Dzintars Zaļūksnis
Līdz šā gada 1. janvārim uzņēmu ienākuma nodokļa (UIN) likme Latvijā bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES) – 15%. Tagad mūsu dārgā valdība ar Saeimas starpniecību likmi ir palielinājusi līdz 20%, publiskajā telpā klapējot sev pa plecu un apgalvojot, ka kopumā tā ir pretimnākšana uzņēmējiem. Šoreiz laikam tā arī būs.
Ekonomikā nedrīkst rēķināt kā aritmētikā, kur 15, protams, ir mazāk nekā 20. Līdz ar likmes paaugstināšanu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas UIN patiešām padara biznesam draudzīgāku. Ar piebildi: tagad uzņēmējiem jāmācās jaunos noteikumus izmantot savā labā, citādi atkal sanāks “plika aritmētika”.
Vispirms jāatzīmē, ka UIN likmes ziņā mēs nu esam “aizgājuši no Lietuvas” (tur paliek tā pati 15% likme, turklāt jāpiebilst, ka sīkie uzņēmumi – ar ienākumiem zem 300 000 eiro gadā un ne vairāk kā 10 nodarbinātajiem – Lietuvā maksā 5% UIN) un “pārgājuši Igaunijas klasē”, kur 20% UIN likme ir jau kādu laiku. Starp citu, zemākā UIN pamatlikme ES valstīs ir noteikta Ungārijā (9%) un Bulgārijā (10%), kā arī Luksemburgā un Kiprā (12,5%).
Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz ieviest pilnīgi jaunu UIN regulējumu, tostarp paredzot UIN atvieglojumus ziedojumiem.
Lai arī UIN pamatlikme ir palielināta par 5 procentpunktiem, reinvestētajai peļņai tagad tiks piemērota 0% likme. Tas nozīmē, ka tā peļņas daļa, kas tiek izmantota uzņēmuma attīstībai, ar UIN aplikta netiek. Ja uzņēmēji šo noteikumu izmantos godprātīgi, tad paldies valdībai! Tomēr riski ir un paliek. Lai nu kā, reinvestētās peļņas daļas atbrīvošana no nodokļa ir solis, kas var būtiski palielināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un uzlabot investīciju vidi mūsu valstī.
Turpmāk UIN 20% apmērā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Nosakot ar UIN apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamo objektu vērtība tiks dalīta ar koeficientu 0,8.
Vēl viena būtiska izmaiņa: turpmāk UIN piemērošana tiks pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tas nozīmē, ka UIN maksājums tiks atlikts līdz brīdim, kad uzņēmuma peļņa tiks sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību.
Mainījies arī taksācijas periods – tagad tas ir kalendārais mēnesis, bet atsevišķiem nodokļu maksātājiem – ceturksnis. Tas nozīmē, ka par periodu no 2018. gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) viena UIN deklarācija un nodokļa maksājums jāveic līdz 2018. gada 20. jūlijam. Savukārt pārējos 2018. gada mēnešos UIN deklarācija jāiesniedz katru mēnesi un nodoklis jānomaksā līdz nākamā mēneša 20. datumam. Būtiski samazināta ķēpa ar “nulles deklarācijām”: ja nodokļa maksātājam konkrētajā mēnesī neveidojas ar nodokli apliekams objekts, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi.
Par nodokļu maksāšanu no dividendēm tagad atbildīgs ir uzņēmums: ja no uzņēmuma peļņas tiks aprēķinātas dividendes, uzņēmumam būs jānomaksā UIN 20% apmērā. Savukārt fiziskajai personai – dividenžu saņēmējam no šīm dividendēm iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā.
Jaunais regulējums paredz, ka turpmāk uzņēmums par veiktajiem ziedojumiem (“ieskaitīti” tiek ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas) varēs piemērot UIN atvieglojumu vienā no trim veidiem: 1) uzņēmums var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, taču ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2) uzņēmums var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, taču ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3) uzņēmums var samazināt nodokļa summu, kura aprēķināta par dividendēm. Šajā gadījumā atvieglojuma summa ir 75% no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no nodokļa summas, kura aprēķināta par dividendēm. Kuru variantu izvēlēties – tas ir uzņēmuma ziņā. Grāmatvežiem, protams, tas būs vēl viens pienākums, tomēr šāda elastīga sistēma kopumā atvieglos uzņēmuma dzīvi. Un, jācer, arī stimulēs vairāk nodarboties ar labdarību.
Kopumā secinu, ka UIN maksāšana patiešām kļuvusi elastīgāka un mazāk “spiedīga”, jo vismaz uzņēmējdarbības sektorā valsts beidzot (!) pieļauj, ka lielākā daļa nodokļu maksātāju varētu būt vairāk vai mazāk likumpaklausīgi un nesāks krāpties, ja maksājamo nodokļu masa būs saprātīga. Esmu pārliecināts, ka arī prakse parādīs: tā tiešām ir, un Latvijas komersants nepavisam nav blēdīgāks vai “slīpāks” par savu vācu, amerikāņu, zviedru vai igauņu kolēģi.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/uin-likme-palielinata-lidz-20-bet-pats-nodoklis-kluvis-draudzigaks
