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šodien Parīzē atklās pirmo laikmetīgās mākslas cikla “Pārnēsājamās ainavas” izstādi, kas pievēršas trimdas mākslas procesu izpētei. Izstādē piedalās Latvijas un ārvalstu mākslinieki.
Krivade norāda, ka Latvijas valsts simtgades programmas izstāde izgaismo līdz šim vēsturē nenovērtētu neparastu Latvijas trimdas 20.gadsimta personību – dejotāju un publicisti Aiju Bertrāni. Viņa kopā ar vīru, amerikāņu dejotāju un mākslinieku Raimondu Dunkanu, Parīzē vadīja alternatīvas izglītības telpu un komūnu “Akademia”. Sapludinot kopā kapitālisma kritikā sakņotas idejas, vēlmi ikdienā izdzīvot Seno Grieķiju un Latvijai raksturīgo “dabisko” dzīvesveidu, akadēmijā varēja apgūt dejas, mākslas un amatniecības kursus, tai bija sava galerija un izdevniecība un tur notika teātra un dejas iestudējumi. “Akademia” bija 20.gadsimta Parīzē ne tikai mākslinieciski un ideoloģiski jauns strāvojums, bet arī saikne ar Latvijas trimdas kopienu Parīzē – uz brīdi tās ēkā pat norisinājās Latvijas vēstniecības rīkotie pasākumi.
Izstāde “Akademia: Performing Life” ir par vēstures rakstīšanu, saaužot kopā faktus, pieņēmumus, atmiņas, interpretācijas un – pats svarīgākais – mūsdienu mākslinieku balsis, skaidroja Krivade. Pēc viņas stāstītā, Latvijas un citu valstu mākslinieki savos darbos tiecas atklāt idejas, ko iemieso akadēmija un Aijas Bertrānes dzīvesstāsts – alternatīvas esošajai izglītības sistēmai, kolektīvās utopijas, dažādas radošuma izpausmes un saikni starp mākslu un amatniecību. Tāpat izstāde vedina pārdomāt tādu komūnu kā akadēmija pretrunīgos aspektus, piemēram, tās līdera personības kultu, kuru nekritiski atbalsta virkne sekotāju.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekts “Pārnēsājamās ainavas” pievēršas ar migrāciju saistītai identitātes maiņai, kas rodas, vienas kultūras iezīmēm pārklājoties ar citām un veidojot jaunas kombinācijas, un kalpo kā atsauce uz idealizētiem dzimtenes atmiņu tēliem, urbānās vides nospiedumiem vai spēcīgām politiskām pārliecībām, kas bieži vien pavada pašus emigrantus un ar migrāciju saistītās pārmaiņas, pastāstīja Krivade.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BDD41FD9-AC20-4A2B-89BB-0D8D2E79AF1D/
