Laura Cibule, LETA
Liela daļa Eiropas iedzīvotāju nezina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem viņi ir tiesīgi pieprasīt kompensāciju, ja lidojums atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms lidojuma, ja pasažierim ir liegts iekāpt lidmašīnā vietu trūkuma dēļ, kā arī tad, ja lidojums ticis aizkavēts ilgāk par trim stundām. Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, “Skycop” izpilddirektors Mariuss Stonkus intervijā aģentūrai LETA norāda, ka gadā Eiropas lidsabiedrībām kompensācijās vajadzētu izmaksāt apmēram 3,6 miljardus eiro, taču, ņemot vērā, ka kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados izjauktiem lidojumu plāniem, šobrīd kopējais neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt pat ap 5-7 miljardiem eiro. Pēc “Skycop” aplēsēm tikai 15-20% no visām pienākošajām kompensācijām tiek izmaksātas.
Cik palīdzības pieprasījumu vidēji mēnesī saņemat?
Esam uzsākuši biznesu salīdzinoši nesen, un pilnā apjomā strādājam vien divus, trīs mēnešus. Pirms tam strādājām testa režīmā, lai pilnveidotu funkcijas un biznesa modeli. Septembra beigās vēl bijām vien četru, piecu cilvēku komanda, bet šobrīd “Skycop” strādā jau vairāk nekā 40 cilvēki. Un plānojam komandu vēl palielināt.
Mūsu mērķis nākamajam gadam ir 300 tūkstoši apmierinātu klientu. Šobrīd pieprasījumu apjoms katru dienu divkāršojas.
Kurās valstīs jūs šobrīd piedāvājat savus pakalpojumus?
Mēs strādājam ar klientiem no visas pasaules, jo regulējums neattiecas uz konkrētas nacionalitātes, valsts iedzīvotājiem. Regulējums attiecas uz no Eiropas Savienības valstīm izlidojošajiem reisiem un lidojumiem uz Eiropas Savienību ar Eiropas Savienībā reģistrētu aviokompāniju. Līdz ar to mūsu klienti ir no dažādām pasaules valstīm, tostarp Austrālijas. Tāpat nereti ir klienti no ASV.
Šķiet pagaidām vēl nav bijis klientu no Āfrikas. Pareizāk sakot, interese no Āfrikas iedzīvotājiem ir bijusi, bet viņu lidojumi neattiecās uz Eiropas Savienības regulējumu, jo lidojums ir bijis no Ēģiptes uz Eiropas Savienību.
Diemžēl šis regulējums darbojas tikai Eiropas Savienībā.
Jā, bet ir valstis, kurās ir līdzīgi nosacījumi, piemēram, Turcijā un Moldovā. Lielākā atšķirība ir tā, ka Eiropas Savienībā kompensācijas nav noteiktas tikai ar regulu, par to ir bijušas arī tiesvedības, attiecīgi ir arī tiesu prakse. Tādējādi aviokompānijām nav iespēju izvairīties no kompensāciju maksāšanas. Vārdu sakot, pat jau ir attiecīgā likumdošana, tiesu prakses, kas varētu ieviest skaidrību attiecībā uz regulējuma interpretāciju, trūkums sarežģī situāciju. Piemēram, arī Eiropas Savienības noteikumos ir atrunāta rīcība tikai attiecībā lidojumu atcelšanu, taču ne lidojumu kavēšanos. Tas, kā aviokompānijām būtu jārīkojas lidojumu kavēšanās gadījumos, tika noteikts caur Eiropas tiesu, kas lēma, ka lidojuma kavēšanās par vairāk nekā trīs stundām gadījumā ir jārīkojas tieši tāpat kā lidojuma atcelšanas gadījumā.
Vai neesat apsvēruši lobēt citu valstu valdības, lai tās pieņemtu līdzīgu regulējumu kā Eiropas Savienībā? Tādējādi jums paplašinātos potenciālo klientu loks.
