Valsts neaktīva ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecībā

Pētījums parāda, ka līdz šim valsts aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā vērtējamas ļoti zemu. Līdz šim valsts īstenotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozares uzņēmumi vērtē ļoti zemu, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, biedrības “Business against shadow economy” (BASE) un “SSE Riga” veiktajā pētījumā par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.
Kā teju vienīgais pozitīvais piemērs tiek minēts reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešana, kas uzņēmumu ieskatā ir devusi pozitīvu efektu ēnu ekonomikas mazināšanai.
“SSE Riga” asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka pētījuma prezentācijā norādīja, ka pētījuma ietvaros identificēti virkne priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē – minimālo atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.
Lai šos ieteikumus īstenotu, būvniecības uzņēmumi uzstāj uz ar nozari saistītās likumdošanas un normatīvo aktu sakārtošanu, tajā skaitā norādot uz problēmām Būvniecības likumā un likumdošanas piemērošanas praksē. Tāpat uzņēmēji vērš uzmanību uz nepieciešamību celt kontrolējošo institūciju kompetenci, pilnveidot “baltā saraksta” iniciatīvu un strādāt pie kopējās nodokļu maksāšanas motivācijas uzlabošanas valstī.
Analizējot nodokļu politiku, būvniecības nozares uzņēmumi aicina valsti nevis radīt papildu nodokļu slogu tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus, bet gan strādāt pie salīdzinoši zemās nodokļu iekasējamības. Vienlaikus tiek rosināts nepiemērot nodokli peļņai, kura tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā.
Lielie būvniecības uzņēmumi pētījuma laikā veiktajās intervijās asi iestājās par mikrouzņēmumu nodokļa izskaušanu nozarē, norādot, ka šis nodoklis lielā mērā “kropļo tirgu”.
Pētījumā aptaujātie uzņēmumi lūdz ne tikai mazināt darbaspēka nodokļu slogu, bet, atsevišķos gadījumos, uzskata, ka informācija attiecībā uz darbaspēka nodokļu nomaksu būtu arī jāpublisko.
Pētījuma laikā veiktas 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju padziļinātās intervijas, reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas ekspertu intervijas.
LETA jau ziņoja, ka pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.
Līdzīgā apmērā būvniecības nozarē ir ievērojami augstākas arī citas ēnu ekonomikas komponentes – ienākumu neuzrādīšanas līmenis, kas būvniecības nozarē ir 31,6% salīdzinājumā ar 19,9% valstī, kā arī darbinieku skaita neuzrādīšanas līmenis – 23,5% nozarē salīdzinājumā ar 9,6% valstī.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/A6DC2A6F-C3BF-4CF0-B902-ADD0E9577CAB/