Dzintars Zaļūksnis
Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016. gadu un aptver 25 no 28 bloka valstīm (nav datu par itāliju, Īriju un Luksemburgu), uzrāda, ka nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir krietni augstāks par ES vidējo (šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/news/themes-in-the-spotlight/poverty-day-2017 ). Šajā “rādītājā” Latvija un Horvātija dala apakšgala 5.-6. vietu.
Atbilstoši Eurostat datiem Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 28,5% (jeb, rēķinot absolūtos skaitļos,– ap 560 000 cilvēku) no visiem iedzīvotājiem. Igaunijā šis īpatsvars ir krietni mazāks – 24,4%, bet Lietuvā mazliet lielāks – 30,1%.
ES vidēji nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 23,4% iedzīvotāju.
Visaugstākais nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars starp ES dalībvalstīm ir Bulgārijā (40,4%), Rumānijā (38,8%) un Grieķijā (35,6%). Tālāk seko Lietuva, Horvātija un Latvija.
Vismazāk nabagu procentuāli ir mūsu kādreizējā “bēdumāsā” Čehijā (13,3%), kura, kā zināms, īsteno visai patstāvīgu, pat varētu teikt, ES līmenī “atskabargainu” politiku. Otrā labklājīgākā ES valsts ir Somija (16,6%), trešā – Dānija (16,7%).
Materiālās deprivācijas (vienkārši sakot – nabadzības) līmeni Eurostat nosaka, ņemot vērā šādus faktorus – spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa, zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iegādāties automašīnu, nopirkt jaunu apģērbu novalkātā vietā, iegādāties divus pārus kurpju, atļauties nelielus līdzekļus personīgiem izdevumiem jeb tā dēvēto kabatas naudu, finansiāli atļauties vaļasprieka aktivitātes, ieturēt maltīti kopā ar ģimeni vai draugiem vismaz reizi mēnesī, samaksāt par interneta savienojumu. Ja vismaz piecas no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā un sociālā atstumtība.
Uzskatāms ir šo datu savietojums ar Džini (Gini) koeficientu, kas parāda, cik vienlīdzīgi/nevienlīdzīgi konkrētajā valstī ir sadalītas bagātības. Koeficients 0 nozīmē absolūtu vienlīdzību, kad nevienas nav “vienlīdzīgāks” par visiem, savukārt 100 – absolūtu nevienlīdzību, kad viens cilvēks ir savācis praktiski visu valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad – jo zemāks koeficients, jo vienlīdzīgāka ir valsts. Vidēji zems ES valstīs skaitās koeficients 29-31 robežās. Eurostat aprēķinātais Džini koeficients atrodams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tessi190 Datu avots: Eiropas Komisija, Eurostat
Džini (Gini) koeficients ES un dažās citās Eiropas valstīs 2016. gada beigās
ES28 30,8
EZ19 30,7
Islande 23,6
Slovākija 24,3
Slovēnija 24,4
Norvēģija 25
Čehija 25,1
Somija 25,4
Beļģija 26,3
Nīderlande 26,9
Austrija 27,2
Zviedrija 27,6
Dānija 27,7
Ungārija 28,2
Malta 28,5
Francija 29,3
Šveice 29,4
Īrija 29,5
Vācija 29,5
Horvātija 29,8
Polija 29,8
Luksemburga 31
Lielbritānija 31,5
Kipra 32,1
Igaunija 32,7
Itālija 33,1
Portugāle 33,9
Grieķija 34,3
Spānija 34,5
Latvija 34,6
Rumānija 34,7
Lietuva 37
Bulgārija 38,3
Džini koeficientu Eurostat rēķina katru gadu. Bez šaubām, interesanti redzēt arī to, kāda ir šā koeficienta dinamika, piemēram, pēdējos 10 gados. Latvijā tā ir šāda.
Džini koeficienta izmaiņas Latvijā 2007.-2016. gadā
2007.gads 35,4
2008.gads 37,5
2009.gads 37,5
2010.gads 35,9
2011.gads 35,1
2012.gads 35,7
2013.gads 35,2
2014.gads 35,5
2015.gads 35,4
2016.gads 34,5
Pievērsiet uzmanību Džini koeficienta straujajam lēcienam 2008. gadā – tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas sabiedrības turīgākā daļa Valda Dombrovska un viņa komandas reklamētajā “veiksmes stāstā” praktiski nepiedalījās – lauvas tiesu ekonomiskās krīzes grūtību uz saviem pleciem bija spiesta iznest sabiedrības nabadzīgākā daļa. Kāds gan brīnums, ja gandrīz trešdaļa Latvijā palikušo iedzīvotāju no šīs krīzes tā arī nav atguvušies: valdošā koalīcija ir tā pati, un ekonomisko problēmu risināšanas metodes nav īpaši mainījušās, bet solidaritāti pat Satversmes tiesa ir atzinusi par antikonstitucionālu.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/mazturigie-radija-dombrovska-veiksmes-stastu-un-vismaz-560-000-joprojam-ir-nabagi