Par to noteikti domājam, taču pašlaik esam aizņemti ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, mums noteikti ir ko darīt arī šeit. Taču, domājot par nākotni, tas viennozīmīgi ir jautājums, kuru ar komandu risināsim. Piemēram, Kazahstāna apsver līdzīga regulējuma ieviešanu, un esam arī piedāvājuši savu palīdzību, zināšanas, lai tas izdotos. Pagaidām šajā valstī, ja lidojums ir atcelts vai kavējas, kompensācija, kuru vari saņemt, ir vien 3% vai 5% no biļetes cenas. Dažu eiro kompensācija noteikti nav samērīga, ņemot vērā, ka lidojuma atcelšanas vai kavēšanās dēļ var nokavēt pārsēšanos, biznesa darījumus, rezervācijas utt. Zaudējumi var būt mērāmi vairākos tūkstošos eiro.
Savukārt ASV, kas ir ļoti liels tirgus, situācija ir nedaudz citādāka. ASV ir skaidri definēts, kāda kompensācija pasažierim pienākas, ja viņš nav varējis lidot tādēļ, ka ir pārdots vairāk biļešu nekā lidmašīnā sēdvietu uz attiecīgo reisu. Tas ir tāpēc, ka tur ir ļoti attīstīts iekšējo lidojumu tīkls, cilvēki mēdz uz darbu lidot tāpat kā mēs braukt ar mašīnu. Attiecīgi uz darbu tu vari neaiziet arī tad, ja esi saslimis, bērni jāved pie ārsta u.tml., līdz ar to situācija atšķiras no Eiropas.
Jautājums par aviokompāniju praksi pārdot vairāk biļešu nekā lidmašīnā vietu Eiropā šobrīd ir ļoti aktuāls. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Es neteiktu, ka šādu gadījumu būtu ļoti bieži, protams, tas ir atkarīgs no katras aviokompānijas. Ir aprēķini, algoritmi, kas paredz, ka vienam no 10 tūkstošiem pasažieru varētu nākt saskarties ar šādu situāciju. Taču varam atcerēties par nesen medijos izskanējušo gadījumu par kādu pasažieri no Latvijas, kurai divos lidojumos pēc kārtas tika atteikta iekāpšana pārpildītas lidmašīnas dēļ. Ir teiciens, ka zibens vienā vietā divreiz nesper, taču dzīvē notiek dažādi.
Neuzskatu, ka prakse pārdot vairāk biļešu nekā lidmašīnā sēdvietu nav nepieņemama, ja aviokompānijai ir izstrādāts korekts mehānisms, kā rīkoties situācijās, kad uz lidojumu ierodas vairāk cilvēku nekā lidmašīnā vietu.
Piemēram, dažas aviokompānijas uzreiz piedāvā pasažieriem kompensāciju par lidojuma plānu maiņu. Ja pasažieriem tiktu uzdots jautājums, kurš vēlas 200 eiro, ja mainīs lidojuma plānus, noteikti būtu vismaz viens vai divi pasažieri, kuri paši pieteiktos, un nevajadzētu pēc nejaušības principa izvēlēties pasažierus, kuriem lidojums ar attiecīgo reisu tiks liegts. Plašu rezonansi guvušais gadījums par “American Airlaines” lidmašīnas apkalpes komandas rīcību pārpildīta reisa gadījumā, kad pasažieris brutāli tika izvilkts no lidmašīnas ir kaut kas neticams. Šāda rīcība ir nepieņemama. Uz pasažieriem nevar skatīties kā uz skaitļiem, tie ir cilvēki.
Tā saucamā “feiskontrole” – tu man nepatīc, tu nelidosi.
Jā, bet pat “feiskontroles” gadījumā ir kādi kritēriji, nevis tikai nejaušības princips.
