LETA, 2016.gada 20. februārī
«Olainfarm» vadītājs: Marihuāna būtu jālegalizē
Līdzīgi kā tas ir noticis vairākās rietumvalstīs, arī Latvijā vajadzētu legalizēt marihuānu, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja farmācijas uzņēmuma «Olainfarm» valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, skaidrojot, ka tādējādi tiktu vājināts kriminālais narkotiku bizness, turklāt rezultātā ieguvēja būtu arī Latvijas lauksaimniecība.
Varasiestādēm būtu jāiegūst reāls priekšstats par daudzviet Rietumos jau legalizēto marihuānas biznesu, tas Latvijā būtu jāpadara oficiāls un kontrolējams, skaidroja uzņēmējs.
Tā dēvēto smago narkotiku tirdzniecības līmenis jau šobrīd Latvijā ir augsts, viņš atzina.
«Tas ir reāli pastāvošs krimināls bizness. Tāpēc es uzskatu, ka vieglo narkotiku – marihuānas – legalizācija būtu nepieciešama,» skaidroja Maligins.
«Turklāt tas nozīmētu papildu tūristu plūsmu uz Rīgu,» smejoties sacīja uzņēmējs. «Nav noslēpums, ka šurp lido pilnas lidmašīnas ar britiem, kas te grib seksu, lētu alu un cigaretes,» izteicās Maligins.
Marihuānas tirdzniecībai kļūstot oficiālai un kontrolējamai, palielinātos nodokļu ieņēmumi, pieļāva uzņēmējs.
«Patiesībā vieglās narkotikas, tādas kā marihuāna, cilvēkiem ir mazāk kaitīgas nekā alkohola lietošana. Alkoholisms Latvijā ir krietni smagāks lāsts,» norādīja Maligins.
Uzņēmējs ir pārliecināts, ka no marihuānas legalizācijas nopelnītu arī Latvijas lauksaimniecība.
Ja deputāti Saeimā, izskatot jautājumu par marihuānas legalizāciju, nobalsotu pret šo soli, ēnu bizness neizzustu, «tas vienkārši paliks ārpus likuma», skaidroja uzņēmējs.
«Toties politiķi varēs sevi skaisti pasniegt – redz, mēs esam pret. Bet problēmu tas nerisina. Un kļūdaini ir uzskatīt, ka mūsu bērni neizmēģina vieglās narkotikas. Mēģina – gan alkoholu, gan cigaretes, gan «zāli»,» teica uzņēmējs.
…Info avots: http://m.tvnet.lv/zinas/viedokli/596966-olainfarm_vaditajs_marihuana_butu_jalegalize
Ekspertīze apliecina, ka Maligins nav miris vardarbīgā nāvē
Rīga, 4.janv., LETA. Valsts policijā (VP) saņemtie ekspertīžu rezultāti apstiprinājuši, ka pagājušā gada nogalē AS “Olainfarm” vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins nav miris vardarbīgā nāvē, aģentūrai LETA apstiprināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.
Vīrietis esot miris “dabīgā nāvē”, taču precīzu nāves cēloni policija nedrīkstot atklāt.
Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.
Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.
Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.
Maligins kļuva par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS “Olainfarm” attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.
Maligins ir bijis arī “Endokrininiai Preparatai” valdes priekšsēdētājs, AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika” padomes priekšsēdētājs, farmācijas kompānijas “Aroma Baltfarm” un SIA “Alfa-Denta” direktors, kā arī daudzu citu uzņēmumu vadītājs un īpašnieks.
Laikraksta “Dienas Bizness” šogad veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7.vietā ar 70 miljonu eiro turību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A39B9848-C509-41A9-9042-F0918DDA2D35/
Valērija Maligina celtā baznīca gandrīz pabeigta. Domei ideja par adresi
Negaidīti mūžībā aizgājušais uzņēmējs AS “Olainfarm” vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins Olainē bija izvērsis arī pareizticīgās baznīcas būvniecību, kas gandrīz jau noslēgusies.
Lai godinātu viņa devumu pilsētai, pašvaldība ierosinājusi baznīcai piešķir adresi – Valērija Maligina skvērs. Šāds priekšlikums izteikts tuviniekiem un šobrīd tiek gaidīta atbilde, portālam “la.lv” pastāsta Olaines mērs Andris Bergs.
Tas no mūsu puses būtu žests, lai godinātu Valēriju Maliginu kā sociāli atbildīgu uzņēmēju, pamatoja pašvaldības vadītājs.
