Nedēļas laikā par Āgenskalna tirgus glābšanu savākti vairāk nekā puse nepieciešamo parakstu

Nedēļas laikā par Āgenskalna tirgus glābšanu savākti vairāk nekā puse nepieciešamo parakstu

Rīga, 15.dec., LETA. Portālā “ManaBalss.lv” iniciatīvai “Par Āgenskalna tirgus glābšanu” kopš parakstu uzsākšanas brīža 8.decembrī savākti vairāk nekā 1000 parakstu jeb vairāk nekā puse, lai iniciatīva tiktu iesniegta Rīgas domē, aģentūru LETA informēja iniciatīvas autore Anda Baidekalna.
“Nedēļas laikā esam savākuši jau vairāk nekā pusi no nepieciešamajiem parakstiem, lai vērstos Rīgas domē. Tas liecina, ka cilvēkiem Āgenskalna tirgus ir svarīgs un esošais Rīgas varas neprasmīgais saimniekošanas stils nav pieņemams,” skaidroja Baidekalna.
Kā ziņots, nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Izvērtējot Āgenskalna tirgus vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un tirdzniecības sarūkošās tendences tajā, Rīgas Centrāltirgus valde nolēmusi to sagatavot visaptverošai rekonstrukcijai. Ņemot vērā iecerēto darbu apjomu un veidu, rekonstrukcijas projekta realizēšanas laikā tirdzniecības process Āgenskalna tirgū tiks pārtraukts sākot no 2018.gada 1.janvāra.
Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B358711E-BDF6-45C0-9474-648D1AF7E1E6/

Anda Baidekalna, iniciatīvas “Par Āgenskalna tirgus glābšanu” autore

Nedēļas laikā par Āgenskalna tirgus glābšanu savākti vairāk nekā puse nepieciešamo parakstu

Portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu “Par Āgenskalna tirgus glābšanu” kopš parakstu uzsākšanas brīža 8. decembrī savākti vairāk nekā kā 1000 parakstu jeb vairāk nekā puse, lai iniciatīva tiktu iesniegta Rīgas domē.
Kā iepriekš izskanējis, 8. decembrī portālā “ManaBalss.lv” tika uzsākta parakstu vākšana par iniciatīvu “Par Āgenskalna tirgus glābšanu”, kas Rīgas pašvaldībai uzliktu par pienākumu atbildīgajām personām izstrādāt Āgenskalna tirgus attīstības plānu, saglabājot tirgus funkcionalitāti, un ne vēlāk kā 2-3 gadu laikā šo plānu realizēt, tādā veidā saglabājot Āgenskalna tirgu kā Āgenskalna apkaimes kultūrvēsturisko centru.
Iniciatīvas autore un iesniedzēja Anda Baidekalna pateicas par cilvēku atsaucību un aicināt turpināt izrādīt savu nostāju Āgenskalna tirgus jautājumā. “Nedēļas laikā esam savākuši jau vairāk nekā pusi no nepieciešamajiem parakstiem, lai vērstos Rīgas domē. Tas liecina, ka cilvēkiem Āgenskalna tirgus ir svarīgs un esošais Rīgas varas neprasmīgais saimniekošanas stils nav pieņemams,” skaidro Anda Baidekalna.
15.12.2017 plkst. 17:30 tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas domes sēde par veicamajiem darbiem Āgenskalna tirgus kompleksā, pēc Rīgas domes opozīcijas frakcijas “Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai” iniciatīvas. Tikmēr par iniciatīvu iespējams parakstīties šeit – https://manabalss.lv/par-agenskalna-tirgus-glabsanu/show.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6C73F2C6-95EF-431D-ABE5-A15590A0E783/

