Arnis Kluinis
Latvijai jāmaksā Antonova vietā
Pats par sevi saprotams ir Krievijas tiesas spriedums, ka Latvijas uzņēmumam airBaltic jāapmaksā Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova sataisītie parādi.
Latvijas Tieslietu ministrijā pāris mēnešus atrodas no Krievijas atnācis tiesiskās palīdzības lūgums Latvijai, lai tā piedzen no valstij piederošā uzņēmuma airBaltic vairāk nekā 20 miljonu eiro par labu izputējušajai, kādreiz V. Antonovam piederējušajai bankai Investbank. Tieslietu ministrija atbildējusi Krievijai ar lūgumu sniegt papildu informāciju, kas līdz vakardienai vēl saņemta nebija. Naudas piedzīšanas tālākā procedūra būtu Krievijas lūguma nodošana kādai vietējai tiesai rajona tiesas līmenī, kas tad lemtu par lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu. Latvijas tiesa nevarētu rīkoties simetriski Krievijas tiesai un prasību noraidīt tikpat automātiski, kā spriedumus par labu krieviem štancē Krievijā. Latvijai jārēķinās ar airBaltic lidmašīnu piezemēšanos Krievijā, kur Krievija tās var atņemt. Pat ja airBaltic no reisiem uz Krieviju atteiktos, kaut kas Latvijai atņemams Krievijā vienalga atrastos. Diez vai pēc tam Latvija atkal spētu rīkoties simetriski un savākt, piemēram, uz Latvijas ostām sūtītās Krievijas kravas.
Latvija iekūlās nepatikšanās, piekrītot tam, ka kādreiz Skandināvijas aviokompānijai SAS piederējušās kapitāldaļas nopērk fiktīva firma Baltijas aviācijas sistēmas, ko personificēja toreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks. Fikcija nozīmē to, ka viņam taču nekādas naudas darījumam nebija. To nācās daļēji aizņemties un daļēji izķeksēt no airBaltic, iegrāmatojot airBaltic zaudējumus. Šādas shēmas finansēšanai kā radīts bija V. Antonovs un viņa uzbūvēta banku piramīda, ieskaitot Latvijas Krājbanku. Doma tur laikam bija airBaltic eksponēšana par neparasti strauji augošu uzņēmumu un tā pārdošana ar lielu peļņu, no kuras pietiktu arī tam, lai atliktu atpakaļ no bankām paņemto naudu, bet īstenībā darījumi izjuka un atstāja tikai parādu un savstarpējo prasījumu ķēdi. Latvijas valsts apmaksāja daudzus airBaltic parādus un nokārtoja tā, lai Krājbankas likvidators nepārcenstos ar vēl citu parādu piedzīšanu no airBaltic, bet uz Krievijā un Lietuvā reģistrēto V. Antonova banku likvidatoriem tas neattiecas.
Cik pamatotas ir banku likvidatoru prasības, kas vismaz formāli celtas banku noguldītāju, nevis V. Antonova interesēs, tik pamatotas arī Latvijas un tāpat Lietuvas prasības pret V. Antonovu, kurš līdzvainīgs blēdībās, kādas pēc viņa pavēlēm izpildīja viņam piederošo banku vadītāji, ieskaitot Krājbankas prezidentu Ivaru Priedīti. Viņš tagad jau daudzus gadus deldē apsūdzēto solu un ir viesojies cietumā. Ja Krājbankā konstatēto blēdību iztiesāšana nonāktu līdz spriedumam, tas būtu pamats izvirzīt pretprasības bankām, ka Latvijai nav jākompensē visi zaudējumi, kādus vien bankas cietušas banku darbību regulējošo likumu un noteikumu pārkāpjošos darījumos.
Tomēr nākas atzīt, ka Latvija neko nespēj pret Krievijas aizsardzībā esošo V. Antonovu. Par to jau bija detalizēti stāstīts Neatkarīgās publikācijā Latvija bēg no izputējušās «Latvijas Krājbankas» īpašnieka Antonova pērnā gada 4. augustā saistībā ar I. Priedīša tiesāšanu. Šā tiesas procesa gaitu un izredzes ļoti labi raksturoja fakts, ka septiņus gadus ilgušajā Krājbankas izputēšanas izmeklēšanas gaitā neviens šīs lietas izmeklētājs nebija pat iedomājies, t.i., nestāstīja, ka būtu iedomājies, bet nav spējis Krievijas dēļ, kas izklausītos ticami, ka par bankas izputēšanu tomēr vajadzētu aprunāties ar bankas īpašnieku.
…Info avots: http://m.nra.lv/latvija/233223-latvijai-jamaksa-antonova-vieta.htm
Eksperti: “airBaltic” lidmašīnu arestēšana Krievijā ir maz ticama
Rīga, 5.janv., LETA. Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku “Investbank” Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt “airBaltic” lidmašīnas, ir maza, aģentūrai LETA atzina “airBaltic” bijušā konsultanta “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. “Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt – jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,” piebilda Gorodcovs.
Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt “airBaltic” lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.
“Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,” teica Gorodcovs.
Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.
“Krievijā var būt visādi brīnumi, bet pret citu valstu aviokompānijām šādus draudus īstenot nav nekāda pamata,” teica Krastiņš, piebilstot, ka starptautiskajā aviācijā tādā veidā – izsakot draudus arestēt mantu, lai piedzītu parādu – šādas lietas netiek kārtotas. Vienlaikus viņš atzina, ka no Krievijas puses šādu vai līdzīgu draudu izteikšana neesot nekas jauns.
Kā ziņots, Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības “airBaltic”.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka prasība saistīta ar bijušajam “Latvijas Krājbankas” lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku “Investbank”, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo “airBaltic” akcionāri BAS un “airBaltic” kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.
Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no “airBaltic” un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.
TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot “airBaltic” lidmašīnas un citu mantu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija patlaban izskata trīs konkrētus piedāvājumus “airBaltic” investora piesaistē.
“airBaltic” pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
“airBaltic” nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam “airBaltic” piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2780DF45-A7B9-4C3B-B0E0-A2EFB0A7C5AB/