Tomēr kopumā jāsaka, ka vairāk biļešu nekā sēdvietu tirdzniecība nav tik liela problēma kā atceltie reisi vai lidojumi, kas kavējas. Protams, neērtības, kas var tikt radītas, atsakot kādam lidojumu, var būt milzīgas. Piemēram, kopā ar draugiem ir ieplānots ceļojums, bet tev vienam aviokompānija liek mainīt lidojumu plānus, protams, pasažieriem ir tiesības atteikties mainīt savus plānus. Sliktāk ir tad, ja esi rindā uz iekāpšanu lidmašīnā pēdējais, tad tev nav iespēju pieķerties pie krēsla un nelaist to vaļā (smejas).
Jā, aviokompānijas piedāvā lidojuma alternatīvas, bet, ko tas dod, ja tev jau ir iegādātas biļetes uz, piemēram, baleta izrādi galamērķī, par kurām esi samaksājis 500 eiro. Kurš to kompensēs? Kompensācijas par lidojuma plānu maiņu tiek sauktas par morālo kompensāciju, un, no vienas puses, tās tādas arī ir. Ja lido uz kūrortu Turcijā vai Ēģiptē, tev nebūs būtiskas atšķirības, ja sauļoties pie baseina varēsi pāris stundas vēlāk, par to saņemot vēl naudu. Taču ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki zaudē lielu naudu, jo ir veikuši rezervācijas viesnīcām, ekskursijām u.c. aktivitātēm, ko nevar lidojuma plānu dēļ izpildīt. Vēl sliktāk, ja cilvēkam no attiecīgā lidojuma galamērķa ir paredzēts doties braucienā ar kruīza kuģi, kura vērtība ir vairāki tūkstoši eiro.
Tā kā Eiropas līmenī nav regulējuma attiecībā uz šo jautājumu, tas paliek dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības institūciju ziņā. Ja nav tiesu prakses, vietējie likumdevēji nezina kā interpretēt to likumos.
Tā kā ir gan regulējums, gan tiesu prakse attiecībā uz lidojumu atcelšanu vai kavēšanos, arī aviokompāniju uzvedība uzlabojas. Mūsu mērķis ir sakārtot attiecības starp patērētājiem un aviokompānijām, ieviest kārtību sistēmā.
Tāpēc jūsu nosaukums ir “Skycop” (Debesu policija – no ang.v)?
Jā, mēs esam labie policisti.
Vai cilvēki vēršas pie jums saistībā ar kompensāciju gūšanu par mainītiem lidojumu plāniem pārpildītas lidmašīnas dēļ?
Ir bijuši daži gadījumi. Varu pastāstīt par kādu interesantu situāciju. Cilvēki bija iegādājušies savienoto lidojumu uz Viļņu caur Frankfurti no, ja nemaldos, Maltas. Viņi nokļuva līdz Frankfurtei, bet lidmašīnā uz Viļņu viņus neielaida, pasakot, ka viņi nav šim lidojumam reģistrējušies. Tas, ka ir jāveic atsevišķa reģistrācija katram pārlidojumam, nekur netika norādīts, bet viņi tika atstāti Frankfurtes lidostā. Ir skaidrs, ka attiecīgā lidmašīna bija pārpildīta un tāpēc šiem ceļotājiem lidojums tika atteikts, bet to ir ļoti grūti pierādīt. Tāpat skaidrs, ka tā ir kompānijas darbinieka kļūda, ka netika pārbaudīts, kuriem pasažieriem pirmais lidojums ir savienojošais reiss un kuri attiecīgi būtu jāpiereģistrē nākamajam lidojumam.
Vai visus pārlidojumus veica viena kompānija?
Jā. Tā bija gan darbinieku kļūda, gan, visticamāk, reiss bija pārpildīts. Attiecīgajā gadījumā, tā teikt, aiz borta palika vēl divas kundzes no Vācijas, bet valodas barjeras dēļ cilvēki, kas vērsās pie mums, nevarēja precīzi noskaidrot viņām paziņoto lidojuma atteikšanas iemeslu.
Pasažieru taisnību šajā gadījumā būs ļoti grūti pierādīt, bet mēs pieliksim visas pūles, lai tas izdotos, vērsīsimies atbildīgajās institūcijās, tostarp tiesā, ja būs nepieciešams. Cīnīsimies līdz beigām.
