“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija slēgtā sēdē iztaujā Strīķi, Kalnmeieru un Streļčenoku
Rīga, 4.janv., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien slēgtā sēdē iztaujā ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un bijušo KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.
Tāpat uz sēdi aicināta pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Sanāksme būs slēgta un norisināsies no plkst.11 Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē. Komisijas sēdē paredzēta “oligarhu lietas” kriminālprocesa pirmstiesas stadijas izvērtēšana.
Ar “oligarhu” lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadība – Strīķe, Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Tiešais priekšnieks šai trijotnei tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Streļčenoks.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BBAC98E3-85FA-4935-9058-0D8002CF565C/
Sudraba: “Oligarhu lietas” izmeklēšanā tika pieļautas būtiskas kļūdas
Rīga, 4.janv., LETA. Tā dēvētās “oligarhu lietas” izmeklēšanas darba organizēšanā tika pieļautas milzīgas kļūdas, intervijā Latvijas Radio teica “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Viņa uzskata, ka izmeklēšanā tika pieļautas būtiskas kļūdas un tā notika neprofesionāli.
Tikušas izvirzītas ambiciozas apsūdzības, bet neesot bijis pavedienu, konkrēta plāna un rīcības skaidrības, lai pierādītu noziegumu un vainu. Turklāt notika manipulācijas ar sabiedrības viedokli daļā, kas vispār netika izmeklēta. Sabiedrībai tika pasniegts, ka tiek traucēta izmeklēšana, skaidroja Sudraba.
Politiķe norādīja, ka pašlaik komisijā top ziņojuma projekts, kas nākamnedēļ, 8.janvārī tiks piedāvāts izskatīšanai komisijas locekļiem. Sudraba ir pārliecināta, ka komisija paveiks tai doto uzdevumu un sniegs atbildes uz uzdotajiem jautājumiem noteiktā termiņā līdz 19.janvārim.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
Šodien komisija slēgtā sēdē iztaujās ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un bijušo KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.
Tāpat uz sēdi aicināta pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Sanāksme būs slēgta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A28A3750-2B16-446F-A189-A044D99C122E/
Atsaucību negūst aicinājums noturēt atklātu “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi
Rīga, 4.janv., LETA. Ņemot vērā, ka šodien “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē tiek skatīta ierobežotas pieejamības informācija, atsaucību neguva aicinājums pārskatīt lēmumu par sanāksmes noturēšanu slēgtā veidā.
Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece, pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP) izteica šo aicinājumu, norādot, ka neplāno atklāt valsts noslēpumu saturošu informāciju un ka “oligarhu lietas” izbeigtā kriminālprocesa materiāli nesatur izmeklēšanas noslēpumu.
Savukārt komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Māris Leja skaidroja, ka kriminālprocesa materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Sudraba norādīja, ka plāno izmantot šo informāciju komisijas sēdē un ka neviens no klātesošajiem nevēlas pārkāpt likumu, izpaužot attiecīgo informāciju publiski.
Pašlaik notiek komisijas slēgtā sēde.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC88D-8219-578D-80E8-FBFD1EFBEB16/
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norise raisa nelielu haosu
Rīga, 4.janv., LETA. Saistībā ar “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norisi šodien raisījās nedaudz haotiska situācija.
Aktīvas diskusijas sākās jau kādu laiku pirms oficiālā sēdes sākuma, kad deputātam Artusam Kaimiņam (KPV LV) komisijas priekšsēdētāja Sudraba norādīja, ka komisijai nepiederoši deputāti nevar piedalīties slēgtas sēdes norisē. Tomēr Kaimiņš aicināja norādīt normu, kas to liedz, un deputāts sākotnēji bija klāt arī slēgtajā daļā.
Pēc tam, kad komisijas telpas atstāja žurnālisti, deputāts Kaimiņš sēdes norisi apmēram 20 minūšu garumā pārraidīja tiešraidē sociālajā tīklā “Facebook”. Tiešraides laikā, visticamāk, gan neizskanēja ierobežotas pieejamības informācija, jo lielāko daļu aizņēma viedokļu apmaiņa starp Kaimiņu un komisijas priekšsēdētāju Ingunu Sudrabu (NSL), kā arī starp Sudrabu un bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci, pašreizējo Rīgas domes deputāti Jutu Strīķi (JKP), liecina deputāta “Facebook” kontā publicētais video.
