Dzintars Zaļūksnis
Darba roku trūkums kļuvis kritisks, bet darba samaksa turas vēl kritiskāka
Darba spēka trūkums kļūst par arvien asāku Latvijas ekonomikas problēmu, šobrīd jau 60% Latvijas uzņēmēju saskaras ar darbinieku trūkumu, apgalvo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Bez šaubām, daudziem šķiet, ka ir pamats ironiskam prieciņam – sak, maksājiet “Eiropas algas” un cilvēki nebrauks tās meklēt uz ārvalstīm! Tik tiešām, tas būtu universāls problēmas risinājums. Taču ir trīs BET. Pirmkārt, Latvijas uzņēmēji, kuri mūsu valdošo politikāņu piekoptās pašiznīcinošās “hiperliberālās” politikas dēļ kopš deviņdesmito gadu sākuma spiesti konkurēt ar nesalīdzināmi spēcīgākajiem ārvalstu un starptautiskajiem koncerniem, nav spējuši, nespēj un vēl ilgi nespēs uzkrāt pietiekamu kapitālu, lai varētu atļauties maksāt eiropiešu cienīgas algas. Otrkārt, nodokļi, ar kuriem tiek apliktas algas, darba devēju tēriņus viena darbinieka algošanai paaugstina tik ļoti, ka jābūt superbagātam, lai varētu “pabarot” gan savu darbinieku, gan Valsts ieņēmuma dienestu.
Treškārt, ārzemnieki, kuri arvien aktīvāk pārpērk veiksmīgākos Latvijas uzņēmumus, nevis maksā to darbiniekiem savas mītnes valsts (Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas) atalgojumu, bet gan “pielāgojas” Latvijā pastāvošajam “vidējam” algu līmenim, turklāt šajā ziņā bieži vien būdami dzelžaināki nekā pašmāju biznesmeņi – skatiet kaut vai lietuviešu “Maxima” un norvēģu RIMI piemērus.
Rostovskis atzīmē, ka “darbaspēka pieejamība” esot aktuāla visās nozarēs, turklāt trūkstot visu kvalifikāciju darbaroku – gan augstākā un vidējā līmeņa, gan mazkvalificētu darbinieku. Tāpēc apmēram 80% uzņēmēju atbalstot ārvalstu darbaspēka piesaisti. Savukārt 90% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskatot, ka darbaspēka problēmas risināšanai ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk.
Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā būtu nepieciešams, lai augstskolas ik gadu pabeigtu 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd šo specialitāti iegūst vien 600 absolventu gadā. Augstskolas pārkārtojas jau divdesmit gadu, un dara to gliemeža ātrumā. Tāpēc nebrīnīsimies, ka uzņēmēji labāko izeju saskata tieši viesstrādnieku piesaistīšanā. Teikšu godīgi, “savējos” es vēl varētu saprast un zināmās robežās pat atbalstīt, turpretim ārvalstu investoriem, ja viņi vēlētos, nebūtu grūti pacelt algu līmeni. Taču tad samazinātos tas, kā dēļ viņiem patīk strādāt Latvijā,– peļņa, kuru mūsu valstī nekas neierobežo un kura tiek aplikta ar vienu no zemākajiem nodokļiem Eiropā.
Labs piemērs šajā ziņā ir viena no Latvijas tradicionālajām nozarēm – pārtikas ražošana. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure apgalvo, ka katrā pārtikas nozares uzņēmumā trūkst vidēji 10% darbinieku. Tas nozīmē aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, turklāt darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.
Pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits Latvijā ir dramatiski samazinājies, skaidro Šure, gan apiedama jautājumu, kāpēc tā notiek. Lai nu kā, situācija ik gadu kļūst sliktāka, un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien vairāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatoru, elektroiekrāvēja vadītāju, konditoru, maizes cepēju, atslēdznieku, saiņošanas operatoru un citu profesiju pārstāvju.