Kuru valstu iedzīvotāji ir informētākie par savām tiesībām?
Parasti tādās lielajās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija, Lielbritānija iedzīvotāji ir krietni informētāki. Tam ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir tas, ka caur šīm valstīm lido ļoti daudz un dažādu aviokompāniju. Tajās ir daudz potenciālo pasažieru, kas attiecīgi avio industrijai nozīmē lielu tirgu. Vienlaikus sabiedrībai ir pieejamāka informācija, kā rīkoties dažādu sarežģījumu gadījumā.
Piemēram, Latvijas gadījumā pamatā ir viena aviokompānija – “airBaltic”, un par šo problemātiku nav daudz publikāciju. Nesen publicētā pētījumā bija secināts, ka aptuveni 60% eiropiešu nav informēti par savām tiesībām. Vienlaikus jāsaprot, ka no tiem 40%, kas par savām tiesībām ir informēti, nebūt ne visi pieprasīs kompensācijas u.tml. Tas ir saprotams, jo prasību iesniegšana dažkārt nav tik vienkārša kā varētu šķist. Piemēram, pamēģiniet iesniegt pieprasījumu franču aviokompānijai – mājaslapā informācija ir tikai franču valodā, attiecīgi, ja to nepārvaldāt, tad necik tālu netiksiet. Pat atrast sūdzību iesniegšanas sadaļu nemaz nav vienkārši.
Tāpat mēdz būt sarežģījumi ar sūdzību iesniegšanu kompānijai “Ryanair”. Ja esi veiksmīgs, tad sistēma tevi izlaidīs cauri visai ātri, taču lielākoties izskatās, ka sistēmā tīšām ir atstāti tā saucamie “bagi”, lai, spiežot apstiprināšanas pogu, nekas nenotiktu. Lietotājiem draudzīgās vietnēs, piemēram, iesniedzot pieteikumu, stājoties augstskolā, sistēma tev neļauj pabeigt apstiprināšanas procesu, ja neesi aizpildījis kādas ailītes vai arī kādās ievadījis neadekvātu informāciju, piemēram, adreses vietā ierakstījis telefona numuru. Vai tā notiek, sniedzot sūdzības aviokompānijai? Protams, nē. Ir miljoniem barjeras un viņi izmanto visus caurumus sistēmā, kurus var atrast. Piemēram, kā jau minēju, lidojuma kavēšanās regulā nav atrunāta, līdz ar to aviokompānijas mēdz pasažieru pieprasījumus pēc kompensācijas noraidīt, sakot, ka kompensācija naudas izteiksmē pienākas tikai par atceltu lidojumu, bet par kavēšanos varat saņemt ēdiena iegādes kuponu lidostā un naudas atgriešanu par lidmašīnas biļeti. Taču tie ir meli. Kavēšanās situācijas jau ir definētas Eiropas tiesā, bet ne visi to zina.
Kā jau teicu, aviokompānijas mēģina atrunāties dažādos veidos. Kā vēl vienu iemeslu kompensāciju nemaksāšanai tās nereti mēdz norādīt sliktus laikapstākļus. Laikapstākļi ir pilnīgi pelēka zona. Arī mums, kas specializējas aviācijas nozarē, šis ir sarežģīts temats. Tas, vai lidmašīnu ir iespējams piezemēt, nav atkarīgs tikai no gaisa apstākļiem, svarīgi ir tas, kāds ir pats lidaparāts – tā izmēri, svars, aprīkojums, tāpat būtiski ir pilota lēmumi, gaisa kontroles lēmumi utt.
