AT spriedums lietā par mazo HES tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību no SPRK būs pieejams februārī
Rīga, 8.janv., LETA. Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šodien turpināja izskatīt kasācijas sūdzību lietā par mazās hidroelektrostacijas (HES) tiesībām saņemt zaudējuma atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un noteica, ka spriedums lietā būs pieejams šī gada 7.februārī, aģentūru LETA informēja AT pārstāve Baiba Kataja.
Iepriekšējā tiesas sēdē pērnā gada 6.novembrī tiesa uzklausīja Ekonomikas ministrijas viedokli un atlika lietas izskatīšanu Ekonomikas ministrijas iesniegto dokumentu iztulkošanai.
Savukārt 2015.gada jūnijā AT apturēja lietā tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais Eiropas Komisijas lēmums lietā “Atbalsts enerģijas ražotājiem”.
Lietā izšķirams, vai pieteicēja, mazā HES, ir tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību no SPRK. Zaudējumus veido pieteicējas negūtie ienākumi, un iemesls tam ir apstāklis, ka SPRK prettiesiski nenoteica elektroenerģijas vidējo realizācijas tarifu laika posmā no 2006.gada 1.marta līdz 2011.gada 1.aprīlim un pieteicējai nebija iespēja pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam par cenu, kas noteikta, izmantojot šo tarifu.
Administratīvā apgabaltiesa iepriekš šo pieteikumu noraidīja. Tiesa konstatēja, ka AT 2010.gada 11.marta spriedumā par šo lietu ir atzinums, ka SPRK bija kompetence šādu tarifu noteikt, tas atzīts arī Satversmes tiesas lēmumā par šo lietu. Vienlaikus apgabaltiesa atzina, ka, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, pieteicējai nav pamata prasīt, lai tiktu maksāta cena, kas veido nepieļaujami lielu valsts atbalstu un tādējādi ir pretrunā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BEA2B878-3AAA-4316-8181-D55B7CEF6063/
Lietā par mazo HES tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību nolēmums būs pieejams februārī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 8.janvārī mutvārdu procesā turpināja izskatīt pieteicējas – SIA “Grev” – kasācijas sūdzību lietā par mazās HES tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Augstākā tiesa pabeidza lietas izskatīšanu un noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 7.februārī.
Iepriekšējā tiesas sēdē 2017.gada 6.novembrī tiesa uzklausīja Ekonomikas ministrijas viedokli un atlika lietas izskatīšanu Ekonomikas ministrijas iesniegto dokumentu iztulkošanai.
2015.gada jūnijā Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais Eiropas Komisijas lēmums lietā Nr.SA37970 “Atbalsts enerģijas ražotājiem”.
Lietā izšķirams, vai pieteicēja, mazā hidroelektrostacija, ir tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Zaudējumus veido pieteicējas negūtie ienākumi, un iemesls tam ir apstāklis, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija prettiesiski nenoteica elektroenerģijas vidējo realizācijas tarifu laika posmā no 2006.gada 1.marta līdz 2011.gada 1.aprīlim un pieteicējai nebija iespēja pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam par cenu, kas noteikta, izmantojot šo tarifu.
Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa konstatēja, ka Augstākā tiesa 2010.gada 11.marta spriedumā lietā Nr.SKA-6/2010 (A42379306) atzinusi, ka komisijai bija kompetence šādu tarifu noteikt, tas atzīts arī Satversmes tiesas lēmumā lietā Nr.2009-14-01. Vienlaikus apgabaltiesa atzina, ka, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (elektroenerģijas tirgus liberalizācija), pieteicējai nav pamata prasīt, lai tai tiktu maksāta cena, kas veido nepieļaujami lielu valsts atbalstu un tādējādi ir pretrunā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 35.panta
otro daļu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/ED4B3345-235B-4317-A78C-546A230A7D57/
Gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs paaugstinājušās vidēji par 3,6%
Rīga, 8.janv., LETA. Gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs paaugstinājušās vidēji par 3,6% līdz nedēļas vidējai cenai 29,78 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo”.
Latvijā un Lietuvā cenas sasniedza 29,86 EUR/MWh, kas ir par nepilniem 4% augstāka cena nekā gada izskaņas nedēļā, bet Igaunijā kāpums nedaudz vairāk nekā 3% apmērā līdz 29,63 EUR/MWh.
Cenu virzība arī citos “Nord Pool” biržas tirdzniecības apgabalos bijusi augšupejoša. Būtiskākie cēloņi bija patēriņa pieprasījuma kāpums pēc svētku perioda gada nogalē, kā arī nokrišņu apjoma un gaisa temperatūras kritumi.
Pēc brīvdienām atkal novērojams kāpums elektroenerģijas patēriņā Baltijas reģionā – kopējais patēriņa apjoms pieaudzis 9% apmērā līdz 544 gigavatstundām (GWh). Visstraujāk elektroenerģijas pieprasījums audzis Lietuvā – par 16% līdz 233 GWh. Latvijā 5% pieaugums līdz 143 GWh, bet Igaunijā 4% kāpums līdz 168 GWh.
Vēl ievērojamāks bijis saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums – Baltijas valstīs kopumā par 20% līdz 488 GWh, kas veidoja 90% no reģionālā patēriņa apjoma. Izstrāde strauji pieaugusi katrā no valstīm – Latvijā par 23% līdz 196 GWh, Igaunijā par 12% līdz 208 GWh, bet Lietuvā par 36% līdz 83 GWh.
Latvijā Rīgas TEC izstrādes apjoms pieaudzis par 56%, un arī Daugavas HES turpina darboties efektīvi – jaunā gada sākumā ūdens līmenis Daugavā turpinājis palielināties salīdzinoši lielā nokrišņu apjoma ietekmē, un Daugavas HES izstrādes apjoms palielinājies par 24% līdz 154 GWh. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu nedēļas izstrādes apjoms bija nepilnas 74 GWh jeb vairāk nekā divas reizes mazāks apjoms.
Latvijā un Igaunijā šādi ražošanas apjomi veicinājuši šo valstu kā neto eksportētāju lomu – Latvijā saražots par 37% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Igaunijā par 24% vairāk. Lietuvā savukārt saražoti 36% no patērētā elektroenerģijas apjoma, valstij saglabājot neto importētāja lomu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DCB75E4F-4EF0-4243-840F-061A3EE4813B/
