800 miljonus eiro 2017.gada budžetā ministriju jaunajām politikas iniciatīvām, bet “treknu pigu” – CVK pieteiktajām tautas iniciatīvām

Jaunajām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa gandrīz 800 miljonus eiro. Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija – 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija – 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – 139,808 miljonus eiro.
Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija – 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija – 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija – 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām – 10,611 miljonus eiro.
Ārlietu ministrija lūgusi 12,634 miljonus eiro, Finanšu ministrija – 5,121 miljonu eiro, Zemkopības ministrija – 3,514 miljonus eiro, Prokuratūra – 3,257 miljonus eiro, Ministru kabinets – 1,125 miljonus eiro, Augstākā tiesa – 795 793 eiro, Sabiedrības integrācijas fonds – 371 601 eiro, Satversmes tiesa – 367 005 eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošana birojs – 311 941 eiro.
Valsts kontrole lūgusi papildus piešķirt 215 859 miljonus eiro, Pārresoru koordinācijas centrs – 86 852 eiro, Tiesībsarga birojs – 38 046 eiro, Centrālā vēlēšanu komisija – 32 524 eiro.
Iesniegti arī priekšlikumi par nepieciešamo finansējumu jaunām politikas iniciatīvām 2018. un 2019.gadā. 2018.gadā ministrijas valsts konsolidētajā budžetā jaunām iniciatīvām vēlas papildu 926,97 miljonus eiro, bet 2019.gadā – 1,218 miljardus eiro.
2018.gadā lielāko papildu summu lūdz Veselības ministrija – 288,44 miljonus eiro. Satiksmes ministrija 2018.gadam prasa 193,99 miljonus eiro, IZM – 148,453 miljonus eiro.
Arī 2019.gada budžetā lielāko papildu summu lūdz Veselības ministrija – 409,77 miljonus eiro. Satiksmes ministrija 2019.gadā vēlas saņemt papildu 209,063 miljonus eiro, IZM – 151,543 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija – 134,549 miljonus eiro.
Radio un televīzija nākamgad jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai lūdz 980 003 eiro, 2018.gadā – 5,743 miljonus eiro, bet 2019.gadā – 5,224 miljonus eiro.
Piecas iestādes nav pieprasījušas papildu finansējumu nākamo trīs gadu periodam. Šīs iestādes ir Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisijas un Aizsardzības ministrija. Šī ministrija jau iepriekš informēja, ka tai ar likumu noteikts regulārs budžeta līdzekļu pieaugums, tādējādi tā neiesniegs finansējuma pieprasījumu jaunām politikas iniciatīvām, bet realizēs projektus ar budžeta bāzē apstiprinātajiem finanšu resursiem.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka informācija tiks precizēta par tādām jaunajām politikas iniciatīvām, kas iesniegtas gan kā horizontālās, gan katra resora atsevišķas jaunās politikas iniciatīvas.
Saskaņā ar 2017.gada valsts budžeta veidošanas grafiku līdz šā gada augustam Finanšu ministrija kopā ar Pārresoru koordinācijas centru izvērtēs visus nozaru ministriju priekšlikumus, lai jau augustā par tiem varētu lemt valdība.
Augustā valdība arī izskatīs informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019.gadam, tad arī precīzi būs zināmas nākamā gada valsts budžeta finansiālās iespējas jeb fiskālā telpa.
Tomēr Finanšu ministrija jau tagad norāda, ka pilnā apjomā nozaru ministriju pieprasījumus nebūs iespējams atbalstīt. Tāpēc par prioritārajiem pasākumiem valdība pieņems kopīgu lēmumu, izvērtējot visus pieprasījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/CE29CCE5-9FB6-429E-AFDD-349E9F3A9E4A/
Vērtējot jaunās politikas iniciatīvas, “vienu otru nepamanītu lietu” vēl varētu atbalstīt. Vērtējot finansējuma pieprasījumu jaunajām politikas iniciatīvām, tiks ņemtas vērā budžeta iespējas un jau iepriekš noteiktās prioritātes – izglītības un veselības nozares reformas, drošība, Latvijas simtgade un demogrāfijas jautājumi, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis būtu rosinājis atteikties no pieprasījumiem jaunajām politikas iniciatīvām, bet ministrijas esot minējušas konkrētus gadījumus, kad, piemēram, Valsts kontrole norādījusi, kad nauda netika prasīta, tātad ministrijas neesot darījušas visu funkciju izpildei.
“Es arī izpratu to, ka jaunās politikas iniciatīvas jāraksta lielākoties rakstīšanas pēc, ko ministrijas arī veiksmīgi ir izdarījušas,” pauda Kučinskis.
Viņš uzsvēra, ka, vērtējot pieprasījumus, nemainīsies nedz iespējamā budžetā pieejamā summa, nedz prioritātes. Valdības vadītājs prognozēja, ka “zaļo gaismu varētu iegūt viena otra nepamanīta lieta”.
Viņš arī pauda, ka varētu runāt par 64 miljoniem eiro, kas “atrasti” ministriju budžetos, pārskatot ministriju bāzes izdevumus. Tāpat viņš atgādināja, ka 35 miljoni eiro nepieciešami veselības aprūpes jomas reformai.
Kā ziņots, ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija – 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija – 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – 139,808 miljonus eiro.
Saskaņā ar 2017.gada valsts budžeta veidošanas grafiku līdz šā gada augustam Finanšu ministrija kopā ar Pārresoru koordinācijas centru izvērtēs visus nozaru ministriju priekšlikumus, lai jau augustā par tiem varētu lemt valdība.
Augustā valdība arī izskatīs informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019.gadam, tad arī precīzi būs zināmas nākamā gada valsts budžeta finansiālās iespējas jeb fiskālā telpa.
Tomēr Finanšu ministrija jau tagad norāda, ka pilnā apjomā nozaru ministriju pieprasījumus nebūs iespējams atbalstīt. Tāpēc par prioritārajiem pasākumiem valdība pieņems kopīgu lēmumu, izvērtējot visus pieprasījumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/A2EAA54E-4063-4205-B6B3-81EE28DF8F56/