Jāatzīmē, ka aviācijā ir ļoti specifiska sistēma laika apstākļu aprakstīšanai, tas ir kods, kurā katram burtam ir sava nozīme, un tas nebūt neizskatās pie tām meteoroloģiskajām kartēm ar saulītēm un mākonīšiem, kādas esam pieraduši redzēt ikdienā. Attiecīgi varat iedomāties, kāda būtu jūsu reakcija, ja no aviokompānijas saņemtu vēstuli, kurā būtu atsūtīta šāda, jums neko neizsakoša tabula un piebilde “slikti laikapstākļi”. Taču, ja šādu tabulu atsūta mums, mēs ar to varam strādāt. Ja nemaldos, tā bija aviokompānija LOT, kas mums atsūtīja šādu tabulu, norādot, ka bija slikti laikapstākļi attiecīgā lidojuma laikā, bet patiesībā šajā tabulā nekas nenorādīja uz sliktiem laikapstākļiem. Pēc tam, kad viņiem atpakaļ aizsūtījām viņu pašu tabulu ar paskaidrojumiem sarkanā krāsā, kas pierādīja mūsu taisnību, viņi saprata, ka nevarēs šādā veidā atrunāties un mēs pārzinām šo jomu. Aviokompānijas mūs pārbauda! (smejas)
Tas, protams, nav nekāds pārsteigums, ka aviokompānijas mēģina izlocīties dažādos veidos, jo runa ir par lielu naudu. Biļetes cenas atgriešana ir viena lieta, jo tā nauda ir bijusi viņu rīcībā, bet kompensācijas ir jāvelk ārā no citas kabatas.
Tieslietu jomā šāda izvairīšanās un savā ziņā melošana varētu tikt uzskatīta par taisnīguma, izmeklēšanas kavēšanu, par ko ir sods. To varētu attiecināt arī uz šo jomu?
Kā zināms, advokāti, juristi ir tā teikt, burta kalpi. Katrs vārdam, teikumam var būt dažādas nozīmes atkarībā no interpretācijas. Piemēram, runājot par minēto vēstuli par laikapstākļiem, regulā nav atrunāta aviokompānijas rīcība lidmašīnas kavēšanas gadījumā, līdz ar to viņiem šajā ziņā ir taisnība un viņi nemelo, ka regulā ir noteiktas tikai kompensācijas par lidojuma atcelšanu. Taču viņi “aizmirst”, ka rīcība kavēšanās gadījumā ir noteikta tiesvedībās. Protams, aviokompānijas juristi darīs visu, lai izvairītos no maksāšanas, taču tādējādi rodas iespaids, ka klienti netiek novērtēti. Aviokompāniju bilances, protams, izskatās labāk, ja kompensācijas nav maksātas, bet tā ir klientu diskriminācija un viņu tiesību neievērošana.
Tāpat ir aviokompānijas, kuras klientiem uzsver, ka ar sūdzībām, kompensāciju pieprasījumiem drīkst vērsties tikai caur aviokompāniju mājaslapām un nedrīkst lūgt palīdzību no malas. Tā ir vēl viena barjera ceļā uz kompensācijas iegūšanu. Tikai 15-20% no visām pienākošajām kompensācijām tiek izmaksātas, skaitot kopā gan tās, kuras cilvēki ir izcīnījuši paši, gan tās, kuras atgūtas caur tādām kompānijām kā “Skycop”. Ja nemaldos, pagājušajā gadā bija veikts pētījums, kurā secināts, ka “Ryanair” nav samaksājis 77% no kompensācijām, kas klientiem pienāktos. Neskatoties uz to, ka institūcijas iesaistījās, kompānija pamanījās neizmaksāt 19% kompensāciju.
Vai no šiem 19% visi bija pieprasījuši kompensācijas?
Jā. Ja pats nespēj tikt galā ar aviokompāniju, tu dodies pie patērētāju tiesību aizsardzības institūcijas, piemēram, Latvijas gadījumā – Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Attiecīgi šie 19% bija tikai tie, kas bija jau gājuši cauri institūcijām. Tas ir pārsteidzoši.
Turpinot par regulējumu, vai Baltijas valstīs ir kādi normatīvie akti, kas ierobežo jūsu darbību?
Nē, mēs esam caurspīdīga kompānija. Darbojamies atbilstoši visiem likumiem, normatīvajiem aktiem. Kā jau teicu, mēs esam labie policisti.
