Maskava lūdz Lietuvu atļaut palielināt to vietu skaitu, kurās varēs balsot Krievijas prezidenta vēlēšanās
Viļņa, 2.janv., LETA–BNS. Maskava lūgusi Lietuvu atļaut palielināt to vietu skaitu, kurās Krievijas pilsoņi, kas atrodas Lietuvā, varēs balsot martā gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka patlaban izskata Krievijas lūgumu.
Lietuva līdzīgus lūgums saņem pirms katrām Krievijas vēlēšanām.
2016.gadā Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās Lietuvā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēja balsot vēlēšanu iecirkņos četrās Lietuvas pilsētās – Viļņā, Klaipēdā, Šauļos un Visaginā. Tad Lietuvā nobalsoja aptuveni 2000 Krievijas pilsoņu.
Jau ziņots, ka Krievija lūgusi Igaunijai ļaut ierīkot prezidenta vēlēšanu iecirkņus pilsētās, kurās kompakti dzīvo Krievijas pilsoņi. Tomēr Igaunijas Ārlietu ministrija norādīja, ka iecirkņus drīkstēs atvērt tikai Krievijas vēstniecībā Tallinā, tās konsulārajā nodaļā Tartu, kā arī ģenerālkonsulātā Narvā.
Krievijas prezidenta vēlēšanas plānotas 18.martā un paredzams, ka tajās uzvarēs līdzšinējais Krievijas valsts galva Vladimirs Putins.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/66D03FF3-4124-4302-B1D5-E8376BD03CEE/
Premjers: Lietuvai šogad jāatjauno kontakti ar Krieviju
Viļņa, 2.janv., LETA–BNS. Lietuvai Jaunajā gadā jāatjauno kontakti ar Krievijas varas iestāžu pārstāvjiem, vienlaikus neatkāpjoties no stingras stratēģiskās nostājas attiecībā uz Ukrainu, cilvēktiesību ievērošanu un citiem principiāliem jautājumiem, paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Kā viņš izteicies gadumijas intervijā telekanālam LNK, Lietuvai atšķirībā no visām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šobrīd nav pilnīgi nekādu kontaktu ar Krievijas valsti, kamēr citas, tostarp kaimiņvalstis, “ļoti aktīvi darbojas ekonomiskajos jautājumos”.
“Te mums būtu jāparaugās pragmatiski, saglabājot ļoti skaidras stratēģiskās robežas, no kurām nevaram atkāpties, īpaši jau runājot par situāciju Ukrainā, par Minskas vienošanos izpildi, arī kopumā par cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, bet kontakti ar kaimiņvalstīm ir vajadzīgi, un atnākošais gads ir piemērots tam, lai šādus soļus spertu,” sacījis premjers.
Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Lietuva nav rīkojusi nekādas tikšanās ar augstām Krievijas valsts amatpersonām.
Tikmēr Latvija, Igaunija un Polija attiecības ar Maskavu uztur ministru vai viņu vietnieku līmenī, bet lielās Eiropas valstis ar Krieviju joprojām kontaktējas augstākajā līmenī.
Lietuva savu attieksmi skaidrojusi ar bažām, ka atgriešanās pie agrākajām attiecībām ar Krieviju tiktu traktēta kā piekāpšanās Kremlim, kas varētu vienīgi pamudināt to turpināt savu agresīvo politiku.
Savukārt dialoga atjaunošanas piekritēji uzskata, ka tikai kontaktu uzturēšana var palīdzēt novērst iespējamus lielākus konfliktus un ietekmēt kaimiņvalsts uzvedību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133EC86E-10E2-AB5E-626A-0E8381273FD4/
