Koziols apgalvo, ka nofilmējis izmeklētāju videonovērošanas uzstādīšanu savā kabinetā
Rīga, 18.dec., LETA. Uzņēmējs Viesturs Koziols nofilmējis, kā savulaik, iespējams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji viņa kabinetā uzstādījuši videonovērošanu, šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē paziņoja bijušais laikraksta “Diena” kontrolpaketes īpašnieks Koziols.
Uzņēmējs skaidroja, ka iepriekš no kabineta esot bijusi veikta zādzība, tāpēc viņš uzstādījis “mazu videokameriņu”, ar kuru tikusi nofilmēta tiesībsargu veiktā videonovērošanas uzstādīšana.
Savukārt, kad tiesībsargi vēlējušies iekļūt Koziola dzīvesvietā, visā Mežaparkā esot atslēgta elektrība, lai mājās esošajā videonovērošanā nebūtu redzama ielaušanās, tomēr to vienalga izdevies nofilmēt ar atsevišķu kameru, stāstīja Koziols.
Uzņēmējs komisijā retoriski vaicāja, kāpēc tiesībsargājošās iestādes neesot paņēmušas viņa balss paraugu, un pats arī izteica minējumus, ka tas noticis tāpēc, ka “oligarhu lietu” nekad neesot bijusi vēlme novest līdz galam, bet gan vien ietekmēt politiskos procesus. Tāpat uzņēmējs uzskata, ka žurnālā “Ir” publicētās sarunas viesnīcā “Rīdzene” ir safabricētas.
Koziols stāstīja, ka savulaik, kad bijušajam politiķim un pašreizējam uzņēmējam Andrim Šķēlem bija noslēgts konsultāciju līgums ar uzņēmumu “Rīgas Tirdzniecības osta” (RTO), viņš pāris reizes ar Šķēli ticies. Abi esot runājuši tikai par finanšu un grāmatvedības jautājumiem, bet nekādi redakcionāli jautājumi neesot apspriesti.
Koziola plāns esot bijis kļūt par AS “Diena” īpašnieku, taču “pārāk maz aktīvu” bija, tāpēc nolēmis to pārdot.
Nobeigumā Koziols aicināja deputātus nevis “atsildītu zupu pētīt”, bet domāt par valsts ekonomikas attīstību.
Koziols uz sēdi tika aicināts, kā tā dēvētās “oligarhu lietas” izbeigtajā kriminālprocesā iesaistīta persona. Par viņu tika izteikti pieņēmumi, ka viņš varētu būt politiķa Aināra Šlesera īpašumu turētājs, lai politiķim nevarētu pārmest interešu konfliktus.
Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja arī bijušo AS “Diena” padomes vadītāju Aleksandru Tralmaku, kurš ir viena no tām personām, kas nav pratināta un iesaistīta “oligarhu” krimināllietā.
Vaicāts par AS “Diena” patiesajiem īpašniekiem, Tralmaks apgalvoja, ka viņam 2009.gadā neesot bijusi nekāda informācija par kādu personu mēģinājumiem ietekmēt AS “Diena”. Laikraksta “Diena” publikāciju saturu viņš neesot mēģinājis ietekmēt un arī norādes toreizējiem galvenajiem redaktoriem Nellijai Ločmelei un Dacei Andersonei viņš neesot sniedzis.
Informācija par to, ka bijušais politiķis Andris Šķēle, Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs it kā ir patiesie AS “Diena” līdzīpašnieki, Tralmaks esot dzirdējis tikai pēc tam, kad publiski sākts runāt par noklausītajām sarunām un “oligarhu krimināllietu”.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2099CC8-75C7-4B99-B409-EDA6BC78E311/
Šķēle Saeimas komisijā atgādina, ka “oligarhu lietā” nav bijis iesaistīts
Rīga, 18.dec., LETA. Bijušais politiķis Andris Šķēle pirmdien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā paziņoja, ka konkrētajā krimināllietā nav bijis iesaistīts un nevarēja apstiprināt, ka savulaik viesnīcā “Rīdzene” ticies ar toreizējo politiķi Aināru Šleseru.
“Es īsti nezinu, kā iesākt, priekšsēdētājas kundze [komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL)?” bija vieni no pirmajiem Šķēles vārdiem, šodien uzstājoties komisijā.
Šķēle aicināja komisiju būt precīzākai, uzsverot, ka viņš kriminālprocesā nebija iesaistītā persona. “Es neesmu aicināts ne reizi ne kā liecinieks, ne kā eksperts. Man būtu lūgums izlabot šo kļūdu, lai nevairojas plašāk,” teica Šķēle.
Viņš norādīja, ka ir lasījis tikai dažas no žurnālā “Ir” publicētajām viesnīcas “Rīdzene” sarunām.
Šķēle nevarēja apstiprināt, vai savulaik šajā viesnīcā ticies ar toreizējo politiķi Aināru Šleseru. Šī viesnīca savulaik bijusi populāra vieta, kur gājuši tikties un dzert kafiju daudzi cilvēki, viņš norādīja. “Ja neatrodat manu vārdu [kriminālprocesā], tad nebūtu pamats izsecināt, ka esmu ticies,” piebilda Šķēle.
Atbildot uz deputāta Andreja Judina (Par!/V) jautājumu par kontaktiem ar Šleseru, Šķēle norādīja, ka ap 2009.gadu un 2010.gadā komunikācija notika saistībā ar kopīgo partiju apvienību “Par labu Latviju”. Tagad Šlesers daudz biežāk apmeklējot Šķēles biroju.
“Ar Šleseru ir runāts par ļoti daudzām tēmām. Kad runā ar Šleseru, tad viņš runā pa visu Latviju. Varbūt, ka ir aicinājis uz “Rīdzeni”, bet es to neatceros,” piebilda Šķēle.
Taujāts par savu lomu attiecībā uz laikrakstu “Diena”, Šķēle norādīja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums bija noslēdzis konsultēšanas līgumu ar SIA “Rīgas Tirdzniecības osta”, kas vēlējās prasības tiesības uz AS “Diena” pārvērst labos aktīvos.
Uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, vai kādos gadījumos ir centies ietekmēt saturu laikrakstā “Diena”, Šķēle atbildēja noliedzoši, sakot, ka tas nav iespējams.
Deputāts Mārtiņš Šics (LRA) norādīja, ka medijos ir publiskota informācija un fotogrāfija par 2010.gadā notikušo trīs “oligarhu” un viņu menedžeru sarunu Šķēles biroja telpās, kur esot apspriesta laikraksta “Diena” nākotne. Vaicāts, vai tas tā bija, Šķēle atbildēja, ka šajā stāstā ir vairākas netaisnības jeb nepatiesības – viņš attiecīgajā fotogrāfijā neesot attēlots, kā arī konkrētajā dienā nav bijis birojā.
Šķēle apgalvoja, ka nekādus norādījumus laikraksta žurnālistu atlaišanai nav devis, jo žurnālistu pieņemšanu un atbrīvošanu no darba izlemj laikraksta galvenais redaktors un valde. Ar toreizējo galveno redaktoru Gunti Bojāru bijušas politiķis nav runājis. Šķēle gan izteicās, ka AS “Diena” un laikrakstā atradās personas, kuras atlīdzības saņemšanā bija atšķirīgāk priviliģētas, tāpēc bija skaidrs, ka jāuzstāda caurspīdīgi un saredzami atalgojuma principi, kas droši vien daudziem patika.
Šķēle nobeigumā pauda pārliecību, ka “oligarhu lietas” ierosināšana un tālāk sekojošie notikumi bija pilnīgi politiski motivēti. “Bija nepublisks plāns nonākt pie Saeimas atlaišanas, kura neatbilda Satversmei,” uzsvēra Šķēle, atgādinot laiku, kad pēc Šlesera neizdošanas kratīšanai “oligarhu lietā” toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.
Šķēles iztaujāšana ilga aptuveni 40 minūtes. Šķēli uzstājīgi vēlējās iztaujāt arī parlamentārietis Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš gan nav parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Kaimiņam šāda iespēja tika liegta.
Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9FF8B454-CF57-41FE-AA5F-2266D54617B7/
Lembergs noliedz, ka būtu ietekmējis Ulmaņa pārvēlēšanu prezidenta amatā un iegādājies “Dienu”
Rīga, 18.dec., LETA. Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) noliedz, ka savulaik būtu ietekmējis Gunta Ulmaņa atkārtoto ievēlēšanu prezidenta amatā.
Šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pret kuru tiesībsargājošās iestādes izbeidza kriminālprocesu šajā lietā.
Žurnāls “Ir” šogad publicēja viesnīcā “Rīdzene” noklausītās sarunas, un vienā no sarunām Lembergs toreizējam politiķim Aināram Šleseram esot teicis: “Viņam (Ulmanim) bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz – tas bija īsi pirms mūsu lielā kara – Andris saka, klausies, velns, davaj to Ulmani! Man nah*j to Ulmani vajag, bet viņam vajag, un mēs salikām, ko mēs tur varam – no opozīcijas, un “ceļā” jau arī nebija atbalsts. Un kopā mēs savācām man liekas 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām – 15, man bija deviņas, Andrim sešas. Bļ*ģ, un viņš dabūja 57 [patiesībā 53] balsis, tas Ulmanis! Saproti, viss baigi skaisti… Bet mēs tad zinām, ka mēs likām! Un tur bija zināms budžetiņš – ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, bļ*ģ, visu laiku roku bučot, bļ*ģ… Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.”
Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijā Lembergs paziņoja, ka jebkura prezidenta ievēlēšana ir politisks lēmums, ko pieņem Saeimas vairākums. “Nepašaubāmi, beidzās Ulmanim pirmais termiņš, “Latvijas ceļam” bija svārstīgs viedoklis, par “zemniekiem” jautājumu nebija,” norādīja Lembergs un piebilda, ka toreizējais politiķis Andris Šķēle šī jautājuma sakarā veicis plašas konsultācijas un “bija runa par sadarbības turpināšanu”.
“Ne es balsoju par Ulmani, ne varēju balsot. Ja tur pazibēja tajā “Ir” blefā par budžetiņu… Kā es nopirktu 51 balsi? Ar maisu staigāju?” retoriski piebilda Lembergs.
Lembergs arī komisijā paziņoja, ka “oligarhu” krimināllieta esot bijis politisks šovs, turklāt lieta sākta īsi pēc tam, kad Andris Bērziņš izteicis priekšlikumu par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu. “Šova” organizēšana esot bijusi uzticēta toreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.
Lembergs skrupulozi analizēja un uzskaitīja daudzus KNAB un tiesas pieņemtos lēmumus par kratīšanām dažādos objektos. Šajos lēmumos Lembergs saskata pretrunas un nelikumības.
Vaicāts, vai viņam bijusi saistība ar AS “Diena” un laikrakstu “Diena”, Lembergs atbildēja, ka viņam neesot bijis gods iegādāties šo laikrakstu, ko viņš būtu darījis tikai “smagu murgu” gadījumā, jo kādreizējais AS “Diena” valdes priekšsēdētājs [tagad ekonomikas ministrs un “Vienotības” priekšsēdētājs] Arvils Ašeradens un ilggadējā laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte koncernu noveduši līdz bankrotam, bet viņš nemēdzot “dedzināt naudu dedzināšanas pēc”. “Ja nopirktu “Dienu”, tad tas nozīmētu to likvidēt. Es to neņemtu pat par velti, ja nu vienīgi man piemaksātu piecus miljonus,” piebilda Lembergs.
Savukārt vaicāts, vai viņš centās ietekmēt laikraksta publikāciju saturu, Lembergs atbildēja, ka bieži izteicis kritisku viedokli par laikrakstu. Savulaik laikraksts esot veicis “totālu melu kampaņu”, lai diskreditētu viņu kā politiķi, tāpēc Ventspils mērs laikrakstam rakstījis sūdzības un dažreiz laikraksts Lemberga viedokli publicējis. “Tāda bija mana ietekme,” apgalvoja Lembergs.