To, ka neesot nepieciešams rīkot slēgtu sēdi, Strīķe tiešraides laikā argumentēja, skaidrojot, ka izmeklēšana ir pabeigta un ka kriminālprocesa materiālos vairs nav izmeklēšanas noslēpuma, bet kriminālatbildība esot paredzēta tieši par šāda noslēpuma izpaušanu. Sudraba norādīja, ka tos, kas neparaksta attiecīgo dokumentu, viņa mutiski informē par kriminālatbildību attiecīgas informācijas izpaušanas gadījumā.
Prokurors Māris Leja norādīja, ka pietiek ar to, ka klātesošie tiek informēti par kriminālatbildību par šādu rīcību. Strīķei vēloties uzdot kādu jautājumu šajā kontekstā, prokurors norādīja, ka viņai neesot tādu tiesību. “Jums šeit faktiski nav tiesību uzdot jautājumus, jums ir jāatbild uz jautājumiem. Jūs brīdināja par atbildību,” pauda Leja.
Savukārt Kaimiņš sūdzējās, ka viņam tiek izslēgts mikrofons. Sudraba vairākkārtīgi aicināja Kaimiņu izslēgt videokameru un netraucēt komisijas sēdes norisi. Viņa norādīja, ka nevēlas aicināt ierasties cilvēkus, kas risinātu šo situāciju. Deputāts gan mudināja komisijas vadītāju tā rīkoties un izsaukt attiecīgās personas.
Deputāts Andrejs Judins (Par!/V), reaģējot uz Kaimiņa, Strīķes un Sudrabas viedokļu apmaiņu, pikti paziņoja: “Sudrabas kundze, galu galā sāciet strādāt! Nu ko jūs šeit atnācāt, pasēdēt, paklausīties… Smieklīgi.” Komisijas vadītāja atkārtoti aicināja Kaimiņu nepārkāpt likumu un izslēgt kameru, kas kādu laiku vēlāk tika izdarīts.
Pēc apmēram pusstundas Kaimiņš atstāja komisijas telpas, informējot mediju pārstāvjus, ka komisijas deputāti esot nobalsojuši, ka viņš nevarot piedalīties komisijas sēdē.
Bijusī KNAB vadītāja vietniece Strīķe norādīja, ka komisijas pārstāvis ir aicinājis viņu parakstīt dokumentu par informācijas neizpaušanu. Ņemot vērā, ka dokumenta teksts vērtējams kā absurds un juridiski nekorekti sagatavots, viņa uzsvēra, ka to neparakstīs.
Strīķe arī izteica aicinājumu pārskatīt lēmumu par sanāksmes norisi slēgtā veidā, norādot, ka neplāno atklāt valsts noslēpumu saturošu informāciju un ka “oligarhu lietas” izbeigtā kriminālprocesa materiāli nesatur izmeklēšanas noslēpumu.
Sudraba un prokurors Māris Leja skaidroja, ka kriminālprocesa materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Komisijas vadītāja norādīja, ka plāno izmantot šo informāciju komisijas sēdē un ka neviens no klātesošajiem nevēlas pārkāpt likumu, izpaužot attiecīgo informāciju publiski.
Komisijas vadītāja aicināja mediju pārstāvjus atstāt komisijas telpas, lai varētu sākt slēgto sēdi.
Drīz vien pēc slēgtās sēdes sākuma komisija sāka iztaujāt mazāku skaitu cilvēku un vēlāk pa vienam, tāpēc komisijas sēdi, visticamāk, uz laiku nācās atstāt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, bijušajam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam, pašreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Ilzei Jurčai un bijušajam Drošības policijas (DP) priekšnieka vietniekam, Pretterorisma centra vadītājam Jurim Leitietim.
Pašlaik šīm personām nākas stāvēt ārpus komisijas sēdes telpām vairāk nekā stundu. Vēlāk gaidītājiem pievienojās bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Laikā, kad komisija turpināja uzklausīt Strīķi, deputāts Andrejs Judins (Par!/V) uz īsu laiku atstāja komisijas telpas, norādot, ka komisija reāli nestrādā, bet tur notiekošais vērtējams kā cirks.
