Apstiprināts Jūrmalas pašvaldības 2018.gada budžets ar 9,55 miljonu eiro deficītu
Rīga, 19.dec., LETA. Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi pašvaldības budžetu 2018.gadam, aģentūru LETA informēja domes pārstāve Zane Leite.
Plānots, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi salīdzinoši ar 2017.gadu pieaugs par 6,5% un sasniegs 81,38 miljonus eiro, savukārt izdevumi plānoti 90,41 miljona eiro apmērā. Šobrīd budžeta deficīts plānots 9,55 miljonu apmērā, taču pašvaldība to plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma, kurš plānots 10,32 miljonu eiro apmērā un no aizņēmumiem, kuri plānoti 4,09 miljonu eiro apmērā.
Leite norāda, ka budžets veidots, lai Jūrmalas iedzīvotājiem saglabātu plašāko sociālā atbalsta sistēmu valstī, kā arī samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa slogu. No nākamā gada Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem līdz 90% palielināts atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.
Visvairāk budžeta līdzekļu atvēlēts izglītības nozarei – tās finansējums kopumā sasniegs 25,44 miljonus eiro. Līdzekļi paredzēti bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai, izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, mācību līdzekļu iegādei, interešu izglītības nodrošināšanai un citiem izdevumiem.
Izglītības iestāžu remontiem paredzēts atvēlēt aptuveni 1,4 miljonus eiro. Papildus piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus 1,79 miljonu eiro apmērā, tiks veikti telpu atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Jaundubultu un Kauguru vidusskolas ēkās.
Tāpat Jūrmalas pašvaldības skolās un bērnudārzos arī turpmāk tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana, bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem, studentiem un pensionāriem, kam kopumā paredzēti 3,63 miljoni eiro. Visiem Jūrmalas pilsētas pensionāriem tiks piešķirts 50 eiro pabalsts zāļu iegādei un ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, kopumā tam atvēlot 540 000 eiro.
Leite norāda, ka ceļu un ielu remontos pašvaldība plāno ieguldīt gandrīz uz pusi vairāk līdzekļu nekā pērn, kopumā tam atvēlot 6,2 miljonus eiro. Trotuāru izbūvei un atjaunošanai kopumā tērēs 600 000 eiro, savukārt grantēto ielu asfaltēšanā pašvaldība ieguldīs 700 000 eiro. Savukārt pilsētas teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzēti 10 miljoni eiro.
Pārstāve skaidro, ka būtiska pašvaldības prioritāte 2018.gadā ir Eiropas Savienības fondu un citu ārējo finanšu resursu apgūšana un piesaistot struktūrfondu līdzekļus, paredzēts uzsākt vairāku nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu. Tiks uzsākti Ķemeru teritorijas atjaunošanas darbi, Mellužu estrādes restaurācija un teritorijas labiekārtošana, kā arī Jūrmalas ūdenstūrisma pakalpojumu centra “Majori” izveide.
Iedzīvotāju sociālās aizsardzības nodrošināšanai paredzēti 7,6 miljoni eiro, kas ir par 1,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. Pašvaldība papildus iepriekš uzsāktajam atbalstam ir palielinājusi atbalstu audžuģimenēm un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu tiks piešķirta jau no pirmā bērna 114 eiro mēnesī par katru bērnu, kā arī ir plānoti papildus 300 eiro gadā katram bērnam nepieciešamā inventāra un apģērba iegādei.
Savukārt kultūras pasākumu organizēšanai un līdzfinansēšanai ieplānots atvēlēt divus miljonus eiro, tostarp Latvijas simtgades pasākumu rīkošanai – 375 000 eiro. Pašvaldības kolektīvu dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos paredzēti 94 000 eiro.
Sportistu atbalstam, sporta pasākumu organizēšanai un līdzfinansēšanai nākamgad paredzēti 1,2 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.