Viens no žurnālā “Ir” publicētajiem sarunu fragmentiem liecina, ka Lembergam satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieks un Rīgas brīvostas valdes pārstāvis Artis Stucka piegādājis ministrijas dokumentus par aviokompāniju “Air Baltic”.
Lūgts komentēt, vai Stucka viņam piegādājis Satiksmes ministrijas dokumentus, Lembergs nenoliedza, ka Stucku pazīst, taču viņš nesaprotot par kādiem dokumentiem ir runa. Viņš norādīja, ka ir Latvijas tranzīta biznesa asociācijas prezidents un tā regulāri saņemot dokumentus, turklāt Stucka kā ministra padomnieks regulāri piedalās asociācijas sapulcēs.
Kopumā Lembergs nevēlējās komentēt detalizētākas žurnālā “Ir” publicētās sarunas, izsakoties, ka viņš šo “lumpeņžurnālu un melu lapeli nelasot”, tāpēc negribot komentēt “viņu atraugas”. Tā arī bija viņa atbilde uz jautājumu par to, vai viņam savulaik bijusi privāta interese Rīgas brīvostā.
Viņš gan piebilda, ka Rīgas brīvosta ir publiska pārvaldes struktūra, kuras valdē darbojas pašvaldības pārstāvji un Ministru kabineta iecelti pārstāvji. Rīgas brīvostas pārvalde ir Lemberga vadītās asociācijas biedrs un asociācija ar brīvostu sadarbojoties.
Ventspils mērs arī vērsa klātesošo uzmanību, ka bijušais politiķis Andris Šķēle nemaz nav pratināts “oligarhu lietā”, tāpēc Šķēle visā lietas “epopejā pielikts klāt, lai iznāktu trijnieks – Lembergs, Šlesers un Šķēle”. “Vajadzīgs trijnieks. Vot tā ir mafija! Tāpēc Šķēle ir pielikts. Ja būtu viens pats Šlesers, tad ar būtu nekā,” teica Lembergs.
Lembergs ir pārliecināts, ka pret viņu joprojām tiekot veikta totāla noklausīšanās. “Telefons, mājās, darbā, makšķerēšanā,” paziņoja Lembergs.
Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3C146E43-8D03-4114-B3DC-1CB8CF6F80BF/
Lembergs: KNAB noklausītajās sarunās izteicos ar mērķi, lai “Vienotība” kļūtu konstruktīvāka pēcvēlēšanu sarunās
Rīga, 18.dec., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītajās sarunās politiķis Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) izteicies ar mērķi, lai pēc 10.Saeimas vēlēšanām “Vienotība” būtu konstruktīvāka sarunās, izrietēja no Lemberga sacītā šodien “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.
Taujāts par izteikumiem, ka varētu veidot valdību ar partiju “Saskaņa”, Lembergs atbildēja, ka pēc 10.Saeimas vēlēšanām “”Vienotība” bija ļoti uzpūtīga”, tāpēc vajadzējis tai dot signālu, ka nepieciešamas konstruktīvas sarunas. Tāpēc arī politiķis “izteicis attiecīgo domu”. Viņš domājis, ka “KNAB attiecīgie izmeklētāji to nodos tālāk šai partijai”.
Lembergs pauda pārliecību, ka tā arī esot noticis, jo “Vienotība” esot kļuvusi konstruktīvāka un aicinājusi Lembergu uz sarunu.
Politiķis arī norādīja, ka nevienam nav aizliegts privātās sarunās blefot, savukārt vaicāts par savu izteikumu ētiskumu, Lembergs norādīja, ka “mēles kulstīšanā” neko neētisku nesaskata.
Lembergs atkārtoti apšaubīja žurnālā “Ir” publiskoto sarunu autentiskumu, uzsverot, ka nav veikta šo sarunu fonoskopiskā ekspertīze.
Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.
http://www.leta.lv/news/latvia/133C9D22-7D52-73DA-934B-77EB40E43D8F/
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija iztaujās Streļčenoku, Jurču un Kalnmeieru
Rīga, 18.dec., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien nolēma uz nākamo sēdi 4.janvārī aicināt ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un pašreizējo KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču.
Uz 4.janvāra komisijas sēdi jau iepriekš aicināta bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Streļčenoka un Jurčas aicināšanu ierosināja komisijas eksperts, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Strīķes un Juraša publiski paustie viedokļi par lietas izmeklēšanu jau iepriekš bijuši pretēji tam ko komentējuši Streļčenoks un Kalnmeiers.
Ar “oligarhu” lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Tiešais priekšnieks šai trijotnei tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Neviena no šīm amatpersonām birojā vairs nestrādā. Streļčenoks apkarošanas bloka vadību atbrīvoja no amatiem, bet pats pērn bija spiests pamest amatu pēc tam, kad konkursā viņu atzina par nederīgu.
Lai arī nemaz neesot lasījusi lietas materiālus, par eksperti pieaicinātā bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa, šodien noklausoties “oligarhu lietā” minētā Ventspils mēra Aivara Lemberga uzstāšanos un prezentētos materiālus, pauda skarbu kritiku par lietas izmeklēšanas kvalitāti.
“Tās ir šausmas, tā izmeklēšana notikt nevar, ja tas tā ir bijis. Kvalitāte ir zem nulles, taču es gan neesmu redzējusi lietas materiālus,” paziņoja 2002.gadā kā iekšlietu ministra amata kandidāte no Aināra Šlesera pārstāvošās Latvijas Pirmās partijas puses virzītā Meikališa.
Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7AAD8938-1993-437A-88B9-6004843E239F/
Sudraba: Prokuratūrai jāveic pārbaude par “oligarhu lietas” izmeklēšanas darba kvalitāti
Rīga, 18.dec., LETA. Prokuratūrai jāveic pārbaude par “oligarhu lietas” izmeklēšanas darba kvalitāti, aģentūrai LETA paziņoja “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Attiecīgu aicinājumu komisijai vajadzētu paust savos secinājumos galaziņojumā, uzskata komisijas vadītāja.
Viens no komisijas uzdevumiem ir konstatēt, kas tika izdarīts nepareizi un kas netika izdarīts, piebilda politiķe. Taču viņa un pārējā komisija nav tiesībsargājošas institūcijas izmeklētāji, tāpēc ir būtiski, ka šajā jautājumā tiktu veikta prokuratūras pārbaude, skaidroja komisijas vadītāja.
Taujāta, vai šodien notikusī arī “oligarhu lietas” kriminālprocesā iesaistīto personu un ekspolitiķa Andra Šķēles iztaujāšana ir nesusi nepieciešamo rezultātu, Sudraba atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka visas izmeklēšanas komisijas sēdes sasniedz savu mērķi un ka kopējos secinājumus varēs izdarīt, kad komisijas galaziņojumā būs apkopota visa informācija.
Šodienas sanāksmē Sudraba kārtējo reizi varējusi pārliecināties, ka, spriežot tikai pēc publiskotajām sarunām, rodoties maldīgas priekšstats par konkrēto sarunas dalībnieku. Politiķe atsaucās uz iepriekšējā sēdē jurista Ivara Gulbja pausto domu, no kuras izriet, ka cilvēks, kurš ir telpā kopā ar ekspolitiķi Aināru Šleseru, ir spiests viņā klausīties. Kopīga saruna nenozīmē, ka viena cilvēka teikto var attiecināt uz sarunas dalībnieka rīcību, skaidroja komisijas vadītāja.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien iztaujāja Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), kā arī bijušo politiķi Andri Šķēli, uzņēmēju Viesturu Koziolu un bijušo AS “Diena” padomes vadītāju Aleksandru Tralmaku.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9D26-04DD-3700-0022-DF072914E944/
Prokurors: Tiesas kompetencē lemt par Šķēles iespējamo atbildību nepatiesu liecību sniegšanā
Rīga, 19.dec., LETA. Digitālās televīzijas lietā apsūdzēto Jāņa Lozes un Ulda Kokina jaunajās liecībās un citos iesniegtajos pierādījumos par bijušā politiķa Andra Šķēles darbībām digitālās televīzijas projektā ir saskatāms pamats tiesai reaģēt un lemt jautājumu par iespējamu viņa atbildību par nepatiesu liecību došanu tiesā, uzskata lietas prokurors Monvīds Zelčs.
Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, šobrīd procesa virzītājs digitālās televīzijas lietā ir tiesa, tāpēc tās kompetencē ir izlemt jautājumu par Šķēles iespējamo atbildību nepatiesu liecību došanā. Par šiem jautājumiem prokurors jau septembrī runājis tiesu debatēs.
Zelčs atgādināja, ka nepatiesu liecību došanu no Šķēles puses vismaz vienā gadījumā savā spriedumā bija konstatējusi jau pirmās instances tiesa. Uz to prokurors norādījis tiesu debatēs apelācijas instances tiesai.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” pagājušā svētdienā ziņoja, ka, atceļot arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 2,8 miljoniem eiro) Maltas bankā, lielāko daļu naudas iegūtu bijušais premjers un Tautas partijas (TP) dibinātājs Šķēle.
2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem šajā lietā piesprieda reālus cietumsodus, bet vēl sešiem – naudas sodus. Šajā spriedumā tiesnesis lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru Maltas bankā, jo apsūdzētais Andrejs Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis.
Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors Zelčs uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. Viņaprāt, šī nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā 6 miljoniem dolāru, kas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta, kas ir konfiscējama valsts labā.
Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iejaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma “Kempmayer”. Viņaprāt, Šķēle šo projektu pārņēma pilnībā vai vismaz 90% apmērā.
Apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija “garām ejošs” interesents vai “vizionārs”, kā izteicies Šķēles ģimenes firmas SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” finanšu konsultants Harijs Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē.
2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6A77ACF8-E5AA-435F-867F-C2BE00544CF8/
Judins: Prokuratūra “oligarhu lietas” jautājumos baidās zaudēt, taču tai būtu jāstrādā pie papildu pierādījumu iegūšanas
Rīga, 19.dec., LETA. Prokuratūra atsevišķos “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas laikā aktualizētajos jautājumus nerosina kriminālprocesus, jo baidās zaudēt, lai gan tās uzdevums ir strādāt pie papildu pierādījumu iegūšanas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Andrejs Judins (Par!/V).
Politiķis uzskata, ka prokuratūra nerosināja kriminālprocesu saistībā ar ekspolitiķa Aināra Šlesera sniegtajām liecībām “oligarhu lietas” parlamentārajai izmeklēšanai, jo baidās, ka nevarēs pierādīt iespējamo attiekšanos no liecību sniegšanas.
Taujāts par šo lēmumu, Judins pauda, ka prokuratūra situāciju nointerpretējusi līdzīgi kā “oligarhu lietas” kriminālprocesā, proti, ka to nevarēs pierādīt. Tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem Šlesers neesot atbildējis, lai gan tie tieši uz viņu neattiecas, norādīja deputāts. Līdz ar to būtībā ekspolitiķis izvairījies no atbildēšanas uz jautājumiem, uzskata politiķis.
Strādājot parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, Judins secinājis, ka prokuratūra ir ļoti piesardzīga pēc savas būtības, vienmēr sekojot līdzi, vai ar esošajiem pierādījumiem sanāks pārliecināt tiesu. Taču tiesībsargājošajai iestādei vajadzētu būt citai pieejai -, konstatējot sākotnējo problēmu, tai būtu jāstrādā pie papildus pierādījumu iegūšanas, lai lietu virzītu tālāk, sacīja Judins.
Tomēr tā vietā, lai meklētu šos pierādījumus, prokuratūras pārstāvji vienmēr uzdodot sev jautājumu, vai sanāks kādu notiesāt, pārliecināts deputāts. Pati sev atbildot, ka nesanāks, prokuratūra ar “oligarhu lietu” saistītajos gadījumos izvēloties neveikt papildus soļus, uzskata parlamentārietis. Viņš norādīja, ka prokuratūrai nevajadzētu būt tikai pastniekiem starp izmeklētājiem un tiesu, bet dot arī savu ieguldījumu lietas sagatavošanas procesā.
Judins arī pauda, ka prokuratūrā ir jāmainās atmosfērai, apzinoties savu misiju un funkcijas. Par šīm nepieciešamajām izmaiņām, ja būs pietiekams laiks, politiķis varētu vaicāt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kad viņš tiks iztaujāts parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 4.janvārī.
Kā vēstīts, Judins vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot sākt izmeklēšanu par Šlesera atteikšanos atbildēt uz jautājumiem tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Deputāts uzskata, ka 30.oktobra sēdē Šlesers nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.
Ģenerālprokuratūra nolēma nesākt kriminālprocesu pret Šleseru par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem. Pārbaudi veica prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka atteikšanās sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai pamatota ar to, ka saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi. Šādas tiesības izriet no tiesībām neliecināt pret sevi, kas nav aprobežojamas vienīgi ar personas paskaidrojumiem kriminālprocesā.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām izriet, ka persona nezaudē tiesības nesniegt paskaidrojumus pret sevi saistībā ar kriminālprocesu, ja pastāv procesuāls risks tā atjaunošanai vai jauna kriminālprocesa sākšanai. “Turklāt personai saglabājas tiesības nesniegt atbildes ne tikai uz tādiem jautājumiem, uz kuriem atbildot patiesi, viņa būtu tieši spiesta atklāt kādas savas iespējamās noziedzīgās darbības, bet arī tad, ja šīs atbildes tikai netieši attiektos uz izmeklējamo noziegumu,” norādīja Leja.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/32DAC24D-2B32-4FD5-9BE2-8907F0097EC3/
Atbildēs uz “pareiziem” jautājumiem
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien iztaujāja Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), kā arī bijušo politiķi Andri Šķēli, uzņēmēju Viesturu Koziolu un bijušo AS “Diena” padomes vadītāju Aleksandru Tralmaku. Lembergs komisijā paziņoja, ka “oligarhu” krimināllieta esot bijis politisks šovs, turklāt lieta sākta īsi pēc tam, kad Andris Bērziņš izteicis priekšlikumu par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu. “Šova” organizēšana esot bijusi uzticēta toreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam. Savukārt vaicāts, vai viņš centās ietekmēt laikraksta publikāciju saturu, Lembergs atbildēja, ka bieži izteicis kritisku viedokli par laikrakstu. Savulaik laikraksts esot veicis “totālu melu kampaņu”, lai diskreditētu viņu kā politiķi, tāpēc Ventspils mērs laikrakstam rakstījis sūdzības un dažreiz laikraksts Lemberga viedokli publicējis. “Tāda bija mana ietekme,” apgalvoja Lembergs. Kā ziņots, viesnīcas “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā. Tvitera lietotāji seko līdiz izmeklēšana sgaitai un izsaka domas par Lemberga dalību komisijā.
Tvitera lietotājs Sandis pamanījis Aivara Lemberga dalību komisijā.
Sandis
@Sandis_LV
Lembergs māca Judinu pareizi uzdot jautājumu “Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijā. #vienaaktierateātris
Mon Dec 18 12:22:11 +0000 2017
Politoloģe Ilze Ostrovska velta kritiku “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu.
Ilze Ostrovska
@io7246
PIK sēde. Lembergs. Vistrakākais ir tas, ka tad, kad AL māca, kā pareizi uzstādīt jautājums, viņam ir taisnība. Bezrezultativitāti nosaka ne tikai 3A nekaunība, bet arī komisijas nevarība.
Mon Dec 18 12:24:33 +0000 2017
Lemberga izvairīgās atbildes pamanījis tvitera lietotājs Kārlis Ķilkuts.
Kārlis Ķilkuts
@Kilkuts
Vai #OligarhuKomisija jau ir kļuvusi par dzeršanas spēli? Piemēram, ik reiz, kad Lembergs novirzas no temata vai piemin Sorosu, jāiedzer.
Mon Dec 18 13:22:56 +0000 2017
Atsevišķu sarunas fragmentu izceļ IT jomā strādājošais Edgars Jēkabsons.
Edgars Jēkabsons
@edgarsj
Ritvars Jansons jautā Lembergam, vai viņš uzskata, ka rīkojies ētiski. Lembergs atbild, ka nesaprata jautājumu. 🙂
Mon Dec 18 12:06:58 +0000 2017
Izmeklēšanas komisijas darbam līdiz seko IT speciālists Māris Ūdris.
Māris Ūdris
@arlekiins
Es gaidu, kad Lembergs sāks imagināru dialogu ar divām uz rokām uzvilktām zeķēm.
twitter.com/mikskoljers/st…
Mon Dec 18 13:40:50 +0000 2017
Tikmēr žurnālists Jānis Sildniks ievērojis Andra Šķēles uzstāšanos.
J. Sildniks
@Sildniks
Šķēle atnāca, novēlēja priecīgus Ziemassvētkus un aizgāja mājās. #OligarhuKomisija
Mon Dec 18 09:44:38 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/7a76341f-e0d4-4e50-b68a-c3923abb8b3a
Latvija par Lembergu: https://www.facebook.com/parLembergu/?hc_ref=ARSxv212oKOPVwHmhGr7N0pLP2m_FPs2WtEfRcqBS0oqgs5sDc94KDFpxvVhfQz0Uog&ft[tn]=kC-R-R&ft[qid]=6501206415331952244&ft[mf_story_key]=4473844775854511920&ft[is_sponsored]=1&ft[ei]=AI%40e28b421c5765166ea4d1572981342bea&ft[top_level_post_id]=1362206263889553&ft[page_id]=362851627158360&ft[page_insights][362851627158360][role]=1&ft[page_insights][362851627158360][page_id]=362851627158360&ft[page_insights][362851627158360][post_context][story_fbid]=1362206263889553&ft[page_insights][362851627158360][post_context][publish_time]=1513377271&ft[page_insights][362851627158360][post_context][story_name]=EntStatusCreationStory&ft[page_insights][362851627158360][post_context][object_fbtype]=266&ft[page_insights][362851627158360][actor_id]=362851627158360&ft[page_insights][362851627158360][parent_story_name]=EntStatusCreationStory&ft[page_insights][362851627158360][sl]=5&ft[page_insights][362851627158360][targets][0][page_id]=362851627158360&ft[page_insights][362851627158360][targets][0][actor_id]=362851627158360&ft[page_insights][362851627158360][targets][0][role]=1&ft[page_insights][362851627158360][targets][0][post_id]=1362206263889553&ft[page_insights][362851627158360][targets][0][share_id]=1699889940050259&ft[page_insights][625912140781383][page_id]=625912140781383&ft[page_insights][625912140781383][role]=1&ft[page_insights][625912140781383][actor_id]=362851627158360&ft[page_insights][625912140781383][parent_story_name]=EntStatusCreationStory&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][role]=1&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][page_id]=625912140781383&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][post_context][story_fbid]=1699889940050259&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][post_context][publish_time]=1513353973&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][post_context][story_name]=EntVideoCreationStory&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][post_context][object_fbtype]=1&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][actor_id]=625912140781383&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][parent_story_name]=EntVideoCreationStory&ft[page_insights][625912140781383][attached_story][sl]=5&ft[page_insights][625912140781383][sl]=5&ft[page_insights][625912140781383][targets][0][page_id]=625912140781383&ft[page_insights][625912140781383][targets][0][actor_id]=362851627158360&ft[page_insights][625912140781383][targets][0][role]=1&ft[page_insights][625912140781383][targets][0][post_id]=1699889940050259&ft[page_insights][625912140781383][targets][0][share_id]=0&ft[fbfeed_location]=1&ft[insertion_position]=1&__md__=1