Strīķe savas iztaujāšanas laikā izgāja pie žurnālistiem un pavēstīja, ka komisijas sēdē izsludināts pārtraukums, kura laikā deputāti plānojot tikt skaidrībā par vairākiem sēdes norises jautājumiem. Taču pēc pāris minūtēm bijusī KNAB vadītāja vietniece tika aicināta atgriezties un turpinājās viņas iztaujāšana.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC883-F0D5-A327-0050-1CAC01804244/
Strīķe: Sudraba un prokurors Leja komisijas sēdē uzvedās kā “oligarhu mafijas turpinājums”
Rīga, 4.janv., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtajā sēdē tās priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Māris Leja uzvedās kā “oligarhu (..) mafijas turpinājums”, šādu vērtējumu pēc komisijas sēdes žurnālistiem sniedza bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece, pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP).
“Pilnīgi viennozīmīgi: kā šo oligarhu taustekļi vai mafijas turpinājums uzvedās gan Sudraba, gan Māris Leja,” sacīja Strīķe, norādot, ka prokurors esot vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kuru konteksts esot bijis, kāpēc viņa uzdrošinājās tik ilgi noklausīties tik nozīmīgus cilvēkus.
Strīķe to žurnālistiem komentēja, sakot, ka KNAB mērķis bija lielas un nozīmīgas lietas, minot vairāku lietu piemērus. Tāpat viņa norādīja uz oligarhu ietekmes gadījumu – zinot, ka izmeklētāji neliksies mierā un turpinās darbu pie “oligarhu lietas”, Strīķe tikusi piecreiz atlaista no amata.
Strīķe sacīja, ka nekādu slepenu informāciju komisijā neizpauda, tāpēc sēdes “noslepenošana bija pilnīgi nepamatota”. Viņa norādīja, ka “oligarhiski mafiozajām struktūrām ir daudz iesaistīto personu medijos, tiesās, parlamentā”, tāpat esot “deputātu apkalpojošs personāls”, kas tiekot “uzpirkts, iebiedēts, viņiem tiek piedāvāti amati”.
Bijusī KNAB vadītāja vietniece pauda, ka mafiozo struktūru laušanai nepieciešama gan varas, gan amatpersonu maiņa. “Ja ģenerālprokurors uzskata, ka kādai nozīmīgai lietai (..) nav jānonāk tiesā, neviena tiesībsargājošā iestāde to nevar panākt,” sacīja politiķe.
“Oligarhu lietas” komisijas darbs ir oligarhu režisēts pasākums “tvaika nolaišanai”, šādu pārliecību izteica Strīķe.
Strīķe norādīja, ka viņai šodien bija iespējams dzirdēt, kā uzvedas cilvēki, kuri kalpo oligarhiem.
Viņa pauda, ka konkrētām interesēm kalpo arī komisijas eksperti, kā arī vaicāja, kurā viesnīcā top parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums.
“Man ir aicinājums šo mafiozo struktūru iznīcināt un piebeigt un darīt to var tikai, mainot pastāvošo varu valstī. Es citas iespējas neredzu,” sacīja pašreizējā politiķe.
Tikmēr slēgtajā sēdē klātesošais komisijas loceklis Andrejs Judins (V) sociālajā tīklā “twitter” ierakstījis, ka šajā sēdē neparasti aktīvs ir prokurors Leja. Gan Strīķei, gan bijušajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam esot uzdots “padsmit jautājumu”.
Neko līdzīgu deputāts neesot redzējis, kad parlamentārās izmeklēšanas sēdes apmeklēja Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Judins arī ierakstījis, ka Strīķe komisijas sēdē bijusi emocionāla un asa, tomēr patiesa un atklāta, runājot par tiesībaizsardzības institūciju nespēju tikt galā ar nopietnām krimināllietām.
Kā ziņots, saistībā ar “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norisi šodien raisījās nedaudz haotiska situācija. Tam par pamatu bija diskusijas par to, vai sēdei jābūt slēgtai, gan citas lietas.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC884-8E20-C8B0-FF9E-E381C8FE70CD/
Jurašs: “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir liels farss
Rīga, 4.janv., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir liels farss, un no tās nav gaidāms objektīvs rezultāts, šodien pēc komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem pauda bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Ar “oligarhu lietas” sākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Jurašs šodien žurnālistiem teica, ka iztaujāšana notikusi ļoti formāli, un viņam drīzāk licies, ka, tuvojoties komisijas darbības beigu termiņam, viņu vienkārši nevarēja neuzaicināt, taču komisijas darba pievienotā vērtība līdzinoties nullei.