Šure piebilst, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedzot “darbinieka produktivitāti” un mazākie uzņēmumi novados paliekot bez darbiniekiem.
Bet kā tad Eiropā mēra šo “produktivitāti”? Jūs neticēsiet: tā tiek mērīta naudas vienībās, ko darbinieks “saražo” noteiktā darba laika posmā. Un šajā “saražotajā” naudas summā ietilpst arī viņa alga. Tātad jo zemāka alga, jo mazāka produktivitāte. Bet, ja kāds vēlas, to var pagriezt arī otrādi – sak, kāds algas pielikums, ja tik zema produktivitāte? Turklāt, ņemot vērā, ka arvien lielāka daļa Latvijā izvietoto pārtikas nozares uzņēmumu pieder ārvalstniekiem, šī demagoģija kļūst jo nesmukāka.
Visus pēdējos 27 gadus darba ņēmēji ir bijuši spiesti palīdzēt darba devējiem uz sava rēķina risināt viņu kapitāla uzkrāšanas problēmas. Zināms progress ir sasniegts, to nevar noliegt. Valdība, kura šogad ir par 20-25% palielinājusi atalgojumu valsts pārvaldes augstākā līmeņa činavniekiem un deputātiem, apgalvo, ka nākamgad Latvijā vidējā darba samaksa “uz papīra” sasniegšot 1000 eiro mēnesī. Tomēr pašreizējā cenu līmenī tas ir ļoti tālu no vēlamā. Sevišķi cilvēkiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz pat minimālo algu.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/darba-roku-trukums-kluvis-kritisks-bet-darba-samaksa-turas-vel-kritiskaka
LTRK: Šobrīd ar darbaspēka trūkumu saskaras jau 60% Latvijas uzņēmēju
Rīga, 11.dec., LETA. Darba spēka trūkums kļūst par arvien aktuālāku Latvijas ekonomikas problēmu, šobrīd jau 60% Latvijas uzņēmēju saskaras ar darbinieku trūkumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš atzīmēja, ka darbaspēka pieejamība ir aktuāla visās nozarēs, turklāt apmēram 80% uzņēmēju atbalsta ārvalstu darbaspēka piesaisti. Savukārt 90% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka darbaspēka problēmas risināšanai ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuras trūkst visvairāk.
Rostovskis stāstīja, ka, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ik gadu būtu nepieciešams, lai augstskolu pabeigtu 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 600 absolventi. “Tas ir konkrēts darbaspēka deficīts IKT jomā,” piebilda LTRK prezidents.
Pēc viņa teiktā, trūkst visu kvalifikāciju darbinieki – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī mazkvalificēti darbinieki.
Viņš uzsvēra, lai eksports turpinātu palielināties un ekonomika attīstītos, darbaspēka problēmām šobrīd jau ir nepieciešama konkrēta rīcība, citādi izaugsme bremzēsies.
LTRK aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar biedrības 225 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, darbaspēka pieejamību par nepietiekamu uzskata 61,2% uzņēmēju, savukārt 26,8% sagaida, ka darbaspēks trūks drīzumā. Turpretī 10,3% respondentu ieskatā par darbaspēka pieejamību nav jāsatraucas, bet pārējie nevarēja atbildēt.