Minējāt, ka ir aviokompānijas norāda, ka kompensācijas var tikt pieprasītas tikai caur viņu mājaslapām u.tml. Esmu dzirdējusi no Latvijas PTAC, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” klientiem ir norādījusi, ka ar kompensāciju pieprasījumiem viņi var vērsties tikai paši personīgi. Attiecīgi nedrīkst izmantot tādu kompāniju kā “Skycop” pakalpojumus.
Jā, ir šāda prakse. Tas šķiet neiedomājami, kā var šādā veidā ierobežot patērētāja tiesības. Tas ir kā aizliegt cilvēkam tiesības uz advokātu tiesā.
Vārdu sakot, šādas barjeras tiek liktas, bet mēs mēģinām šobrīd tās gāzt caur tiesu praksi. Līdz ar to būtu skaidrs, ka šāda rīcība nav pieņemama. Protams, arī mēs varētu apiet šos kompāniju uzstādījumus, piemēram, noslēdzot līgumu ar attiecīgo pasažieri, bet, mūsuprāt, tas sistēmu un visus procesus tikai lieki sarežģītu. Vēlamies, lai viss notiktu vienkārši un pasažieriem saprotami.
Vai ir daudz kompāniju, kas tā dara? Vai arī “airBaltic” ir vienīgā jūsu praksē?
Nē, “airBaltic” nav vienīgā, bet jāatzīst, ka šādu kompāniju nav daudz. Lielās kompānijas, izņemot “Ryanair” tā nerīkojas.
Kompānijas mūs pārbauda, jo nav gatavas maksāt.
Kuras aviokompānijas jums sagādā lielākās galvassāpes?
Nevarētu konkrēti izdalīt kādu kompāniju. Eiropas aviokompānijas ir visai punktuālas, sliktāki rezultāti ir, piemēram, “Air Asia”.
Caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām – atbilstoši ES regulā noteiktajam. Pārvēršot to naudas izteiksmē skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas ir 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem.
Un cik liela daļa no šī 1% jeb 9 miljoniem pasažieru gadā vispār pieprasa kompensācijas?
Grūti pateikt, cik daudzi ir vērsušies, jo liela daļa tomēr mēģina cīnīties paši saviem spēkiem. Kā jau iepriekš teicu, tikai 40% eiropiešu zina savas tiesības, līdz ar to pieļauju, ka pieprasītāju apjoms varētu būt tuvu tam – ap 30%, protams, atkarībā no valsts. Piemēram, latviešiem un lietuviešiem patīk sūdzēties, bet sūdzības nenonāk tālāk par līdzcilvēka ausīm vai medijiem. Mēs neesam gatavi streikot un skaļi cīnīties par savām tiesībām.
No vienas puses, cilvēku, kuri zina savas tiesības, skaits ar katru gadu pieaug, taču, no otras puses, cilvēki kļūst arvien slinkāki. Ir uzņēmumi kā “Skycop”, kas izdara visu cīņu ar aviokompānijām viņu vietā, atliek vien aizpildīt pieteikuma anketu, taču daļa cilvēku ir par slinku arī tam. Protams, ir arī tādi, kas paši cīnīsies līdz galam, bet tā ir neliela daļa.
Gribētu arī atzīmēt, ka ir cilvēki, kuri vērsušies paši aviokompānijā, bet tā kā nav saņēmuši laicīgi atbildi no tās, vērsušies pie mums. Un pēcāk, pašiem komunicējot ar aviokompāniju, viņiem ir izdevies saņemt kompensāciju. Mūsu mērķis nav iegūt maksimāli daudz no kompensācijām, mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, tāpēc sniedzam arī vienkārši konsultācijas.
Lasot atsauksmes par jūsu darbu internetā, nākas secināt, ka lielai daļai klientu pašiem nav izdevies neko piedzīt no aviokompānijas, bet, piesaistot jūs tomēr sanācis.