Deputāti gribējuši zināt par “oligarhu” operatīvo lietu, taču, ņemot vērā, ka daļai komisijas locekļu nav pielaides valsts noslēpumam, atbildes uz jautājumiem Jurašs nebijis tiesīgs atklāt.
“Man šķiet, ka komisijai ir maz saturīgas vēlēšanās noskaidrot, kādi ir bijuši patiesie cēloņi kriminālprocesa izbeigšanai. Es uz komisiju raugos kā uz lielu farsu. Pats komisijas izveidošanas fakts ir labs, bet slikti tas, kādā veidā tika izvirzīts un apstiprināts komisijas priekšsēdētājs – Inguna Sudraba (NSL). Diemžēl Sudrabai, kura pieminēta “oligarhu” sarunās, bija pašai jāsaprot, ka pastāv interešu konflikts. Tāpat man nav saprotams, kāpēc komisijā kā prokuratūras pārstāvis piedalās prokurors Māris Leja, kurš pats bija kriminālprocesa uzraugošais prokurors. Šim prokuroram bija jāatrodas to personu vietā, kurām jāuzdod jautājumi,” uzsvēra Jurašs.
Jurašs no komisijas negaidot objektīvu darba rezultātu, turklāt Sudraba jau medijos paspējusi nokomentēt lietas izmeklēšanu, pati nemaz vēl neuzdodot jautājumus tiem KNAB darbiniekiem, kuri ar šo lietu strādājuši.
Jurašs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt publiski pausto, ka “oligarhu lietas” izmeklēšanā KNAB trūcis prokuratūras atbalsta un pret daļu no toreizējiem KNAB darbiniekiem vērstas represijas ar disciplinārlietu ierosināšanām.
“Atbalstu no prokuratūras mēs nesaņēmām jau no paša pirmā mirkļa, gan veicot operatīvās darbības pasākumus, gan kriminālprocesuālos pasākumus. Prokuratūras vēstījums bija tāds: jūs varat šeit darīt, ko gribat, bet mēs šeit neko neredzam un negribam redzēt. Šāda attieksme no prokuratūras bija maksimāli degradējoša. Pret lielu daļu to darbinieku, kuri bija dzinējspēks, lai lieta virzītos uz priekšu, tika izvērstas represijas, un šie pasākumi bija viens no pamatiem, kāpēc kriminālprocess tika izbeigts,” norādīja Jurašs.
Vaicāts, vai tomēr nesaskata problēmas izmeklēšanas taktikā un izmeklētāju prasmē, piemēram, nenopratinot bijušo politiķi Andri Šķēli un citas personas, Jurašs atbildēja, ka šīs personas bija kriminālprocesā jāpratina, taču viņam un citiem toreizējiem kolēģiem ar lietas izmeklēšanu jau kopš 2012.gada nav bijusi saistība.
Jurašam joprojām neesot skaidrs, kāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav atjaunojis izmeklēšanu, turklāt jau šobrīd esot zināms, ka bijušo politiķu Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes legalizējušas savu biznesu uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”, par kuru sākotnēji notika izmeklēšana.
Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/33B6C676-47C6-4570-AF81-9633A7EFA396/
Kalnmeiers pārliecināts, ka no prokuratūras bija pietiekams atbalsts “oligarhu lietas” izmeklēšanai
Rīga, 4.janv., LETA. No prokuratūras bija pietiekams atbalsts “oligarhu lietas” izmeklēšanai, šodien žurnālistiem pēc iztaujāšanas šai lietai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
“Domāju, ka, jā,” sacīja Kalnmeiers, atbildot uz vaicājumu par to, vai prokuratūras atbalsts bija pietiekams. Viņš skaidroja, ka nav dzirdējis ne no vienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas, ka kaut kādā veidā būtu izpaudusies nepienācīga sadarbība.
Viņš norādīja, ka apgalvojumi par prokuratūras nesadarbošanos esot “klaji nepamatoti”. Prokuratūra sadarbojās arī operatīvās darbības jomā, sacīja ģenerālprokurors, reizē piebilstot, tā ir atsevišķa tēma plašākai sarunai.