Baznīcas celtniecība gandrīz jau pabeigta, vēl jāveic iekšdarbi. Visdrīzāk, tagad darbi iekavēšoties, kamēr nebūs skaidras mantojuma lietas, minēja mērs. Pēc viņa teiktā, finansējums baznīcas būvniecībai esot nācis gan no uzņēmuma, gan Maligina personīgi.
V. Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Viņš tika atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā. Uzņēmējs miris “dabīgā nāvē”, taču precīzu nāves cēloni policija nedrīkst atklāt, šodien pavēstīja likumsargi.
Farmaceitiskā rūpnīca Olainē darbību sāka pagājušā gadsimta 70.gados, šai nozarei Olainē ir senas tradīcijas.
V. Maligins kļuva par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS “Olainfarm” attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.
Laikraksta “Dienas Bizness” šogad veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7.vietā ar 70 miljonu eiro turību.
…Info avots: http://www.la.lv/papild-olaines-pasvaldibai-ideja-ka-godinat-valeriju-maliginu/
Kādēļ citiem nevajadzētu stāstīt par sava testamenta saturu
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu pēdējo gribu izvēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Pie Latvijas notāriem sastādīto testamentu skaits katru gadu pieaug vidēji par 20%, mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā. “Pēdējās gribas rīkojums ir ļoti personisks lēmums. Diemžēl notāri ļoti bieži ir liecinieki nopietnām nesaskaņām starp tuviniekiem, un to cēlonis ir tieši aizgājēja novēlējumu saturs,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš lēš, ka aptuveni 80% gadījumos aizgājēja tuvinieki nav apmierināti vai ir pārsteigti par testamenta saturu.
“Ja cilvēks vēlas, lai viņa īpašums tiktu sadalīts citādā kārtībā, nekā paredz likums, piemēram, atstājot lielāko tiesu savas mantas ne pirmās pakāpes radiniekiem, viņš to var paust savā pēdējās gribas rīkojumā jeb testamentā. Ar testamentu cilvēks pauž pēdējo gribu, un tā palicējiem pēc viņa aiziešanas mūžībā būtu jāciena. Diemžēl ne vienmēr tā ir. Tāpēc mantojuma lietas nebūtu ieteicams apspriest ārpus ģimenes, bet, iespējams, dažās ģimenēs ir vērts šo jautājumu detaļās necilāt arī starp vistuvākajiem radiniekiem, ja savstarpējās attiecības ir saspīlētas,” iesaka LZNP priekšsēdētājs.
Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks nolēmis testamentu sastādīt un glabāt mājās, nevis pie notāra. Kā uzsver Jānis Skrastiņš, privāts testaments var netikt izpildīts dažādu apsvērumu dēļ. Visbiežāk šādi testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi, un var gadīties, ka tas mantojuma lietā var nenonākt, ja mantinieks nezina par tā eksistenci un atrašanās vietu. Tāpat tas var tikt atrasts jau pēc tam, kad mantojuma lieta jau nokārtota un manta sadalīta. Tomēr galvenie riski, kas jāņem vērā – pašrocīgi rakstītu testamentu ir ārkārtīgi viegli viltot, kā arī apzināti vai netīši iznīcināt. “Ja citiem ģimenes locekļiem vai kādam no tuviniekiem ir zināms jūsu testamenta atrašanās vieta un saturs, un kādam tas rada vilšanos, tad gadījumā, ja šī persona papildus savam aizvainojumam, nav visai godprātīga, kārdinājums dokumentu “nejauši” iznīcināt var ņemt virsroku pār respektu pret jūsu izdarīto izvēli,” norāda zvērināts notārs.
Savukārt pie notāra sastādītam jeb publiskais testaments ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsties spēkā, jo notariāli apliecināts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs.
“Gan privātu, gan pie notāra sastādītu testamentu var mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam var sacīt – esmu Tev atstājis visu, kas man ir. Tuvinieku starpā var rasties nesaskaņas, un tad testaments atkal tiek mainīts. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti,” norāda Jānis Skrastiņš.
Tāpēc gadījumā, ja, piemēram, mājas īpašniekam ir absolūti skaidrs, kam viņš vēlas savu nekustamo īpašumu atstāt, testamentam alternatīva iespēja ir mantojuma līguma noslēgšana. Atšķirība ir fundamentāla – kamēr testamentu iespējams mainīt un atsaukt bez mantinieka ziņas, mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums nav vienpusēji atsaucams. Tas ir prioritārs attiecībā pret testamentu, vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Šajā gadījumā abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu, kas tiks saglabāta mantiniekam. Mantojuma līgums mantiniekam piešķir nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu, un šis fakts ir saistošs arī trešajām personām, ja tiek ierakstīts zemesgrāmatā kopā ar atzīmi, ka mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F932ED9F-E367-4995-86A1-50749E183E8C/
Šodien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bijis ar “Tallink Grupp” akcijām
Rīga, 4.janv., LETA. Ceturtdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma “Tallink Grupp” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “Tallink Grupp” akcijām veikti 27 darījumi par 49 154 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 39 674 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 0,4% – no 1,24 eiro līdz 1,245 eiro par akciju.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas “Šiauliu bankas” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 43 darījumi par 42 622 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 69 061 akcija, kuru cena šodien samazinājās par 0,64% – no 0,622 eiro līdz 0,618 eiro par akciju.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma bija darījumi ar Igaunijas ūdensapgādes uzņēmuma “Tallinna Vesi” akcijām, ar kurām veikti 24 darījumi par 35 275 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 3353 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 1,43% – no 10,5 eiro līdz 10,65 eiro par akciju.
No Latvijas uzņēmumiem vislielākais apgrozījums – 17 722 eiro – bija ar zāļu ražošanas uzņēmuma “Olainfarm” akcijām. Vērtspapīru kontus 21 darījumā mainīja 2183 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 1,23% – no 8,1 eiro līdz 8,2 eiro par akciju.
Kopumā Baltijas regulētajā tirgū šodien veikti 450 darījumi par 452 410 eiro.
Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” šodien veikti astoņi darījumi par 5093 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9EF6B0F5-2043-4CE0-BA24-17489FE4DBE9/
Baltijas biržās šodien kāpums
Rīga, 4.janv., LETA. Visās Baltijas valstu “Nasdaq” biržās šodien reģistrēts kāpums, liecina biržas informācija.
Rīgas biržas indekss “OMX Riga” šodien auga par 1,1%.
Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” šodien palielinājās par 0,47%, bet Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šodien palielinājās par 0,56%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šodien palielinājās par 0,55%.
Kopš gada sākuma “OMX Tallinn” audzis par 1,73%, “OMX Riga” palielinājies par 1,76%, bet “OMX Vilnius” audzis par 2,09%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/73F44C33-1153-4A27-A9EF-CEECA5F5AC9A/
Baltijas biržās piektdien kritums tikai Viļņā
Rīga, 5.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām piektdien kritums reģistrēts tikai Viļņā, liecina biržas informācija.
Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” auga par 0,29%, Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” saruka par 0,18%, bet Rīgas biržas indekss “OMX Riga” auga par 1,43%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” auga par 0,13%.
Kopš gada sākuma “OMX Vilnius” palielinājies par 1,91%, “OMX Riga” audzis par 3,22%, bet “OMX Tallinn” palielinājies par 2,03%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2D8C5B5F-FF7D-43D2-A82F-CAD747AA2EFB/
Piektdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar “Tallink Grupp” akcijām
Rīga, 5.janv., LETA. Piektdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma “Tallink Grupp” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “Tallink Grupp” akcijām veikti 46 darījumi par 77 714,18 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 62 002 akcijas, kuru cena šodien auga par 1,2%.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Igaunijas finanšu grupas “LHV Group” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 17 darījumi par 77 230,3 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 7145 akcijas, kuru cena šodien saruka par 0,45%.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma bija darījumi ar Igaunijas ūdensapgādes uzņēmuma “Tallinna Vesi” akcijām, ar kurām veikti 36 darījumi par 71 711,05 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 6684 akcijas, kuru cena šodien auga par 0,94%.
No Latvijas uzņēmumiem šodien veiksmīgākais bija AS “Olainfarm”, ar kura akcijām tika veikti 27 darījumiem 40 392,3 eiro vērtībā. Vērtspapīru kontus mainīja 4823 akcijas, kuru cena šodien auga par 2,44%.
Kopumā Baltijas regulētajā tirgū šodien veikts 531 darījums par 698 143,47 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/09D50116-AFB5-484D-B927-514F5D261790/
Olainfarm akcijas cenu dinamika biržā (laika periodā no 1.12.2017.-4.1.2018.)-Info avots: http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=01.12.2017&end=04.01.2018
Olainfarm akciju cenu dinamika (par laika periodu no 01.12.2017. līdz 05.01.2018.)-Info avots: http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=01.12.2017&end=05.01.2018
Šonedēļ Baltijas biržās lielākais kāpums bijis Rīgā
Rīga, 7.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām šajā nedēļā lielākais kāpums reģistrēts Rīgā, liecina biržas informācija.
Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šonedēļ auga par 2,03%, savukārt Viņās biržas indekss “OMX Vilnius” auga par 1,91%, bet Rīgas biržas indekss “OMX Riga” auga par 3,22%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šonedēļ palielinājās par 2,63%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/07297870-1266-4A08-ADC6-8AE2A5AC0DD7/
