Eiropa sāk «bīdīt» Latviju uz lauksaimniecības zemes tirgošanu ārzemniekiem

Brisele ir oficiāli pieprasījusi, lai Latvija, kā arī Bulgārija, Ungārija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, atceļot visus ierobežojumus, kas noteikti zemes iegādei ārzemniekiem. Eiropas Komisija (EK) šādu presību pamato ar to, ka ierobežojumi pārkāpj principus par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Ja zemes tirgus pilnīga liberalizācija nenotiks, EK draud vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Par to lasiet šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/eiropa-latvijas-politikiem-liek-turet-vardu-un-liberalizet-zemes-tirgu .
Tagad EK ir sākusi reālas darbības, lai panāktu šo valstu – arī Latvijas – zemes tirgus atvēršanu. Sākumam EK oficiāli aicina Latviju iesniegt savus apsvērumus “par likumā iekļautajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanas ierobežojumiem, kurus saskaņā ar ES tiesību aktiem var uzskatīt par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību ierobežojošiem”. Sāktā pienākumu neizpildes procedūra attiecas tikai uz ES pilsoņu un ES reģistrētu uzņēmumu veiktiem pirkumiem.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem noteikto pamatbrīvību ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt sabiedrības sevišķi svarīgas intereses, tomēr prioritāri jebkurā gadījumā ir “nediskriminācijas un proporcionalitātes principi”, kas šajā gadījumā nozīmē to, ka piespiest EK ievērot Latvijas sabiedrības intereses būs ļoti sarežģīti: kaut arī dalībvalstīm ir atļauts pieņemt savus noteikumus, lai veicinātu lauku attīstību, saglabātu lauku kopienas, veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanas turpināšanu un novērstu spekulatīvas darbības ar zemes cenām, minētajiem noteikumiem jābūt saskaņotiem ar ES tiesību aktiem.
Tāpēc EK uzskata, ka Latvijas noteikumi ir “stingrāki nekā vajadzīgs likuma leģitīmo mērķu sasniegšanai”. Šie ierobežojumi ietver, piemēram, nosacījumu, ka iespējamajam lauksaimniecības zemes pircējam vajadzīga atbilstoša profesionālā kvalifikācija, kā arī nedrīkst būt nodokļu parādi. Eiropā tas neesot pieņemams.
Dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var saglabāt ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem no valstīm ārpus ES.
Komisija informāciju pieprasa, nosūtot brīdinājuma vēstuli, kas atbilst pirmajam pienākumu neizpildes procedūras posmam. Latvijai atbilde jāsniedz divu mēnešu laikā.
Pašlaik likums par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz, ka fiziska un juridiska persona var iegādāties līdz 2000 hektāru zemes. Lai zemi iegādātos, pircējam vēl jāatbilst vairākām citām prasībām, turklāt atsevišķām zemes pircēju kategorijām noteiktas priekšrocības.
Lai varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, personai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat pircējam nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība. Zemes īpašniekam apsaimniekošana jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, paredzētas soda sankcijas.
Savukārt uzņēmumiem, kas vēlas iegādāties lauku zemi, jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tieši šos ierobežojumus par neleģitīmiem uzskata EK.
Patiesību sakot, EK šoreiz var pat saprast: politiķi, par visām varēm traukdamies uz ES, Briselei bija sasolījuši daudz ko, tostarp arī lauksaimnieciskās zemes tirgus liberalizēšanu pēc noteikta pārejas perioda. Šis pārejas periods – 10 gadi – ir pagājis, un EK pieprasa politiķiem turēt vārdu – Briseli neinteresē, ka šajā laikā nekas būtisks nav mainījies, un potenciālie vietējie zemes pircēji kā bija, tā arī ir palikuši pārāk nabagi, lai konkurētu ar ārvalstniekiem.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/eiropa-sak-virzit-latviju-uz-lauksaimniecibas-zemes-tirgosanu-arzemniekiem