Vairāk nekā puse jeb 53,8% komersantu ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu Latvijā, bet 27,4% problēmai ar grūtībām ir atraduši risinājumi. Turpretī 18,4% respondentu nav bijušas problēmas atrast darbiniekus, savukārt 0,4% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Lielākā daļa jeb 91% atbalstīja tādu studiju programmu veidošanu, kas piesaistītu ārvalstu studentus, savukārt 4,5% pauda negatīvu nostāju un tikpat nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Visbiežāk jeb 29,5% uzņēmēji sacīja, ka atbalstītu Latvijas imigrācijas politikas veidošanu tā, lai ārvalstu studenti tiktu integrēti vietējā tirgū. Tāpat samērā daudzi – 18,3% – sacīja, ka atbalsta studentu iesaistīšanu darba tirgū, jo jaunu cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, bet 21,4% ieskatā nepieciešams domāt par gudro imigrāciju. 10,7% ieskatā ārvalstu studentu integrēšana darba tirgū ir vienīgā iespēja augsti kvalitatīva darbaspēka piesaistīšanai, bet 10,3% uzskatīja, ka ārvalstu studenti Latvijas darba tirgū nav nepieciešami, jo vairāk jādomā par tautiešu atgriešanu Latvijā. Savukārt 6,7% ieskatā valstī ir vēl pietiekami daudz bezdarbnieku, 0,4% uzskatīja, ka ārvalstu studentu integrēšana vietējā darba tirgū neko nedos Latvijas ekonomikai un tikpat uzskatīja, ka svešiem cilvēkiem Latvijā nav ko darīt. Turpretī atlikusī daļa nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.
Aptauju LTRK veica šā gada novembra beigās un tajā piedalījās 225 uzņēmumu vadītāji vai augstākās vadības pārstāvji.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=darbasp%C4%93k*&mode=nonozare,stem&item=BB5F60F9-AC5E-44AC-A9DA-FAAC46975A4E
Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas
Aptaujā „Vai Jūs strādājat virsstundas?” 30% respondentu apgalvojuši apstiprinoši, norādot, kas tās gan nav apmaksātas, 26% aptaujāto virsstundas nestrādā vispār, 25% aptaujas dalībnieku to dara un saņem papildus samaksu, savukārt 19% strādājošo virsstundu darbu izvēlas reti.
No visiem tiem, kuri apstiprinājuši, ka strādā virsstundas, 55% tās netiek apmaksātas, savukārt 45% saņem papildus samaksu.
„Nereti darba līgumos jau pienākumu aprakstā tiek paredzēts darba laiks ārpus vispārpieņemtajām darba stundām, līdz ar to liekot darbiniekam domāt, ka tas ietilps viņa pamatpienākumos, un papildus samaksa nepienākas. Taču tā tam nebūtu jābūt,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka šādu tendenci bieži rada arī situācijas, kurās virsstundu darbu ir grūti precīzi definēt. Piemēram, darbiniekam tiek uzdots konkrēts pienākumu apjoms ar noteiktu gala termiņu, taču netiek prasīts, lai tas tiek darīts ārpus oficiālā darbalaika, lai gan ir skaidrs, ka šādu apjomu nav iespējams paveikt noteiktajās darba stundās.
Aptaujas dati arī parāda, ka vairākumā gadījumu virsstundas strādā vīrieši. Gan stiprā dzimuma pārstāvji, gan sievietes vecumā līdz 35 gadiem biežāk norādījušas, ka papildu darbs ir apmaksāts, savukārt nodarbinātie virs 35 gadiem biežāk apgalvo, ka virsstundas strādā bez papildus atalgojuma.
Papildu darbs biežāk tiek apmaksāts transporta un loģistikas nozarē, klientu apkalpošanas, būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, savukārt biežāk virsstundas neapmaksā asistēšanas, administrēšanas, cilvēkresursu un finanšu nozarēs. Izteikti nevienlīdzīga situācija ir pārdošanas un mazumtirdzniecības jomās strādājošajiem. Ievērojams skaits aptaujas dalībnieku, kuri darbojas šajā nozarē, norādījuši, ka virsstundas viņu darbadevējs apmaksā, tikpat daudz respondentu atklājuši, ka par šādu papildus darbu lielāku atalgojumu nesaņem.
Lai šādas situācijas nerastos, K.Kolosovs iesaka, jau slēdzot darba līgumu, īpašu uzmanību pievērst darba stundu skaitam un to samaksai, kā arī atalgojumam svētku dienās un nakts stundās. Savukārt uzņemoties papildpienākumus, darbiniekam izvērtēt, vai tas neprasīs papildus laiku ārpus noteiktā darba laika, un ja tā, pārrunāt ar darba devēju, atalgojuma sistēmu šādā gadījumā. Savukārt darba devējiem jāatceras, ka apmaksāt virsstundas ir ne tikai pienākums, bet arī uzticams veids, kā iegūt lojālus darbiniekus un kvalitatīvi paveiktu darbu.
Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā situācija ir nedaudz labāka. Tur CV Market veiktā aptauja liecina, ka 54% strādājošo virsstundas tiek apmaksātas, 46% darbinieku naudu par papildus darbu nesaņem.
CV Market aptaujā “Vai Jūs strādājat virsstundas?” kopumā piedalījās 740 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
Aptauja tika veikta no 17.11.2017 – 7.12.2017
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5F3BC876-924A-4A66-82C9-C65AB79F19F8/
Aptauja: Nākamajā gadā par 10% pieaugs darba devēju skaits ar brīvajām vakancēm
2018. gadā gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46%, plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veiktajā aptaujā.
Salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem par 10% ir pieaudzis to darba devēju skaits, kas iecerējuši savu komandu palielināt ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet par 8% ir samazinājies uzņēmumu skaits, kuri plānojuši vismaz vienu darbinieku atlaist.
Šī gada aptaujas rezultāti parāda, ka pieaug darba devēju skaits, kuri plāno palielināt savu personālu, taču salīdzinoši ar iepriekšējo gadu viena uzņēmuma ietvaros ir plānotas mazāk brīvās vakances. Nākamā gada laikā darba devēji lielākoties ir iecerējuši pieņemt darbā līdz 2 jauniem darbiniekiem. Savukārt vairāk nekā 2 jaunus darbiniekus pieņemt darbā ieplānojuši aptuveni 60% uzņēmumu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.
Katru gadu arī pieaug to uzņēmēju skaits, kuri atzīst, ka jaunu, atbilstošu darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmas, kas ir par 25% vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam tika norādīts uzņēmuma darbības paplašināšanās, to kā galveno iemeslu minēja 60% aptaujāto darba devēju. Savukārt katrs piektais uzņēmums atklāja, ka jauna darbinieka meklēšana saistāma ar strādājošo rotāciju, darba attiecību pārtraukšanu.
“Aptaujas rezultāti apliecina, ka šī gada straujās ekonomikas izaugsmes ietekmē darba devēji ir kļuvuši daudz pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz jaunu darbinieku nodarbināšanu nekā pērn. Būtiski pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas darbiniekus meklēs saistībā ar darbības paplašināšanos, tomēr joprojām liela daļa prognozē darbinieku rotāciju. Nākamajā gadā ekonomikas izaugsme tiek prognozēta līdzīga, tāpēc sagaidāms nodarbinātības pieaugums, taču to vēl būtiskāk ietekmēs darbaspēka trūkums. Šādos tirgus apstākļos vēl vairāk saasināsies konkurence par ierobežotajiem cilvēkresursiem, kas liks meklēt un ieviest jaunas personāla piesaistes, atlases un noturēšanas metodes”, norāda Aivis Brodiņš, “CV-Online Latvia” vadītājs.
Saskaņā ar aptaujas datiem, uzņēmumiem, kas plāno atlaist vismaz vienu no darbiniekiem, kā galvenais iemesls tika minēta neefektīva strādāšana, ko norādīja 32% darba devēju, kas ir par 7% vairāk nekā pagājušajā gadā, tādējādi uzsverot darba efektivitātes nozīmi.
Nākamajā gadā populārākās, pieprasītākās amata pozīcijas tiek prognozētas – zemākā līmeņa vadītāji, dažādu jomu speciālisti, pārdošanas pārstāvji un klientu apkalpošanas speciālisti.