2018.gadā iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā būs 12,3 miljoni eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/17A2F1FE-7A55-429E-A203-9AD81E9E8CCF/
Jūrmalas pašvaldība apstiprina 2018.gada budžetu
Otrdien, 19.decembrī, Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja konsolidēto budžetu 2018.gadam. Plānots, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi pieaugs par 6,5% un sasniegs 81,38 miljonus eiro. Pašvaldības budžets veidots, lai Jūrmalas iedzīvotājiem saglabātu plašāko sociālā atbalsta sistēmu valstī, kā arī samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa slogu. No nākamā gada palielināts atvieglojums Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklim par zemi līdz 90 procentiem.
Arī turpmāk Jūrmalas pašvaldības skolās un bērnudārzos tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana, bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem, studentiem un pensionāriem, kam kopumā paredzēti 3,63 miljoni eiro. Visiem Jūrmalas pilsētas pensionāriem tiks piešķirts 50 eiro pabalsts zāļu iegādei un ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, kopumā budžetā tam paredzēti 540 tūkstoši eiro.
“Jūrmalas 2018.gada budžetu esam veidojuši tā, lai turpinātu iepriekšējos gados uzsāktos pilsētas attīstības darbus, īstenotu Eiropas Savienības fondu apguvi un nodrošinātu jūrmalnieku dzīves kvalitātes uzlabošanos. Pašvaldības sociālās garantijas iedzīvotāji novērtē – esam viena no retajām pašvaldībām, kurā vērojams deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums,” saka Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.
Izglītības nozarei atvēlēts visvairāk budžeta līdzekļu, tās finansējums kopumā ir 25,44 miljoni eiro. Līdzekļi paredzēti bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai, izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, mācību līdzekļu iegādei, interešu izglītības nodrošināšanai u.c. Nozīmīgi ieguldījumi plānoti izglītības iestāžu remontiem, kopumā tam paredzot aptuveni 1,4 miljonus eiro pašvaldības finansējuma. Papildus piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus 1,79 miljonu eiro apmērā, tiks veikti telpu atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Jaundubultu un Kauguru vidusskolas ēkās.
Ceļu un ielu remontos pašvaldība plāno ieguldīt gandrīz uz pusi vairāk līdzekļu nekā pērn, kopumā tam atvēlot 6,2 miljonus eiro. Desmitkāršots finansējums trotuāru izbūvei un atjaunošanai, kopumā – 600 tūkstoši eiro, savukārt grantēto ielu asfaltēšanā pašvaldība ieguldīs četras reizes vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā, kopumā – 700 tūkstošus eiro. Savukārt pilsētas teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzēti 10 miljoni eiro.
Būtiska pašvaldības prioritāte 2018.gadā ir Eiropas Savienības fondu un citu ārējo finanšu resursu apgūšana. Piesaistot struktūrfondu līdzekļus, paredzēts uzsākt vairāku nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu. Tiks uzsākti Ķemeru teritorijas atjaunošanas darbi, Mellužu estrādes restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Jūrmalas ūdenstūrisma pakalpojumu centra “Majori” izveide.
Iedzīvotāju sociālās aizsardzības nodrošināšanai paredzēti 7,6 miljoni eiro, kas ir par 1,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. Pašvaldība papildus iepriekš uzsāktajam atbalstam ir palielinājusi atbalstu audžuģimenēm un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu tiks piešķirta jau no pirmā bērna 114 eiro mēnesī par katru bērnu, kā arī ir plānoti papildus 300 eiro gadā katram bērnam nepieciešamā inventāra un apģērba iegādei.
Latvijas simtgades gadā vairāk līdzekļu paredzēts kultūras nozarei. Kultūras pasākumu organizēšanai un līdzfinansēšanai ieplānoti 2 miljoni eiro, Latvijas simtgades pasākumu rīkošanai – 375 tūkstoši eiro. Pašvaldības kolektīvu dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos paredzēti 94 tūkstoši eiro. Savukārt sportistu atbalstam, sporta pasākumu organizēšanai un līdzfinansēšanai paredzēti 1,2 miljoni eiro.
2018.gadā iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pret 2017.gadu ir ievērojami palielinājušās – Jūrmalas pašvaldības donormaksājumi būs 12,3 miljoni eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. 2018.gadā vidēji katrs Jūrmalas iedzīvotājs atbalstīs citas Latvijas pašvaldības 217 eiro apmērā, 2017.gadā tas bija 189 eiro.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2018.gadam apstiprināts 95,79 miljonu eiro apmērā. 2018.gada budžeta ieņēmumu daļa pret 2017.gada budžeta ieņēmumu daļas gaidāmo izpildi pieaugs par 4,6 miljoniem eiro un sasniegs 81,38 miljonus eiro. Kārtējā gada izdevumu daļa 2018.gadā būs 90,41 miljons eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/631FA4DC-9975-4E8F-9529-BDFE0164163F/
Jūrmalas domes opozīcija aicinās VARAM izvērtēt Trukšņa atbilstību domes priekšsēdētāja amatam
Rīga, 19.dec., LETA. Jūrmalas domes opozīcijas deputāti aicinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) izvērtēt pilsētas mēra Gata Trukšņa (ZZS) atbilstību amatam, jo uzskata, ka pašvaldības 2018.gada budžeta izskatīšanas process neatbilst labas pārvaldības principiem, aģentūrai LETA apliecināja Jūrmalas domes deputāts Guntis Grūba (“Tev, Jūrmala)”.
Grūba skaidroja, ka budžeta izskatīšanai sasaukta ārkārtas sēde, par kuru deputātiem paziņots iepriekšējā vakarā ap plkst.17. Deputāts norādīja, ka labas pārvaldības principi pieprasa dot laiku deputātiem sagatavoties sēdei, it sevišķi – pašvaldības budžeta izskatīšanai, kas ir teju svarīgākais pašvaldības gada dokuments.
“Budžets ir ļoti apjomīgs dokuments – tajā ir vairāk nekā 40 “Excel” tabulas, pielikumi un citi dokumenti, kurus nakts laikā pilnvērtīgi iepazīt nav iespējams,” skaidroja Grūba, paužot neizpratni arī par to, kāpēc sēde pieteikta kā ārkārtas.
Opozīcijas deputāti šodien domes priekšsēdētājam iesniedza pieprasījumu, kurā lūdza budžeta izskatīšanu atlikt uz divām nedēļām, tādā veidā dodot laiku pilnvērtīgi tam sagatavoties, taču priekšlikums tika noraidīts.
Grūba skaidro, ka līdzīgi budžets ticis izskatīts arī pirms nedēļas – apvienotajā komiteju sēdē, kur lēma par budžeta virzīšanu uz izskatīšanu domes sanāksmē. Deputāts apgalvo, ka arī šajā sēdē darbs bija sasteigts un komitejas vadītāji neņēma vērā opozīcijas deputātu lūgumu dot viņiem laiku pilnvērtīgi iepazīties ar budžeta saturu, un tikai pēc tam to virzīt skatīšanai domē.
“Komitejās, protams, tiek lemts par atsevišķām budžeta sadaļām, bet katrreiz apspriež tikai vienu nelielu jautājumu no kopējā budžeta, ko kopumā pārredzēt nevar. Deputātiem gluži vienkārši vajag laiku, lai redzētu un izvērtētu visus budžeta pielikumus, mums ir pienākums piedalīties domes sēdēs kvalitatīvi un pilnvērtīgi,” pauda Grūba.
Līdz ar radušos situāciju, opozīcijas deputāti nolēmuši lūgt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam izvērtēt domes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam. Grūba norādīja, ka pie ministra vērsīsies ne vēlāk kā janvāra sākumā – tiklīdz saņems visus domes un komitejas sēdes protokolus, kas kalpos par pienācīgu pierādījumu bāzi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D41A6806-BAA4-4506-AD60-73DE7D1E9641/