Kā jau teicu, runa ir par ļoti lielu naudas summu, kuru aviokompānijas nav gatavas izmaksāt, tāpēc tās cer uz veiksmi un mēģina dažādos veidos izvairīties. Pretoties privātpersonai ir daudz vieglāk nekā juristu birojiem. Esam pierādījuši, ka mums ir zināšanas, pieredze un argumenti, lai varētu palīdzēt cilvēkiem aizstāvēt viņu tiesības.
Iepriekš minēju, ka ir dažādi sarežģīti gadījumi, piemēram, laikapstākļi, tāpat interesantas ir lietas saistībā ar streikiem. Tie streiki, kas ir saistīti ar attiecīgo aviokompāniju, ir kompānijas atbildība. Piemēram, ja streiko lidostas darbinieki, aviokompānija to nevar ietekmēt, bet, ja streiko, piemēram, tās piloti, tad tā ir kompānijas atbildība. Šāds piemērs šajā gadā ir “Ryanair”, kurai trūkst pilotu, bet tas tiek maskēts ar lidojuma plānu pārplānošanu. Jāatzīmē, ka pieprasījums pēc pilotiem pieaug. Pilots nav kasieris, kura vakanci vari aizpildīt ļoti ātri.
Arī “Lufthansa” šogad piedzīvoja darbinieku streikus. Vai saskārāties arī ar kompensāciju pieprasījumiem par šīs kompānijas atceltajiem lidojumiem?
Jā, bet šogad bijis arī daudz lidostu darbinieku streiku. Attiecīgajās dienās mūsu e-pasti bija pārpildīti ar jautājumiem, vai ir iespējams prasīt kompensāciju. Diemžēl lidostu darbinieku streiku gadījumā nevaram palīdzēt.
Jāpiebilst, ka cilvēkiem ir daudz nestandarta jautājumu. Piemēram, vai gadījumā, ja cilvēks lido kopā ar savu mājdzīvnieku, vai kompensāciju var pieprasīt arī par to. To varētu, ja sunim būtu sava sēdvieta lidmašīnā (smejas).
Vai bieži saņemat nepamatotus palīdzības lūgumus?
Dažkārt gadās arī tādi, no tā nevar izvairīties. Bieži gadās, ka cilvēki lido uz vai no Eiropas Savienības valsts ne ar Eiropas Savienības aviokompāniju. Attiecīgi par “Aeroflot” lidojuma atcelšanu no Rīgas uz Maskavu vari pieprasīt kompensāciju, bet ne par šīs kompānijas lidojumu no Maskavas uz Rīgu. Cilvēki dažkārt nezina, ka šādi gadījumi neattiecas uz Eiropas Savienības regulējumu.
Lai gan ar pilnu jaudu strādājat vien divus, trīs mēnešus, vai jau ir bijuši gadījumi, kad ir jāvēršas tiesā pret kādu aviokompāniju?
Mēs gatavojam divas lietas. Tomēr paredzu, ka ar tiesvedībām mums nenāksies bieži saskarties, jo tiesāties ir dārgi un aviokompānijām tas būtu bezjēdzīgi, jo zaudējuma gadījumā nāktos maksāt ne vien kompensāciju, bet arī tiesas izdevumus.
Komunicējot ar aviokompānijām, sagatavojam ļoti labus argumentus, lai aviokompānijām nebūtu iespējas izvairīties un attiecīgi mums nevajadzētu tiesāties. Tāpat labi strādā norādījums, ja pozitīva atbilde netiks sniegta 48 stundu laikā, mums nebūs citas izvēles kā vērsties tiesā.
Vai ir bijuši gadījumi, kad aviokompānijas jums vispār neatbild?
Nē. Ir daudz dažādu kanālu, kā ar aviokompānijām sazināties – telefona zvani, e-pasti, ierakstītas vēstules utt. -, līdz ar to nav iespēju no mums izvairīties. Tāpat ir iespējams vērsties attiecīgās valsts patērētāju tiesību aizsardzības institūcijā, lai tā aviokompānijai liktu mums atbildēt.