Aptaujas rezultāti gan parāda, ka darba devēji speciālistu pozīcijās strādājošo darba efektivitātei pievērsīs īpašu uzmanību, jo šīs amata pozīcijas ierindojas arī starp biežāk minētājām, kurās nākamajā gadā plāno atlaist darbinieku, ja rezultāti nebūs apmierinoši. Tāpat arī ar atlaišanas iespēju visbiežāk saskarsies tādās amata pozīcijās kā asistents un strādnieks, ja tiks atzīta neefektīva strādāšana.
Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem pieaug to darba devēju skaits, kuri atklāj, ka jaunus darbiniekus plāno piesaistīt arī no ārvalstīm, īpaši no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas.
Darba devēju aptauja norisinājās interneta vidē 2017. gada oktobrī, kopumā aptaujājot 215 uzņēmumu pārstāvjus.
CV-Online ir 1996. gadā Igaunijā dibināts interneta personāla atlases uzņēmums, kurš Latvijā un Lietuvā darbību uzsācis 1999. gadā. Pateicoties plašajam pakalpojumu klāstam darba devējiem un darba ņēmējiem, augsta līmeņa klientu servisam, inovācijām nozarē, augstajai zīmola popularitātei un uzticamībai, kā arī profesionālajai komandai, CV-Online ir attīstījies par vadošo interneta personāla atlases pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs. CV-Online Latvia galvenais biznesa virziens ir CV.lv – karjeras portāls speciālistiem un vadītājiem.
Kopš 2012.gada CV-Online pieder Alma Media OYJ – vienam no vadošajiem Somijas mediju koncerniem. 2014.gadā Alma Media kopā ar pasaules vadošo interneta personāla atlases pakalpojumu sniedzēju Monster Worldwide izveidoja kopuzņēmumu Alma Career, kas pārvalda CV-Online un interneta personāla atlases uzņēmumus citās Eiropas valstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/51C38095-38AE-4B46-976E-8E2F4E9BC1AF/
Trūkst darba rokas
Darba spēka trūkums kļūst par arvien aktuālāku Latvijas ekonomikas problēmu, šobrīd jau 60% Latvijas uzņēmēju saskaras ar darbinieku trūkumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Viņš atzīmēja, ka darbaspēka pieejamība ir aktuāla visās nozarēs, turklāt apmēram 80% uzņēmēju atbalsta ārvalstu darbaspēka piesaisti. Savukārt 90% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka darbaspēka problēmas risināšanai ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuras trūkst visvairāk. Pēc viņa teiktā, trūkst visu kvalifikāciju darbinieki – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī mazkvalificēti darbinieki. Viņš uzsvēra, lai eksports turpinātu palielināties un ekonomika attīstītos, darbaspēka problēmām šobrīd jau ir nepieciešama konkrēta rīcība, citādi izaugsme bremzēsies. Darba devēju bažas pamanījuši tvitera lietotāji, kuri norāda uz valstī pastāvošo bezdarbu un spriež par darba produktivitāti.
Tvitera lietotājs Ints Goze vēsta, kā sapratis paziņojumu.
Ints Goze
@ints_goze
Nevēlēšanās maksāt pienācīgas algas skārusi jau 60% Latvijas uzņēmēju. Tas dikti izskatās pēc neeksistējošas sociālās atbildības uzņēmēju vidū, lai vai kā viņi censtos pierādīt pretējo. diena.lv/raksts/latvija…
Tue Dec 12 09:27:11 +0000 2017
Tvitera lietotājs Harijs norāda uz valstī pastāvošā bezdarba pieaugumu.
Harijs
@MrGarry2010
@MartinsAbolins Tai pat laikā reģistrētais bezdarbs novembrī pieaudzis par 0.1pp
Tue Dec 12 13:24:10 +0000 2017
Pēteris izsaka savu viedokli par problēmas iespējamo iemeslu.
Pēteris
@UrbanAstronaut
@ints_goze Hmm – nav bijusi doma, ka valsts nespēja realizēt normālu nodokļu sistēmu/politiku MVU segmenta uzņēmumiem varētu būt šis problēmas cēlonis ? Kā arī tāpat valsts nodokļa sloga politika pret privātpersonu – veicina personas lielāku iespējamību pieņemt ēnu ekonomikas piedāvājumus.