Neatbalsta ieceri nekavējoties sākt Āgenskalna tirgus remontdarbus

Rīga, 15.dec., LETA. Rīgas domes deputāti piektdien noraidīja opozīcijas deputāta Jura Pūces (LA) priekšlikumu nekavējoties sākt remontdarbus Āgenskalna tirgus ēkā.
Pūce šī jautājuma izskatīšanā uzstājās kā ziņotājs, līdz ar to viņš pēc sava priekšlikuma izklāstīšanas atbildēja uz pozīcijas deputātu jautājumiem.
Deputāts norādīja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) jau jūlijā konstatējis tirgus slikto tehnisko stāvokli, taču Rīgas Centrāltirgus (RCT) nav darījis neko, lai šo stāvokli uzlabotu un kapitālā remonta vietā veicis vien “nenozīmīgus kosmētiskos remontus.”
Savukārt novembrī RCT, balstoties uz ekspertu atzinumiem, norādījis, ka tirgus ir pirmsavārijas stāvoklī, tā ekspluatācija rada apdraudējumu iedzīvotāju drošībai un to nepieciešams slēgt.
Līdz ar to Pūce rosināja uzlikt par pienākumu Rīgas domes Īpašuma departamentam nodrošināt, ka Āgenskalna tirgus ēkas kompleksa attīstībai nepieciešamie projektēšanas darbi tiek sākti ne vēlāk kā 2018.gada 1.maijā un nodrošināt, ka Āgenskalna tirgus attīstības plāna izstrādes un projektēšanas darbā tiek veikta valsts nozīmes kultūras pieminekļa glābšana ar tirgus funkciju saglabāšanu. Tāpat deputāts rosināja veikt dienesta pārbaudi par to, vai un pret kādām amatpersonām būtu ceļama prasība par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa neuzturēšanu.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) jautāja, vai Pūce ir iepazinies ar visu ekspertu sniegtajiem slēdzieniem par ēkas tehnisko stāvokli, un vai apzinās ēkas stāvokļa nopietnību. Viņa arī jautāja, vai, ņemot vērā to, ka uzņēmuma SIA “CMB”, kas veica ēkas ekspertīzi, galvenais eksperts Artis Dzirkalis norādījis, ka par ēkas drošību negalvo un pats “savu kāju tur nespertu”, Pūce būtu gatavs atbildēt par iedzīvotāju drošību, ja ēka sagrūtu.
Pūce norādīja, ka viņš neuzstāj uz ēkas ekspluatēšanu, bet gan uz to, ka tajā nekavējoties jāsāk remontdarbi. “Gluži pretēji, ēka joprojām ir brīvi pieejama, ņemot vērā tās bīstamību. Es ne reizi neesmu teicis, ka tas būtu atbalstāms. Mans mērķis ir to sakārtot,” sacīja Pūce.
Tāpat deputāte Ločmele-Luņova jautāja, vai Pūce ir informēts par to, ka Rīgas domes Īpašuma departamentam un AS “Rīgas Centrāltirgus” jau ir uzdots sagatavot priekšlikumus par Āgenskalna tirgus attīstību ar konkrētu rīcības plānu, finansējuma avotiem un termiņiem.
Savukārt deputāts Aleksejs Rosļikovs (S) mēģināja sasaistīt Pūces intereses Āgenskalna tirgus jautājumā ar viņa iespējamām privātām interesēm. “Āgenskalna tirgus teritoriju dala ar “Fēnikss laimētavu”, un šī zīmola īpašnieks ir ziedojis jūsu sievas vadītajam uzņēmumam “Ascendum” teju pusmiljonu eiro. Vai ir pamats domāt, ka jūs āgenskalniešus cenšaties padarīt par līdzdalībniekiem kārtējā naudas līdzekļu afērā?” jautāja Rosļikovs.
Deputāts skaidroja, ka, aizverot tirgu, tiktu aizvērti arī galvenie iebraukšanas vārti, kas traucētu spēļu zālei pilnvērtīgi izmantot tai piederošo teritoriju, un aizdomīgs esot arī fakts, ka SIA “Alfors”, kas ir laimētavas zīmola īpašnieks, ir vērsies pie RCT ar vēlmi izpirkt teritoriju, ko izmanto spēļu zāle.
Deputāti ilgstoši diskutēja par patiesajām Pūces interesēm, aizstāvot tirgus slēgšanu, tāpat domnieki sprieda par tirgus nākotni un to, kā ēka līdz šādam stāvoklim nonākusi.
Pūce vairākkārt iebilda pozīcijas deputātiem, nenoklausoties jautājumus, par ko saņēma vairākkārtējus aizrādījumus no domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S).
Rīgas mērs arī pauda neizpratni par to, ka brīdī, kad bija jābalso par Pūces priekšlikumu, desmit no opozīcijas deputātiem zāli jau bija pametuši. “Jūs paši sasaucat ārkārtas sēdi, bet lielākā daļa pat nepaliek uz balsojumu. Var redzēt, kā jums patiesībā rūp tirgus nākotne,” sacīja Ušakovs.
Jau ziņots, ka nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9CF9-4C2B-0756-6025-72B9E1455CB4/

Burovs: Spekulācijas par spēļu zāles izveidi Āgenskalna tirgū ir lētas politiskās spēles

Rīga, 16.dec., LETA. Spekulācijas par spēļu zāles izveidi Āgenskalna tirgū uzskatāmas par lētām politiskajām spēlēm, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Viņš sacīja, ka publiski versija par spēļu zāles izveidi Āgenskalna tirgū izskanēja no tiem Rīgas domes deputātiem, kas balsoja par spēļu zāļu saglabāšanu. Līdz ar to Burovs uzskata, ka cēlonis minētajām spekulācijām varētu būt politiķi, kas balsoja pret spēļu zāļu slēgšanu, tādā veidā pašiem rosinot spēļu zāles izveidi tirgus ēkā. “Tās ir politiskās spēles ļoti lētā līmenī.(..) Visi Rīgas domes deputāti balsoja par spēļu zāļu slēgšanu, izņemot vienu partiju – LRA/LA. Viņi paši šobrīd runā un stāsta tautai, ka tur varētu būt spēļu zāle. Tad droši vien viņi paši plāno šo lietu ierosināt,” sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Kaut arī LRA/LA publiski kritizē lēmumu slēgt Āgenskalna tirgu, Burova ieskatā kritika tikai turpina tirgum piesaistīt cilvēku uzmanību. Viņš sacīja, ka starp tiem varētu parādīties arī kāds potenciālais investors, kas, par spīti kritikai, varētu apsvērt iespēju investēt īpašumā.
Vaicāts, kāda bijusi investoru līdzšinējā interese par Āgenskalna tirgus nomas iespējām, Burovs sacīja, ka patlaban neko konkrētu par to nav iespējams pateikt, jo līdz šim tā bijusi neoficiāla un lēmums par tālāko rīcību saistībā ar tirgus nākotni vēl nav pieņemts. Tomēr viņš uzsvēra nepieciešamību to darīt pēc iespējas ātrāk, jo svarīgi viest skaidrību, vai īpašumu par saviem līdzekļiem attīsta un savā pārvaldībā pārņem AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT), vai tirgus pārvaldību pārņem Rīgas domes Īpašuma departaments, piesaistot tirgum investoru.
Savukārt taujāts par Āgenskalna tirgū investējamo līdzekļu apmēru un tā pieaugumu no trīs līdz 10 miljoniem eiro, Burovs uzsvēra, ka 10 miljoni eiro, viņaprāt, ir “absolūti no griestiem” izrauti. Viņš skaidroja, ka aplēses veidotas, balstoties uz būvinženieru slēdzienu par būvkonstrukcijas stāvokli, kā sakārtošanai atbilstoši speciālistu aplēsēm būtu nepieciešami ne mazāk par pieciem miljoniem eiro. Tālāk, pēc viņa teiktā, tiek aprēķinātas citas izmaksas, kas saistāmas ar ēkas vēsturisko stāvokli un tai nepieciešamo aprīkojumu. Burovs sacīja, ka minētās izmaksas ir mainīgas un atkarīgas no tā, kādam mērķim ēka tiks izmantota.
“Šobrīd nav tik būtiski, vai tie ir pieci vai 10 miljoni, jo no sākuma vajadzētu izstrādāt [tirgus attīstības] programmu. (..) Piemēram, cenas celtniecībā aug un celtnieki neuzņemas atbildību par realizēto projektu izmaksām 2019.gadā. Neviens nezina, kas būs. (..) Šobrīd, ja nav projekta, var nosaukt tikai aptuvenas izmaksas. Daži nosauc ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), citi – bez PVN, kas arī rada starpību. Bet skaidrs ir tas, ka summa mērāma dažos miljonos, kurus pašvaldība no sava budžeta šobrīd neplāno atvēlēt,” norādīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka patlaban Āgenskalna tirgus sakārtošanu nebūtu arī prātīgi uzņemties pašam RCT, jo vispirms nepieciešams sakārtot paša RCT teritoriju. “Āgenskalna tirgus atjaunošana nevar notikt uz centrāltirgus rēķina,” sacīja Burovs.
Vaicāts, kādas iespējas Āgenskalna tirgum piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, viņš norādīja, ka nauda tirgum no tiem nav paredzēta ne esošajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam, ne pēc tā. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs skaidroja, ka tam nav iespējams piesaistīt ES līdzekļus arī no degradētajām būvēm paredzētās programmas, jo Āgenskalna tirgus un tā teritorija nav degradēta. Tāpat pieejamie ES līdzekļi ir jau sadalīti, un daļa no tiem atvēlēti RCT tuvumā esošās kanālmalas sakārtošanai, līdz ar to loģiskākais variants ir investoru piesaiste.
Burovs skaidroja, ka Āgenskalna tirgus slēgšana ir RCT lēmums, par ko atbild tā valde, līdz ar to Rīgas dome to nevar ietekmēt. “Ja RCT pieņem lēmumu, ka Āgenskalna tirgu vajadzētu taisīt ciet, viņi taisa ciet. Ja RCT pieņem lēmumu, ka vasarā daļu tirgus var atklāt un tur tirgot, tas ir viņu lēmums. Ja viņi nodod mums [Rīgas domes Īpašuma departamentam], tad mēs sāksim par to domāt,” norādīja Rīgas domes Pilsēta īpašumu komitejas priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašuma departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.
Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk – rekonstrukcijas – Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.
Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašuma departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.
Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15.janvārim RCT un Īpašuma departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk – Rīgas domei.
Jau vēstīts, ka no 2018.gada 1.janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925.gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20.gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A9F73B33-26B5-42A7-8687-DF187A2735C3/