Kā vērtējat konkurenci jūsu darbības jomā? Vai ir daudz šādu kompāniju kā “Skycop”?
Konkurence ir. Starptautiskajā tirgū ir četri, pieci lieli spēlētāji, tāpat ir diezgan daudz uzņēmumu, kas darbojas tikai vienas valsts ietvaros, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, ASV. Parasti aiz tiem stāv lielāki juristu biroji, jo nenoliedzami, lai strādātu šajā jomā, juridiskās zināšanas ir nepieciešamas.
Vai šobrīd visi jūsu darbinieki strādā Lietuvā?
Jā, pagaidām spējam tikt galā, taču jau domājam, vai nepieciešams izveidot filiāles lielākos tirgos.
Piemēram, kuros?
Piemēram, Francijā, Itālijā, Austrumeiropā. Ir jāizpēta tirgus, lai saprastu, vai tur ir nepieciešama sava struktūrvienība. Vērtējam iespējas paplašināties.
Runājot par nākotni, vai, jūsuprāt, gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES kā ietekmēs jūsu darbības jomu? Piemēram, kā minētajos gadījumos ar lidojumiem no Maskavas uz Rīgu.
Es domāju, ka viņi paturēs pašreizējo Eiropas Savienības regulējumu. Tomēr ir lietas attiecībā, uz kurām viņiem nebūtu jēgas, tā teikt, nodedzināt visus tiltus un pārgriezt visas saites. Šis regulējums tomēr strādā arī Lielbritānijas iedzīvotāju labā.
“Skycop” darbs ir bāzēts uz Eiropas Savienības 261/2004 regulu. Vai tajā redzat arī kādus vājos punktus?
Šobrīd nav noteikts minimālais periods attiecībā uz, tā teikt, pagātnes lidojumiem. Tāpat nav atrisināts streiku jautājums, tā joprojām ir pelēkā zona. Taču kopumā regulējums ir labs un sakārtots. Varbūt nepieciešama tiesu prakse vēl atsevišķos jautājumos, lai vairs nebūtu iespēju interpretācijām.
Cik ilgs ir šis periods, kurā var pieteikt kompensāciju par atceltu lidojumu?
Baltijas valstīs tie ir trīs gadi, bet citās valstīs tas var atšķirties.
Aviokompānijas necenšas atrunāties, ka termiņš kompensācijas iesniegšanai jau ir beidzies?
Nē, šajā ziņā viņu rokas ir sasietas.
Vai kompensāciju pieprasījumu skaits atšķiras dažādās sezonās?
Gan, jā, gan, nē. Piemēram, Ziemassvētku laikā varbūtība, ka jūsu lidojums kavēsies vai tiks atcelts ir 50%. Tas, protams, nenozīmē, ka kavēšanās vienmēr būs ilgāka par trīs stundām un varēs pieprasīt kompensāciju.
Jautājums ir par biznesa plānošanu. Aviokompānijas tomēr pašas plāno, ka brīvdienu periodos lidojumu intensitāte pieaugs un arī pārvadājamo pasažieru būs krietni vairāk, attiecīgi blakus procesi ir jāsakārto tā, lai nebūtu aizķeršanos un pasažieriem nebūtu iemeslu prasīt kompensāciju.
Iepriekš minējāt, ka mērķis nākamajam gadam ir 300 tūkstoši apmierinātu klientu. Bet ar cik apmierinātiem klientiem noslēgsiet šo gadu?
Runājot par nākamo gadu, kompensāciju izteiksmē varētu būt 120 miljoni eiro, pieņemot, ka vidējā kompensācija ir 400 eiro. Savukārt attiecībā uz šo gadu, ņemot vērā sīvo konkurenci, negribētu atklāt vairāk par to, ka kompensācijās būsim atguvuši vairāk nekā miljonu eiro.
…Info avots:
http://www.leta.lv/plus/133C9D41-7AB3-380F-89BA-4E620EA5D096/
