IKP pieaugumam ierēdņu atalgojumu nenoķert

Raivis Bahšteins
Valsts leknāk atalgoto ierēdņu darba samaksas audzelīgums iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrumam ir tāltālu priekšā.
2,7% pieaugums pagājušajā gadā, 2,4% vēl gadu iepriekš un arī šim gadam nekādus īpaši pozitīvus pārsteigumus IKP pieaugums, droši ticams, nenesīs. Latvijas Bankas IKP prognoze šim gadam jau tika samazināta no 2,7% uz 2,3%. Ja tā piepildīsies, IKP izaugsmes ātrums būs rucis jau piekto gadu pēc kārtas. Par ministriju dāsnāk apmaksāto ierēdņu algām gan to nevar sacīt. Ar retiem izņēmumiem topa ierēdņi savas finansiālās pozīcijas pat ar vērienu stiprinājuši. Elites ierēdņi divu gadu laikā algā «uzbarojušies» pat gandrīz par 70%, izpētījis laikraksts Neatkarīgā. IKP pieaugums nobāl pret šo ierēdņu kabatas piepildīšanas straujumu.
Runa jau nav par skopumu, bet valsts maka tēriņu samērīgumu. Ja valsts sekretārs saņem par minimālo algu 20 un vairāk reižu lielāku darba samaksu, jājautā, vai tas spēs pārvarēt plaisu un nolaisties līdz medmāsas, skolotājas un govs īpašnieka līmenim, atkarībā no ministrijas pārstāvētās nozares. Visdevīgāk valsts izturas pret Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas ierēdņiem, kas, paralēli centrālajam valsts sekretāra vai valsts sekretāra vietnieka amatam sastiķējot vēl dažādus amatus, nopelna īsti cienījamu algu. Kamēr vienu valsts pārvaldes galu uz leju velk atalgojums, kas gada laikā mēdz pārsniegt arī 100 tūkstošus eiro, otru galu gaisā rauj, piemēram, bijušās Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas Ināras Pētersones mēnešalga, uz rokas mēnesī nesaņemot pat 2 tūkstošus eiro. Tāds kuģis, vienā galā metāla apstīpots, otrā sastiķēts no skaidām, var dreifēt kādu laiku, bet ne bezgalīgi.
Daudzos gadījumos valsts pārvaldes galvgaļa ierēdņu atalgojums kāpj visai strauji, būtiski apsteidzot valsts attīstības tempu. Lai gan tautsaimniecības izaugsmes vītenis, kas piesiets privātā patēriņa kārtij, turpina vīties augstāk, iedzīvotāju pirktspējai nedaudz palielinoties arī šogad, tomēr kā pašu mājās, tā visā eirozonā kopumā vērojama mērenība. Tiek prognozēts, ka Latvijas eksporta preces šogad varētu cirkulēt aktīvāk, ja vien apkaimes tirgos ārējā pieprasījuma pareģojumi nebūtu tik sašļukuši. Tas nozīmē, ka draudzīgi mīņāsimies uz vietas bariņā ar citiem tādiem pašiem. Ārvalstu investoriem arī netiek doti iemesli pēkšņi lēkt kājās un steigties uz dažādu tiesiskuma sērgu pārņemto Latviju. Nevar nepieminēt arī pagaidām nepārejošās ģeopolitiskās ligas. Kādu pozitīvu dunku, atjaunojoties ES fondu naudas plūsmai, tautsaimniecībai varētu atnest gada otrā puse. Uz apstrādes rūpniecības stiprajām rokām arī nevar paļauties, jo reiz Liepājas metalurga plūktie lauri IKP nodrošināšanā ir pamatīgi iekaltuši un kļuvuši par vēsturi. Puspateikti teikumi par kārtējiem jauniem investoriem IKP pieaugumu diemžēl nenodrošina. Gaisā virmojošā mērenība diemžēl nesasniedz valsts pārvaldes nāsis, savus ierēdņus atalgojot ar ārkārtēji dāsnu vērienu, kas vairāk atgādina austrumu zemju apdāvināšanas tradīcijas, nevis pieticības ieskauto realitāti Latvijā. 
…Info avots: http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis-ikp-pieaugumam-ierednu-atalgojumu-nenokert-450421?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename