Valsts Kontrole: Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti
Rīga, 18.dec., LETA. Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti, vērtējot šīs sistēmas efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.
Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, norāda VK.
Revidenti secinājuši, ka augstākās izglītības sistēmas attīstība ir ļoti lēna – tajā drīzāk tiek uzturēts esošais līmenis, nevis veicināta ambiciozu mērķu sasniegšana. Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tās ir Latvijā prioritāras jomas. Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē.
Vienlaikus augstākās izglītības finansēšanas sistēma VK ieskatā nerada pārliecību par tās ilgtspēju un nav efektīva. Patlaban tā ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu, pārliecināta VK.
Revidenti arī norāda, ka nevis ministrijas, bet gan pašas augstskolas nosaka, cik un kādas valsts budžeta studiju vietas būs vajadzīgas. Pašreizējā situācija pieļauj, ka valsts budžeta finansējums studiju vietām akadēmiskā gada laikā tiek pārdalīts studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem – bieži tādām programmām, kas nesagatavo speciālistus prioritārajās jomās, piemēram, inženierzinātnēs, IKT, farmācijā un lauksaimniecībā, uzsver VK.
Ministrijas un augstskolas tāpat nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu, secinājusi VK. Daļa augstskolu nemaz nezinot, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa maksas studijām noteikušas zemāku cenu nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Liela atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmai “Veterinārmedicīna” – Latvijas Lauksaimniecības universitāte studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums vienai studiju vietai tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.
Laikā no 2014. līdz 2016.gadam revīzijā iekļautās augstskolas studiju procesam pēc saviem ieskatiem izmantojušas teju sešus miljonus eiro valsts apmaksātajām studiju vietām paredzēto līdzekļu, kas iegūti, neaizpildot valsts budžeta finansētās studiju vietas un pārdalot finansējumu starp dažādu līmeņu un izmaksu programmām, secinājusi VK. Iespējams, augstskolas no budžeta vietu līdzekļiem finansējušas arī maksas studiju vietas, pieļauj VK.
Revidenti arī norāda, ka Latvijā nav izstrādāta vienota akadēmiskā personāla atjaunošanas un pēctecības politika, lai piesaistītu labākos pasniedzējus, kas veicinātu konkurenci un celtu studiju kvalitāti. Atlīdzības sistēma un darba slodzes noteikšanas sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma. Vienas slodzes ietvaros darbinieks pilda pat sešu amatu pienākumus, un atalgojums līdzvērtīgām amata vietām par vienu slodzi būtiski atšķiras un nereti nav saistīts ar darba rezultātiem, secināts revīzijā.
Redzot, ka arī ar pašlaik pieejamajiem finanšu līdzekļiem augstākās izglītības sistēmā ir iespējams saimniekot labāk, VK ir sniegusi ieteikumus gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai un Zemkopības ministrijai. To ieviešanas rezultātā studenti, viņu vecāki un darba devēji varētu būt droši, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā savā attīstībā tiecas uz izcilību un sniedz vislabāko izglītību, pārliecināta VK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F2F790A4-8AF8-45EA-9B82-36DE07289693/
Valsts kontrole: trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti
Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi. To secinājusi Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu. Sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas. Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik nav pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies ES struktūrfondu finansējums 2020. gadā.
Attīstība augstākās izglītības sistēmā ir ļoti lēna, jo drīzāk tiek uzturēts esošais līmenis nevis veicināta ambiciozu mērķu sasniegšana. Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tās ir Latvijā prioritāras jomas. Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē.
Augstākās izglītības finansēšanas sistēma Valsts kontroles ieskatā nav efektīva un nerada pārliecību par tās ilgtspēju. Šobrīd tā ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Nevis ministrijas, bet gan pašas augstskolas nosaka, cik un kādas valsts budžeta studiju vietas būs vajadzīgas. Pašreizējā situācija pieļauj, ka valsts budžeta finansējums studiju vietām akadēmiskā gada laikā tiek pārdalīts studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem un bieži tādām programmām, kas nesagatavo speciālistus prioritārajās jomās – inženierzinātnēs, IKT, farmācijā un lauksaimniecībā.
Ministrijas un augstskolas nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu. Daļa augstskolu nemaz nezina, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa augstskolu maksas studijām noteikušas zemāku cenu, nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Lielākā atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmai “Veterinārmedicīna”, kur Latvijas Lauksaimniecības universitāte studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums vienai studiju vietai tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.
Laikā no 2014. līdz 2016. gadam revīzijas apjomā iekļautās augstskolas studiju procesam pēc saviem ieskatiem izmantojušas teju 6 000 000 eiro valsts apmaksātajām studiju vietām paredzēto līdzekļu, kas iegūti, neaizpildot valsts budžeta finansētās studiju vietas un pārdalot finansējumu starp dažādu līmeņu un izmaksu programmām. Iespējams, augstskolas arī no budžeta vietu līdzekļiem, finansējušas maksas studiju vietas.
Latvijā nav izstrādāta vienota akadēmiskā personāla atjaunošanas un pēctecības politika, lai piesaistītu labākos pasniedzējus, kas veicinātu konkurenci un celtu studiju kvalitāti. Atlīdzības sistēma un darba slodzes noteikšanas sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma. Vienas slodzes ietvaros darbinieks pilda pat sešu amatu pienākumus, un atalgojums līdzvērtīgām amata vietām par vienu slodzi būtiski atšķiras un nereti nav saistīts ar darba rezultātiem.
Redzot, ka arī ar pašlaik pieejamajiem finanšu līdzekļiem augstākās izglītības sistēmā ir iespējams saimniekot labāk, Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai un Zemkopības ministrijai. To ieviešanas rezultātā sabiedrība – studenti, viņu vecāki un darba devēji varētu būt droši, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā savā attīstībā tiecas uz izcilību un sniedz vislabāko izglītību.
Informācijai: Valsts kontrole likumības un lietderības revīzija “Vai augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir efektīva?” tika veikta, lai noskaidrotu, vai augstākās izglītības politikas plānošana, ieviešanas uzraudzība un finansēšanas kārtība nodrošina augstākās izglītības attīstībai noteikto mērķu sasniegšanu, tā sniedzot ieguldījumu valsts attīstībā. Revīzijas apjomā iekļautas trīs ministrijas un to pakļautībā esošās valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes:
– Izglītības un zinātnes ministrija (Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes Augstskola, Liepājas Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija). Revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-15_2016/Revizijas%20zinojums-IZM_30.11.2017.pdf
– Kultūras ministrijai (Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija). Revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-15-1_2016/Revizijas%20zinojums_KM-30.11.2017.pdf
– Zemkopības ministrija (Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-15-2_2016/Revizijas%20zinojums_ZM-30.11.2017.pdf
Kopsavilkums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-15_2016/augstakas%20izglitibas%20finansesanas%20sistemas%20efektivitate.pdf
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/4AFDD54B-C8BF-4C45-860E-DA8C510A627D/
LIZDA: Ja politiķi jautājumu par ES struktūrfondu līdzekļu aizstāšanu ar valsts naudu nesāks risināt jau nākamgad, situācija būs kritiska
Rīga, 18.nov., LETA. Ja politiķi jautājumu par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu augstākajā izglītībā aizstāšanu ar valsts budžeta finansējumu nesāks risināt jau nākamgad, tad situācija varētu būt kritiska, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa pauda, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā identificētās problēmas augstākās izglītības finansēšanas sistēmā sakrīt ar to, ko “LIZDA gadiem norāda Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)”.
Vanaga atgādināja, ka trauksme par nepieciešamību valsts budžetā atrast līdzekļus, lai kompensētu to iztrūkumu, beidzoties ES struktūrfondu projektiem, tāpat celta jau sen, taču līdz šim pozitīvas virzības jautājuma atrisināšanā neesot.
Arodbiedrības vadītāja uzsvēra, ka atlikt minētās problēmas risinājumu meklēšanu, kā arī to ieviešanu vairs nedrīkst. Vanaga atzinīgi vērtē to, ka pēdējos divos gados ir palielināts augstskolu mācībspēku atalgojums, taču tas vēl aizvien nav pietiekams un konkurētspējīgs.
“Ja nepieciešamās darbības netiks sāktas īstenot 2018.gada laikā, priekšvēlēšanu- vēlēšanu gadā, tad šis jautājums turpinās stagnēt un situācija rezultātā varētu būt kritiska,” sacīja Vanaga, piekodinot, ka augstākā izglītība un zinātnes ir jāizvirza par prioritāti, kam jānovirza atbilstoši finanšu resursi, kas līdz šim nav ticis darīts.
Vanaga pārliecināta, ka nozares pārstāvjiem nākamajā gadā jāuzstāj uz papildu līdzekļu piešķiršanu augstākajai izglītībai un zinātnei, panākot finansējuma paaugstināšanu nozarei, ņemot vērā, ka nākamajā gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas.
Pārdomātas un papildus investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē nepieciešamas, lai veicinātu inovācijās un zināšanās balstītu tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā, kā arī motivētu palikt Latvijā zinātniekus, mācībspēkus, esošos un topošos studentus. Lielākām investīcijām jābūt cilvēkresursā.
Kā ziņots, lai nodrošinātu augstākās izglītības sistēmas funkcionēšanu pēc 2020.gada, noslēdzoties ES struktūrfondu programmai, aptuveni 300 miljoni eiro ES līdzekļu jāaizstāj ar valsts naudu, šodien žurnālistiem uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Kiopa kopumā piekrita Valsts kontroles ziņojumā par augstākās izglītības finansēšanas sistēmu paustajam pārmetumam, ka pašlaik neesot plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, beidzoties ES struktūrfondu finansējumam 2020.gadā.
“Plāna esamība vai neesamība saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu izpildi – tagad tiek īstenotas esošās. Bet par nākamo posmu tiks runāts jauno pamatnostādņu izstrādes kontekstā,” teica Kiopa.
Kiopa skaidroja, ka patlaban augstākās izglītības sistēmā noteiktam periodam no ES fondiem tiek investēti apmēram 300 miljoni eiro – apmēram 100 miljoni eiro tiek ieguldīti zinātnes un augstākās izglītības infrastruktūrā, tāpat lieli līdzekļi tiek ieguldīti mācībspēku attīstībā, studiju programmu, mācību satura pilnveidē. Šie līdzekļi dažādu programmu ietvaros būs pieejami līdz 2023.gadam.
“Fondu līdzekļi augstākajā izglītībā ir ievērojami,” atzina Kiopa, uzsverot, ka pēc 2020.gada šādi līdzekļi būs jāatrod valsts budžetā. “Ar tādu valsts budžeta apjomu, kas ir tagad, to nevarēs izdarīt. Tas prasīs ārkārtīgi nopietnu izvērtējumu un politisku apņemšanos, izvirzot augstāko izglītību par prioritāti ne tikai vārdos bet arī darbos,” pauda Kiopa.
Tas nozīmē, ka valstij no sava budžeta būs jārod vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā, lai aizstātu ES struktūrfondu līdzekļu iztrūkumu augstākās izglītības sistēmā, piebilda Kiopa.
Kā ziņots, Valsts kontroles (VK) revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.
Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, norāda VK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C8519191-5024-411A-B08B-A27FC8AE7DB2/
ZM: Lai nodrošinātu augstākās izglītības sistēmas funkcionēšanu pēc 2020.gada, ap 300 miljoni eiro ES līdzekļu jāaizstāj ar valsts naudu
Rīga, 18.dec., LETA. Lai nodrošinātu augstākās izglītības sistēmas funkcionēšanu pēc 2020.gada, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmai, aptuveni 300 miljoni eiro ES līdzekļu jāaizstāj ar valsts naudu, šodien žurnālistiem uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Kiopa kopumā piektita Valsts kontroles ziņojumā par augstākās izglītības finansēšanas sistēmu paustajam pārmetumam, ka pašlaik neesot plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, beidzoties ES struktūrfondu finansējumam 2020.gadā.
“Plāna esamība vai neesamība saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu izpildi – tagad tiek īstenotas esošās. Bet par nākamo posmu tiks runāts jauno pamatnostādņu izstrādes kontekstā,” teica Kiopa.
Kiopa skaidroja, ka patlaban augstākās izglītības sistēmā noteiktam periodam no ES fondiem tiek investēti apmēram 300 miljoni eiro – apmēram 100 miljoni eiro tiek ieguldīti zinātnes un augstākās izglītības infrastruktūrā, tāpat lieli līdzekļi tiek ieguldīti mācībspēku attīstībā, studiju programmu, mācību satura pilnveidē. Šie līdzekļi dažādu programmu ietvaros būs pieejami līdz 2023.gadam.
“Fondu līdzekļi augstākajā izglītībā ir ievērojami,” atzina Kiopa, uzsverot, ka pēc 2020.gada šādi līdzekļi būs jāatrod valsts budžetā. “Ar tādu valsts budžeta apjomu, kas ir tagad, to nevarēs izdarīt. Tas prasīs ārkārtīgi nopietnu izvērtējumu un politisku apņemšanos, izvirzot augstāko izglītību par prioritāti ne tikai vārdos bet arī darbos,” pauda Kiopa.
Tas nozīmē, ka valstij no sava budžeta būs jārod vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā, lai aizstātu ES struktūrfondu līdzekļu iztrūkumu augstākās izglītības sistēmā, piebilda Kiopa.
Kā ziņots, Valsts kontroles (VK) revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.
Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, norāda VK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9D2A-0C97-0F58-04D5-3731F973FC45/
Vētra: Augstākās izglītības padome ar esošajiem resursiem nevar izpildīt visas paredzētās funkcijas
Rīga, 18.dec., LETA. Augstākās izglītības padome (AIP) ar esošajiem resursiem nevar pilnā apjomā izpildīt visas tai paredzētās funkcijas, aģentūrai LETA sacīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Vētra uzsvēra, ka Valsts kontroles revīzijā par augstākās izglītības sistēmas finansēšanu izklāstītajā vērtējumā par AIP darbību trūkstot reālu priekšlikumu par turpmākajām rīcībām. “Valsts kontrole attiecībā uz AIP saka Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā ar AIP vienojas par turpmāko rīcību. Valsts kontrole tikai norāda, ka pie jautājumiem jādarbojas, bet īsti nesaka – kā,” teica Vētra.
Vētra piekrita revidentu atzinumam par definēta AIP darbības mērķa trūkumu, uzsverot, ka AIP vairākkārt norādīja uz to, ka mērķi noteikt ir nepieciešams, turklāt līdz šim neesot skaidrs, kāpēc pirms 16 gadiem no normatīvā regulējuma mērķis tika izslēgts.
Tāpat Vētra uzsvēra, ka AIP pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu funkciju izpildi pilnā apjomā. “Funkcijas, kas AIP ir sarakstītas un kas būtu jāveic AIP – tās ne tuvu nav paveicamas ar 100 000 eiro budžetu gadā, ņemot vērā, ka trūkst cilvēkresursu,” sacīja Vētra.
Viņš sacīja, ka funkciju pilnīgai izpildei, tostarp, piemēram, valsts budžeta finansēto studiju vietu sadales projekta izstrādei, būtu nepieciešami papildu resursi.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa piekrita, ka AIP patlaban strādā tādā apjomā, kādu ļauj tai piešķirtais budžets. Viņa gan norādīja, ka IZM ar AIP, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, spriedīs par iespējamajām izmaiņām, lai efektivizētu institūijas darbību.
Kā ziņots, Valsts kontroles revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas.
Ziņojumā uzsvērts, ka IZM pietiekami neizmanto AIP pieejamos resursus, organizējot, koordinējot un īstenojot augstākās izglītības politiku. Tāpēc Valsts kontrole nevar gūt pārliecību, ka AIP darbs laika posmā no 2014. gada līdz 2016. gadam ticis organizēts mērķtiecīgi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3EF9C7DD-7087-4714-9F30-30CC28F1BBA1/