Kalnmeieram tika taujāts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces Jutas Strīķes izteikumu: “Ja ģenerālprokurors uzskata, ka kādai nozīmīgai lietai (..) nav jānonāk tiesā, neviena tiesībsargājošā iestāde to nevar panākt.” Ģenerālprokurors uz to atbildēja, akcentējot, ka tas atkal ir klajš apgalvojums bez jebkāda faktoloģiskā pamatojumu. “Kad es neesmu atbalstījis izmeklēšanu?” retoriski vaicāja tiesībsargājošās iestādes vadītājs. Kalnmeiers piebilda, ka pēc tam, kad Strīķe bija saņēmusi viņa atteikumu iesaistīties nosacītajā cīņā pret toreizējo KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, tad arī “kļuvu par ienaidnieku”.
Amatpersona uzskata, ka “oligarhu lietas” izmeklēšana tika veikta kvalitatīvi. Kļūdas vienmēr varot atrast, bet būtiskus trūkumus viņš izmeklēšanā neskata. Ģenerālprokurors norādīja, ka, cik viņam zināms, izmeklētāji apzināja “pamatā visu” atbilstoši iespējām.
Taujāts par virkni liecinieku nenopratināšanu, viņš norādīja, ka tas ir jautājums izmeklēšanas grupas vadītājam. Viņš sīkāk atturējās to komentēt, jo neesot lasījis attiecīgās lietas materiālus.
Kalnmeiers sacīja, ka sēdē viņam tika uzdoti vispārīgi jautājumi, jo “oligarhu lietas” kriminālprocesā ģenerālprokurors nekādas procesa virzītāja funkcijas nav veicis. Vairāk tika runāts par darba organizāciju, arī attiecībā uz konkrēto lietu.
Šodien komisijas sēdē tika uzklausīts arī bijušais KNAB vadītājs Streļčenoks. Viņš pēc sēdes vien visiem novēlēja laimīgu Jauno gadu, taču komentārus saistībā ar “oligarhu lietu” nesniedza. Iepriekš taujāts, ar ko viņš pašlaik nodarbojas, Streļčenoks norādīja, ka nav valsts amatpersona un komentārus nesniegs.
Kā ziņots, saistībā ar “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norisi šodien raisījās nedaudz haotiska situācija. Tam par pamatu bija diskusijas par to, vai sēdei jābūt slēgtai, gan citas lietas.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/55DEB0C6-73E2-4222-8B7C-899C03A0B2A1/
Sudraba: “Oligarhu lietas” izmeklēšanā tika pieļautas būtiskas kļūdas
2. Tā dēvētās “oligarhu lietas” izmeklēšanas darba organizēšanā tika pieļautas milzīgas kļūdas, intervijā Latvijas Radio teica “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL). Viņa uzskata, ka izmeklēšanā tika pieļautas būtiskas kļūdas un tā notika neprofesionāli. Tikušas izvirzītas ambiciozas apsūdzības, bet neesot bijis pavedienu, konkrēta plāna un rīcības skaidrības, lai pierādītu noziegumu un vainu. Turklāt notika manipulācijas ar sabiedrības viedokli daļā, kas vispār netika izmeklēta. Sabiedrībai tika pasniegts, ka tiek traucēta izmeklēšana, skaidroja Sudraba.
Sudrabas rīcība nav pārsteigusi Guntaru Meluškānu.
Guntars Meluškāns
@GMeluskans
Nav izslēgts, ka Ingunai taisnība, bet to, ka tieši līdz šim secinājumam viņa “aizraksies” mēs zinājām dienā, kad viņu apstiprināja.
twitter.com/lsmlv/status/9…
Thu Jan 04 08:37:41 +0000 2018
Partijas “Kustība Par!” biedre Ilze Viņķele atgādina, ka Sudrabai nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.
Ilze Viņķele
@Vinkele
@AndrejsJudins – Sudrabas kdze komentē it kā būtu iepazinusies ar izmeklēšanas lietas materiāliem. Bet viņa taču to nevarēja izdarīt, jo bija (ir?) bez pielaides valsts noslēpumam. Vai kļūdos? lsm.lv/raksts/zinas/l…
Thu Jan 04 05:36:07 +0000 2018
Politiķes teikto citē Edmunds.
Edmunds
@3DCADLV
@Vinkele @AndrejsJudins Kā @presesklubs atzina pati @SudrabaInguna: pielaides nav un arī nevajag, tā pat vainīgie ir skaidri, [no sākta gala].
Thu Jan 04 08:58:35 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/1b47bfbd-2d68-4a0c-a11a-800bc49a98ee