Tue Dec 12 09:53:40 +0000 2017
Jurists Edvards Ratnieks cer, ka situācija kādreiz atrisināsies.
Edvards Ratnieks
@EdvardsRatnieks
Būsim reāli, Latvijas uzņēmēji nereti darbiniekus tur uz minimālo algu, bet paši šādi vairo peļņu, jo grib nopelnīt. Jābūt kādam saprātīgam līdzsvaram, tāpēc arī darbinieki balso ar kājām, dodoties citur. Kaut kad jau nolīdzsvarosies situācija.
Tue Dec 12 12:38:47 +0000 2017
Diskusijā iesaistās arī Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Alberts Prikulis.
Alberts Prikulis
@alpaqa
@EdvardsRatnieks Labi pelnīt grib katrs uzņēmējs, bet ne katrs spēj atrast vai izgudrot tehnoloģiju, kas dotu augstu pievienoto vērtību un līdz ar to ļautu arī maksāt pieklājīgas algas.
Tue Dec 12 13:54:05 +0000 2017
Tvitera lietotāja Inga cenšas aizstāvēt darba devēju intereses.
INGA
@Inthegaa
@EdvardsRatnieks @SkujaVilnis Paga paga, pirmkārt, ir darbinieki, kas izdara darbu, kas ir tikai minimālās algas vērtībā. Un, otrkārt, domā uzņēmējiem nauda no gaisa krīt? Darbiniekam jāspēj uzņēmumam nopelnīt tik daudz, lai uzņēmējs varētu to lielo algu samaksāt. Labiem darbiniekiem maksā labi.
Tue Dec 12 18:40:10 +0000 2017
Fotogrāfs un žurnālists Ikars Kubliņš tikmēr norāda uz uzņēmēju plašajiem pienākumiem.
Ikars Kublins
@Ikars
@Inthegaa @EdvardsRatnieks @SkujaVilnis tātad uzņēmējs darbojas kā prasts kasieris, kas tikai iekasē un izdala naudu, ko nopelna darbinieki? Tieši uzņēmējs ir primāri atbildīgs, lai uzņēmums darbotos tā, ka darbinieki tajā pelnītu cilvēka cienīgas algas – inovācijas, augsta pvn utt.
Wed Dec 13 01:13:32 +0000 2017
Uz problēmas cēloni norāda Latvijas Universitātes profesors Ģirts Karnītis.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
@ints_goze LV ir mazas algas, mazs darba ražīgums un maza pievienotā vērtība (no kā lielas algas nesamaksāsi).
Wed Dec 13 05:48:54 +0000 2017
Teikto apstrīd žurnālists Imants Frederiks Ozols.
Frederiks Ozols
@incaustum
Atkal vecā dziesma – jāceļ produktivitāte. Nu izgatavos pavārs vairāk porciju Saeimas vai MK ēdnīcā. Un? Kurš pirks? Nebūt ne visur tas iespējams. Tad, kādēļ šo muļķību tiražē?! Ne jau tikai darbarokas vajadzīgas, bet arī vairāk patērētāju, lielāks tirgus. Dzīvība mazpilsētās.
Tue Dec 12 19:38:34 +0000 2017
Pārdošanas un biznesa konsultants Vigants Lesausks izsaka domas par produktivitātes palielināšanas nepieciešamību.
Vigants Lesausks
@vigants
@incaustum @vorompatra Produktivitāte ir jāceļ. Jā, pavāram jāražo vairāk porciju un varbūt kāda cita kafejnīca tuvumā jāver ciet. Visi grib lielākas algas, bet tām nav kur rasties, ja nepieaug produktivitāte.
Wed Dec 13 09:23:47 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/836acc76-6246-4efe-b781-ab26555a25a6/
