LIZDA nepiekrīt ministrijas aprēķiniem, ka valsts valodas pilnveides pasākumi nepieciešami 8000 mazākumtautību skolu pedagogiem

Rīga, 5.dec., LETA. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) apšauba Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pāreju uz mācībām valsts valodā pausto, ka valsts valodas pilnveides pasākumi nepieciešami 8000 mazākumtautību skolu pedagogiem.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja, ka arodbiedrībai šajā jautājumā ir atšķirīgs viedoklis, jo, pirmkārt, LIZDA apšauba, ka šis ir piemērotākais laiks, lai šo jautājumu aktualizētu un vētītu, otrkārt, tiek apšaubīts, ka valodas prasmju uzlabojumi nepieciešami tik lielam pedagogu skaitam, kā arī 4 miljonu eiro nepieciešamība šo pasākumu īstenošanai.
“Nedomāju, ka četriem gadiem nepieciešams tik daudz naudas, jo noteikti lielāko daļu no minētās summas varēja novirzīt daudz akūtāku izglītības jautājumu risināšanai. Domāju, ka šis jautājums kārtējo reizi ir sasteigts, jo nav bijusi pietiekama diskusija un arodbiedrībai ir zināmi daudz piemēri, cik veiksmīgi mazākumtautību skolās tiek domāts par valsts valodu, kā attiecīgi tajās gatavojas valsts svētkiem un citu latviešu gadskārtas pasākumu svinēšanai,” sacīja Vanaga.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien plāno uzklausīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
IZM ieskatā nepieciešams paredzēt Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumā jaunu pasākumu, kas ļautu Latviešu valodas aģentūrai sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un augstskolām četru gadu periodā nodrošināt latviešu valodas kursus skolotāju valodas prasmju nostiprināšanā C1 līmenī, šo prasmju paaugstināšanai līdz C2 līmenim atbilstoši pieprasījumam visā Latvijas teritorijā un metodikas kursus mazākumtautību pedagogiem un pedagogiem, kuri strādā mainīgā valodas vidē.
2016./2017.mācību gadā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, ieskaitot mazākumtautību programmas, strādā 10 799 pirmsskolas izglītības skolotāji. No tiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmās, ir nodarbināti 3694 pedagogi. Savukārt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, ir 8228 pedagogi. Kopā ar 3694 pedagogiem, kuri strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmās, šie pedagogi veidotu pamata mērķgrupu plānotajam struktūrfondu pasākumam. Pēc IZM aplēsēm šajā ziņojumā minētie kvalifikācijas pilnveides pasākumi būtu nepieciešami apmēram 8000 pedagogu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/E829F568-AC38-490D-9851-2A06A071FD9E/